Tūristi Trokadero strūklakā Parīzē, foto no arhīva

Pasaules tūrisma diena

36
(atjaunots 15:33 27.09.2020)
Ik gadu 27. septembrī pasaulē tiek atzīmēta Pasaules tūrisma diena (World Tourism Day). To nodibināja ANO Pasaules Tūrisma organizācijas Ģenerālā asambleja 1979. gadā.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Svētku mērķis ir piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību tūrisma svarīgumam un tā sociālajai, kultūras un ekonomiskajai nozīmei, vēsta RIA Novosti.

Šis datums tika izvēlēts tāpēc, ka šajā dienā 1970. gadā tika pieņemti Pasaules Tūrisma organizācijas Statūti.

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) datiem, 2019. gadā starptautiskā tūrisma plūsma palielinājās par 4%, salīdzinājumā ar 2018. gadu. Visā pasaulē tika reģistrēts aptuveni 1,5 miljardi starptautisko tūrisma braucienu. Starptautiskā tūrisma izaugsme 2019. gadā tika novērota visos pasaules reģionos: braucienu skaits uz Tuvajiem Austrumiem pieauga par 8%, uz Āziju – par 5%, uz Ameriku – par 4%, Ziemeļameriku un Dienvidameriku tūristi apmeklēja par 2% biežāk nekā pirms gada.

Ceļojumu skaits uz Eiropu samazinājās, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, taču reģions bija līderis pēc starptautisko braucienu skaita – 743 miljoni tūristu (51%).

Saskaņā ar "Rosstat" datiem, 2019. gadā Krieviju apmeklēja 24,4 miljoni ārvalstu tūristu.

2020. gadā Covid-19 pandēmija izraisīja nebijušu kritumu ceļojumu un tūrisma sektorā – gan iekšzemē, gan starptautiskajā segmentā – uz laiku slēdzot tūrisma galamērķus un izbraukšanas tirgus visā pasaulē.

Saskaņā ar datiem, kas tika sniegti UNWTO Starptautiskā tūrisma barometra septembra numurā, 2020. gada pirmajā pusgadā starptautisko braucienu skaits samazinājās par 65%, salīdzinājumā ar tā paša perioda rādītāju pērn. Braucienu skaits aprīlī samazinājās par 97%, savukārt maijā par 98% karantīnas, lidostu un nacionālo robežu slēgšanas vairākās valstīs dēļ. Straujš starptautisko pārvadājumu pieprasījuma kritums 2020. gada pirmajā pusgadā noveda pie 440 miljonu starptautisko braucienu un aptuveni 460 miljardu ASV dolāru zaudējumiem starptautiskā tūrisma ienākumos. Tas vairāk nekā piecas reizes pārsniedz ienākumu zaudējumu, kurš tika reģistrēts 2009. gadā globālās ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos.

Kamēr starptautiskā tūrisma atjaunošanās tempi nepriecē, pieaug iekšzemes tūrisma pieprasījums daudzos lielos tirgos, tādos kā Ķīna, kur gaisa pārvadājumu apjoms jūlijā pieaudzis aptuveni līdz 90% no 2019. gada līmeņa.

Arī Krievijā aviopārvadājumu apjomi ir palielinājušies uz iekšzemes braucienu rēķina.

Bezdarbs – vēl viens tūrisma plūsmas krituma rezultāts. Saskaņā ar statistisku, pasaulē tūrisma sektorā ir nodarbināts katrs desmitais cilvēks. Pandēmijas rezultātā patlaban tiek apdraudēti aptuveni 100-120 miljoni darbavietu. Tāpat krīze tūrisma nozarē rada draudus programmām, kuras ir paredzētas savvaļas dabas un pasaules kultūras mantojuma apsargāšanai.

Pasaules tūrisma diena sniedz iespēju pārdomāt tūrisma sektora nākotni. 2020. gadā šīs dienas temats ir "Tūrisms un lauku rajonu attīstība".

Pasaulē arvien vairāk uzmanības tiek veltīts lauku rajonu, iekšējās migrācijas un infrastruktūras attīstībai. Šajā kontekstā tūrismam piemīt spēcīgs potenciāls, lai sniegtu ievērojamu pienesumu iespēju izveidošanai ekonomisko un sociālo vērtību veidošanas ķēdes ietvaros ārpus pilsētu robežām, nodarbināšanas iespēju sniegšanā ārpus lielpilsētu robežām un kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā.

36
Tagi:
pasaule, tūrisms
Pēc temata
Koronavīrusa dēļ tūristu plūsma Kiprā pusgada laikā kritusies par 84%
Pētījums: vairāk nekā puse darbinieku atlaisti, tūrisma nozare cieš krahu
Tūrisma glābšanai Latvijā ir nepieciešamas oriģinālas idejas
Kipras varasiestādes atlīdzinās atpūtas izdevumus tūristiem, kuri saslims ar koronavīrusu
Grieķija piesaistīs tūristus ar cenu samazināšanu
Korņilovs

Politologs par Kijevas kodolsapņiem: pērtiķis ar kodolgranātu nevienam nav vajadzīgs

13
(atjaunots 15:05 16.04.2021)
Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu.

RĪGA, 16. aprīlis – Sputnik. Ukraina varēs garantēt savu drošību tikai gadījumā, ja "apbruņosies" un atjaunos savu kodollielvalsts statusu, paziņoja Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrejs Meļņiks. Diplomāts uzskata, ka tā ir vienīgā alternatīva dalībai NATO, kas patlaban Kijevai nav pieejama.

Protams, Rietumiem vēl tikai trūkst jaunas kodolvalsts, ironiski atzīmēja politologs Vladimirs Korņilovs radio Sputnik ēterā.

"Meļņiks ir pārsteidzošs cilvēks. Viņš kļuvis slavens ar to, ka pēdējā laikā gan izvirzījis ultimātu Berlīnei, gan pieprasījis Vācijas prezidenta atvainošanos. Šķiet, viņš ir kaut ko sajaucis. Paskatījies, kā uzvedas "Lielā septītnieka" vēstnieki Ukrainā, ieraudzījis, ka viņi var itin vienkārši dot norādījumus Ukrainas valdībai, un nolēlmis, ka viņš var uzdevies tāpat Vācijā. Bārsta paziņojumus, ultimātus un prasības, it kā kaut ko lemtu viņšm nevis Kijevas vara un tie, kas to vada no citām vēstniecībām," paziņoja Korņilovs.

Politologs uzsvēra, ka Rietumos neviens nopietni neizskatīs tamlīdzīgas Ukrainas kodolvēlmes.

"Rietumi darījuši visu iespējamo, lai atņemtu Ukrainai kodolvalsts statusu, un neviens nevēlas, lai parādītos pērtiķis ar kodolgranātu," secināja Korņilovs.

Saskaņā ar Budapeštas memorandu no 1994. gada kodolarsenāls, ko Kijeva saņēma pēc PSRS sabrukuma, tika likvidēts. Ukraina pievienojās Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu, pasaules kodollielvalstis garantēja tās drošību.

Обезьяна с атомной гранатой: Корнилов высмеял ядерные потуги Киева
13
Tagi:
kodolieroči, NATO
Pēc temata
Neticams dāsnums: Latvija nodevusi Ukrainai apvidus mašīnas no 40. gadiem
Piepūšamās laivas no ASV – Ukrainas Jūras spēku tagadne un nākotne
Ukrainas vadība sapņo ieņemt Krimu un atbrīvoties no krieviem
Apdomājieties! Krievija uzstājīgi iesaka NATO un Ukrainai neplānot karu
Baltais nams Vašingtonā

ASV ieviesušas jaunas sankcijas pret Krieviju

17
(atjaunots 08:43 16.04.2021)
Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju – par "ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā" un citiem "grēkiem" .

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Vašingtona ieviesusi jaunus ierobežojumus pret Krieviju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Baltā nama sniegto informāciju.

No 14. jūnija ASV finanšu iestādēm aizliegta Krievijas Centrālās bankas un Finanšu ministrijas, kā ar Nacionālās labklājības fonda vērtspapīru tieša iegāde. Sekundāro tirgu izmaiņas vēl nav skārušas.

Tāpat Vašingtona noteikusi ierobežojumus pret sešām Krievijas tehnoloģiskajām kompānijām, kuras, saskaņā ar paziņojumu, "sniedz atbalstu Krievijas specdienestu kiberprogrammai". Cita starpā "melnajā sarakstā" nonākusi militārā tehnopole "Ēra".

"Mēs turpināsim, izmantojot visus pieejamos pasākumus, saukt Krieviju pie atbildības par ļaunprātīgajām darbībām kibertelpā, piemēram, par incidentu ar SolarWinds," atzīmēts dokumentā.

Tā autori apgalvo, ka Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests ir saistīts ar "liela mēroga kiberspiegošanas kampaņu", izmantojot SolarWind.

Sankciju sarakstu ar atzīmi "par iejaukšanos vēlēšanās" papildinājušas arī 32 Krievijas organizācijas un pilsoņi. Viņu vidū ir prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Aleksejs Gromovs (pret viņu sankcijas jau bija vērstas) un Jevgēņija Prigožina kompānijas.

Ierobežojumi skāruši arī trīs organizācijas un piecus pilsoņus "par Kerčas tilta būvniecību un situāciju ar Krimu". Runa ir par "Ļenpromtransprojekt", dzelzceļa būvdarbu pārvaldi Berkakita-Tommota-Jakutska un Simferopoles 1. izmeklēšanas izolatoru, kā arī kompānijas "Mostotrest" vadītāju Leonīdu Riženkinu, Krimas īpašumu un zemes attiecību ministri Larisu Kuļiņiu, Krimas iekšlietu ministru Pāvelu Karandu, Federālā drošības dienesta vietējās pārvaldes priekšnieku Leonīdu Mihalčuku, un Izmeklēšanas komitejas reģionālās pārvaldes vadītāju Vladimiru Terentjevu.

Vienlaikus ASV vadība lēmusi izraidīt desmit Krievijas diplomātiskās misijas Vašingtonā darbiniekus.

Krievijas Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Džabarovs komentārā RIA Novosti paziņoja, ka, diplomātu izraidīšanas gadījumā Maskava atbildēs simetriski.

Visi šie pasākumi, norādīts preses relīzē, veikti, ņemot vērā ārkārtējo apdraudējumu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, ārpolitikai un ekonomikai.

Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka nav saistīta ar iejaukšanos vēlēšanās un kiberuzbrukumiem, tostarp – arī ne caur SolarWinds.

Otrdien Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens sarunājās pa tālruni. ASV līderis ierosināja tikšanos klātienē un pauda nodomu uzlabot abu valstu attiecības.

Trešdien ASV vēstnieku Krievijā Džonu Sallivanu izsauca pie Krievijas prezidenta palīga Jurija Ušakova. Viņu informēja: ja Vašingtona ieviesīs jaunas sankcijas, Maskavas reakcija būs stingra.

Deputāti un informācijas avoti ĀM pauda viedokli, ka Krievijas atbilde uz ierobežojumu jauno paketi būs skarba.

17
Tagi:
sankcijas, kiberuzbrukums, Krima, Krievija, ASV
Pēc temata
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
ASV draud Krievijai ar sekām "agresīvo darbību" dēļ
Nevar ticēt Vašingtonai: Lavrovs atzinis ASV sankciju politikas aprobežotību