Krima

ASV aviokompānijas atkal lidos pāri Krimai. Krievija pastāstīja, ko tas nozīmē

73
(atjaunots 18:16 13.01.2021)
Amerikāņu aviokompānijas vairs nelidos apkārt Krimas pussalai Krievijā. Valsts to uzskata par signalu visai pasaulei.

RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. ASV Civilās aviācijas pārvaldes (FAA) informācija liecina, ka no 27. oktobra ASV aviokompānijām ļauts atsākt lidojumus Simferopoles lidojumu informācijas rajonā. Aizliegums bija spēkā no 2014. gada, vēsta RIA Novosti.

Publicējot šo informāciju, ASV tomēr akcentēja, ka lidojumu atsākšana virs pussalas nenozīmē, ka tā ir atzīta par Krievijas teritoriju. Taču pie tam FAA atzīmēja, ka apstākļi gaisa telpā ir mainījušies un riska līmenis civilajai aviācijai ir mazinājies.

Tiesa, politologs Aleksejs Živovs uzskata, ka pēc būtības ASV atļauja saviem civilajiem laineriem lidot līdzās Krimai de facto atzīst Krievijas jurisdikciju pussalā, ja arī ne de iure.

Krievijas Valsts domes deputāts no Krimas Ruslans Bālbeks paskaidroja, ka ASV civilās aviācijas lidojumu atjaunošana signalizē visai pasaulei par aviācijas satiksmes drošību KF pussalas gaisa telpā.

Bālbeks konstatēja: kamēr Ukraina bārstīja paziņojumus par tās GKS parspēku Krimā, pasaulei bija iemesls padomāt par gaisa telpas drošību šajā teritorijā. Taču pakāpeniski visiem kļuvis skaidrs, ka jebkādām provokācijām šeit tiek pielikts punkts un Krievija garantē pilnīgu drošību.

Jāpiebilst, ka Dņepropetrovskas gaisa atbildības zonā ASV nav atļāvusi savas civilās aviācijas lidojumus. Aizliegums pagarināts līdz 2021. gadam.

Bālbeks atzīmēja, ka lidojumi virs Krimas amerikāņiem izdevīgi no ekonomiskā viedokļa. Lidot apkārt Krimai – tas nozīmē lieku līkumu un lielu degvielas patēriņu. Amerikāņi neapšaubāmi ietaupīs, pieņemot lēmumu par lidojumu atsākšanu.

Krima ir Krievijas teritorija

Krima atgriezās Krievijā pēc referenduma 2014. gadā. Tajā 96,77% Krimas Republikas un 96,5% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Referendums notika pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014. gada februārī.

Ukrainas valdība vēl joprojām uzskata Krimu par savu okupēto teritoriju. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiski, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par atgriešanos Krievijā. KF prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir "slēgts uz visiem laikiem".

Pussalu vairākkārt apmeklējuši ārvalstu delegāti. Viņi visi secināja: Krimas pussala kļuvusi par Krievijas daļu saskaņā ar tautas likumīgu gribas izpausmi, un krimiešu izvēli pievienoties Krievijai diktējušas reģiona iedzīvotāju intereses.

Septembrī britu raidkorporācija BBC materiālā par Ukrainas lidmašīnas An-26 avāriju Harkovā publicēja karti, kurā Krima bija redzama Krievijas, nevis Ukrainas sastāvā. Ukrainas vēstniecība ieraudzīja "kļūdu" un sašutusi pieprasīja kartes labojumus.

Taču tādu "kļūdu" skaits aizvien pieaug. Agrāk krimieši pievērsa uzmanību tam, ka, saskaņā ar ANO statistiku, Krievijas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2 miljoniem. Tas varēja notikt vienīgi tad, ja par Krievijas iedzīvotājiem atzīti krimieši.

2020. gada aprīlī kādā angļu valodas mācību grāmatā Igaunijā tika atrasta karte, kurā Krima ir Krievijas sastāvā. Igaunijas ukraiņu kongress žēlojās valsts Izglītības ministrijai un pauda bažas par situāciju.

Izdevniecība, kas laida klajā mācību grāmatu, incidentu nosauca par kļūdu, tomēr ieteica ukraiņiem īpaši nepārdzīvot, jo tā tomēr esot angļu valodas, ne ģeogrāfijas mācību grāmata.

2019. gadā kompānija Apple savā lietotnē "Laiks" atainoja Krimu Krievijas sastāvā.

73
Tagi:
aviosatiksme, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Parādiet visai pasaulei: Apple iekļāva Krimu Krievijas sastāvā
Ukrainā nožēlo, ka Krimas iedzīvotāji nav "nomazgājušies asinīs" un "salūzuši kā slota"
Putins: Krievijas un Ukrainas attiecību pasliktināšanās nesākās Krimas dēļ
"Sajaucis NATO ar tirdzniecību". Kāpēc Krievija nevēlas atgriezties G7
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

13
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
13
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

17
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

17
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību