Kalnu Karabaha

Armēnija un Azerbaidžāna vienojušās par pamieru Karabahā

19
(atjaunots 10:08 10.10.2020)
Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru sarunas sākās piektdien Maskavā un noslēdzās naktī. Tās ilga vairāk nekā desmit stundas.

RĪGA, 10. oktobrisSputnik. Armēnija un Azerbaidžāna pārrunās Maskavā panākušas vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, informēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Pamiera režīms stājas spēkā 10. oktobrī pl. 12:00 humanitāriem mērķiem. Puses apņēmušās ar Sarkanā Krusta starpniecību apmainīt gūstekņus un citas aizturētās personas, kā arī bojāgājušo mirstīgās atliekas. Uguns pārtraukšanas parametrus puses saskaņos atsevišķi, vēsta RIA Novosti.

Vairāk nekā desmit stundas

Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru – Zograba Mnacakaņana, Džeihuna Bairamova un Sergeja Lavrova sarunas sākās piektdien Maskavā un noslēdzās naktī. Tās ilga vairāk nekā desmit stundas.

Mnacakaņans un Bairamovs ieradās Maskavā piektdien pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma. Armēnijas ārlietu ministrs augstu novērtēja Putina lomu vienošanās noslēgšanā.

"Vēl viens svarīgs uzdevums, kas izriet no šīs vienošanās, - nostiprināt uguns pārtraukšanu, mehānismus, kas nodrošina uguns pārtraukšanu un nepieļauj šo procesu atsākšanos. Šajā jomā Krievijai un līdzpriekšsēdētājiem ir svarīgas funkcijas," konstatēja Mnacakaņans.

Viņš norādīja, ka runa ir par konsekventiem soļiem, kas paredz situācijas stabilizāciju Arcahā (Kalnu Karabahas pašnosaukums) dzīvojošo tautiešu drošībai un miera procesa – Armēnijas primārā mērķa – turpināšanu.

"Pārrauts savstarpējas vardarbības loks"

Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs, komentējot vienošanos, atzīmēja: pateicoties tai, "pārrauts savstarpējas vardarbības loks".

Viņš piebilda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pilnā apjomā demonstrējis savu politisko gribu un Sergejs Lavrovs to īstenojis. Senators pateicās Baku un Erevānai par tikšanos Maskavā.

Savukārt ASV īpašais pārstāvis konfliktu noregulēšanas lietās Eirāzijā Kerijs Kavlano pauda viedokli, ka Maskavā panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu starp Armēniju un Azerbaidžānu būs pirmais solis ceļā pie ilgstoša pamiera Karabahā. Uguns pārtraukšanu viņš nosauca par "ļoti iedvesmojošu soli".

Situācijas saasināšanās Karabahā

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.

Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

Krievijas liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Федоренко

Situācija Kalnu Karabahā kārtējo reizi saasinājās 27. septembrī. Azerbaidžāna ziņoja, ka Armēnijas spēki esot apšaudījuši tās pozīcijas un apdzīvotās vietas pie saskares līnijas, un paziņoja par pretuzbrukumu. Savukārt Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānas spēkus par uzbrukumu pašpasludinātajai republikai.

Krievijas, ASV un Francijas līderi aicināja konflikta puses pārtraukt sadursmes un nekavējoties sēsties pie pārrunu galda. Turcija apsolīja Azerbaidžānai jebkādu atbalstu.

Konflikta laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākas reizes sarunājās pa tālruni ar Armēnijas premjerminsitru Nikolu Pašiņanu un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu. Krievijas valsts vadītājs pauda gatavību atbalstīt miermīlīgu risinājumu Kalnu Karabaha problēmai, tostarp arī EDSO Minskas grupas formātā.

19
Tagi:
Krievija, Kalnu Karabaha, Azerbaidžāna, Armēnija
Temats:
Spriedze Karabahā (25)
Pēc temata
Krievijas ĀM informēja par savu viedokli jautājumā par krīzi Kalnu Karabahā
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Kalnu Karabahas prezidents aicina gatavoties ilgstošam karam
Neatzītās Kalnu Karabahas republikas ĀM uzrunājusi pasauli
Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

No Lielbritānijas izraidīs bezpajumtniekus un tiesātos ES pilsoņus

8
(atjaunots 18:21 22.10.2020)
Latvijas valstspiederīgie, kuri iepriekš sēdējuši cietumā, noslēguši fiktīvas laulības vai nakšņoja Lielbritānijas ielās, var pazaudēt tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Sākot ar nākamo gadu, ES pilsoņiem ar kriminālo sodāmību būs aizliegts iebraukt Lielbritānijā, vēsta valsts IeM.

Šis noteikums attieksies uz cilvēkiem, kuri pavadījuši aiz restēm vairāk nekā gadu. Iepriekš Lielbritānijas varasiestādēm bija jāpierāda, ka ES pilsonis rada reālus, pastāvošus un nopietnus draudus, lai aizliegtu viņam iebraukt valstī.

Izsūtīt var arī ES pilsoņus, kuri pēdējā gada laikā ir pastrādājuši kriminālnoziegumu.

Cilvēki, kuri pavadījuši cietumā mazāk, nekā gadu vai arī kuriem netika piespriests cietumsods, arī var saņemt atteikumu iebraukšanai valstī, ja būs pierādījumi tam, ka viņi ir recidīvisti, spēj nodarīt nopietnu kaitējumu, vai ka viņu uzturēšanās Lielbritānija "neveicina sabiedrisko labumu".

Tāpat iebraukšana var tikt aizliegta tiem, kas iepriekš noslēguši fiktīvas laulības vai ir pārkāpuši preču ievešanas noteikumus.

Šīs pārmaiņas nozīmē, ka ES pilsoņi, kuri dzīvo uz ielas, arī var tikt deportēti, ja atteiksies no valsts atbalsta (piemēram, no piedāvātā mājokļa) – šis noteikums jau ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuras nav ES. Pēc varasiestāžu paziņojuma, šis noteikums var tikt pielietots pret bezpajumtniekiem no ES, ja viņi pastrādā noziegumus vai antisociālas rīcības, piemēram, agresīvi diedelē un ubago.

Tomēr varasiestādes apgalvo, ka sākumā noskaidros, vai šie ielās guļošie cilvēki nav cilvēku tirdzniecības vai mūsdienu verdzības upuri.

Lielbritānijas IeM vadītāja Priti Patela uzskata, ka jaunie noteikumi būs taisnīgāki, jo valsts vienādi izturēsies pret visiem ārzemniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.

Uz Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuru statusu aizsargā Vienošanās ar ES par Brexit, šie noteikumi neattiecas, tomēr, kā paziņo IeM, viņi var pazaudēt savu statusu, ja pēc 1. janvāra pastrādās noziegumu un par to saņems cietumsodu, kas pārsniedz vienu gadu.

8
Tagi:
ES, Brexit, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
Romas pāvests Francisks, foto no arhīva

Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības

27
(atjaunots 14:11 22.10.2020)
Viens no Romas pāvesta izteicieniem dokumentālajā filmā piesaistīja vispārēju uzmanību – pāvests izteicās par labu viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Viendzimuma pāriem ir jābūt iespējai noformēt savas attiecības civilās savienības formā, jo viņiem "ir tiesības uz ģimeni", paziņoja Romas pāvests Francisks amerikāņu režisora Jevgeņija Afinejevska dokumentālajā filmā "Francisks". Šovasar uzņemtās filmas pirmizrāde notika trešdien Romas kinofestivāla ietvaros.

"Homoseksuāļiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni un viņiem ir tiesības uz ģimeni. Neviens nedrīkst būt izslēgts. Kas mums ir jāizdara – ir jāpieņem likums par civilajām savienībām. Tādējādi, homoseksuāļi izmantos tiesību aizsardzību," sacīja pāvests.

Filmā Francisks skāra arī tādus tematus kā rasisms, bēgļu un migrantu problēmas, sieviešu tiesības un Covid-19 pandēmija.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от “Francesco” documentry (@francesco_movie)

Citā filmas epizodē Francisks tiekas ar LGBT bērnu vecāku grupu un saka viņiem: "Dievs mīl jūsu bērnus tādus, kādi viņi ir, jo viņi ir Dieva bērni. Baznīca nenoraida viņus."

Atzīmēsim, ka pāvesta dzimtene, Argentīna 2010. gadā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti un desmito pasaules valsti, kura legalizēja viendzimuma laulības vairākās provincēs. Kopš 2015. gada viendzimuma laulības ir iespējamas visā valsts teritorijā. Taču kardināls Horhe Bergoļjo (pēcāk pāvests Francisks) toreiz uzstājās pret šāda likuma pieņemšanu.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter lapā nosauca pāvesta Franciska sacīto par "dienas citātu".

​Nesen Rinkēvičs parakstīja petīciju, kura piedāvā leģitimēt Latvijā pāru attiecības, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrēšanas, ieskaitot viendzimuma partnerības. Mazāk nekā mēneša laikā petīciju parakstīja vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Latvija turpina būt viena no sešām ES valstīm, kura nesniedz tiesisko aizsardzību viendzimuma savienībām.

Par pāvesta vārdiem priecājas arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").

"Ir labas un cerīgas ziņas visā šajā jocīgajā laikā. Īpaši zīmīgi, ka pandēmijas laikā, kad ģimenei, tuvajiem, atbalstam ir jo lielāka nozīme," uzrakstīja viņa savā Twitter lapā.

27
Tagi:
Ilze Viņķele, Edgars Rinkēvičs, LGBT, viendzimuma attiecības, Romas pāvests
Pēc temata
Mamma + mamma = ģimene: pie Saeimas notika pikets par visu ģimeņu aizsardzību
Rinkēviča parakstīto iniciatīvu atbalstījuši 11 tūkstoši iedzīvotāju
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Pavļuts iesniedza sūdzību pret Iesalnieku publikācijas pret LGBT dēļ
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

0
(atjaunots 09:41 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
0
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām