Militārais konflikts Kalnu Karabahā, foto no arhīva

"Iekļuva slazdā": kāpēc Karabahā nenorimst kaujas

41
(atjaunots 17:39 13.10.2020)
Armēnija un Azerbaidžāna Maskavā parakstīja vienošanos par uguns izbeigšanu, taču kaujas darbības nav pārtrauktas. Atbildību par pamiera pārkāpšanu Baku un Erevāna uzveļ viena otrai.

RĪGA, 13. oktobris – Sputnik. Abas puses nes zaudējumus. Pārrunas turpinās kauju fonā. Kādu diplomātisko spēli rosina Azerbaidžānas un Armēnijas politiķi, centās noskaidrot RIA Novosti korespondents Antons Ļisicins.

Smagās kaujas

Dienas laikā, 12. oktobrī, kaujas darbības izcēlās ar jaunu spēku. Azerbaidžānas armija veic triecienuzbrukumus, paziņoja neatzītās Kalnu Karabahas republikas prezidenta pārstāvis Vagrams Pogosjans.

Erevānā joprojām norāda, ka ar konfliktu ir saistīta Ankara. "Armēnijas armija veic smagas kaujas ar vairākas reizes to pārspējošajiem Turcijas un Azerbaidžānas spēkiem, kurus atbalsta Turcijas gaisa spēki, izlūkošanas un citas sistēmas, lielu skaitu algotņu, teroristu un privāto militāro kompāniju," uzrakstīja sociālajā tīklā Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Arcruns Ovaņisjans.

Baku apsūdz Erevānu. Azerbaidžānas vienības cenšas noturēt Gadrutu, "kas tika atbrīvota pirms dažām dienām", un ziņas par to, ka šai pilsētai tikai un vienīgi uzbrūk, ir "Armēnijas dezinformācija", apgalvo Baku.

Diplomātu atturīgums

Naktī no piektdienas uz sestdienu, pēc desmit stundu ilgajām pārrunām Maskavā Armēnija un Azerbaidžāna parakstīja vienošanos par uguns pārtraukšanu. Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka tas kļuva iespējams pateicoties Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva un Armēnijas Republikas premjerministra Nikola Pašiņana pūlēm.

Puses vienojās, pirmkārt, par uguns pārtraukšanu no 10. oktobra, plkst. 12:00, lai apmainītos ar karagūstekņiem un bojāgājušo līķiem ar Sarkanā Krusta Starptautiskās komitejas starpniecību un pēc tās noteikumiem.

Turklāt abas puses paziņoja, ka ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju starpniecību ķērušās klāt substantīvām pārrunām "uz konflikta noregulēšanas pamatprincipu bāzes pamata ātrākai miera sasniegšanai".

Diplomāti bija vairāk nekā atturīgi, taču arī eksperti izteicās visai piesardzīgi. Azerbaidžānas politologs Ahmeds Alili novērtēja vienošanos kā Krievijas diplomātijas sasniegumu.

Tomēr viņš atzīmēja arī šādas starpniecības grūtības, uz ko norāda kaut vai pārrunu ilgums.

Armēnijas eksperts Nareks Galstjans neredz Turcijas iekļaušanas perspektīvas Minskas grupas starpnieku skaitā – ar šādu iniciatīvu uzstājās Baku. Pēc Galstjana domām, Ankara – atšķirībā no Maskavas, nav spējīga nodrošināt nepieciešamo objektivitātes līmeni.

Baku un Erevāna prognozējami uzveļ atbildību par pamiera pārkāpšanu viena uz otru. Tā, Alijevs pasūdzējās par to, ka Baku cerības uz Erevānas vēlmi noregulēt konfliktu diplomātiskā ceļā neattaisnojās. Šāda retorika skan arī no otras puses.

Pārtraukums kritikai

Krievijas Starptautisko lietu padomes eksperts Kirills Semjonovs pievērš uzmanību tam, ka Azerbaidžāna nodemonstrēja gatavību sadarboties ar Maskavu. "Baku uzskata, ka "Minskas formāts", kur starpnieku lomā uzstājas Krievija, Francija un ASV, atstāj Azerbaidžānu bez atbalsta. Tāpēc Azerbaidžāna esot vairāk ieinteresēta Ankaras uzaicināšanā, nekā pati Ankara," spriež viņš. Un tad Lībijas vai Sīrijas scenārijs, kur Turcija spēlē svarīgu lomu, kļūst ļoti iespējams.

Krievijas politikas eksperts Armens Asrijans atzīmē, ka Erevānas pārrunu pozīciju ietekmē iekšpolitika. Pēc viņa sacītā, pēc esošā premjerministra atnākšanas pie varas konflikti Armēnijas sabiedrībā padziļinājās un kaujas darbību atjaunošanās tos nemazināja. "Vairums Pašiņana oponentu uz kara laiku pieteica sava vaida "ūdens pamieru" – pārtraukumu publiskai kritikai pret viņu. Diemžēl ne visi viņa piekritēji gribēja sekot šim piemēram," skaidro viņš. Alijevam nākas saskarties ar agresīvu sabiedrības viedokli, piebilst eksperts, un vienlaikus – ar ārēju spiedienu.

Savukārt Ankarā uzskata, ka šobrīd ir atvēries iespēju logs diplomātiskai spēlei, turpina Asrijans. Karabaha konfliktā visi ārējie faktori ir aizmigloti ar pašu problēmām, un Turcija centīsies "izspiest no tā maksimumu".

Krievijas Kaukāza pētnieks Nurali Gasimovs uzskata, ka puses lielākā mērā vairs neveic aktīvas kaujas darbības. "Cik es varu spriest pēc informācijas, kas tiek saņemta no turienes, tās ir pozīciju kaujas. Savukārt frontes ziņas ir nepieciešamas pusēm, lai izietu pie izdevīgākām pārrunu pozīcijām. Domāju, ka reāla aina kļūs skaidra pēc divām trijām dienām," saka RIA Novosti sarunas biedrs.

Vēl pirms pārrunām Maskavā Azerbaidžānas prezidents paziņoja, ka situācija jau ir citāda. "Es izmainīju status quo. Tur, kaujas laukā. Nav vairs status quo," sacīja Alijevs, vēršoties pie līdzpilsoņiem.

Un Baku tā jau ir uzvara iekšpolitikā. "Alijevam pastāvīgas sarunas par status quo un tā nemainīgumu līdzinājās nāvei, viņam tas ir izrāviens," pārliecināts Gasimovs.

Savukārt Pašiņanam būs jāuzklausa daudz kritikas valstī, jo pēc atnākšanas pie varas viņš nav pažēlojis populistiskus solījumus. "Armēnijas premjerministrs uzstāja uz tā, ka miera vienošanām ir jāapmierina trīs puses – Baku, Erevānu un Stepanakertu. Taču šim mērķim ir jālauž pārrunu formāts Minskas grupas ietvaros, kur piedalās tikai Armēnijas un Azerbaidžānas prezidenti," skaidro Gasimovs.

Pašiņanam nācās būt tik radikālam savos izteicienos, lai vājinātu tā saucamā Karabaha klana ietekmi Armēnijas politikā. "Baku nekad nav mainījusi pozīciju: pārrunās ir tikai divas puses. 90. gados KKR delegācija piedalījās pārrunās, taču kā Armēnijas pārstāvji. Kopš 1998. gada Roberts Kočarjans, kā karabahietis, šajā nozīmē apmierināja visus: viņš bija gan Karabaha iemiesojums Armēnijas sabiedrībai, gan oficiāli pārstāvēja Erevānu," piebilst Kaukāza pētnieks.

Tieši tāpēc par pārrunu formāta nemainīgumu pieminēja savstarpējā paziņojumā Maskavā. Acīmredzot puses tomēr meklēs saskarsmes punktus Minskas grupas ietvaros.

41
Tagi:
konflikts, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (25)
Pēc temata
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Žirinovskis pastāstīja, kā atrisināt problēmu Kalnu Karabahā
Neatzītās Kalnu Karabahas republikas ĀM uzrunājusi pasauli
Karabaha: melu un atspēkojumu informatīvā fronte
KF vēstniecība Vašingtonā, foto no arhīva

Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV

9
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.

Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.

"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis. 

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.

"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.

Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.

9
Tagi:
Krievijas vēstniecība, kiberuzbrukums, ASV
Ballistiskās raķetes Trident II D5 palaišana

"Vajag vismaz papūlēties": eksperts uzskata, ka pārrunas par NEW START ir iespējamas

5
(atjaunots 17:46 20.10.2020)
Iespējams, Vašingtonā tomēr ir politiķi, ar ko iespējams diskutēt par līguma NEW START pagarināšanu.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Kremlis, komentējot ASV politiķu izteikumus par līguma NEW START pagarināšanu, atzīmēja, ka sarunas ar Vašingtonu stratēģiskās stabilitātes jautājumos turpināsies, neskatoties uz Baltā nama atteikšanos no Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājuma pagarināt līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu uz vienu gadu, paziņoja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

"Mēs ceram, ka jebkurā gadījumā tiks turpināti kontakti ar ASV. Protams, kopumā, kā jau teica prezidents, līguma pagarināšana dotu mums laiku, dotu šos 12 mēnešus substantīvām un nopietnām pārrunām bruņojuma kontroles jautājumos," Peskova teikto citēja RIA Novosti.

Viņš akcentēja, ka būtu sagaidāmas visai bēdīgas sekas, ja visai pasaulei tiktu atņemts šis "visas pasaules stabilitātes un drošības stūrakmens".

"Tāpēc, protams, mēs vēlētos tomēr izdzirdēt, ka mūsu partneri ASV ir gatavi pagarināt šo dokumentu," atzīmēja prezidenta preses sekretārs.

Pagaidām, pēc viņa vārdiem, vēlamais progress nav redzams. Tomēr tāda situācija nenozīmē, ka "visi kontakti ir pilnībā jāaptur".

Krievijas Zinātņu akadēmijas Drošības problēmu pētījumu centra vadošais zinātniskais darbinieks, amerikānists, politologs Konstantins Blohins radio Sputnik ēterā pauda viedokli, ka līguma liktenis lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas uzvarēs gaidāmajās prezidenta vēlēšanās ASV.

"Republikāņu partijas pārstāvis Donalds Tramps, pirmkārt, ienīst Ķīnu un saista NEW START ar Ķīnu. Otrkārt, Republikāņu partija tradicionāli cenšas sagraut bruņojuma kontroli. Atgādināšu, ka Džordža Buša, jaunākā administrācijas laikā amerikāņi izstājās no PRA līguma, pats Tramps izstājās no līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm un Atklāto debesu līguma. Ja viņš uzvarēs vēlēšanās, izstāšanās no NEW START ir ļoti iespējama," uzskata Konstantins Blohins.

Ja uzvarēs demokrātu pārstāvis Džo Baidens, pēc politologa domām, pastāv izredzes pagarināt līgumu.

"Demokrātiskā partija tradicionāli atbalsta dialogu ar krieviem par stratēģisko stabilitāti. Atgādināšu, ka tieši Obamas administrācija kopā ar Medvedevu pagarināja tagadējo līgumu. Tomēr, lai kas uzvarētu, ir gandrīz neiespējami noslēgt jaunu līgumu dažu mēnešu laikā. Tāpēc vismaz jāpapūlas pagarināt esošo līgumu, lai gada laikā noslēgtu jaunu. Šī ideja tomēr ir interesanta," atzīmēja politologs.

Līgums NEW START, kas parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā spēkā esošā Krievijas un ASV vienošanās par bruņojuma ierobežošanu.

Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums un samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 kodolgalviņas un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par kodolgalviņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.

2018. gada 5. februārī pienāca galējais termiņš, līdz kuram Krievijai un ASV bija jāsasniedz kontroles rādītāji saskaņā ar līgumu. Līguma termiņš beidzas 2021. gada februārī. Vašingtona dažādos līmeņos uzsver, ka Pekina jāiesaista pārrunās ar mērķi izstrādāt jaunu trīspusēju kodolvienošanos starp Krieviju, Ķīnu un ASV. Ķīna šo ieceri noraida. Sergejs Lavrovs ne vienu reizi vien ir uzsvēris, ka Maskava atbalsta līguma NEW START pagarināšanu bez iepriekšējiem noteikumiem.

5
Tagi:
NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins ierosinājis pagarināt NEW START uz gadu bez jebkādiem noteikumiem
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
Militārais eksperts: ASV nav vajadzīgs NEW START līgums, tās atpaliek no Krievijas
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
Roku dzelži, foto no arhīva

IDB atskaite: ierēdņus sāk biežāk pieķert smagu noziegumu pastrādāšanā

0
(atjaunots 11:32 21.10.2020)
Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks saista smagu noziegumu skaita palielināšanos, ko pastrādājušas amatpersonas, ar to, ka Latvijas iedzīvotāji sākuši aktīvāk cīnīties ar netaisnību un ziņot par pārkāpumiem.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Iekšējās drošības birojs (IDB) kopš 2020. gada sākuma veica izmeklēšanas pasākumus 155 krimināllietās. Analizējot tās, birojs nonācis pie secinājuma, ka ir kļuvis ievērojami vairāk lietu saistībā ar smagiem un īpaši smagiem noziegumiem, ko pastrādājušas amatpersonas, raksta Lsm.lv.

IDB norāda, ka visām izmeklējamajām lietām bijušas dažādas smaguma pakāpes, savukārt lielākā daļa no tām ir saistītas ar Latvijas amatpersonu noziedzīgajām darbībām tieši savu dienesta pienākumu veikšanas laikā.

"Analizējot IDB darba statistiku šī gada pirmajos deviņos mēnešos, redzams, ka ar smagiem un sevišķi smagiem valsts amatpersonu iespējami veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto kriminālprocesu skaits turpina palielināties un strauji tuvojas 60% no kopējā IDB lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita," pastāstīja biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Viņš atzīmēja, ka tāpat tiek manīts iedzīvotāju aktivitātes pieaugums attiecībā uz likumpārkāpumiem. Tā šogad no Latvijas iedzīvotājiem tika saņemts vairāk nekā 1000 iesniegumu.

Latvijā no pērnā gada 1. maija stājies spēkā likums par informatoru aizsardzību, kas ziņo par korupciju vai krāpšanos savā darbavietā. Informatoru likuma mērķis ir garantēt iedzīvotājiem drošu atbildīgo iestāžu informēšanas mehānismu un pasargāt viņus no vajāšanas vai atriebības no darba devēja puses.

Paredzēts, ka ikviens darbinieks varēs ziņot par korupciju, krāpšanos, amatpersonu pārkāpumiem, nedrošu ēdienu, negodīgu konkurenci, cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem būvniecībā, par apkārtējās vides piesārņošanu. Turpmāk kompānijās, kur strādā vairāk nekā 50 darbinieki, jāparādās iekšējai pārkāpumu iesniegumu iesniegšanas sistēmai, taču par atklātajiem pārkāpumiem katrs varēs ziņot arī atbildīgajām iestādēm vai kontaktu punktam Valsts kancelejā.

Likums garantē aizsardzību informatoriem un viņu ģimenēm, tostarp valsts aizsargā "sūdzībnieku" personas datus, sniedz bezmaksas juridisko palīdzību un atbrīvojumu no valsts nodevu samaksas, ja būs nepieciešams vērsties tiesā.

Taču par nepatiesu ziņu sniegšanu paredzēti sodi.

0
Tagi:
pārkāpums, Latvija, ierēdņi
Pēc temata
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Ekonomiste: vismaz puse valsts ierēdņu Latvijā jāatlaiž
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Daži valsts ierēdņi izrādījušies lieki: Kariņš sola štatu samazināšanu