Deniels Kreigs superagenta 007 Džeimsa Bonda lomā, foto no arhīva

Polijas arhīvos atrasti pierādījumi, ka Džeimss Bonds bija reāls cilvēks

21
(atjaunots 11:31 28.09.2020)
Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī sekretāra-arhīva darbinieka amatam pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Polija Nacionālās atmiņas institūts publicēja Facebook  arhīva dokumentus, saskaņā ar kuriem cilvēks vārdā Džeimss Bonds strādāja Lielbritānijas vēstniecībā valstī 1964.-1965. gadā, vēsta RIA Novosti.

Džeimss Alberts Bonds ieradās Polijā 1964. gada 18. februārī, lai strādātu par sekretāru-arhīva darbinieku pie Lielbritānijas vēstniecības militārā atašeja. Diplomāts nonāca Polijas pretizlūkošanas dienesta redzeslokā, kura sāka sekot līdzi visām viņa darbībām valstī.

Saskaņā ar publicētajiem dokumentiem, Polijas specdienesti noskaidroja, ka Bonds nebija vienkāršs diplomāts: oktobrī un novembrī viņš centās iekļūt militārajos objektos Bjalistokas un Olštinas provincēs. Tāpat tiek atzīmēts, ka brits atšķīrās ar savu komunikabilitāti, lai gan bija ārkārtīgi piesardzīgs. Turklāt Bonds "interesējās par sievietēm", līdzīgi slavenajam izdomātajam superaģentam.

Brits pameta Poliju 1965. gada 21. janvārī.

Turklāt citā savā paziņojumā Nacionālās atmiņas institūts norāda, ka "bondiāna" bijusi slavena visā pasaulē jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un, iespējams, aģenta 007 vārdabrāļa ierašanās bijusi speciāli izplānota, lai "paņirgātos" par Polijas specdienestiem.

21
Tagi:
Lielbritānija, spiegs, Polija
Pēc temata
Japānā pamodies vulkāns no filmas par Džeimsu Bondu
Kontrabandisti uz Latvijas un Krievijas robežas izmanto Bonda filmu cienīgus trikus
Aviācijas novērošanas lidmašīna Tu-214ОN (Atvērtās debesis)

Atbilde ASV: politologi komentēja KF izstāšanos no Atvērto debesu līguma

41
(atjaunots 13:51 17.01.2021)
Pēc ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma tas zaudējis jēgu, uzskata Krievijas Federācijas padomes deputāts.

RĪGA, 17. janvāris – Sputnik. Krievijas lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma (ADL), pēc būtības, nozīmē valsts atbildes reakciju pēc Savienoto Valstu vadības lēmuma drošības jomā. Par to intervijā telekanālam "360"  pastāstīja politologs Iļja Graščenkovs.

"Krievijas izstāšanās no ADL faktiski ir atbilde uz ASV lēmumiem, kas izstājās no līguma pērnā gada novembrī. Tas nozīmē, ka beidzas divu bijušo superlielvalstu mierīgas līdzāspastāvēšanas ēra – "aukstā kara" laikā tās konkurēja viena ar otru par ieročiem, bet pēc tam tika pieņemts Atvērto debesu līgums, kas ļāva kontrolēt militāros un citus objektus," politologa teikto citēja RIA Novosti.

Politologs atgādināja, ka amerikāņi nolēma izstāties no ADL ar izdomātu ieganstu un apsūdzēja Krieviju par tā izmantošanu, izsekojot Vašingtonas darbības.

Līdz ar ASV izstāšanos no līguma tas zaudē savas pastāvēšanas tālāko jēgu, uzskata politologs.

Ту-214ОН (Atvērto debesu līgums
© Sputnik / Максим Блинов

Iepriekš Krievijas izstāšanos no ADL komentēja arī Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs. Pēc viņa domām, nākotnē nekādas radikālas pārmaiņas nav sagaidāmas.

"Nekas radikāli nemainīsies, kosmiskās izlūkošanas līdzekļi ļauj saņemt lielu informācijas apjomu. Šis apjoms nebūs simtprocentīgs, tomēr esošie kontroles līdzekļi pasargās no kaut kādiem lieliem satricinājumiem," politiķis konstatēja piektdien Federācijas Padomes telekanāla "Vmeste.RF" ēterā.

Viņš atzīmēja, ka pēc ASV un vēlāk – arī Krievijas – izstāšanās no līguma tas zaudē savu jēgu.

Politiķis ar nožēlu konstatēja, ka izstāšanās no ADL ir vēl viens solis, attālinoties no pasākumiem un līgumiem, ko valstis izstrādājušas pēc izstāšanās no aukstā kara.

"Perspektīvā mūs sagaida spriedzes pilns periods starptautiskajās attiecībās, tomēr tā nav mūsu izvēle," teica politiķis.

Atvērto debesu līgums parakstīts 1992. gadā. Tas bija viens no pasākumiem uzticības stiprināšanai Eiropā pēc aukstā kara. Vienošanās ir spēkā no 2002. gada un ļauj dalībvalstīm atklāti vākt informāciju viens par otra bruņotajiem spēkiem un pasākumiem. Līgumā piedalījās 34 valstis. Maija beigās ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis no tā izstājas. Vašingtona apgalvoja, ka lēmums pieņemts pēc vairākkārt konstatētiem ADL pārkāpumiem no Krievijas puses.

Cita starpā ASV apsūdzēja Maskavu par to, ka tā izmantojot ADL kā "militāro spaidu" instrumentu. Krievija šādus apgalvojumus atspēkoja. Pērnā gada 21. novembrī ASV noslēdza izstāšanās procedūru.

15. janvārī KF informēja, ka iniciēta valsts iekšējā procedūra ar mērķi izstāties no līguma.

41
Tagi:
Krievija, ASV, Atvērto debesu līgums
Pēc temata
ASV izstājās no Atvērto debesu līguma. Pie kā tas novedīs
Vai Latvija spēs atteikt ASV: KF gaida garantijas Atvērto debesu līguma saglabāšanai
KF ĀM paziņoja par Atvērto debesu līguma sabrukuma draudiem ASV dēļ
Ieroču kontroles sistēma ir apdraudēta: ASV izstājās no Atvērto debesu līguma
ASV aviācijas bāzes kuģis USS Eisenhower

Atklāts ASV aviācijas bāzes kuģa likvidācijas metode pie Krievijas krastiem

47
(atjaunots 13:45 17.01.2021)
Militāro zinātņu doktors uzskata, ka NATO valstu augošā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina par to, ka tās gatavojas karam ar Krieviju.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Savienoto Valstu, NATO valstu un to sabiedroto augošā militārā aktivitāte pie Krievijas robežām liecina, ka tās gatavojas karam ar Krieviju. Šādu viedokli rakstā izdevumā "Vojenno-promishlennij kurjer" pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas prezidenta vietnieks informācijas politikas jautājumos, militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs, vēsta RIA Novosti.

Viņš konstatēja, ka NATO valstu un to sabiedroto spēki un līdzekļi ir pārāki nekā Krievijai. Tāpēc konflikta apstākļos Krievijas bruņotajiem spēkiem, arī JKF nāksies risināt aizsardzības uzdevumus. Tagad, pēc eksperta domām, flote svarīgākais ir uzdevumu komplekss ar mērķi aizsargāt piekrastei tuvējo okeānu un jūru akvatoriju. Sivkovs atzīmēja, ka ir jāmeklē jauni JKF spēku stratēģiskā pielietojuma paņēmieni. Viņš atgādināja par gadījumiem, kad vāja flote sadūrusies ar pretinieka pārspēku.

"Tieši tāda situācija pašlaik veidojas mūsu JKF, jo amerikāņu flotei ir būtisks pārspēks. Saglabājoties pašreizējām tendencēm no kuģu sastāva pieauguma tempa, bruņojuma un militārās tehnikas apgādes viedokļa jau netālā nākotnē būtiski pārspēku pār mums gūs arī Ķīnas flote," brīdināja eksperts.

Viņš atzīmēja Krievijas flotes stratēģiskās aizsardzības formējuma pieredzes lielo nozīmi Baltijā Pirmā pasaules kara gados un Turcijas flotes pieredzi šajā periodā. Eksperts norādīja, ka vājāka flote var gūt panākumus, ja valstās uz spēcīgu aizsardzības pozīciju sistēmu salu zonās un šaurumos. Tagad, pēc viņa vārdiem, situācija jūrā ļoti atgādina stāvokli Pirmā pasaules kara gados.

Sivkovs atgādināja, ka pašlaik ir krasta raķešu kompleksi, piemēram, "Kalibr" un "Oniks", kuru darbības rādiuss salīdzināms ar klāja aviācijas darbības attālumu un sasniedz aptuveni 300 kilometrus. Eksperts atgādināja arī par hiperskaņas "Cirkon", kura darbības rādiuss sasniedz 1000 kilometrus.

Пресс-служба Минобороны РФ

Eksperts atzīmēja, ka amerikāņu aviācijas bāzes kuģu klāja aviācija var uzbrukt lielās aviācijas grupās ne vairāk kā 700 kilometru attālumā, tāpēc triecienam pa svarīgiem objektiem Krievijas dziļienē tai jāpietuvojas Krievijas krastam 450-600 kilometru attālumā. Tā aviācijas bāzes kuģis nonāks lielā darbības rādiusa krasta raķešu komplektu "redzamības zonā".

"Par alternatīvu var kļūt savas aviācijas uzbrukumam paredzēti krasta aerodromi. No vienas puses, tas būtiski ierobežos viņa operatīvās iespējas, no otras – likvidēs klāja aviācijas galveno priekšrocību – neatkarību no krasta aerodromiem, ko iespējams sagraut," viņš raksta.

Bez tam eksperts atgādināja arī par platjoslas mīnām, ko var uzstādīt dziļūdens rajonos. Ja tās izmantot līdz 5 kilometru dziļumā, tas dāvās iespēju radīt "mīnu draudus" vietās, kur var strādāt ārvalstu aviācijas bāzes kuģi.

47
Tagi:
aviācijas bāzes kuģis, Krievija, NATO
Pēc temata
"Rietumi to uzskata par galveno apdraudējumu". Krievijas flotē nomainīsies flagmanis
"Sodīsim visus". Kādiem mērķiem Pentagons iztērēs rekordlielo militāro budžetu
"Būs pagrūti iznīcināt": amerikāņi atgriežas bunkurā Ziemeļos
Krievu ieroči: 2020. gada provizoriskie rezultāti
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

0
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

0
Tagi:
Latvija, NATO