Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā

100
(atjaunots 15:04 16.10.2020)
Jaunais protestu vilnis Katalonijā Eiropā paliek praktiski bez uzmanības – visa uzmanība ir veltīta notikumiem Baltkrievijā.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Protesti Spānijā nav mazāk vērienīgi un asiņaini, nekā Baltkrievijā, taču ES izvēlas nepievērst tiem uzmanību, paziņoja radio Baltkom ēterā žurnālists un publicists Oto Ozols.

Kopš 9. augusta visā Baltkrievijā notiek masveida protesta akcijas. Pirmajās dienās kārtība sargi apspieda akcijas, pret protestētājiem pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva
© Photo Пресс-служба президента Республики Беларусь

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, pirmajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ierosināts vairāk nekā 400 krimināllietu par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Republikas IeM ziņoja, ka nekārtību gaitā cieta simtiem cilvēku, tostarp vairāk nekā 130 kārtības sargu. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

Eiropas Savienības līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, vēlēšanu falsificēšanu.

Taču, kā norādīja Ozols, notikumi Katalonijā nepiesaista tik lielu preses un politiķu uzmanību. Pie tam, viņaprāt, tieši kopējā Eiropas vienaldzība pret Katalonijas protestu apspiešanu lielā mērā noveda pie esošās situācijas Baltkrievijā.

"Teiksim, ja Barselonā, Spānijā ielās izgāja gandrīz divi miljoni mierīgo demonstrantu. Spānija atsūtīja policiju, kura visus nežēlīgi iekaustīja, pēc tam demokrātiski ievēlētos Katalonijas politiķus iesēdināja cietumā un notiesāja. Putins un Lukašenko noteikti paskatījās uz to: "Nu, ja jau Eiropā tā tiek darīts, kāpēc lai mēs tā nedarītu"," pastāstīja viņš.

Ozols uzsvēra, ka Madridē popularitāti gūst neofrankistu kustība – cilvēku pūļi dzied fašistiskas dziesmas un skandē nacistiskus lozungus.

"Spānijā, Madridē, pretī grāmatu veikalam staigā ļaužu pūļi, kuri dzied fašistiskas dziesmas, paceļ rokas Hitlera sveicienā, un visi tam kaut kā nepievērš uzmanību," atzīmēja viņš.

Pēc viņa sacītā, protesti Spānijā nozīmības un vērienīguma ziņā nepiekāpjas protestiem Baltkrievijā, tomēr ES tos izvēlas nepamanīt.

"Es vaicāju Eiropas Komisijas prezidentei, ar ko tieši atšķiras Spānijas policista steks, kurš sit pa galvu katalonietim, no baltkrievu OMON steka, kurš sit pat galvu mierīgam demonstrantam Minskā? Ar ko šie steki atšķiras? Ar ko atšķiras demonstrantu asinis Minskā no demonstrantu asinīm Barselonā? Atbilde nesekoja. Tie ir acīmredzami fašistiski gājieni, kuri notiek Madridē, to visi redz, bet viņi izliekas, ka to nemana," pastāstīja viņš.

Katalonijā 2017. gadā tika sarīkots referendums par reģiona atdalīšanos no Spānijas. Taču neskatoties uz to, ka par neatkarību nobalsoja 90,18% iedzīvotāju, referendums netika atzīts par likumīgu. Turklāt Karlesam Pudždemonam , kurš tobrīd bija Katalonijas Ženeralitātes prezidents, tika izvirzīta apsūdzība sakarā ar dumpja rosināšanu un korupciju, pēc kā viņš aizbēga no valsts.

Pērnā gada oktobrī Spānijas tiesa paziņoja spriedumu referenduma organizatoru lietā – viņiem piesprieda cietumsodus līdz 13 gadiem. Daži no lietā figurējušajiem tika atzīti par vainīgiem dumpja kurināšanā un izšķērdībā.

Jauns protesta akciju vilnis Katalonijā sākās oktobra sākumā, pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa apstiprināja zemākas instances tiesas lēmumu par Ženeralitātes vadītāja Kima Torra tiesību atņemšanu ieņemt vēlēšanu amatus. Spānijas karaļa Felipes VI un premjerministra Pedro Sančesa vizītes laikā Barselonā protestētāji pie Katalonijas pilsētu mērijām dedzināja karaļa fotogrāfijas un portretus.

Ozols ir viens no galvenajiem un aktīvākajiem Katalonijas neatkarības atbalstītājiem Latvijā. Viņš vairākas reizes paudis savu solidaritāti Katalonijas tautai.

100
Tagi:
ES, Katalonija
Pēc temata
Bet ja ar tiem izdzenās protestus: Latvija un Lietuva pārdeva Baltkrievijai dronus
"Būs jāpārbauda pasts": Tihanovska reaģējusi uz izsludināšanu meklēšanā
Yars

"Jautājums ir slēgts". Militārais politologs par Krievijas un ASV lēmumu par NEW START

21
(atjaunots 15:03 27.01.2021)
Otrdien KF un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens telefona sarunā pauda gandarījumu par valstu notām, kas vēstīja par vienošanos NEW START pagarināšanas aspektā.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievija un ASV vienojušās pagarināt Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu saskaņā ar Maskavas noteikumiem, informēja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

Šī jautājuma steidzams risinājums, neapšaubāmi, ir atzinīgi vērtējams, radio Sputnik ēterā uzsvēra Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras vadītājs, militārais politologs Andrejs Koškins.

"Saskaņā ar mūsu noteikumiem: uz pieciem gadiem bez iepriekšējiem noteikumiem, bez jebkādiem papildinājumiem un kaut kādiem pielikumiem," viņš akcentēja.

"Vakar notika ASV prezidenta Džo Baidena telefona saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tās rezultātā pieņemts lēmums, pārsvarā – no Savienoto Valstu puses, piektist visiem NEW START līguma noteikumiem, ko ieteica Krievijas Federācija. Proti, pagarināt līgumu bez jebkādiem noteikumiem. Var teikt, ka līgums jau ir pagarināts, jo gan no vienas, gan no otras puses iniciēts vienošanās ratifikācijas mehānisms. Tā sakot, jautājums ir slēgts. Es domāju, šāds ātrs lēmums nesīs labumu, vispirms – stabilizācijai pasaulē. Lai turpmāk būtu iespējams vair negraut stabilizācijas mehānismus, kā tas notika 45. prezidenta Donalda Trampa laikā, bet gan radīt jaunus, kas nodrošinātu bruņošanās sacensību savaldīšanu," teica Andrejs Koškins.

Otrdien KF un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens telefona sarunā pauda gandarījumu par valstu notām, kas vēstīja par vienošanos NEW START pagarināšanas aspektā.

Baltais nams informēja, ka abu valstu vadītāji uzdevuši saviem darbiniekiem steidzami strādāt, lai paspētu pagarināt dokumentu līdz 5. februārim.

Krievijas Valsts domes datu bāze liecina, ka Krievijas prezidents iesniedzis dokumentu ratifikācijai. Likumprojekts par līguma NEW START pagarināšanu paredz piecu gadu termiņu – līdz 2026. gada 5. februārim.

Krievijas un ASV līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Tas paredz, ka abas puses samazina savus kodolarsenālus tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojuma kopapjoms nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 lādiņus un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas.

Patlaban NEW START ir vienīgais spēkā esošais Krievijas un ASV līgums par bruņojuma ierobežošanu.

2020. gada 16. oktobrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja pagarināt līgumu uz gadu bez jebkādiem noteikumiem. Krievijas AM piebilda, ka Maskava ne tikai piedāvā pagarināt līgumu, bet arī gatava kopā ar ASV uzņemties saistības uz gadu iesaldēt esošo kodollādiņu skaitu.

Maskava uzsvēra, ka tas būs iespējams, ja tiks panākts lēmums par apbusēju "iesaldēšanu" un to nepavadīs nekādas tālākas ASV prasības.

Savukārt Vašingtona pieprasīja iesaistīt līgumā Ķīnu, tomēr vēlāk kļuva zināms, ka amerikāņu politiķi no saviem nodomiem atteikušies.

21
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Baidens atvedis ASV atpakaļ PVO. Ko vēl nolēmis jaunais prezidents?
Militārais politologs: ASV un Krievijas sadarbības vektors mainās
Rīga

Nelabvēlīga situācija: EK iekļāvusi Latviju starp valstīm, ko nav ieteicams apmeklēt

25
(atjaunots 08:06 27.01.2021)
Covid-19 izplatības fonā Eiropas Komisija iekļāvusi sarakstā 10 valstis, ko nav ieteicams apmeklēt, ņemot vērā infekcijas gadījumu skaitu diennaktī.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Eiropas Komisija ieteikusi Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem atturēties no braucieniem uz 10 ES valstīm, ņemot vērā augsto koronavīrusa infekcijas risku, stāsta "Rossijskaja gazeta".

Ziņots, ka EK iesaka neampeklēt Latviju, Lietuvu, Igauniju, Zviedriju, Slovēniju, Slovākiju, Kipru, Maltu, Portugāli un Nīderlandi.

ES komisāre Ilva Johansone paskaidroja, ka valstu saraksta sastādīšanai ņemts vērā saslimušo skaits, tāpēc tajā iekļautas valstis, kurās Covid-19 jauno gadījumu skaita pieaugums diennaktī divu nedēļu laikā sasniedz 500 un vairāk uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šādas valstis tiek uzskatītas par valstīm ar augstu inficēšanās risku.

Ja braucienu uz valsti no minētā saraksta atlikt nav iespējams, EK iesaka nodot analīzes Covid-19 testam un pēc atgriešanās pāriet pie pašizolācijas uz 14 dienām.

Iepriekš vēstīts, ka aizvadītās nedēļas laikā 24 pasažieriem liegta iebraukšana Rīgā – viņiem nebija negatīva Covid-19 testa. Tas jāveic ne vairāk kā 72 stundu laikā pirms iesēšanās lidmašīnā. Civilās aviācijas aģentūra iepriekš brīdināja pārvadātājus par to, ka pasažieriem jāuzrāda izziņa par polimerācijas ķēdes reakcijas (PĶR) testa rezultātiem. Lidosta informēja pārvadātājus, ka pirms sēšanās lidmašīnā viņu pienākums ir pārbaudīt konkrētā tipa testu katram pasažierim.

Pasažieriem, kuri izslimojuši koronovīrusa infekciju triju pēdējo mēnešu laikā, jāsaņem ārsta izziņa par to, ka viņi vairs nav infekcijas pārnēsātāji.

25
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Komisija
Pēc temata
Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: kā rīdzinieks palika bez 20 eiro
Cipule: slimnīcās nokļūst visi, kam vajadzīga hospitalizācija
Vai drīkst iziet uzpīpēt pie mājas: policijas šefs stāsta par "komandanta stundu"
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
Kirils Višinskis

Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu

0
(atjaunots 16:35 27.01.2021)
Nekur citur Eiropā, tikai Latvijā un Igaunijā žurnālistus cenšas saukt pie kriminālatbildības par sadarbību ar Sputnik – tas liecina par aizspriedumainu attieksmi pret Krieviju.

RĪGA, 27. janvāris – Sputnik. Krievijas prezidenta Cilvēktiesību padomes loceklis, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis un no amerikāņu cietuma atbrīvotā Krievijas pilsone, Sabiedriskās palātas locekle Marija Butina organizēja individuālos piketus pie Latvijas vēstniecības Maskavā, protestējot pret Krievijas mediju darbinieku vajāšanu Latvijā un Baltijas valstīs.

"Latvijā tiek rupji pārkāptas ne tikai mūsu kolēģu – žurnālistu, bet arī mūsu tautiešu tiesības. Šiem cilvēkiem aizliedz strādāt tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu, pārkāpjot žurnālista galveno noteikumu – iespēju izvēlēties redakciju, kas atbilst viņa iekšējai pārliecībai," Višinskis uzsvēra piketa laikā.

Žurnālists norādīja: Latvijai, kas tagad svin sava neatkarības statusa juridisko atzīšanu, ir jāievēro llikums.

"To, ka Latvijā manipulē ar tādiem jēdzieniem, kā Eiropas sankcijas, esam fiksējuši ne tikai mēs, ne tikai Krievijas ĀM, bet arī organizācija, ko grūti turēt aizdomās par simpātijām pret mūsu valsti, – "Reportieri bez robežām". Tā nāca klajā ar speciālu paziņojumu par represijām, ko Latvija izmanto pret mūsu žurnālistiem un krievvalodīgajiem medijiem," atgādināja Višinskis.

Viņš uzsvēra, ka tādas darbības pret Sputnik žurnālistiem izrādījušās iespējamas tikai Latvijā un Igaunijā.

"Nevienā citā Eiropas valstī mūsu žurnālistus necenšas saukt pie kriminālatbildības pēc tāda sadomāta iegansta. Tas liecina, ka Baltijā valda aizspriedumi ne tikai pret Krieviju, bet arī pret Krievijas tautiešiem," secināja Višinskis.

Decembra sākumā Latvijā tika aizturēti žurnālisti, kas cita starpā sadarbojas ar portāliem Baltnews un Sputnik Latvija. Viņus nopratināja un atlaida pret parakstu par neizbraukšanu no valsts un informācijas neizpaušanu. Viņiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar pantu par ES sankciju režīma pārkāpumu, kas paredz sodu no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras vadītājs Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju sarakstā. Sankcijas ir individuālas un nevar attiekties uz visiem, kas sadarbojas ar holdingu.

Krievijas ĀM nosauca situāciju par demokrātiskās sabiedrības pamatu – mediju un viedokļu brīvības – pārkāpumu skandalozu gadījumu. Resors atzīmēja, ka Latvijas varasiestāžu soda akcija neatstāj ne mazākās šaubas par safabricēto apsūdzību rusofobo zemtekstu.

Латвия должна уважать закон: Вышинский осудил преследование русских журналистов
0
Tagi:
Kirils Višinskis, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem
"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu
Krievija aizsargās žurnālistus: Butina pastāstīja par kampaņu #Своихнебросаем
"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā