Lietuvas un Baltkrievijas karogs, foto no arhīva

Ekonomists paskaidroja, kādu interesi Lietuva slēpj aiz rūpēm par baltkrievu tautu

63
(atjaunots 14:04 03.10.2020)
Lietuvas valdībai visnotaļ vienaldzīgas ir baltkrievu tautas intereses – to interesē pavisam citas lietas.

RĪGA, 3. oktobris – Sputnik. Eiropas Savienības sankcijas palīdzēs Baltkrievijai iet pretī demokrātijai, apgalvoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Politiķis pauda cerību, ka sankciju režīma ieviešana neapturēs opozīcijas protestus Baltkrievijā.

Lietuvas līderim visnotaļ vienaldzīgas ir baltkrievu tautas intereses – to interesē pavisam citas lietas, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.

"Nausēdas uzdevums ir pavadīt amerikāņu ārpolitikas līniju pēcpadomju teritorijā, vismaz attiecībā pret Baltkrieviju. Nelielajai Lietuvas valstij tas ir itin vērienīgs uzdevums, un nekas cits Nausēdu neinteresē," konstatēja Meževičs.

Vakar ES saskaņoja virkni ierobežojošo pasākumu pret Baltkrieviju. Eiropas Padomes vadītājs Šarls Mišels paziņoja, ka sankciju sarakstā iekļautas aptuveni 40 Baltkrievijas amatpersonas, taču prezidents Aleksandrs Lukašenko sarakstā nav iekļauts.

Iepriekš Eiropas Savienība paziņoja, ka neuzskata vēlēšanas Baltkrievijā par demokrātiskām, bet Lukašenko – par leģitīmo prezidentu. Brisele pārmeta Baltkrievijas amatpersonām balsošanas rezultātu falsifikāciju un protestu vardarbīgu apspiešanu.

Saskaņā ar CVK datiem, Lukašenko vēlēšanās atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un ziņoja, ka uzvarējusi Svetlana Tihanovska. Tika izveidota koordinācijas padome" varas nodošanai. Ģenerālprokuratūra secināja, ka šajā aspektā saskatāmi aicinājumi sagrābt varu valstī, vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti. Valstī turpinās gan protesta akcijas, gan prezidenta piekritēju organizēti pasākumi.

63
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva atteikusies atzīt Lukašenko par Baltkrievijas leģitīmo prezidentu
Lietuva ir pārskaitusies: Baltkrievija nevēlas maksāt un nožēlot grēkus
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Lietuvas ārlietu ministrs kritizē ES soļus attiecībās ar Baltkrieviju
Stoltenbergs

Baltija, Krima un tālāk: NATO satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums

6
(atjaunots 11:25 16.01.2021)
Ziemeļatlantijas alianse satraukti un vērīgi seko, kā Krievija pastiprina militāro klātbūtni vairākos reģionos, paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās no Baltijas līdz Ziemeļāfrikai rada NATO satraukumu, paziņoja alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs.

Viņš informēja, ka NATO novēro Krievijas nostiprināšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Tuvajos Austrumos, Sīrijā, Melnās jūras reģionā, Krimā, Baltijas jūras rajonā, galējos Ziemeļos. "Esam par to nopietni satraukušies, mēs ļoti uzmanīgi sekojam Krievijas militārā spēka pieaugumam," uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs atzīmēja, ka Krievija ne tikai paplašina militāro klātbūtni reģionā, bet arī principiāli pastiprina savas militārās iespējas. "Šī iemesla dēļ citu starpā NATO audzē savas iespējas," norādīja Ziemeļatlantijas bloka ģenerālsekretārs.

NATO nerimstoši paplašina savu klātbūtni Baltijas reģionā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju. ASV aizsardzības ministrs Marks Esperts iepriekš paziņoja, ka Pentagons pēta iespējas pārvietot daļu savu spēku no Vācijas uz Baltijas valstīm, Rumāniju vai Bulgāriju un dislocēt uz ilgstošu laika periodu. Espers klāstīja: jo tālāk uz austrumiem Eiropā atrodas valsts, jo vairāk ASV tur varot darīt sabiedroto sirdsmieram.

Savukārt Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško uzsvēra, ka Maskava vērīgi seko ASV plāniem pārvietot savus karavīrus Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas no reģionālās drošības viedokļa.

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu jau vairākkārt norādījis, ka NATO jau dislocējusi Baltijas reģionā virkni daudznacionālo bataljonu, bet mācību laikā alianses karavīru skaits Krievijas robežu tuvumā pieaug vairākkārt. Šoigu norādīja, ka Maskava ir spiesta spert adekvātus atbildes soļus Rietumu stratēģiskajā virzienā, kas rada lielākos drošības riskus Krievijai.

6
Tagi:
Stoltenbergs, bruņojums, drošība, aizsardzība, Krievija, NATO
Pēc temata
ASV eskadras kuģis "ganās" Baltijā: eksperts paskaidroja, kādu labumu no tā gūst Krievija
Rokas par īsām. Kāpēc NATO noder tikai Krievijas provocēšanai
"Audzē bruņojumu, izturas nekaunīgi un agresīvi": Krimā norāja NATO
ASV Jūras spēkiem pavēlēts agresīvāk rīkoties pret Krieviju
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

29
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

29
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

0
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
0
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos