Stepanakerta, foto no arhīva

Kalnu Karabaha ziņo: cīņas ir noklusušas visur, izņemot Gadrutu

23
(atjaunots 00:32 11.10.2020)
Neatzītā Kalnu Karabahas Republika vēsta, ka Gadrutas pilsētā vēl joprojām turpinās operācija ar mērķi likvidēt azerbaidžāņu diversantu un izlūku grupu.

RĪGA, 11. oktobris — Sputnik. Neatzītās Kalnu Karabahas Republikas Ārlietu ministrija informēja, ka līdz ar uguns pārtraukšanas režīma stāšanos spēkā karadarbība Karabahā pārtraukta visur, izņemot Gadrutu, kur turpinās operācija ar mērķi likvidēt azerbaidžāņu diversantu un izlūku grupu, vēsta RIA Novosti.

Pamiers stājās spēkā 10. oktobrī pl. 12:00 pēc vietējā laika saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministru pārrunās Maskavā, kurās piedalījās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Sestdien puses apsūdzēja viena otru pamiera pārkāpšanā.

"Neskatoties uz to, ka no uguns pārtraukšanas režīma stāšanās spēkā pagājušas aptuveni trīs stundas, turpinās operācija ar mērķi bloķēt un likvidēt diversiju grupu. Pārējos frontes iecirkņos situācija ir relatīvi mierīga," teikts ĀM ziņojumā.

Diversantu darbības neatzītajā KKR saistītas ar Azerbaidžānas prezidenta iepriekšējiem izteikumiem par to, ka esot ieņemta Gadruta.

Iepriekš Azerbaidžānas ārlietu ministrs Džeihuns Bairamovs vēstīja, ka procesi uguns pārtraukšanas vienošanās ietvaros saskarsmes līnijā Karabahā pagaidām nav sākušies, jo nav panākti noteikumi tā īstenošanai.

"Jo Armēnija kārtējo reizi izmantojusi provokāciju. Šodien pulksten 12 bija jāiestājas pamieram, taču Armēnija mēģināja uzbrukt un saņēma atbildi," teica Bairamovs brīfingā sestdien.

Savukārt Armēnija apsūdzēja Baku par apšaudēm Gadrutā.

"Karabahas Aizsardzības armijas vienības pārtrauc pretinieka uzbrukumus dienvidu flangā. Azerbaidžānas BS apšauda Gadrutas pilsētu," Armēnijas Aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepaņana uzrakstīja Facebook.

Armēnijas ĀM paziņoja, ka darbs ar mērķi īstenot Maskavā panākto vienošanos turpinās pa visiem diplomātiskajiem kanāliem.

Pārrunas Maskavā

Piektdien Maskavā notika Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru – Zograba Mnacakaņana, Džeihuna Bairamova un Sergeja Lavrova sarunas.  Mnacakaņans un Bairamovs ieradās Maskavā piektdien pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma.

Pārruna Tās ilga vairāk nekā desmit stundas, līdz puses panāca vienošanos. Tā satur četrus punktus konflikta noregulēšanai. Cita starpā puses pasludināja uguns pārtraukšanu no 10. oktobra pl. 12:00 humanitāriem mērķiem – karagūstekņu un citu aizturēto personu, kā arī bojāgājušo mirstīgo atlieku apmaiņai.

Situācijas saasināšanās Karabahā

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.

Krievijas liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Федоренко

Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

Situācija Kalnu Karabahā kārtējo reizi saasinājās 27. septembrī. Azerbaidžāna ziņoja, ka Armēnijas spēki esot apšaudījuši tās pozīcijas un apdzīvotās vietas pie saskares līnijas, un paziņoja par pretuzbrukumu. Savukārt Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānas spēkus par uzbrukumu pašpasludinātajai republikai.

Krievijas, ASV un Francijas līderi aicināja konflikta puses pārtraukt sadursmes un nekavējoties sēsties pie pārrunu galda. Turcija apsolīja Azerbaidžānai jebkādu atbalstu.

Konflikta laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākas reizes sarunājās pa tālruni ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašiņanu un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu. Krievijas valsts vadītājs pauda gatavību atbalstīt miermīlīgu risinājumu Kalnu Karabaha problēmai, tostarp arī EDSO Minskas grupas formātā.

23
Tagi:
Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā (47)
Pēc temata
"Tur dzīvo cilvēki, kas mums nav sveši": Putins par konfliktu Karabahā
Krievijas žurnālisti nokļuvuši apšaudē Karabahā
Karabaha: melu un atspēkojumu informatīvā fronte
Erdogans pauda cerību, ka Azerbaidžāna turpinās uzbrukumu Karabahā
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

18
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
18
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

18
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

18
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību
Cilvēki stāv rindā saņemt poti pret Covid-19

Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā

0
(atjaunots 23:57 16.04.2021)
Vairāk nekā miljonu eiro mēnesī Latvijai izmaksā vakcinācijas centru uzturēšana – lūk, kur meklējamas lielākās dīkstāves izmaksas! Par to stāsta bijušais Rīgas mērs, EP deputāts Nils Ušakovs.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs publikācijā savā lapā Facebook novēlēja sekmes eksperimentam ar dzīvajām rindām masveida vakcinācijas punktos Latvijā.

Atgādināsim, ka piektdien un visu nedēļas nogali Latvijā masveida vakcinācijas punktos pieņems visus, kas vēlas vakcinēties bez reģistrācijas un dzīvās rindas kārtībā, ja vien pietiks vakcīnas. Jau piektdienas rītā pie centra "Atta" Rīgā cilvēki stājās rindā pēc vakcīnas.

Ušakovs novēlēja eksperimentam panākumus – acīmredzot, viņš uzskata, ka rindas ir labāk nekā tukši vakcinācijas punkti, jo masveida vakcinācijas centru uzturēšana valstij izmaksā 1,1 miljonu eiro mēnesī. Tāda nauda par dīkstāvi vēl nevienam nav maksāta, atzīmēja bijušais Rīgas mērs.

"Novēlēsim panākumus šim eksperimentam! Citādi iznāks, ka pašus lielākos dīkstāves pabalstus pie mums Latvijā izmaksā nevis cilvēkiem, bet tukšajiem vakcinācijas centriem. 1,1 miljonu eiro mēnesī izmaksā to uzturēšana," pastāstīja politiķis.

Atgādināsim, ka no Covid-19 pandēmijas sākuma Latvijā pieņemto ierobežojumu rezultātā daudzi uzņēmēji bija spiesti daļēji apturēt vai pat pilnībā slēgt savu biznesu. Uzņēmumi zaudēja milzu naudu un atlaida darbiniekus, atstājot cilvēkus bez darba un ienākumiem.

Valsts ieņēmumu dienesta dati liecina, ka laikā no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 11. janvārim izmaksāti pabalsti un algu subsīdijas par kopsummu vairāk nekā 13, 152 miljonu eiro apmērā. tos saņēmuši 7027 uzņēmumi: 8,73 milj. eiro dīkstāves pabalstos un vairāk nekā 2,8 milj. eiro algu subsīdijām. Dīkstāves pabalstus saņēmušas arī 4542 pašnodarbinātās personas (1,24 milj. eiro) un 1295 patentu maksātāji (352 tūkst. eiro).

0
Tagi:
Latvija, vakcinācija, pabalsts, Nils Ušakovs
Pēc temata
Dzīvā rinda visiem! Vakcinācijas punktus varēs apmeklēt ikviens
Tikai katrs piektais pedagogs izteicis vēlmi vakcinēties
Dzīvās rindas eksperimenta rezultāti masveida vakcinācijas centros Rīgā
Kāpēc vakcinācija ES — tas ir panākumu stāsts