Ar ko atšķiras šie steki: kāpēc ES neizraisa sašutumu notikumi Katalonijā

50
(atjaunots 15:04 16.10.2020)
Jaunais protestu vilnis Katalonijā Eiropā paliek praktiski bez uzmanības – visa uzmanība ir veltīta notikumiem Baltkrievijā.

RĪGA, 16. oktobris – Sputnik. Protesti Spānijā nav mazāk vērienīgi un asiņaini, nekā Baltkrievijā, taču ES izvēlas nepievērst tiem uzmanību, paziņoja radio Baltkom ēterā žurnālists un publicists Oto Ozols.

Kopš 9. augusta visā Baltkrievijā notiek masveida protesta akcijas. Pirmajās dienās kārtība sargi apspieda akcijas, pret protestētājiem pielietoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva
© Photo Пресс-служба президента Республики Беларусь

Saskaņā ar oficiālajiem datiem, pirmajās dienās tika aizturēts vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, ierosināts vairāk nekā 400 krimināllietu par sabiedriskās kārtības pārkāpumiem. Republikas IeM ziņoja, ka nekārtību gaitā cieta simtiem cilvēku, tostarp vairāk nekā 130 kārtības sargu. Varasiestādes oficiāli apstiprināja trīs protestētāju bojāeju.

Eiropas Savienības līderi vienojās par personālo sankciju ieviešanu pret Baltkrieviju par vardarbības pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, vēlēšanu falsificēšanu.

Taču, kā norādīja Ozols, notikumi Katalonijā nepiesaista tik lielu preses un politiķu uzmanību. Pie tam, viņaprāt, tieši kopējā Eiropas vienaldzība pret Katalonijas protestu apspiešanu lielā mērā noveda pie esošās situācijas Baltkrievijā.

"Teiksim, ja Barselonā, Spānijā ielās izgāja gandrīz divi miljoni mierīgo demonstrantu. Spānija atsūtīja policiju, kura visus nežēlīgi iekaustīja, pēc tam demokrātiski ievēlētos Katalonijas politiķus iesēdināja cietumā un notiesāja. Putins un Lukašenko noteikti paskatījās uz to: "Nu, ja jau Eiropā tā tiek darīts, kāpēc lai mēs tā nedarītu"," pastāstīja viņš.

Ozols uzsvēra, ka Madridē popularitāti gūst neofrankistu kustība – cilvēku pūļi dzied fašistiskas dziesmas un skandē nacistiskus lozungus.

"Spānijā, Madridē, pretī grāmatu veikalam staigā ļaužu pūļi, kuri dzied fašistiskas dziesmas, paceļ rokas Hitlera sveicienā, un visi tam kaut kā nepievērš uzmanību," atzīmēja viņš.

Pēc viņa sacītā, protesti Spānijā nozīmības un vērienīguma ziņā nepiekāpjas protestiem Baltkrievijā, tomēr ES tos izvēlas nepamanīt.

"Es vaicāju Eiropas Komisijas prezidentei, ar ko tieši atšķiras Spānijas policista steks, kurš sit pa galvu katalonietim, no baltkrievu OMON steka, kurš sit pat galvu mierīgam demonstrantam Minskā? Ar ko šie steki atšķiras? Ar ko atšķiras demonstrantu asinis Minskā no demonstrantu asinīm Barselonā? Atbilde nesekoja. Tie ir acīmredzami fašistiski gājieni, kuri notiek Madridē, to visi redz, bet viņi izliekas, ka to nemana," pastāstīja viņš.

Katalonijā 2017. gadā tika sarīkots referendums par reģiona atdalīšanos no Spānijas. Taču neskatoties uz to, ka par neatkarību nobalsoja 90,18% iedzīvotāju, referendums netika atzīts par likumīgu. Turklāt Karlesam Pudždemonam , kurš tobrīd bija Katalonijas Ženeralitātes prezidents, tika izvirzīta apsūdzība sakarā ar dumpja rosināšanu un korupciju, pēc kā viņš aizbēga no valsts.

Pērnā gada oktobrī Spānijas tiesa paziņoja spriedumu referenduma organizatoru lietā – viņiem piesprieda cietumsodus līdz 13 gadiem. Daži no lietā figurējušajiem tika atzīti par vainīgiem dumpja kurināšanā un izšķērdībā.

Jauns protesta akciju vilnis Katalonijā sākās oktobra sākumā, pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa apstiprināja zemākas instances tiesas lēmumu par Ženeralitātes vadītāja Kima Torra tiesību atņemšanu ieņemt vēlēšanu amatus. Spānijas karaļa Felipes VI un premjerministra Pedro Sančesa vizītes laikā Barselonā protestētāji pie Katalonijas pilsētu mērijām dedzināja karaļa fotogrāfijas un portretus.

Ozols ir viens no galvenajiem un aktīvākajiem Katalonijas neatkarības atbalstītājiem Latvijā. Viņš vairākas reizes paudis savu solidaritāti Katalonijas tautai.

50
Tagi:
ES, Katalonija
Pēc temata
Bet ja ar tiem izdzenās protestus: Latvija un Lietuva pārdeva Baltkrievijai dronus
"Būs jāpārbauda pasts": Tihanovska reaģējusi uz izsludināšanu meklēšanā
Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva

Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu

18
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Eiropa uztraucas par vakcīnu pret gripu deficītu, taču farmaceitiskās kompānijas nekādā veidā nevar palīdzēt ES valstīm.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Vakcīnas pret gripu pieprasījuma pieaugums novedis pie vakcīnu deficīta Eiropā un var novest pie "dubultās pandēmijas", vēsta Reuters.

Daudzas valdības šogad palielinājušas pasūtīto vakcīnu pret gripu skaitu un uzsākušas kampaņas, kuras aicina pilsoņus vakcinēties. Galvenie ražotāji, tādi kā GlaxoSmithKline, Sanofi, Abbott un Seqirus, palielināja piegādes reģionam par 30%, taču viņu darba jauda strādā uz robežas un nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu.

"Šogad pircēji visu laiku prasa vakcīnas, vairāk nekā desmit cilvēki dienā," stāsta kādas Varšavas aptiekas farmaceits. "Taču vairumtirgotāji saka mums to pašu, ko mēs saviem pircējiem – vakcīnu nav, ir jāpagaida."

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū – decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijā katru gadu saslimst no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku, ik gadu no gripas nomirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un cilvēki, kuri atrodas riska grupā.

Tiek domāts, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – sejas maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas vērienīgumu, jo dienvidu puslodē šogad gripas gadījumu skaits jau bija ierobežots, paziņoja PVO Pandēmisko un epidēmisko slimību departamenta direktore Silvi Briana brīfingā pagājušajā nedēļā.

Taču eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kiriakidesa pagājušajā mēnesī brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – draudiem. Tādēļ eksperti cenšas pārliecināt cilvēkus potēties pret gripu, lai novērstu krīzi veselības aprūpē.

"Jānovērš dubultais gripas un Covid-19 vilnis," saka Klemenss Vendtners, Minhenes Švabingas klīnikas galvenais infektoloģijas un tropu medicīnas eksperts. Viņš iesaka vakcinēties pret gripu arī cilvēkiem, kas ir jaunāki par 60 gadiem.

Polijas Veselības ministrija paziņoja, ka šogad nopirkusi 3 miljonus vakcīnu pret gripu un ir gatava iegādāties vēl. Tomēr, saskaņā ar Polijas portāla gdziepolek.pl datiem, kurš ļauj noskaidrot zāļu esamību, vakcīnas Influvac Tetra (Mylan) un Vaxigrip Tetra (Sanofi) ir pieejamas tikai 1% Polijas aptieku, vakcīna Fluarix Tetra (GSK) nav pieejama, savukārt Fluenz Tetra (AstraZeneca) ir piejama tikai 5% aptieku.

Šī problēma pastāv ne tikai Polijā. Beļģija joprojām nav saņēmusi trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Austrijas dienvidu pilsētā, Klāgenfurtā, kur iedzīvotāju skaits ir 100 tūkstoši cilvēku, varasiestādes paziņoja, ka pasūtīja vakcīnas jau janvārī un bez panākumiem centās palielināt pasūtījumu līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos.

Austrijas valdība (iedzīvotāju skaits 9 miljoni cilvēku) šogad pasūtīja 1,25 vakcīnu dozu, par 60% vairāk, nekā parasti, taču vakcīnas sāka ienākt tikai septembra vidū, un lai tās sadalītu pa medicīnas centriem, arī ir nepieciešams laiks. Itālijas Farmaceitisko kompāniju asociācija ziņo, ka vakcīnas pret gripu pieprasījums Itālijā ir pieaudzis par 40%.

Vakcīnu skaita sadalīšana ziemeļu puslodes valstīm parasti notiek gadu pirms gripas sezonas sākuma, savukārt ražošana sākas martā. Vakcīnu īsais uzglabāšanas termiņš arī neļauj veidot to krājumus neparedzētu apstākļu gadījumiem.

Ņemot vērā, ka vakcīnu pret gripu ražošana aizņem daudz laika, ražotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai palielinātu saražoto dozu daudzumu šajos neparastajos apstākļos.

Kompānija GSK sola palielināt saražoto vakcīnu skaitu sekojošajos gados, taču sagaida, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Sanofi un AstraZeneca ražo rekordlielu vakcīnu skaitu.

18
Tagi:
gripa, vakcīna, Eiropa
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Ieved no kaimiņvalstīm: Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks
Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

No Lielbritānijas izraidīs bezpajumtniekus un tiesātos ES pilsoņus

28
(atjaunots 18:21 22.10.2020)
Latvijas valstspiederīgie, kuri iepriekš sēdējuši cietumā, noslēguši fiktīvas laulības vai nakšņoja Lielbritānijas ielās, var pazaudēt tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Sākot ar nākamo gadu, ES pilsoņiem ar kriminālo sodāmību būs aizliegts iebraukt Lielbritānijā, vēsta valsts IeM.

Šis noteikums attieksies uz cilvēkiem, kuri pavadījuši aiz restēm vairāk nekā gadu. Iepriekš Lielbritānijas varasiestādēm bija jāpierāda, ka ES pilsonis rada reālus, pastāvošus un nopietnus draudus, lai aizliegtu viņam iebraukt valstī.

Izsūtīt var arī ES pilsoņus, kuri pēdējā gada laikā ir pastrādājuši kriminālnoziegumu.

Cilvēki, kuri pavadījuši cietumā mazāk, nekā gadu vai arī kuriem netika piespriests cietumsods, arī var saņemt atteikumu iebraukšanai valstī, ja būs pierādījumi tam, ka viņi ir recidīvisti, spēj nodarīt nopietnu kaitējumu, vai ka viņu uzturēšanās Lielbritānija "neveicina sabiedrisko labumu".

Tāpat iebraukšana var tikt aizliegta tiem, kas iepriekš noslēguši fiktīvas laulības vai ir pārkāpuši preču ievešanas noteikumus.

Šīs pārmaiņas nozīmē, ka ES pilsoņi, kuri dzīvo uz ielas, arī var tikt deportēti, ja atteiksies no valsts atbalsta (piemēram, no piedāvātā mājokļa) – šis noteikums jau ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuras nav ES. Pēc varasiestāžu paziņojuma, šis noteikums var tikt pielietots pret bezpajumtniekiem no ES, ja viņi pastrādā noziegumus vai antisociālas rīcības, piemēram, agresīvi diedelē un ubago.

Tomēr varasiestādes apgalvo, ka sākumā noskaidros, vai šie ielās guļošie cilvēki nav cilvēku tirdzniecības vai mūsdienu verdzības upuri.

Lielbritānijas IeM vadītāja Priti Patela uzskata, ka jaunie noteikumi būs taisnīgāki, jo valsts vienādi izturēsies pret visiem ārzemniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.

Uz Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuru statusu aizsargā Vienošanās ar ES par Brexit, šie noteikumi neattiecas, tomēr, kā paziņo IeM, viņi var pazaudēt savu statusu, ja pēc 1. janvāra pastrādās noziegumu un par to saņems cietumsodu, kas pārsniedz vienu gadu.

28
Tagi:
ES, Brexit, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
 Fotoradars

Meteostacijas uz Latvijas autoceļiem pārvērsīs radaros: orģinālajiem nav naudas

0
(atjaunots 18:18 23.10.2020)
Satiksmes ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras pilda fotoradaru funkcijas, iesaistot autoceļu meteostacijas.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Satiksmes ministrijas jaunā koncepcija paredz ceļu satiksmes dalībnieku kontroles un uzraudzības uzlabošanu ar jau esošās infrastruktūras starpniecību. Fotoradaru vietā piedāvāts izmantot meteostacijas uz Latvijas autoceļiem, pa priekšu uzstādot speciālu programmnodrošinājumu, vēsta Press.lv.

Koncepcija tika izskatīta 22. oktobrī Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

Ministrija grasās visā valstī izveidot ierīču tīklu, kuras veic fotoradaru funkciju: izmēra ātrumu, pārbauda tehniskās apskates vai OCTA polises esamību pēc auto numurzīmes un tā tālāk. Turklāt, kā atzīmēja Satiksmes ministrijā, šim nolūkam netiek plānots attīstīt fotoradaru tīklu, bet gan iesaistīt meteostacijas, kuras ir uzstādītas uz Latvijas autoceļiem. Meteostacijas jau ir aprīkotas ar videokamerām, pēc ierēdņu ieceres, tās tikai ir jānodrošina ar speciālu programmnodrošinājumu, kurš, būtībā, pārvērsīs tās jau esošo fotoradaru analogos.

"Parasto" radaru iekārtošanai naudas šobrīd nepietiek, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Pērn stacionārie fotoradari piereģistrēja 302 638 pārkāpumus, kas ir par 28 691 pārkāpumu vairāk, nekā pirms gada. Tostarp pērn fotoradari piefiksēja vairāk nekā 3000 automobiļu bez OCTA, šogad, saskaņā ar septembrī apkopotajiem datiem, jau ir 1061. 2019. gadā radari atklāja pusotru tūkstoti mašīnu bez tehniskās apskates, šogad – 673.

0
Tagi:
fotoradari, radari, ceļi
Pēc temata
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Latvijai nav naudas "gudrajiem" fotoradariem: projekts ir slēgts
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari