Putins ierosinājis pagarināt NEW START uz gadu bez jebkādiem noteikumiem
RĪGA, 17. oktobris — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosinājis pagarināt uz vienu gadu pašreizējo Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču ierobežošanu bez jebkādiem noteikumiem, vēsta RIA Novosti.
Krievijas prezidents uzskata, ka līguma pagarinājums uz gadu dos iespēju organizēt saturīgas pārrunas par visiem problēmu parametriem, ko regulē šāda veida līgumi.
Putins norādīja, ka NEW START pagarināšanas rezultātā valstis, kas ieinteresētas saglabāt stratēģisko stabilitāti, nepaliks bez tik fundamentāla dokumenta, kā Līgums par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem.
Krievijas prezidents uzdevis valsts ārlietu ministram Sergejam Lavrovam formulēt Maskavas viedokli jautājumā par NEW START, pēc iespējas ātrāk informēt par to Vašingtonu un saņemt atbildi.
"Paveiksim pēc iespējas ātrāk," valsts vadītājam apsolīja Lavrovs.
Līgums NEW START, kas parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā spēkā esošā Krievijas un ASV vienošanās par bruņojuma ierobežošanu.
Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums un samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 kodolgalviņas un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par kodolgalviņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.
2018. gada 5. februārī pienāca galējais termiņš, līdz kuram Krievijai un ASV bija jāsasniedz kontroles rādītāji saskaņā ar līgumu. Līguma termiņš beidzas 2021. gada februārī. Vašingtona dažādos līmeņos uzsver, ka Pekina jāiesaista pārrunās ar mērķi izstrādāt jaunu trīspusēju kodolvienošanos starp krieviju, Ķīnu un ASV. Ķīna šo ieceri noraida. Sergejs Lavrovs ne vienu reizi vien ir uzsvēris, ka Maskava atbalsta līguma NEW START pagarināšanu bez iepriekšējiem noteikumiem.
ASV prezidenta speciālais vēstnieks bruņojuma kontroles jautājumos Maršals Bilingslijs iepriekš vēstīja, ka Vašingtona esot gatava "jau rīt" pagarināt NEW START apmaiņā pret kodolarsenālu savstarpēju iesaldēšanu un viņš jau it kā esot panācis "principiālu" vienošanos ar Maskavu šajā aspektā. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs šajā kontekstā akcentēja, ka Savienoto Valstu viedoklis Krievijai ir nepieņemams.
Turcija pastāstīja par S-400 izmēģinājumiem un atbildēja uz ASV pretenzijām
(atjaunots 11:38 26.10.2020)
Turcija informēja, ka turpinās sadarbību ar sabiedrotajiem, taču nevar pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", norādīja Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars.RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars apstiprināja, ka valsts veikusi Krievijas Federācijā iepirkto zenītraķešu kompleksu S-400 izmēģinājumus, un norādīja, ka tas ir plānveida darbs kontrakta ietvaros, vēsta RIA Novosti.
Turcija laida klajā starptautisko paziņojumu Navtex par artilērijas mācībām Sinopas pilsētas rajonā Melnās jūras reģionā. Iepriekš jau ziņots, ka Turcija sekmīgi izmēģināja Krievijā iepirktās PGA sistēmas S-400 valsts ziemeļos, visas palaistās raķetes trāpījušas mērķos.
"Katra aizsardzības rūpniecības produkcijas iepirkuma kontrakta ietvaros paredzēti izmēģināumi. Tā ir iepirkuma programmas daļa, tīri tehniska darbība," Hulusi Akars paziņoja telekanālam NTV.
Fakts, ka Turcija iepirkusi zenītraķešu kompleksus S-400 Krievijā, nenozīmē, ka tā attālinājusies no NATO, Ankara vēl aizvien ir gatava iegādāties amerikāņu sistēmas Patriot, paziņoja Akars.
"S-400 bija nevis iegriba, bet nepieciešamība un nenozīmē mūsu attālināšanos no NATO. Tomēr nepieciešamības dēļ un gadījumā, ja mums tiks garantēta tehnoloģiju nodošana, kopēja ražošana un piegādes kalendārs, mēs varam iepirkt Patriot vai SAMP-T. Turcija arī iepriekš ir centusies izstrādāt alternatīvus variantus ar sabiedrotajiem un turpinās darbu. Mēs nevaram pieņemt tādus paziņojumus, kā "esam gatavi pārdot, tomēr Kongress aizliedz piegādes", Turcijas aizsardzības ministra teikto citēja telekanāls NTV.
Viņš piebilda, ka S-400 "neintegrēs NATO PGA sistēmā un Turcija izpildīs visas savas saistības alianses ietvaros".
Pie tam Ankara nedomā lūgt Vašingtonas atļauju ZRK S-400 izmēģinājumiem, paziņoja Turcijas prezidents Tajips Erdogans.
©
Sputnik / Михаил Фомичев
Iepriekš ASV Valsts departamenta pārstāve Morgana Ortagusa paziņoja, ka ASV "apņēmīgi nosodīs" Ankaras soļus, ja apstiprināsies informācija par izmēģinājumiem. Vašingtona pat piedraudēja Turcijai ar "nopietnām sekām", ja ZRK tiks aktivizēti.
"Jā, Sinopā notika, notiek izmēģinājumi. Un mēs nedomājam tiem lūgt ASV atļauju. Tātad šie kungi ir noraizējušies par to, ka šeit ir Krievijai piederoši ieroči," Erdogans uzsvēra sarunā ar žurnālistiem.
Viņš konstatēja, ka Ankara ir noskaņota apņēmīgi un turpinās nosprausto ceļu.
Viņš piezīmēja, ka Turcija neatsakās no amerikāņu pretgaisa sistēmu Patriot iepirkuma un ir gatava turpināt pārrunas par šo jautājumu ar ASV.
Krievijas jaunāko ZRK S-400 piegādes, kas radīja krīzi Turcijas un ASV attiecībās, sākās 2019. gada jūlija vidū. Vašingtona pieprasīja Ankarai atteikties no darījuma un to vietā iepirkt kompleksus Patriot, turklāt piedraudēja atlikt jauno iznīcinātāju F-35 pārdošanu vai pat atcelt darījumu, kā arī ieviest sankcijas. Ankara atteicās pakļauties un turpināja pārrunas par nākamās S-400 partijas iegādi.
Tagi:
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
(atjaunots 17:56 25.10.2020)
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Zinātnieki no ASV un Kanādas fiksējuši klimata pārmaiņu vēsturi, pētot dibennogulumus arktiskajā ezerā Kanādā, vēsta RIA Novosti. Izrādījies, ka pēdējo trīs gadu tūkstošu laikā Ziemeļatlantijā nav bijis tik silts kā pašlaik. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Proceedings of the National Academy of Sciences".
Klimatologi no Masačūsetsas universitātes un Kvebekas universitātes izpētījuši nogulumus Sautsoututas ezera dibenā Kanādas Arktikā.
Šajā ezerā ideāli saglabājušies "gadu slāņi". Tie satur titāna minerālus, kas atbrīvojušies kalnu iežu gadsimtiem ilgajā erozijā. Izmērot titāna koncentrāciju slāņos, zinātnieki noteikuši ikgadējās relatīvās temperatūras un atmosfēras spiediena pārmaiņas reģionā.
Okeāna virsmas temperatūra Atlantijas ziemeļos ir pakļauta cikliskām pārmaiņām. Ar šo klimatisko parādību, kas pazīstama kā Atlantijas multidekāžu svārstība (AMS), saistīta virkne klimatisko parādību Ziemeļamerikā – sausums un vētras. Pie tam līdz šim zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot AMS ciklu precīzu ilgumu, jo instrumentālie novērojumi sākušies tikai pirms 160 gadiem, bet viens cikls ilgst vismaz 60 gadus.
Kad Atlantijas ziemeļos valda zema temperatūra, lielākajā daļā Kanādas Arktikas un Grenlandē vērojams zems atmosfēras spiediens un otrādi. Zemas temperatūras apstākļos sniegs kūst lēnāk, titāna koncentrācija nogulumos ir augstāka, savukārt zemāks titāna saturs norāda uz augstāku temperatūru.
"Analizējot šos stabilos sakarus, mums izdevās saprast, kā mainījusies Atlantijas okeāna virsmas temperatūra pēdējo 2,9 tūkstošu gadu laikā – patlaban tie ir pilnīgākie dati," Masačūsetskas universitātes informācijā presei citēts pirmais raksta autors Fransuā Lapuants (Francois Lapointe) no Klimatisko sistēmu pētījumu centra.
"Mūsu pētījums ļaus klimatologiem labāk izprast mehānismus, uz kā balstās ilgtermiņa pārmaiņas Atlantijas okeānā," piezīmēja otrs autors Pjērs Frankuss (Pierre Francus) no Kvebekas universitātes Nacionālā zinātniski pētnieciskā institūta INRS.
Zemāko temperatūru zinātnieki fiksējuši intervālā starp 1400. un 1600. gadu mūsu ērā – šo laiku vēsturnieki dēvē par mazo ledus laikmetu. Augstākie rādītāji konstatēti pēdējo desmit gadu laikā.
Pētnieki vēsta, ka viņu iegūtie rezultāti atbilst citiem neatkarīgajiem datiem, kas saņemti Atlantijas okeāna dibennogulumus Atlantijas okeānā Islandes rajonā un pie Venecuēlas krastiem, tātad izraudzītais temperatūras vērtējuma kritērijs ir drošs.
Patlaban sasilšana Arktikā notiek divas trīs reizes ātrāk nekā citos planētas rajonos. Autori uzskata, ka tas varētu būt saistīts ar AMS siltās fāzes temperatūras korelāciju ar kopējo globālā temperatūras pieauguma tendenci.
"Pēdējos gados vasarā šajā reģionā pārsvarā vērojams augsts atmosfēras spiediens – skaidras debesis un temperatūra līdz 20 grādiem pēc Celsija skalas saglabājas vairākas dienas, pat nedēļas pēc kārtas. Tas neatgriezeniski ietekmējis sniega segu, ledājus un mūžīgo sasalumu," atzīmēja Lapuants.
Pētījuma dati rāda, ka Atlantijas okeāna virsējie slāņi kļuvuši anomāli silti aptuveni no 1995. gada. 2019. gadā ledus sega Grenlandē zaudējusi vairāk nekā 500 miljardus tonnu masas – tas ir rekordaugsts rādītājs, saistīts ar neredzēti stabilo augsto atmosfēras spiedienu.
Autori uzskata: ja tuvāko 1-2 gadu laikā AMS nepāries vēsajā fāzē, nākamvasar gaidāma vēl intensīvāka ledus kušana Kanādas Arktikā un Grenlandē. Tas savukārt draud ar tālāku Pasaules okeāna līmeņa celšānos un citām no ekoloģijas viedokļa nepatīkamām sekām.
Pēc Igaunijas prezidentes sarīkotās modes provokācijas "iekritusi" Baidena dzīvesbiedre
(atjaunots 16:01 26.10.2020)
ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre priekšvēlēšanu pēdējās debatēs izvēlējās tādu pašu kleitu, ko nēsāja ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana.RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", telekanāla RT un starptautiskās informācijas aģentūras un radio Sputnik galvenā redaktore Margarita Simoņana savā lapā
Facebook pastāstīja, ko interesantu pamanījusi.
Fināla debates pirms ASV prezidenta vēlēšanām kandidāta Džo Baidena dzīvesbiedre Džila Baidena izvēlējusies tādu pašu kleitu, ko Simoņana nēsāja, intervējot Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
©
Sputnik / Alexey Filippov
"Es jau varu arī turpmāk muļķīgi noliegt mūsu iejaukšanos vēlēšanās ASV. Tomēr tagad, kad Džila Baidena ieradās fināla debates tajā pašā kleitā, kādā es intervēju Lavrovu, tam vairs nav nekādas jēgas," Simoņana komentēja publicēto kolāžu ar Džilas fotogrāfiju un viņas pašas attēlu vienā un tajā pašā kleitā.
Interesanti, ka oktobra sākumā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pārrunās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Berlīnē izraudzījās dzeltenu kleitu ar melnu trijstūra formas iešuvi uz jostasvietas, kas ļoti atgādināja Sputnik logotipu. Toreiz ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" šo kleitu Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, bijušajai ASV valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.
Šķiet, kleita teicami piestāv visām šīm lēdijām.