Kaujas darbības Karabahā, foto no arhīva

Krievijas žurnālisti nokļuvuši apšaudē Karabahā

26
(atjaunots 15:35 03.10.2020)
Mediju pārstāvji apmeklēja Martakertu, kur intervēja karavīrus, un devās uz Stepanakertu. Ārpus pilsētas viņi negaidot nokļuva artilērijas apšaudē.

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik. Mikroautobuss ar žurnālistiem no Krievijas un Armēnijas nokļuva artilērijas apšaudē Martakertas pilsētā Kalnu Karabahā. Cietušo nav, informēja RIA Novosti korespondents.

Militārās mācības, foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Тимкив

Artilērijas apšaudē nokļuva Pirmā kanāla programmas "Vremja pokažet" korespondents, RIA Novosti korespondents, četri Armēnijas telekanālu darbinieki, kā arī brīvprātīgais no ASV, kurš strādā Erevānā.

Aģentūras korespondents pastāstīja, ka mediju pārstāvji apmeklēja Martakertu, ko artilērijas apšaudes dēļ pametuši civiliedzīvotāji. Žurnālisti fiksēja situāciju pilsētā un aprunājās ar karavīriem, bet pēc tam devās uz Stepanakertu.

"Izbraucot no Martakertas, kad autobuss brauca garām karavīru pozīcijām, viņi nokļuva pēkšņā artilērijas apšaudē. Līdzās autobusam atskanēja sprādziens, sprādziena vilnis izsita stiklu. Žurnālisti sakrita uz grīdas autobusa salonā. Autobuss vēl mazliet pabrauca, pēc tam tika pieņemts lēmums apstāties un patverties," pastāstīja RIA Novosti korespondents.

Pēc apšaudes beigām vietējā preses centra pārstāvis pieņēma lēmumu atgriezties autobusā un steidzami pamest pilsētu.

Armēnijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis informēja, ka Kalnu Karabahā notriekti divi bezpilota lidaparāti.

"Iznīcināšana turpinās," lapā Facebook pastāstīja Arcruns Ovanisjans.

Iepriekš Ovanisjans paziņoja, ka Erevāna plāno iesniegs KDLO visu informāciju par ienaidnieka bezpilota lidaparātiem Armēnijas gaisa telpā. Pie tam valsts Ārlietu ministrija uzskata, ka Azerbaidžānas dronu lidojumi reģionā ir solis pretī konflikta saasināšanai.

Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka valsts bruņotie spēki esot ieņēmuši jaunus atbalsta punktus pie saskarsmes līnijas Karabahā.

"Azerbaidžānas armijas spēki, sekmīgi virzoties uz priekšu nospraustajos virzienos, ieņēmuši jaunus atbalsta punktus un attīrījuši teritorijas no pretinieka. Karadarbības gaitā likvidēts vērā ņemams dzīvā spēka skaits, kara un citas tehnikas vienības, kā arī pretinieka bruņojums," vēsta AM preses dienests.

Precizēts, ka pretinieka kopējie zaudējumi no 27. septembra līdz 2. oktobrim esot sastādījuši: līdz 230 tanki un citas bruņutehnikas; 250 artilērijas iekārtas, zalves uguns reaktīvās sistēmas un mīnmetēji, 38 PGA līdzekļi, 10 komandas un novērošanas punkti; 7 munīcijas noliktavas; vairāk nekā 130 automašīnu tehnikas vienības; 1 zenītraķešu komplekss S-300.

Konflikts Kalnu Karabahā

Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.

Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.

26
Tagi:
apšaude, Kalnu Karabaha, žurnālists
Temats:
Spriedze Karabahā (40)
Pēc temata
Kalnu Karabahas prezidents aicina gatavoties ilgstošam karam
Spriedze Karabahā – mēģinājums iesaistīt Krieviju karā Kaukāzā
Krievija pauž bažas: saņemta informācija par algotņiem Karabahā
Kalnu Karabaha: kā pasaule reaģē uz konflikta saasināšanos un kurš "lej eļļu ugunī"?
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

47
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

47
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā
Vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans, foto no arhīva

Gasparjans: Ukraina un Lietuva labprātāk runā par Baltkrievijas likteni nekā par savējo

25
(atjaunots 14:00 24.01.2021)
Diskusijām par Baltkrievijas likteni nav nekādas saiknes ar reģionālo drošību, tas ir politisks stāsts, uzskata vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs un Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs Pāvels Solohs organizēja videokonferenci par situāciju Baltkrievijā.

Sarunas gaitā Daņilovs izteicās, ka nepieciešama pastāvīga darba grupa, kas risinās reģiona drošības jautājumus, un tajā būtu iespējams iesaistīt Lietuvu.

Intervijā Sputnik Lietuva vēsturnieks un publicists Armens Gasparjans pastāstīja, ka Polija vēlas kļūt par politisko centru Austrumeiropā, tāpēc tās uzmanība piesaistīta Baltkrievijai.

"Ziņai par tādām vērienīgām Ukrainas NDAP sekretāra, Polijas Nacionālās drošības biroja vadītāja sarunām par to, ka vajagot iesaistīt arī Lietuvu un padomāt, kas īsti notiek Baltkrievijā, nav nekāda sakara ne ar reģiona drošību, ne ar kaut kādu valstu sadarbību. Pirmkārt, tas ir tīri politisks stāsts. Tas izriet no sankciju politikas, ko Eiropas Savienība īsteno ap Baltkrieviju. Otrkārt, protams, tas izriet no Polijas vēlēšanās kļūt par politisko centru, vismaz Austrumeiropā. Un, tā kā Baltkrievija ir kaimiņvalsts, protams, poļi tai pievērsuši nopietnu uzmanību – gan politisko, gan ekonomisko, gan jebkādu citu," atzīmēja žurnālists.

Gasparjans konstatēja, ka Ukrainu neinteresē, kas notiek valsts iekšienē, tai daudz interesantāk šķiet apspriest ar citām valstīm, kas notiek Baltkrievijā.

"Vienkārši atgādināšu, ka lielākā daļa Telegram kanālu, videoblogeru, kuri strādāja baltkrievu protestu laikā, ir dislocēti Polijā. Ukraina tādējādi grib parādīt, ka ir šīs reģionālas politikas nozīmīgs elements. No otras puses, viņiem jāiegūst svars Eiropas Savienības acīs, jāparāda "re, mēs rūpējamies par demokrātiju". Tomēr, ja patiešām ir kāds, kam vajadzētu parūpēties par kaut kādu demokrātiju, pirmām kārtām, tā ir Ukraina, kam vajadzētu padomāt par to, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr viņus tas neinteresē. Daudz vienkāršāk ir domāt kopā ar poļiem, kopā ar Lietuvu – ko vēl mēs varētu padarīt Baltkrievijas teritorijā," konstatēja publicists.

Pēc Gasparjana domām, šī situācija vairs nav aktuāla, to var pat pamanīt pat spriežot pēc tā, ka Tihanovksas vārds jau sen pazudis no pasaules mediju slejām.

"Cita lieta tā, ka tam visam nav absolūti nekādu perspektīvu: ja tas viss neizdevās protestu eskalācijas periodā augustā un septembrī, tad janvāri, kur nu vēl februārī, kad notiks visas Baltkrievijas tautas sapulce, tas zaudē jebkādu jēgu. Ikviens interesents par paskatīties, kā Tihanovska (bijusī Baltkrievijas prezidenta kandidāte) no šī viedokļa pazudusi no pasaules mediju pirmajām lappusēm. Tomēr jautājums dienas kārtībā ir, tas jāizspriež. Tā nu Ukraina ar to lieliski nodarbojas," teica eksperts.

25
Tagi:
Lietuva, Ukraina, Baltkrievija, Armens Gasparjans
Pēc temata
"Kā darbojās Sorosa fonds": deputāta pētījums
Agrārajā superlielvalstī atkal beigušies kartupeļi
Kādēļ Lietuva pamet baltkrieviem "ēsmu" – bezmaksas vīzas?
ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks
Baltic beauty

Policija nemedīs frizierus un manikīra meistarus: Rīgai nav resursu

0
(atjaunots 09:56 25.01.2021)
Frizieri un nagu servisa speciālisti, kas nogāja pagrīdē, var izelpot — policijā paziņoja, ka tai neesot pietiekamu resursu, lai visus noķertu.

RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. Rīgas pašvaldības policijas (RPP) preses sekretārs Toms Sadovskis paziņoja, ka kārtības sargiem nav pietiekami daudz resursu, lai kontrolētu, vai skaistumkopšanas nozares speciālisti ievēro liegumu strādāt, ziņo Rus.tvnet.lv.

Sadovskis atzīmēja, ka policisti turpina kontrolēt, vai skaistumkopšanas saloni strādā, bet speciāli netiek apkopota informācija par to, cik salonu īpašnieki kopš decembra ir sodīti par ierobežojumu pārkāpšanu.

Taču, lai kontrolētu pagrīdes kosmetologus, frizierus un manikīra speciālistus, policistiem trūkst resursu. Ja vien modrie kaimiņi pasūdzēsies, ka kāds viņu mājā neievēro ierobežojumus.

Tāpat Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā paskaidroja, ka šādās situācijas kontroli policija var lielākoties īstenot, balstoties uz iedzīvotāju saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem.

Policistiem nav plānu speciāli veikt pārbaudes dzīvojamās mājās.

Atgādinām, ka kopš 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 7. februārim, saskaņā ar valdības ieviestajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības apturēšanai, Latvijā ir aizliegti skaistumkopšanas industrijas pakalpojumi.

0
Tagi:
ierobežojumi, Rīga, policija
Pēc temata
Unikāls eksperiments: Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs par kārtējiem ierobežojumiem
Atnācis uz veikalu maskā un dabūjis sodu: kā rīdzinieks palika bez 20 eiro
Perevoščikovs: slimnīcas ir pārpildītas, ierobežojumus neatcels
Iedzīvotāji sēž bez naudas, bet valdība vāra "zupu no cirvja"