Igaunijas prezidente izvēlējusies "provokatīvu" tērpu sarunai ar NATO ģenerālsekretāru
(atjaunots 11:21 09.10.2020)
Kāpēc Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, tiekoties ar NATO ģenerālrekretāru Jensu Stoltenbergu Briselē, izvēlējās tērpu, kura iešuve ļoti atgādina Sputnik logotipu?RĪGA, 9. oktobris — Sputnik. Trešdien, 7. oktobrī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikās ar NATO ģenerālrekretāru Jensu Stoltenbergu, lai apspriestos par starptautiskās drošības jautājumiem un izaicinājumiem tuvākās desmitgades laikā.
Sarunai Kaljulaida izraudzījās dzeltenu tērpu ar melnu trijstūrveida iešuvi jostasvietā. Sputnik Igaunija savā kanālā Telegram konstatēja, ka Igaunijas prezidentes tērps ļoti atgādina Sputnik logotipu.
"Nē, nevajag turēt aizdomās Igaunijas prezidenti par mīlestību pret Krievijas medijiem vai viņas stilistu slepeno darbu Kremļa labā. Taču nevajag to skaidrot arī ar vienkāršu sakritību. Kersti Kaljulaide lieliski jūt modes tendences, bet mūsu Sputnik vienmēr ir modē. Kaut kas tāds ir sajūtams gaisā un pat ielido NATO galvenajā mītnē Briselē," piezīmēja Sputnik Igaunija.
Sputnik Эстония
Ekrānuzņēmums no Sputnik Igaunija Telegram kanāla
Vēlāk žurnālisti ieinteresējās, kas ir prezidentes tērpa autors, kas devis tik "smalku" mājienu par Sputnik – tā darbinieki Igaunijā ir saskārušies ar iepriekš neredzētu spiedienu.
Sputnik Igaunija galvenā redaktore Jeļena Čeriševa savā lapā Facebook pastāstīja, ka līdz ar Igaunijas prezidenti par "Kremļa propagandas" līdzzinātāju neviļus kļuvusi viņas stiliste Anu Lensmenta. Tērps šūts pasākumam Beļģijas karaļa vizītes ietvaros Igaunijā.
"Labi ļaudis pastāstīja, ka kleitas autore ir Anu Lensment. "Kleita šūta Beļģijas karaļa vizītes Igaunijā pasākumam, uz Vāciju arī kleita jau braukusi, tagad – Stoltenbergs. Kleitas krāsas ir piemērotas melnajai un dzeltenajai krāsai karogos. Ekonomikai ir jābūt ekonomiskai"! Tagad pārbaudīsim..." pastāstīja Čeriševa.
Kamēr ziņkāre un humora izjūta mudināja pameklēt Sputnik logotipam līdzīgās kleitas autoru, starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses dienests "pielaikoja" to Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, ASV bijušajai valsts sekretārei Hilarijai Klintonei un ASV prezidenta dzīvesbiedrei Melānijai Trampai.
Telegram Sputnik Эстония
Ekrānuzņēmums no Sputnik Igaunija Telegram kanāla
Šķiet, Sputnik piederas visām.
"Noskaidrojies, ka Igaunijas prezidentei ir lieliska gaume. Sezonas trends – kleita ar Sputnik logotipu. Kamēr uzzināsim dizainera vārdu, lai pasūtītu mūsu darbiniekiem, nolēmām uzlaikot kleitu citam pazīstamām dāmām. Lai balso sirds balss!" izskanēja jautrs aicinājums Sputnik Igaunija lapā Telegram.
Sputnik Igaunija vajāšana
Atgādināsim, ka par visnepieņemamāko Krievijas žurnālistu vajāšanas gadījumu kļuva Sputnik Igaunija piemērs.
No 2020.gada 1.janvāra portāls Sputnik Igaunija redakcijas darbinieki Tallinā bija spiesti lauzt līgumus ar Starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa" sakarā ar Igaunijas varasiestāžu draudiem ierosināt krimināllietas. Pirms Jaunā gada visi Sputnik Igaunija darbinieki saņēma vēstules no Policijas un robežsardzes departamenta vadības par nepieciešamību pārtraukt darba attiecības ar Starptautisko informācijas aģentūru "Rossija segodņa", pretējā gadījumā cilvēkiem draudēja ar cietumu.
Sputnik / Ruptly
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju saistībā ar Sputnik Igaunija, norādīja, ka Maskava darīs visu iespējamo savu žurnālistu atbalstam.
Starptautiskā organizācija "Reportieri bez robežām" (RSF), atbildot uz "Rossija segodņa" vēstuli, informēja, ka organizācija izvērtē ziņas par krievvalodīgo mediju stāvokli Igaunijā. Aģentūra "Rossija segodņa" lūdza pārvērtēt diskriminējošo politiku, kas vērsta pret Sputnik Igaunija, un ir gatava piedāvāt atbilstošu vērtējumu šim brīvības pārkāpšanas bezprecedenta gadījumam.
Tagi:
Polijas prese garantējusi Krievijai panākumus karā ar NATO
(atjaunots 14:53 28.02.2021)
Žurnālisti Polijā "izvilkuši" "Maskavas nāvējošo ieroci" un aprakstījuši, kā noslēgsies hipotētiskais Krievijas un NATO bruņotais konflikts.RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Kaļiņingradas apgabals – Krievijas eksklāvs, kas nonācis Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas ielenkumā, bieži vien kļūst par gardu kumosiņu dažādu ekspertu pārdomās par to, kas notiks, ja rīt sāksies karš. Iepriekš amerikāņu izdevumā Overt Defence tika publicēts apraksts par to, kā varētu izvērsties notikumi, ja NATO izlems uzbrukt Kaļiņingradai.
Eksperti no ASV hipotētiskā kara scenārijā uz hipotētiskās uzvaras altāra likuši Poliju. It kā tieši no turienes bruņotajiem spēkiem vajadzēs neitralizēt Krievijas ballistiskās raķetes "Iskander", lai nedotu Maskavai iespēju sākt "ierobežotu kodolkaru". Eksperti savā plānā balstījās uz ASV Jūras kara analītiskā centra datiem. Pēc viņu domām, arī Polijai nāksies "katram gadījumam" meklēt iespējas, kā neitralizēt Krievijas PGA sistēmas S-400, kas pārklāj lielāko daļu gaisa telpas un neļaus NATO spēkiem sniegt atbalstu no gaisa.
Acīmredzot, poļu eksperti nolēmuši pārdomāt tādu perspektīvu, un izdevums Gazeta Polska ķēries pie jautājuma no otras puses, pastāstīja RIA Novosti.
Gazeta Polska apgalvo, ka Krievija "neizslēdz iespēju pielietot pašu nāvējošāko ieroci", lai neitralizētu alianses austrumu flangā dislocētos spēkus.
Maskava it kā uzbrukšot no Kaļiņingradas. Tikai, norāda Gazeta Polska žurnālisti, "stratēģiskais stāvoklis un daudzveidīgais tur dislocētais bruņojums garantētu Krievijai panākumus hipotētiskā kara pirmajās stundās".
Aizsardzība, taču ne uzbrukums
Krievijas uzvara Polijas izdevuma vīzijā, protams, izskatās iespaidīgi. Tomēr ir viena nianse – Maskava jau ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij. Savukārt Rietumu politiķu prātos klaiņojošās idejas par kodolkaru ar Krieviju Maskava uzskata par absolūti neveselīgām.
Taču Krievija nenoliedz, ka uzbrukuma gadījumā aizstāvēsies. Atgādināsim, ka februārī starpvalstu akciju korporācijas "Vimpel" ģenerāldirektors Sergejs Bojevs informēja: Krievijas raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas (RUBS) valsts izmēģinājumi ir noslēgti.
Krievijas RUBS apstrādā trajektoriju datus, lai sastādītu brīdinājumus par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, informāciju Maskavas PRA sistēmas vajadzībām, kā arī datus par kosmiskajiem objektiem. Patlaban dežūras režīmā ir septiņas RUBS: Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados.
Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.
- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru
Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers
Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.
Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.
Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.
To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis" no vienas tautas pie otras.
Klasisks piemērs – lācis.
Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.
Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.
Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans
Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.
Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.
Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).
Taču to ieveda caur Odesas ostu.
Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.
To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.
©
Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans
Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".
Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.
Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.
No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).
VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.
Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.
Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.