Pentagons, foto no arhīva

Pentagons atklāja iespējamās karaspēku pārdislocēšanas iemeslus no Vācijas uz Baltiju

54
(atjaunots 21:12 21.10.2020)
ASV varētu izvietot uz pastāvīga pamata kavalērijas brigādi Baltijā, Rumānijā, Bulgārijā, lai nomierinātu sabiedrotos, paziņoja Marks Espers.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. ASV pēta iespēju pārvietot daļu karaspēku no Vācijas uz Baltiju, Rumāniju un Bulgāriju uz pastāvīga pamata, paziņoja ASV aizsardzības ministrs Marks Espers, vēsta Air Force Magazine.

Maskavas Kremlis, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Pēc vienošanās par sadarbību aizsardzībā ar Poliju un manām nesenajām tikšanām ar aizsardzības ministriem no Rumānijas un Bulgārijas, kā arī paziņojumiem, kas tika saņemti no Baltijas valstīm, pastāv reāla iespēja saglabāt 2. kavalērijas pulku priekšplānā dažās no šīm valstīm uz ilgstoša pamata," paziņoja Espers, uzstājoties Vašingtonā.

Pēc viņa sacītā, militārpersonu pārdislokācijas plāni ir saistīti ar it kā nākošiem draudiem no Krievijas.

"Nav jābūt Napoleonam vai ģenerālam Makarturam, lai paskatītos uz karti, un apzināt, ka jo vairāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk mēs varam tur izdarīt, lai nomierinātu mūsu sabiedrotos," sacīja Espers.

Pēc viņa sacītā, šāda stratēģija atrisinās arī NATO karaspēka atpalikšanas problēmu piekļuves ātrumā iespējamā konflikta gadījumā reģionā, ja Krievija "veiks kaut kādas reāli agresīvas darbības".

Jūlija beigās Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no Vācijas 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas amerikāņu kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši militārpersonu. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, Eiropas NATO valstīs uz rotācijas pamata izvietos aptuveni 5,6 tūkstošus cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja sacītā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.

Nesen izveidotā 5. ASV Sauszemes spēku korpusa štābs tiks pārvests uz Poliju, savukārt ASV spēku štābs Eiropā – uz Beļģiju.

KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV militārpersonu pārdislocēšanas plāniem Eiropā un izvērtē iespējamās šo soļu militārās sekas reģionālai drošībai. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātājām izmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Federācijas padomes Starptautiskās komitejās vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus militāros spēkus uzturēt, taču ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kas iestājās blokā pēc 1997. gada. Toreiz parādījās Sadarbības akts Krievija – NATO, kur ir tiešs aizliegums būtisku bruņoto spēku un ieroču izvietošanai uz pastāvīga pamata "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tajās būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.

Iepriekš šajā sakarā izteicās arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc viņa sacītā, NATO diez vai uzdrīkstēsies pārkāpt dokumentā nospraustos noteikumus.

"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," paudis Riekstiņš.

54
Tagi:
Baltija, Vācija, bruņotie spēki, Pentagons
Pēc temata
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Tramps ir neizpratnē: kāpēc ASV vajadzētu aizsargāt Vāciju no Krievijas
"Baidies no latviešiem, kas nes dāvanas!": kāpēc ASV nevajag sūtīt karaspēkus uz Baltiju
ASV izvedīs no Vācijas gandrīz 12 tūkstošus karavīru
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

45
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

45
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā
Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans, foto no arhīva

Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo

24
(atjaunots 14:00 24.01.2021)
Diskusijām par Baltkrievijas likteni nav nekādas saiknes ar reģionālo drošību, tas ir politisks stāsts, uzskata vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.

24
Tagi:
Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Armens Gasparjans
Pēc temata
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Agrārajā superlielvalstī atkal beigušies kartupeļi
Kādēļ Lietuva pamet baltkrieviem "ēsmu" – bezmaksas vīzas?
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
Sniegputenis

Kaut kas vēl nebijis: tuvākajās dienās Latvijā gaidāms stiprs sniegputenis

0
(atjaunots 08:16 25.01.2021)
Pirmo reizi Latvijas vēsturē varētu sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru sniegu, ko ciklons sagādās no Ukrainas rietumiem.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Šīs nedēļas sākumā, īpaši otrdien un trešdien, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā gaidāmi ilgstoši nokrišņi, raksta Tvnet.lv, atsaucoties uz sinoptiķu prognozēm.

​Tiek ziņots, ka no Ukrainas rietumiem Latvijai tuvojas ciklons, kas atnesīs spēcīgus nokrišņus. Ja valsts austrumos tās izkritīs lietus veidā, tad centrālajos un rietumu novados galvenokārt snigs.

Paredzams, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinās oranžo vai pat sarkano brīdinājumu.

Gaisa temperatūra tuvākajās dienās būs aptuveni nulle grādu, snigšanas laikā iespējamas vēja brāzmas. Pūtīs ziemeļu vējš.

Atgādinām, ka oranžā vai sarkanā brīdinājuma periodā ir jāievēro drošības pasākumi. Pacentieties bez īpašas vajadzības neiziet no mājām. Nenovietojiet automašīnas zem kokiem.

0
Tagi:
prognoze, Latvija