Covid-19

Atstūmām, bet neuzveicām: PVO uzstājas par ierobežojumu ieviešanu Covid-19 dēļ

21
(atjaunots 09:21 08.10.2020)
Pasaules Veselības organizācija pievērš uzmanību straujajam koronavīrusa inficēšanās gadījumu pieaugumam un iesaka ieviest ierobežojumus.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāve Melita Vujnoviča paziņoja RIA Novosti, ka ātrs ar Covid-19 inficēto skaita pieaugums norāda uz to, ka ir laiks ieviest ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatību.

Vujnoviča uzsvēra, ka inficēto skaits pieaug Eiropas reģionā, jo koronavīruss bija tikai atstumts, nevis uzveikts. Tādēļ ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk pārraut jebkādas vīrusa nodošanas ķēdes un sākt kontrolēt infekciju.

PVO pārstāve atzīmēja, ka, neraugoties uz to, ir jācenšas rast veidu kā saglabāt sabiedrības atvērtas tik, cik tas ir iespējams, un iemācīties sadzīvot ar vīrusu plecu pie pleca.

Dažāda līmeņa ierobežojumu ieviešana, pēc viņas sacītā, ir visātrākais veids kā panākt jauno inficēšanās gadījumu skaita "izlīdzināšanos".

Šeit katras valsts epidemioloģiskajām, medicīniskajām un politiskajām varas iestādēm ir jārīkojas kooperēti, ņemot vēra viedokļus, kas tiek saņemti no visām ieinteresētajām pusēm: iedzīvotājiem, medicīnas darbiniekiem, biznesa.

Vujnoviča atzīmēja, ka PVO arī obligāti veiks savu pienesumu un piedāvās rekomendācijas.

Covid-19 Latvijā

Atgādināsim, ka pirmdien, 5. oktobrī, Latvijā tika pastiprināti ierobežojumi, kuru mērķis ir novērst Covid-19 izplatību. No trešdienas, 7. oktobra, sabiedriskajā transportā obligātā kārtībā ir jālieto sejas maskas.

Sabiedriskā transporta kontrolieri, konduktori un autobusu vadītāji būs tiesīgi izsēdināt no transporta vai neielaist tajā pasažierus, kuri nebūs uzvilkuši masku.

Šis drošības pasākums Latvijā tiek ieviests uz vienu mēnesi – līdz 6. novembrim. Šāda prasība bijusi spēkā arī vasaras sākumā, taču pēc Covid-19 saslimstības pazemināšanās tā kļuva par rekomendāciju.

Straujš Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā notika pagājušajā piektdienā. Ja 25. septembrī divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs sastādīja 7,6 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, tad piektdien tas jau bija sasniedzis 19,5 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

21
Tagi:
Pasaules Veselības organizācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (791)
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Zibenīga izplatība: vai Latvijā ir jāsāk gaidīt karantīna Covid-19 dēļ
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

5
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

5
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

27
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

27
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu