Šarls Mišels

Lukašenko sarakstos nav iekļauts: ES vienojusies par sankcijām pret Baltkrieviju

19
(atjaunots 17:15 02.10.2020)
ES valstu un valdību saskaņotajā sankciju sarakstā iekļauti aptuveni 40 valsts varas pārstāvji no Baltkrievijas.

RĪGA, 2. oktobris - Sputnik. Eiropas Savienība ieviesīs sankcijas pret Baltkrieviju, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš pret Baltkrieviju vērstu ierobežojošu pasākumu saskaņošanu kavēja Kipra, ņemot vērā valsts viedokli par Turciju, kas uzsākusi ģeoloģiskās izlūkošanas darbus Kipras ekonomiskajā zonā Vidusjūrā. Eiropas samita pirmās dienas nogalē sankcijas pret Turciju vēl joprojām nav noteiktas, taču samita dalībnieki vienojās apstiprināt stingru rezolūciju pret Ankaru, kurā piedraudēs ar sankcijām.

"Tūlīt pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā augustā mēs pieņēmām lēmumu sasaukt ārkartas samitu, lai izstrādātu vienotu pieeju, paustu vienotas domas par situāciju Baltkrievijā. Šodien esam nolēmuši ieviest pieņemtās sankcijas. Ļoti svarīgi ir darīt to, ko nolēmām pirms dažām nedēļām," konstatēja EP vadītājs Šarls Mišels preses konferencē pēc ES valstu vadītāju samita pirmās dienas.

​Nākamnedēļ darbu sāks sankciju pieņemšanas tehniskais process.

Mišels atklāja, ka sankciju sarakstā iekļauti aptuveni 40 Baltkrievijas valsts varas pārstāvji, tomēr Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko tajā nav.

"Lukašenko sarakstā nav iekļauts, tomēr, protams, mēs sekosim situācijai. Mēs atbalstām inkluzīvu dialogu Baltkrievijas jautājumā, atbalstām EDSO, kam var būt liela nozīme konstruktīvākas pieejas meklējumos," uzsvēra Sars Mišels.

Iemeslus, kuru dēļ sankciju sarakstā nav iekļauts Lukašenko, paskaidroja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Viņš norādīja: tas nozīmētu atteikšanos no dialoga ar Baltkrievijas vadību, bet ES, gluži pretēji, vēlas darīt visu iespējamo, lai veicinātu saziņu.

"ES aicina Lukašenko piekrist dialogam caur EDSO, spert soļus, lai nostiprinātu uzticību, atbrīvot politiskos ieslodzītos, it īpaši bijušos prezidenta kandidātus. Pieņemt pret viņu sankcijas nozīmētu attaisnot atteikšanos no dialoga, bet ir svarīgi iesaistīt viņu šajā procesā, darīt šim nolūkam visu iespējamo," uzsvēra Francijas prezidents.

Vienlaikus, pēc Makrona domām, nākotnē Lukašenko tomēr varētu iekļaut sankciju sarakstā, ja viņš nereaģēs uz ES aicinājumiem un nevēlēsies sākt dialogu.

Francijas prezidents Emanuels Nakrons, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā notika 9. augustā. Pēc CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko pēc balsošanas rezultātiem saņēmis vairāk nekā 80% balsu. Otrajā vietā izrādījusies Svetlana Tihanovska ar aptuveni 10% balsu. Vēlēšanu dienā valstī sākās akcijas, ko organizēja opozīcija – tā nepiekrita vēlēšanu rezultātiem. Protesti turpinās vēl joprojām.

Eiropas valstis nosodīja Baltkrievijas varasiestāžu darbības. Iepriekš individuālas sankcijas pret valsts augstākajām amatpersonām ieviesa Baltijas valstis, Lielbritānija un Kanāda.

Baltkrievija apstiprināja atbildes sankcijas pret Lietuvu, Latviju un Igauniju – aptuveni simt ierēdņiem no katras valsts aizliegta iebraukšana republikā.

19
Tagi:
sankcijas, Aleksandrs Lukašenko, Eiropas Savienība, Baltkrievija
Pēc temata
Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu
Vēsturnieks paskaidroja, kāda ir Polijas interese par notikumiem Baltkrievijā
ES un ASV: lai Polija pati strebj savu putru ar Baltkrieviju
Solitaire

Eksperts nosauca "Ziemeļu straumes 2" palaišanas termiņu

8
(atjaunots 16:17 24.02.2021)
Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai "pēc padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs nosaucis gāzesvada "Ziemeļu straume 2" nodošanas ekspluatācijā provizorisko termiņu, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ukraiņu ārējais izlūkdienests paziņoja, ka projekts tiks pabeigts 12. jūnijā, lai pēc "padomju tradīcijas" saistītu gāzesvada palaišanu ar Krievijas dienas svinībām.

Juškovs atzīmēja, ka tie ir tikai Ukrainas izlūkošanas aģentūras minējumi.

Eksperts precizēja, ka "Ziemeļu straumes 2" ieviešana ekspluatācijā norisināsies četros posmos. Pirmajā posmā jāpabeidz cauruļvadu izbūve Vācijas ūdeņos. Otrajā - Dānijas zonā. Trešais posms ietver regulēšanas un palaišanas darbus, tostarp kompresijas pārbaudi, bufera gāzes iesūknēšanu, cauruļvada dažādu darbības režīmu pārbaudi. Ceturtais posms ir projekta komerciāla palaišana.

"Palaišana ekspluatācijā notiks ne ātrāk kā septembrī, nevis 12. jūnijā," viņš atzīmēja.

Juškovs paskaidroja, ka "Ziemeļu straumes 2" būvdarbu pabeigšana netiks saistīta ne ar kādu kalendāra dienu.

"Ukraina cenšas radīt iespaidu, ka Krievija ir Padomju Savienības mantinieks, kur bija pieņemts saistīt kārtējās būves pabeigšanu ar svētku datumu," viņš secināja.

Projekts paredzēts divu gāzesvada cauruļu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apmērā gadā no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Cauruļvads tiek izbūvēts caur Somijas, Zviedrijas un Dānijas teritoriālajiem ūdeņiem vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst Ukraina, kas nevēlas zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, ASV, kas aktīvi cenšas pārdot ES savu sašķidrināto dabasgāzi, kā arī Polija, Latvija un Lietuva, kas to uzskata par politisku projektu.

8
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Ziemeļu straume 2" noteiks Vācijas un ASV attiecību likteni
ASV paskaidroja, kādu pozīciju ieņem "Ziemeļu straumes 2" jautājumā
Vācija varētu "izpirkt" "Ziemeļu straumi 2", lai izvairītos no ASV sankcijām
Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju
Krievijas armijas karavīri, foto no arhīva

The National Interest: kara gadījumā Krievija saraus NATO gabalos

77
(atjaunots 22:52 22.02.2021)
Eksperti atzīmē, ka Krievija pastiprinājusi un modernizējusi Rietumu militāro apgabalu un tajā "koncentrētas kompetentākās militārās vienības".

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. Amerikāņu izdevuma The National Interest analītiķis Džons Rosomando pastāstīja, kas sagaida NATO konflikta gadījumā ar Krieviju Eiropā, vēsta RIA Novosti.

Raksta autors atgādināja par manevriem "Ziema 20" Polijā – to gaitā domājamais pretinieks no austrumu puses sakāva valsts armiju tikai piecu dienu laikā. Polijas armija tika sagrauta, lai arī teorētiskajā konfliktā tika ņemti vērā tādi faktori, kā piektās paaudzes lidmašīnas F-35, ko Polijas Bruņotie spēki vēl nav saņēmuši, pretraķešu aizsardzības sistēmas Patriot un zalves uguns reaktīvās sistēmas HIMARS.

"Mācības parādīja, ka Ziemeļatlantijas alianses austrumu flangs ir viegli ievainojums Krievijas iebrukuma gadījumā," raksta eksperts.

Viņš atzīmēja ka Krievija pastiprinājusi un modernizējusi Rietumu militāro apgabalu un tajā "koncentrētas kompetentākās militārās vienības", kas bruņotas ar mūsdienīgajiem tankiem T-90, T-72B3M, bruņutransportieriem BTR-82, BMP-3, kā arī sarežģītām pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas ietver zenītkompleksus "Tunguska", "Pancir S1" un S-400.

Speciālists uzskata, ka Krievijas spēku grupējums ātri sakaus NATO vienības Polijā un Baltijā, ja ASV nepaplašinās savu klātbūtni šajā flangā.

"Kara gadījumā Krievijas un Baltkrievijas armijas ieņems NATO teritoriju gar robežu un tādējādi saraus alianses spēkus uz pusēm, pārraujot loģistikas mezglus, kas savieno Poliju un Lietuvu," uzskata raksta autors.

Autors piedāvā ASV palīdzēt Polijai nomainīt novecojušo bruņojumu pret mūsdienīgiem ieročiem, kas atbilst alianses standartiem. Turklāt sabiedrotajiem NATO ir jāatjauno sagādes līnijas, kas pastāvēja Rietumeiropā līdz aukstā kara beigām, viņš secināja.

Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo agresīvus nodomus pret citām valstīm, pie tam konstatē ASV un NATO bloka augošo militāro aktivitāti pie savām robežām. Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu norāda, ka Ziemeļatlantijas alianses darbībām raksturīgi Krievijai naidīgi soļi. Viņš uzsvēra, ka resors dara visu iespējamo, lai robežas būtu droši aizsargātas.

77
Tagi:
militārās mācības, NATO, Krievija
Pēc temata
NATO uzveļ Krievijai atbildību par konfrontāciju
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses
Militārie zinātnieki: Krievijas aizsardzībai no NATO vajadzīgs preventīvs trieciens
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

0
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

0
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju