Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

18
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

18
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus
Svetlana Tihanovska

Tihanovska oficiāli apliecinājusi, ka ir gatava vadīt Baltkrieviju

15
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska savā YouTube kanālā informējusi visus, ko tas interesē, – viņa ir gatava kļūt par valsts vadītāju.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. "Es zinu, ka neesmu viena," teica bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovska, kura patlaban uzturas Lietuvā. Savā YouTube kanālā viņa paziņoja, ka ir gatava ieņemt prezidenta posteni.

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā aizritēja prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija oficiāli informēja, ka uzvaru tajās ar lielu pārvaru, saņemot 80,1% balsu, izcīnījis pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko. 

Valstī sākās protesti. Svetlana Tihanovska, ko atbalstīja 10,1% vēlētāju, pēkšņi kļuva par pašpasludināto opozīcijas līderi un pameta valsti.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka Baltkrievijas opozīcijas akcijas tiek koordinētas no Lietuvas un Polijas. Maskava konstatēja, ka Lietuva atmetusi pie malas jebkādu pieklājību, iejaucoties Baltkrievijas lietās, un aicināja Viļņu nepalielināt spriedzi.

Tagad Tihanovskas kanālā YouTube publicēts video ieraksts, kurā viņa pauž gatavību ieņemt valsts vadītāja vietu pārejas periodā.

 

"Daudzi vaicā, vai esmu gatava kļūt par tautas līderi šajā brīdī. Jā, es oficiāli paziņoju, ka esmu gatava stāties valsts priekšgalā pārejas periodā. Uzņemos šo atbildību, jo zinu, ka neesmu viena," teica Tihanovska un atzīmēja, ka opozīcijas koordinācijas padome jau izstrādājusi jaunu vēlēšanu projektu un konstitucionālo reformu, kas, pēc viņas vārdiem, notikšot "pēc Lukašenko aiziešanas".

Pats Lukašenko jau vairākkārt norādījis, kad pametīs prezidenta posteni. Viņš paziņoja, ka var atkāpties pēc konstitucionālās reformas vai pēc tam, kad tauta paudīs konsolidētu vēlmi. Baltkrievijas prezidents uzsvēra, ka atkāpsies no amata "kad vajadzēs", taču ne "pēkšņi".

Pie tam viņš informēja, ka Baltkrievijā nebūs nekāda varas tranzīta – būs tā, kā nobalsos, nolems tauta.

15
Tagi:
Svetlana Tihanovska, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tikšanās Viļņā: ko Makrons noklusēja pārrunās ar Tihanovsku
Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu
Eksperts: Baltija vēlas pārvērst Baltkrieviju par savu provinci
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Džo Baidens

Baidens sola daudzpusīgu pieeju attiecībās ar Krieviju

14
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vairākos jautājumos.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens informējis par "daudzpusīgas pieejas" plāniem attiecībā pret Krieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, vēsta RIA Novosti.

"Mums jābūt lielas grupas daļai, lai strādātu ne tikai ar Irānu, bet arī ar Krieviju, Ķīnu un citiem," politiķis apgalvoja intervijā CNN.

Vienlaikus Baidens paziņoja, ka pirms stāšanās prezidenta postenī nevar formulēt ASV politiku. "Tomēr es gribu atjaunot ciešas sabiedroto attiecības gan Eiropā, gan Indijas un Klusā okeāna reģionos," viņš piebilda.

Pie tam politiķis atzina, ka viņam sagaidāmas "sarežģītas pārrunas" ar Eiropas Savienību un piebilda, ka viņš šajā jautājumā nelolo nekādas ilūzijas.

Iepriekš Krievijas vēstnieks ASV Anatolijs Antonovs informēja, ka Maskava var paplašināt sadarbību ar jauno administrāciju Vašingtonā vismaz piecās jomās: jautājumos par stratēģisko stabilitāti, kodolieroču neizplatīšanu, sadarbību kosmosā, cīņu ar terorismu un pandēmiju. Vienlaikus diplomāts pauda šaubas  par to, vai Maskavai izdosies vienoties ar Vašingtonu bruņojuma kontroles jomā.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem Savienotajās Valstīs, vēstnieks konstatēja, ka Krievija atzīs jebkādu valsts iedzīvotāju izvēli, tomēr gaida rezultātu oficiālu izsludināšanu, pirms reaģēt diplomātiskā protokola ietvaros.

ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Provizoriskie dati liecina, ka demokrātu kandidāts Džo Baidens saņēmis līdz 306 elektoru balsis (nepieciešamas – 270). Pašreizējais valsts prezidents Donalds Tramps neatzīst sakāvi un apstrīd to tiesās.

14
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Veselības ministrija palielinājusi gultasvietu skaitu Covid-19 pacientiem

0
(atjaunots 09:06 05.12.2020)
Plānveida pakalpojumu ierobežošana slimnīcās devusi iespēju atbrīvot 157 gultasvietas Covid-19 pacientiem, informē Veselības ministrija.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzēto gultasvietu skaits slimnīcās palielināts aptuveni līdz 800, Latvijas televīzijā informēja Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis.

12. novembrī veselības ministre Ilze Viņķele konstatēja, ka maksimālais Covid-19 pacientiem paredzētais gultasvietu skaits, kura apstākļos nav vajadzības nopietni ierobežot veselības aprūpes plānveida pakalpojumus, valstī sasniedz 450-500 vietas.

Divas nedēļas vēlāk premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Covid-19 pacientiem piemēroto gultasvietu skaits palielināts līdz 595 vietām. Dažas dienas vēlāk Viņķele pastāstīja, ka slimnīcās pieejamas jau 633 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu slimnīcās uz laiku ierobežota plānveida pakalpojumu sniegšana stacionārā un dienas stacionārā. Dūrītis uzskata, ka tādējādi tiks sarūpētas papildu 157 vietas Covid-19 pacientiem.

Vienlaikus notiek pārrunas ar slimnīcām, piemēram, Balvos, ko būtu iespējams iesaistīt Covid-19 pacientu kompšanā, tātad pieejamo vietu skaitu varētu vēl palielināt. Atgādināsim, ka Balvu slimnīcā līdz 14. decembrim slēgta dzemdību nodaļa pēc Covid-19 uzliesmojuma darbinieku vidū).

Dūrītis pastāstīja, ka VM šobrīd aktīvi izstrādā Covid-19 testēšanas iespēju paplašināšanas mehānismus, it īpaši brīvdienās, kad testu skaits ir mazāks.

Viņš nenoliedza, ka nākotnē valstī, iespējams, tiks paredzēti vēl stingrāki ierobežojumi, un paziņoja: patlaban ir ļoti svarīgi, lai cilvēki ievērotu ieviestos drošības pasākumus, lai izvairītos no tādas nepieciešamības.

Galvenais, pēc viņa domām, ir dabūt vakcīnas pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā, ka pēdējā laikā dubultojies mirušo Covid-19 slimnieku skaits.

0
Tagi:
veselības aprūpes sistēma, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem
Latvijas slimnīcas vēl spēj uzņemt pacientus: Viņķele par hospitāli Ķīpsalā