ES

Ja neklausīsi, naudu nedabūsi: ES vēlas izdomāt jaunu maksājumu kārtību

86
(atjaunots 15:48 02.10.2020)
Tuvākajā laikā Eiropas Parlamentam vajadzētu apstiprināt ES ilggadīgo budžeta plānu un fondu ekonomikas atbalstam pēc koronavīrusa pandēmijas.

RĪGA, 2. oktobris – Sputnik. Eiropas Savienības valstu pastāvīgie pārstāvji ar balsu vairākumu apstiprināja ES pašreizējā prezidenta – Vācijas ieteikumu izmaksas no budžeta dalībvalstīm saistīt ar tiesiskas valsts normu ievērošanu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz ES Padomi.

"Padomes viedokli atbalstīja lielākā daļa dalībvalstu," paziņojumu citēja RIA Novosti.

Tātad likuma virsvadības normu pārkāpēji var zaudēt finansējumu no ES fondiem. Šādu mehānismu pieprasa Eiropas Parlamenta deputāti, kam jāapstiprina ilggadīgais ES budžeta plāns un kopējais fonds ekonomikas atbalstam pēc koronavīrusa pandēmijas.

Trešdien Eiropas Komisija publicēja pārskatu par tiesisko normu ievērošanu dalībvalstīs. Tajā kritizēta situācija šajā jomā vairākās valstīs, pārsvarā – Ungārijā, Polijā un Bulgārijā. Runa ir par tiesu sistēmas un mediju neatkarību, korupcijas apkarošanu. Pārskatā norādīts, piemēŗam, ka daudzu mediju pārstāvji Bulgārijā cieši saistīti ar politiskajiem darbiniekiem.

Bez tam pārskata autori uzskata, ka mediju grupas izveide Ungārijā, ko veido 470 provalstiski izvedumi, apdraud mediju plurālismu. Tāpat atzīmēts, ka Ungārijā nav tiesiskā pamata, kas ļautu nodrošināt pārskatāmību valsts struktūru reklāmas sadalē medijos. Pārskata autori kritizēja tiesu sistēmas reformas Polijā un Ungārijā – viņuprāt, tās ierobežo tiesu sistēmas neatkarību.

Polija un Ungārija, kas iebilst pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tiesisko normu izpildi, jau paudušas, ka nepiekrīt pārskatā minētajiem slēdzieniem.

Iepriekš Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans nosūtīja Eiropas Komisijai vēstuli, kurā pieprasīja ES viceprezidentes Veras Jurovas demisiju sakarā ar viņas iztleikumiem par likuma virsvadības normu ievērošanu Ungārijā.

86
Tagi:
budžets, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienība
Pēc temata
Tādu palīdzību Baltija nevēlas: kāpēc buksē ES glābšanas samits
"Aptrakušajiem liberāļiem" nepiedeva viņu "morālo imperiālismu"
Naudas ES piešķīra vairāk, bet samaksās mazāk: Latvijas zemniekiem atkal nepaveicās
Sliktāk par vidējo Eiropā: pamata optimismam Latvijas ekonomikā nav
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

13
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
13
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

17
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

17
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību