Šašliks, foto no arhīva

Veģetārisma priekšrocības un trūkumi: ko atklājusi medicīna

39
(atjaunots 13:37 04.10.2020)
Mūsdienās aizvien populārāka kļūst atteikšanās no dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu patēriņa. Nepārdomāta pieeja uztura sastādīšanā var novest pie ļoti negatīvām sekām, uzskata speciālisti.

RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Daļa cilvēku kļūst par veģetāriešiem un vegāniem reliģisku un kulturālu apsvērumu dēļ, citi uzskata, ka augu valsts produktu uzturs palīdzēs izvairīties no aterosklerozes, vēža, sirds un asinsvadu slimībām, kuņģa un zarnu trakta slimībām. Vai mūsdienu medicīnas dati to apliecina? Atbildi mēģināja atrast zinātnieki – projekta "5-100" dalībnieki, stāsta RIA Novosti.

Jaunā uztura priekšrocības

No fizioloģijas viedokļa, cilvēkam ir vajadzīga virkne svarīgu uzturvielu, ko organisms nesintezē, un tās var saņemt tikai ar uzturu – gan dzīvnieku, gan augu valsts izcelsmes produktiem, apgalvo Dienvidurālu valsts universitātes Uztura un biotehnoloģiju katedras docente Lina Ciruļņičenko.

"Šo uztura faktoru trūkums var novest pie dažādiem veselības traucējumiem, tostarp arī imūnsistēmas un endokrīnās sistēmas stabilitātē. Īpaša uzmanība jāvelta augoša organisma uzturam, un ir ļoti svarīgi radīt visus nepieciešamos apstākļus vesela cilvēka nākamā potenciāla veidošanai. No šī viedokļa var runāt par veģetārisma, it īpaši vegānisma negatīvajiem aspektiem. Turklāt krasa pāreja no tradicionālā uztura pie alternatīvām sistēmām var paaugstināt stresa līmeni, tātad – provocēt dažāda tika veselības traucējumus," viņa pastāstīja RIA Novosti.

Eksperte atzīmēja, ka vairākos gadījumos veģetārā uztura sistēma var būt ieteicama īstermiņa periodā, ņemot vērā konkrēta cilvēka veselības individuālos rādītājus veselības atgūšanai.

"Tāpat jāpatur prātā, ka pastāv kulturālie un reliģiskie uztura aspekti, kas veģetārismu uzskata par dzīves veidu," viņa uzsvēra.

Dzīvnieku valsts produktu svītrošana no uztura būtiski maina tā ķīmisko sastāvu, norādīja Krievijas tautu draudzības universitātes zinātnieki. Viņi ir pārbaudījuši, kā tas ietekmē dažādas organisma sistēmas un saslimšanās riska pakāpi. Viņu pētījumu rezultāti ir publicēti starptautiskajā zinātniskajā žurnālā "Mikroelementi medicīnā". Zināms, ka veģetārieši un vegāni retāk cieš no dažādām resnās zarnas slimībām, arī no vēža. Tam ir vairāki iemesli, uzskata KTDU Medicīnas institūta Medicīniskās elementoloģijas katedras asistents Aleksejs Gaļčenko.

"Pirmkārt, veģetārieši patērē daudz vairāk uztura šķiedru. Šie svarīgie uztura komponenti paātrina zarnu satura pasāžu, neļaujot tam iestrēgt. Turklāt cilvēka organisms tos neuzņem, tie kļūst par uzturu zarnu mikroflorai. Otrkārt, zarnu trakta satura kustība paātrina magnija jonus, kas tāpat pārsvarā ienāk no augu valsts uztura. Jāpiezīmē, ka Ziemeļeiropas un Ziemeļamerikas valstīs magnija un kalcija deficīts ir sastopams ārkārtīgi bieži," viņš pastāstīja.

Daudzi veģetārieši un vegāni atzīmē, ka pēc atteikšanās no dzīvnieku valsts uztura, viņi kļuvuši daudz mierīgāki. Pēc zinātnieku domām, šis efekts ir saistīts ar augstāku magnija saturu – tas palēnina centrālās nervu sistēmas darbību.

Jauns pārbaudījums – anēmija

Par veģetārisma negatīvo aspektu speciālisti uzskata paaugstinātu anēmijas risku. Pārsvarā runa nav par dzelzs deficīta anēmiju. Speciālisti uzskata, ka veģetāriešu un vegānu veselību lielā mērā apdraud megaloblastiskā anēmija, ko rada vitamīna B12 deficīts. Šis vitamīns gandrīz nav atrodams augu valsts izcelsmes produktos, jo augi to neuzkrāj.

Veģetārieši saņem zināmu daudzumu vitamīna B12 no olām un piena produktiem, taču vegāni tos pārtikā nelieto. Patlaban zinātnieki cenšas atrast vitamīnu B12 vegāniem pieļaujamajos produktos, taču pagaidām problēma nav atrisināta.

"Tomēr arī starp jaunā uztura piekritējiem megaloblastiskā anēmija nav retums – lieta tāda, ka, atšķirībā no vegāniem un veģētāriešiem, viņi patērē nepietiekamu daudzumu folijskābes, un tās deficīts tāpat noved pie šūnu dalīšanās traucējumiem," stāstīja Aleksejs Galšcenko.

Kā ir ar kalcija uzņemšanu?

Vēl viena vegānu un veģetāriešu - lai arī mazākā mērā – problēma ir kaulaudu minerālā blīvuma samazināšanās. Vegāni parasti patērē mazāku daudzumu kalcija, kas veido kaulu neorganisko pamatu. Pats galvenais ir tas, ka kalcijs no lielākās daļas augu valsts avotu tiek uzņemts daudz sliktāk.  Savukārt veģetārieši, gluži pretēji, patērē lielu daudzumu kalcija, pat vairāk nekā parastā uztura piekritēji.

Tomēr kaulaudu minerālā blīvuma samazināšanās viņiem ir aktuāla. Pētnieki uzskata, ka šīs parādības iemesls ir tas, ka kalcija absorbcija zarnu traktā nav iespējama bez cita svarīga uztura komponenta – vitamīna D. To pārsvarā satur zivis, mazākā apjomā – citi dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, piemēram, aknas un olas. Augu valsts produktos vitamīna D saturs ir pavisam nenozīmīgs.

Vienlaikus jāpiebilst, ka vitamīna D deficīts cilvēkiem, kuri nedzīvo tropu valstīs, ir sastopams ļoti bieži, tas ir viens no izplatītākajiem uztura deficītiem ziemeļu reģionos. Vitamīnu D var sintezēt arī cilvēka organisms ultravioletā starojuma ietekmē, tomēr mērenās joslas apstākļos tas neļauj pilnībā atrisināt problēmu.

KTDU zinātnieku pētījumu rezultāti liecina, ka vitāli svarīgo mikro un ultramikroelementu sadales nevienmērība uzturā paaugstina to deficīta risku cilvēkiem, kuri svītro no uztura kādus produktus.

Vegāni patērē lielu daudzumu dzelzs, taču augu valsts avotos tam ir zema bioloģiskā pieejamība, tāpēc tas slikti absorbējas. Augu valsts produkti satur arī dzelzs absorbcijas inhibitorus (fitīnskābe). Rezultātā dzelzs deficīta anēmijas risks vegāniem ir lielāks salīdzinājumā ar visēdājiem.

Holesterīns un mikroelementi

Veģetārisma, it īpaši vegānisma, tiešas sekas ir piesātināto taukskābju un holesterīna patēriņa samazināšanās. Holesterīnu satur tikai dzīvnieku valsts produkti, tāpēc vegāni to vispār nepatērē.

Neapšaubāmi, holesterīns ir neaizvietojams organismā: tas regulē šūnu membrānu fiziskā īpašības, turklāt tas ir daudzu hormonu priekšgājējs. Tomēr veseliem cilvēkiem aknas teicami tiek galā ar holesterīna sintēzes uzdevumu, ja uzturā tā nav.

Savukārt holesterīna pārdaudzuma gadījumā tas ilgi nevar atrast vietu audos un cirkulē asinsvados. Rezultātā aug iespēja, ka holesterīnu transportējošās olbaltumvielas oksidēsies – tas ved pie aterosklerozes attīstības. Galu galā aterosklerotiskās plāksnītes negatīvi ietekmē asins reoloģiskās īpašības, un tas jau ir lielākās daļas sirds un asinsvadu slimību iemesls.

Kaloriju saturs vegānu uzturā bieži ir zemāks nekā veģetāriešiem. Rezultātā mazinās aptaukošanās un II tipa diabēta risks. Diabēta profilaksē liela nozīme ir arī dažiem mikroelementiem. Augu valsts produktos ir bagātīgāks mangāna, vara un hroma saturs, kam ir liela nozīme glikozes koncentrācijas regulēšanā asinīs. Vienlaikus no augu valsts produktiem sliktāk absorbējas cinks – elements, kas nepieciešams, lai asinīs pareizi nonāktu insulīns.

Patlaban visās iedzīvotāju uztura grupās ir vērojams augsts joda deficīta risks, - par to liecina vēl viens pētījums. Tomēr vegāniem un veģetāriešiem tas ir augstāks. Turklāt attālums no jūras krasta un lauksaimniecībā izmantoto zemju augsnes īpašībām arī ir zināma loma šajā jautājumā. Lai atrisinātu problēmu, daudzas valstis cenšas novērst joda deficītu ar pārtikas bagātināšanas metodēm.

Nepārdomāta pieeja uztura sastādīšanā var novest pie ļoti negatīvām sekām, pie tam gan veģetāriešu un vegānu, gan arī neveģetāriešu organismā, uzskata Aleksejs Galčenko.

"Uztura sastādīšana ir visnotaļ sarežģīts uzdevums, - šajā jautājumā vajadzīgas profesionāla dietologa konsultācijas," viņš secināja.

39
Tagi:
Veselīgs uzturs
Temats:
Vienkāršiem vārdiem par veselību (27)
Lielbritānijas un ES karogs, foto no arhīva

No Lielbritānijas izraidīs bezpajumtniekus un tiesātos ES pilsoņus

7
(atjaunots 18:21 22.10.2020)
Latvijas valstspiederīgie, kuri iepriekš sēdējuši cietumā, noslēguši fiktīvas laulības vai nakšņoja Lielbritānijas ielās, var pazaudēt tiesības dzīvot Apvienotajā Karalistē.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Sākot ar nākamo gadu, ES pilsoņiem ar kriminālo sodāmību būs aizliegts iebraukt Lielbritānijā, vēsta valsts IeM.

Šis noteikums attieksies uz cilvēkiem, kuri pavadījuši aiz restēm vairāk nekā gadu. Iepriekš Lielbritānijas varasiestādēm bija jāpierāda, ka ES pilsonis rada reālus, pastāvošus un nopietnus draudus, lai aizliegtu viņam iebraukt valstī.

Izsūtīt var arī ES pilsoņus, kuri pēdējā gada laikā ir pastrādājuši kriminālnoziegumu.

Cilvēki, kuri pavadījuši cietumā mazāk, nekā gadu vai arī kuriem netika piespriests cietumsods, arī var saņemt atteikumu iebraukšanai valstī, ja būs pierādījumi tam, ka viņi ir recidīvisti, spēj nodarīt nopietnu kaitējumu, vai ka viņu uzturēšanās Lielbritānija "neveicina sabiedrisko labumu".

Tāpat iebraukšana var tikt aizliegta tiem, kas iepriekš noslēguši fiktīvas laulības vai ir pārkāpuši preču ievešanas noteikumus.

Šīs pārmaiņas nozīmē, ka ES pilsoņi, kuri dzīvo uz ielas, arī var tikt deportēti, ja atteiksies no valsts atbalsta (piemēram, no piedāvātā mājokļa) – šis noteikums jau ir spēkā attiecībā uz citu valstu pilsoņiem, kuras nav ES. Pēc varasiestāžu paziņojuma, šis noteikums var tikt pielietots pret bezpajumtniekiem no ES, ja viņi pastrādā noziegumus vai antisociālas rīcības, piemēram, agresīvi diedelē un ubago.

Tomēr varasiestādes apgalvo, ka sākumā noskaidros, vai šie ielās guļošie cilvēki nav cilvēku tirdzniecības vai mūsdienu verdzības upuri.

Lielbritānijas IeM vadītāja Priti Patela uzskata, ka jaunie noteikumi būs taisnīgāki, jo valsts vienādi izturēsies pret visiem ārzemniekiem, neatkarīgi no viņu pilsonības.

Uz Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kuru statusu aizsargā Vienošanās ar ES par Brexit, šie noteikumi neattiecas, tomēr, kā paziņo IeM, viņi var pazaudēt savu statusu, ja pēc 1. janvāra pastrādās noziegumu un par to saņems cietumsodu, kas pārsniedz vienu gadu.

7
Tagi:
ES, Brexit, Lielbritānija
Pēc temata
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Latvijas ĀM pastāstīja, ko vēlas pēc Brexit. Un pieticīgi atgādināja par tirdzniecību
Pat par brīvu nevajag: eksperts paskaidroja, kādēļ Londona noraida migrantus no Baltijas
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Kredīti, braucieni, muita, mācību maksa: Latvijas ĀM pastāstīja par dzīvi pēc Brexit
Romas pāvests Francisks, foto no arhīva

Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības

26
(atjaunots 14:11 22.10.2020)
Viens no Romas pāvesta izteicieniem dokumentālajā filmā piesaistīja vispārēju uzmanību – pāvests izteicās par labu viendzimuma partnerattiecību legalizāciju.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Viendzimuma pāriem ir jābūt iespējai noformēt savas attiecības civilās savienības formā, jo viņiem "ir tiesības uz ģimeni", paziņoja Romas pāvests Francisks amerikāņu režisora Jevgeņija Afinejevska dokumentālajā filmā "Francisks". Šovasar uzņemtās filmas pirmizrāde notika trešdien Romas kinofestivāla ietvaros.

"Homoseksuāļiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni un viņiem ir tiesības uz ģimeni. Neviens nedrīkst būt izslēgts. Kas mums ir jāizdara – ir jāpieņem likums par civilajām savienībām. Tādējādi, homoseksuāļi izmantos tiesību aizsardzību," sacīja pāvests.

Filmā Francisks skāra arī tādus tematus kā rasisms, bēgļu un migrantu problēmas, sieviešu tiesības un Covid-19 pandēmija.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от “Francesco” documentry (@francesco_movie)

Citā filmas epizodē Francisks tiekas ar LGBT bērnu vecāku grupu un saka viņiem: "Dievs mīl jūsu bērnus tādus, kādi viņi ir, jo viņi ir Dieva bērni. Baznīca nenoraida viņus."

Atzīmēsim, ka pāvesta dzimtene, Argentīna 2010. gadā kļuva par pirmo Latīņamerikas valsti un desmito pasaules valsti, kura legalizēja viendzimuma laulības vairākās provincēs. Kopš 2015. gada viendzimuma laulības ir iespējamas visā valsts teritorijā. Taču kardināls Horhe Bergoļjo (pēcāk pāvests Francisks) toreiz uzstājās pret šāda likuma pieņemšanu.

Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs savā Twitter lapā nosauca pāvesta Franciska sacīto par "dienas citātu".

​Nesen Rinkēvičs parakstīja petīciju, kura piedāvā leģitimēt Latvijā pāru attiecības, kuri dzīvo kopā bez laulības reģistrēšanas, ieskaitot viendzimuma partnerības. Mazāk nekā mēneša laikā petīciju parakstīja vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Latvija turpina būt viena no sešām ES valstīm, kura nesniedz tiesisko aizsardzību viendzimuma savienībām.

Par pāvesta vārdiem priecājas arī veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").

"Ir labas un cerīgas ziņas visā šajā jocīgajā laikā. Īpaši zīmīgi, ka pandēmijas laikā, kad ģimenei, tuvajiem, atbalstam ir jo lielāka nozīme," uzrakstīja viņa savā Twitter lapā.

26
Tagi:
Ilze Viņķele, Edgars Rinkēvičs, LGBT, viendzimuma attiecības, Romas pāvests
Pēc temata
Mamma + mamma = ģimene: pie Saeimas notika pikets par visu ģimeņu aizsardzību
Rinkēviča parakstīto iniciatīvu atbalstījuši 11 tūkstoši iedzīvotāju
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Pavļuts iesniedza sūdzību pret Iesalnieku publikācijas pret LGBT dēļ
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

0
(atjaunots 09:41 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
0
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām