Pentagons, foto no arhīva

Pentagons atklāja iespējamās karaspēku pārdislocēšanas iemeslus no Vācijas uz Baltiju

56
(atjaunots 21:12 21.10.2020)
ASV varētu izvietot uz pastāvīga pamata kavalērijas brigādi Baltijā, Rumānijā, Bulgārijā, lai nomierinātu sabiedrotos, paziņoja Marks Espers.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. ASV pēta iespēju pārvietot daļu karaspēku no Vācijas uz Baltiju, Rumāniju un Bulgāriju uz pastāvīga pamata, paziņoja ASV aizsardzības ministrs Marks Espers, vēsta Air Force Magazine.

Maskavas Kremlis, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

"Pēc vienošanās par sadarbību aizsardzībā ar Poliju un manām nesenajām tikšanām ar aizsardzības ministriem no Rumānijas un Bulgārijas, kā arī paziņojumiem, kas tika saņemti no Baltijas valstīm, pastāv reāla iespēja saglabāt 2. kavalērijas pulku priekšplānā dažās no šīm valstīm uz ilgstoša pamata," paziņoja Espers, uzstājoties Vašingtonā.

Pēc viņa sacītā, militārpersonu pārdislokācijas plāni ir saistīti ar it kā nākošiem draudiem no Krievijas.

"Nav jābūt Napoleonam vai ģenerālam Makarturam, lai paskatītos uz karti, un apzināt, ka jo vairāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk mēs varam tur izdarīt, lai nomierinātu mūsu sabiedrotos," sacīja Espers.

Pēc viņa sacītā, šāda stratēģija atrisinās arī NATO karaspēka atpalikšanas problēmu piekļuves ātrumā iespējamā konflikta gadījumā reģionā, ja Krievija "veiks kaut kādas reāli agresīvas darbības".

Jūlija beigās Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no Vācijas 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas amerikāņu kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši militārpersonu. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, Eiropas NATO valstīs uz rotācijas pamata izvietos aptuveni 5,6 tūkstošus cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja sacītā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.

Nesen izveidotā 5. ASV Sauszemes spēku korpusa štābs tiks pārvests uz Poliju, savukārt ASV spēku štābs Eiropā – uz Beļģiju.

KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV militārpersonu pārdislocēšanas plāniem Eiropā un izvērtē iespējamās šo soļu militārās sekas reģionālai drošībai. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātājām izmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Federācijas padomes Starptautiskās komitejās vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus militāros spēkus uzturēt, taču ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kas iestājās blokā pēc 1997. gada. Toreiz parādījās Sadarbības akts Krievija – NATO, kur ir tiešs aizliegums būtisku bruņoto spēku un ieroču izvietošanai uz pastāvīga pamata "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tajās būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.

Iepriekš šajā sakarā izteicās arī Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Pēc viņa sacītā, NATO diez vai uzdrīkstēsies pārkāpt dokumentā nospraustos noteikumus.

"Es nedomāju, ka NATO spers soļus, kuri kaut kādā veidā pārkāpj 1997. gada sadarbības izveidošanas aktu. Šajā dokumentā nav norādīta robeža karaspēku savienību skaitliskajam sastāvam noteiktās teritorijā, taču visi speciālisti, kuri piedalījās pārrunās, zina, ka runa ir par brigādes līmeni. Baltijas valstīs vai Polijā nav plānu izvieto spēkus šādā līmenī," paudis Riekstiņš.

56
Tagi:
Baltija, Vācija, bruņotie spēki, Pentagons
Pēc temata
Tramps izved karaspēkus no Vācijas par labu ASV. Un visai pasaulei
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Tramps ir neizpratnē: kāpēc ASV vajadzētu aizsargāt Vāciju no Krievijas
"Baidies no latviešiem, kas nes dāvanas!": kāpēc ASV nevajag sūtīt karaspēkus uz Baltiju
ASV izvedīs no Vācijas gandrīz 12 tūkstošus karavīru
Kompānijas AstraZeneca vakcīna, foto no arhīva

ES pēta jaunu AstraZeneca vakcīnas blakni

8
(atjaunots 23:52 10.04.2021)
Saņemtie dati liecina, ka pēc vakcinācijas ar AstraZeneca preparātu iespējama ne tikai bīstama tromboze, bet arī rets sistēmiskais kapilāru noplūdes sindroms.

RĪGA, 11. aprīlis - Sputnik. Eiropas zāļu aģentūra (EMA) sākusi izvērtēt informāciju par kapilāru noplūdes sindromu – jaunu iespējamu bīstamu blakusparādību pēc vakcinācijas koronavīrusa profilaksei ar kompānijas AstraZeneca preparātu Vaxzevria.

"PRAC (farmaceitisko līdzekļu kontroles komiteja – red.) sācis izskatīt "drošības signālu", novērtējot informāciju par kapilāru noplūdes sindromu pacientiem, kuri saņēmuši vakcīnu Vaxzevria. Pieci ļoti retā sindroma gadījumi, kam raksturīga šķidruma noplūde no asinsvadiem, fiksēti datubāzē EudraVigilance", teikts resora atskaitē.

Saskaņā ar RIA Novosti informāciju, speciālisti vēl nevar apgalvot, vai pastāv saikne starp AstraZeneca vakcīnu un minēto sindromu.

"Pēc izmeklēšanas par kapilāru noplūdes sindroma gadījumiem EMA publicēs slēdzienus un, iespējams, veiks pasākumus risku minimizēšanai,"atzīmēts paziņojumā.

Parasti tamlīdzīgos gadījumos informācija par iespējamām blaknēm tiek iekļauta anotācijā, ko iesaiņo katrā preparāta pakā.

Iepriekš šonedēļ EMA Zāļu drošības komiteja atzina, ka, iespējams, AstraZeneca ražotā vakcīna ir saistīta ar ļoti reto tromboembolijas blakusparādību izpausmēm pacientiem. Pie tam komiteja uzsvēra, ka vakcīnas dāvātās priekšrocības pārsniedz ar to saistītos riskus. Regulators secināja, ka būs pietiekami iekļaut reto blaknes risku AstraZeneca blakusparādību sarakstā.

Informācija par bīstamām blaknēm vairākiem pacientiem, kas vakcinēti ar AstraZeneca preparātu ES, parādījās martā. Pirmā par plašas trombozes gadījumu pēc vakcīnas ziņoja Austrija. 10 dienas vēlāk vakcinētais cilvēks miris. Cits pacients pēc vakcinācijas ar AstraZeneca tika hospitalizēts ar plaušu artērijas tromboemboliju.

Pēc Austrijas ziņas par blakusparādībām ar AstraZeneca preparātu vakcinētām personām sniedza arī citas ES valstis. Vairākas pieņēma lēmumu drošības apsvērumu dēļ apturēt potenciāli problemātiskā preparāta lietošanu vakcinācijai koronavīrusa profilaksei.

Brisele plānoja līdz 2021. gada rudenim vakcinēt līdz 70% pieaugušo ES iedzīvotāju. Tomēr jau kopš vakcinācijas kampaņas sākuma ES valstis saskārušās ar vakcīnas piegāžu aizkavēšanos, ar laiku priekšplānā izvirzījās jautājumi par preparātu drošību.


8
Tagi:
vakcīna, AstraZeneca, ES
Pēc temata
ES apstiprinājusi saikni starp vakcīnu AstraZeneca un trombu embolijas blaknēm
NYT: fabrika ASV pārtraukusi AstraZeneca vakcīnas ražošanu
Latvija atsāk vakcināciju ar "AstraZeneca"
Eiropa atriebjas AstraZeneca

ASV ar sankciju palīdzību iznīcina savu globālo hegemoniju

34
(atjaunots 15:55 10.04.2021)
Rietumos sankciju darbā pārmaiņu nav: vieni izstrādā un ievieš, citi domā, kā minimizēt kaitējumu.

Dažkārt lomas pat sakrīt, proti, vispirms ievieš ierobežojumus, pēc tam to iniciatori sāk ķepuroties ārā no purva, ko paši sev sarīkojuši. Patlaban šajā jomā izceļas Zoom, portālā RIA Novosti konstatēja Irina Alksnis.

Krievija no savas puses izmanto jaunus, tomēr pašos pamatos vienveidīgus pasākumus savam labumam: no elites nacionalizācijas līdz tehnoloģiskās autonomijas celšanai.

Vašingtona patlaban izraugās speciālā pārstāvja kandidatūru, kurš vadīs pārrunas par gāzesvada "Ziemeļu straume 2" likteni.

Izdevums Politico vēsta, ka ASV Tieslietu ministrija jau apstiprinājusi divas kārtējās sankciju paketes pret topošo cauruļvadu. Jaunajos melnajos sarakstos figurē Šveices kompānija "Nord Stream 2 AG", kas atbild par gāzesvada būvdarbiem un tālāko ekspluatāciju, kā arī tās vadītājs Matiass Varnigs.

Gaidāms, ka ierobežojumu projekts tiks iesniegts Kongresā maijā. Tas gan vēl nav zināms, jo galīgais lēmums par jaunajiem pasākumiem pret gāzesvadu vēl nav pieņemts. Skaidrs, ka tas būs saistīts ar pārrunu norisi, un patlaban Baltais nams meklē piemērotu emisāru. Pārrunas, starp citu, ritēs ar Eiropu, nevis Krieviju.

Tā ir pati lielākā problēma Baidena administrācijai, pret ko vienprātīgi spiedienu vērš abas partijas Kongresā, pieprasot par katru cenu apturēt "Ziemeļu straumi 2" – Berlīne ir iespītējusies. Savukārt centieni atjaunot Trampa nopietni sabojātās attiecības ar Eiropu padara nevēlamu konfrontāciju.

Rezultātā Vašingtona cer pārrunās mīkstināt Rietumeiropas nelokāmo apņemšanos, kas aizstāv stratēģisko projektu. Bet gāzesvads, atgādina žurnālisti, ir pabeigts jau par 96%.

Tiesa, vienā sankciju virzienā amerikāņiem klājas mazliet labāk. Gandrīz vienlaikus ar Politiko atklāto ieksējo informāciju Bloomberg pastāstīja, ka tiek gatavots jauns sods Krievijai par iejaukšanos vēlēšanās un hakeru uzbrukumiem. Līdztekus "Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu cilvēku" iekļaušanu kārtējos melnajos sarakstos administrācija izskata iespēju izraidīt "diplomātiskajā aizsegā strādājošos Krievijas izlūkus ASV".

Jā, te nu "blaknes" ir neizbēgamas. Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs nesen atzīmēja, ka ASV sākušas vīzu karu pret Krievijas diplomātiem, tāpēc abas misijas saskaras ar personāla deficīta problēmu. Tikai Krievijas vēstniecības darbinieki "sīksti iztur smagumus un grūtības", bet amerikāņi jau vairākkārt žēlojušies par neizturamiem apstākļiem, kādos tagad nākas strādāt, ieskaitot sniega tīrīšanu pie vēstniecības ēkas un dezinficējošo šķīdumu sagatavošanu ar augsti stāvošu diplomātu rokām. Nonācis pat līdz divu konsulātu – Vladivostokā un Jekaterinburgā – darbības pārtraukšanu tehnisku iemeslu dēļ.

Nu, bet kamēr Vašingtonā iet uz priekšu birokrātiskais process, Rietumu biznesmeņi aizvien biežāk ir spiesti mētāties kā zuši uz pannas.

Patlaban starp Scillu un Haribdu iziet mēģina Zoom. Kompānija, kas sniedz videokonferenču pakalpojumus un guvusi pasakainu peļņu pandēmijā, mēģināja pieturēties pie aktuālās dienaskārtības un aizliedza pārdot piekļuvi servisam valsts iestādēm un valsts uzņēmumiem Krievijā un NVS.

Jau dažas stundas vēlāk Zoom mēģināja pakāpties atpakaļ, apliecinot, ka "attīsta piekļuvi tirgum". Kompānijas pārstāvis apliecināja, ka "jaunie un jau esošie lietotāji gan valsts, gan privātajā sektorā var pieprasīt Zoom kontu iegādi tieši mūsu vietnē", nevis ar izplatītāju starpniecību.

Maskavas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Kompānijas nervozitāte ir saprotama: pērnā gada laikā par tās klientiem kļuva liels skaits ar Krievijas valsti saistītu iestāžu, piemēram, augstskolas. Tie nesa solīdu peļņu. Tagad viņi masveidā pāriet pie alternatīvām platformām. Piedevām varas iestādes jaunievedums neietekmēja vispār – viņi servisu nelietoja.

Vārdu sakot, Zoom inovācija ir īsts šāviens sev kājā, jo tās dēļ lielie komerciālie klienti masveidā aiziet pie konkurentiem, taču nav sagādājusi ne mazākās neērtības Krievijas valsij. Pie viena Maskavai uzdāvāts vēl viens iespaidīgs arguments par labu tam, ka Krievijas pilsoņiem un organizācijām jāpāriet pie pašmāju IT produktiem.

Pēdējos gados sankciju tēma kļuvusi par ikdienišķu, bieži vien pat garlaicīgu fonu gan daudzveidīgajiem procesiem Krievijā, gan starptautiskajās attiecībās. Tomēr šajā pelēcībā gandrīz nepamanītas palikušas principiālas pārmaiņas, ko pārcietis pats minētā fenomena raksturs.

Globalizētajā viena pola pasaulē sankcijas patiešām bija instruments sistēmas stiprināšanai. Bija iespējams izdzīvot pat stingrāko ierobežojumu apstākļos – to daudzus gadus demonstrēja gan Irāna, gan KTDR, tikai cena bija liela – gan pilsoņu dzīves līmenis, gan zaudējumi nacionālajā ekonomikā, gan tehnoloģiskā atpalicība. Toreiz sakcijas nozīmēja, ka valsts tiek izstumta no mūsdienu attīstītās civilizācijas, uz katra soļa parādījās problēmas: gan grūtības ar mūsdienīgu projektu īstenošanu, gan banāli nebija iespējams norēķināties veikalā ar bankas karti, jo nebija pieejams SWIFT, gan nacionālās alternatīvas trūkums.

Pirms septiņiem gadiem palaistais Krievijas ierobežojumu svērtenis nosprauda mērķi – līdzīgi ietekmēt arī KF. Taču tā vietā process pakāpeniski pārvērties par pašmērķi, bet vēlāk pat veicināja absolūti pretēju rezultātu.

Sankcijas vājina gan Rietumu vienotību, gan visu pasaules sistēmu ar ASV līdera stāvokli tajā. Pirms desmit gadiem bija "izstumto valstu" tehnoloģiskās bremzēšanas mehānisms, tagad tas ir instruments "padzīto" attīstības stimulam.

Atliek tikai minēt, kāpēc Vašingtona joprojām veicina procesu, kas tagad tai nodara ļaunu. Iespējams, amerikāņu elite savā tuvredzībā nesaskata notiekošā patieso būtību. Iespējams, pat apzinoties realitāti, viņi vienkārši vairs nespēj apstāties, lai arī viņu soļi ātri vien tuvina Savienoto Valstu hegemonijas vispārēju sabrukumu.

34
Tagi:
sankcijas, Krievija, ASV
Pēc temata
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
Krievijas ārlietu ministrs: Eiropas Savienība iznīcinājusi attiecības ar Krieviju
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ

Zinātnes brīnumi: pērtiķis ar čipu vada pingponga spēli ar domas spēku

0
(atjaunots 00:02 11.04.2021)
Ilona Maska dibinātā neirotehnoloģiskā kompānija Neuralink demonstrēja, kā pērtiķis ar smadzenēs iedzīvinātu čipu vada virtuālo spēli ar domas palīdzību.

Ilona Maska dibinātā neirotehnoloģiskā kompānija Neuralink no ASV, kas pievērsusies implantējamu neirodatora interfeisu izstrādei un ražošanai, parādīja, kā pērtiķis ar domas spēku vada virtuālu pingponga spēli, ko kompānijā nosauca par Monkey MindPong, vēsta RIA Novosti.

Pērtiķa Peidžera – šī video ieraksta galvenā varoņa - smadzeņu abās puslodēs iedzīvināts čips. Tagad, ar banānu smūtiju stimulēts, Peidžers spēlē datorspēles.

Neuralink paskaidroja, ka neironi smadzeņu zonā, kur iedzīvināts čips, regulē darbību uz ķepu ieplānotu kustību pamata. Piemēram, vieni var aktivizēties, kad Peidžers paceļ ķepu, citi – gan tas pavirza to pa labi.

Neironu rādītāji tiek ierakstīti, to aktivitāti noraida atšifrējošajam algoritmam, tāpēc parādās iespēja reālajā laikā prognozēt darbības, ko Peidžers gatavojas izpildīt.

Jau pēc dažas minūtes ilgas kalibrēšanas pētnieki var izmantot atšifrētāja datus, lai iemācītu Peidžeru kustināt kursoru, tikai tagad – bez kursorsviras.

Pērtiķis aiz ieraduma turpina kustināt no datora atslēgto kursorsviru, taču pie tam kursoru kontrolē "vienīgi ar atšifrētās neironu aktivitātes palīdzību".

Paskatieties, kā izskatās šis brīnums.

0
Tagi:
Ilons Masks
Pēc temata
Krimas safari parkā pērtiķi nosauca par godu iPhone 7
Ķīniešu zinātnieki demonstrējuši pirmos klonētos pērtiķus pasaulē