RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Hiperskaņas spārnotā raķete AGM-183A Air-Launched Rapid Response Weapon (ARRW) varēs sasniegt 6,5-8 Mahu ātrumu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu The Drive.
Tātad ierocis 10-12 minūšu laikā spēs sasniegt mērķus 1,6 tūkstošu kilometru attālumā
Saskaņā ar izdevuma datiem, hiperskaņas spārnotās raķetes izstrāde ilgs līdz 2022. gada rudenim. Ar tām plānots apgādāt bumbvedējus B-52H Stratofortress.
Kompānija "Lockheed Martin" sadarbībā ar citiem uzņēmumiem izstrādā "gaiss-virsma" tipa taktisko hiperskaņas raķeti ARRW no 2018. gada.
2019. gada jūnijā ASV Gaisa spēki sekmīgi veica hiperskaņas raķetes AGM-183A (jeb ARRW) prototipa pirmos lidojuma izmēģinājumus. Tā bija uzstādīta pie stratēģiskā bumbvedēja B-52 Stratofortress ārējās piekares.
RĪGA, 21. aprīlis – Sputnik. Lielbritānija nosūtīs uz Melno jūru divus kara kuģus, vēsta "Gazeta.ru", atsaucoties uz "The Sunday Times".
Akvatorijā ieradīsies pretgaisa aizsardzības eskadras kuģis un pretzemūdeņu fregate. Kuģi atrodas Vidusjūrā dislocētās aviācijas bāzes grupas pakļautībā.
Plānots, ka Lielbritānijas Jūras kara spēku kuģiem jebkurā brīdī varēs atbalstīt iznīcinātāji F-35B Lightning un pretzemūdeņu helikopteri Merlin no aviācijas bāzes kuģa "Queen Elizabeth".
Iepriekš vēstīts, ka NATO aicina Krieviju nodrošināt navigācijas brīvību Melnajā jūrā.
Krievijas senators Aleksejs Puškovs komentēja Lielbritānijas lēmumu nosūtīt karakuģus uz Melno jūru, apliecinot "solidaritāti" ar Ukrainu, vēsta RIA Novosti.
Politiķis atgādināja savā Telegram kanālā, ka aptaujā, ko organizēja britu izdevums Daily Express, 73% no gandrīz pieciem tūkstošiem aptaujāto lasītāju iebilda pret jebkādiem Londonas soļiem pret Maskavu.
"Lielākā daļa britu atceras, ka agrākā militārā iejaukšanās valstij maksāja lielu skaitu dzīvību un daudz naudas. Tāpēc Džonsonam labāk vajadzētu ietaupīt līdzekļus, ko prasīs divu karakuģu sūtīšana uz Melno jūru, "Ukrainas atbalstam"," uzrakstīja senators. Viņš konstatēja, ka tā ir bezcerīga lieta, jo divi kuģi neko neizšķirs.
"Bez šīs britu postimpērisko kompleksu liekās demonstrācijas itin labi var iztikt," secināja Puškovs.
Iepriekš ASV plānoja nosūtīt uz Melno jūru divus kuģus - "Roosevelt" un "Donald Cook". Tiek vajadzēja uzturēties akvatorijā no 14.-15. aprīļa līdz 4.-5. maijam. Pentagona oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs paziņoja, ka amerikāņu karakuģu operācijas Melnajā jūrā ir "ikdienišķas", ASV koordinē šīs darbības ar Turcijas valdību Montrē konvencijas ietvaros. Vēlāk valsts atsauca pieteikumu Turcijai par kuģu izbraukšanu caur Bosfora šaurumu. Valda uzskats, ka ASV prezidents Džo Baidens to izdarījis, lai nepieļautu eskalāciju ar Krieviju – izdevums Politico informēja, ka šo lēmumu Pentagons pieņēmism jo noraizējies par spriedzi starp Krieviju un Ukrainu.
Pēdējā laikā rietumvalstis pauž bažas sakarā ar to, ka no Krievijas puses Ukrainā it kā pastiprinās "agresīvās darbības". Vašingtona ziņoja par "Krievijas agresijas" eskalāciju un bruņoto spēku pārdislokāciju uz Krimu un Ukrainas austrumu robežu virzienā.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija pārvieto bruņotos spēkus savā teritorijā un pēc saviem ieskatiem. Viņš konstatēja, ka tas nevienu neapdraud un nevienam par to nevajadzētu raizēties.
RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Austrijas valdība ir vienojusies iepirkt un sākt Krievijas Covid-19 vakcīnas "Sputnik V" lietošanu, kad Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) to apstiprinās, paziņoja federatīvās republikas kanclers Sebastjans Kurcs.
"Mēs vienojāmies iegādāties vienu miljonu devu vakcīnas "Sputnik V", ko izmanto jau vairāk nekā 50 valstīs," citē RIA Novosti Kurca paziņojumu.
Pēc viņa vārdiem, Austrija cer uz ātru Krievijas preparāta reģistrāciju Eiropā.
"Katra papildu vakcīna palīdzēs mums glābt dzīvības, saglabāt darba vietas un ātrāk atgriezties pie normālas dzīves," norādīja Kurcs.
Federālajā valdībā apstiprināja, ka Austrija izmantos vakcīnu, tiklīdz Eiropas regulators to apstiprinās. "Lietošana - pēc EZA reģistrācijas, teica Austrijas valdībā.
4. martā EZA ziņoja par "Sputnik V" ekspertīzes uzsākšanu, regulators pārbaudīs vakcīnas efektivitāti un drošību. Pēc uzticamā informācijas avota "Sputnik V" var saņemt apstiprināšanu maijā.
Divas Eiropas Savienības valstis - Ungārija un Slovākija – jau ir apstiprinājušas "Sputnik V" lietošanai, negaidot tās reģistrāciju Eiropas Savienībā. Pagājušajā nedēļā startēja Krievijas vakcīnas ražošana Serbijā, tāpat paredzams, divu mēnešu laikā to sāks ražot Itālijā.
Krievijas Veselības ministrija reģistrēja "Sputnik V" pērnā gada augustā. Vakcīnu izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktais centrs uz labi izpētītās un pārbaudītās cilvēka adenovīrusu vektoru platformas.
Publikācija autoritatīvajā medicīnas žurnālā The Lancet liecina, ka "Sputnik V" trešajā izmēģinājumu fāzē demonstrēja efektivitāti 91,6% līmenī. Vakcīna pilnībā pasargā no smagas Covid-19 gaitas.Preparāts "Sputnik V" reģistrēts jau vairāk nekā 60 pasaules valstīs, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 1,5 miljardus cilvēku.
RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.
Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.
‼ No 20. aprīļa plkst. 6 līdz 24. aprīļa plkst.12 Ādažu poligonā notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta ieroču kaujas šaušanas apmācība gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā.@Adazu_novads @Garkalnesnovads @Carnikavas_nov @incukalnanovads @Saulkrastu_nov #apmācība #mīnmetēji pic.twitter.com/0wyB8VS7o6
— NBS (@Latvijas_armija) April 19, 2021
Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.
Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.
2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.