Cilvēki aizsargmaskās sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos

23
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.

"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.

Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.

"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.

23
Tagi:
koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams
Pentagons

NYT: Pentagons bez tiesas ordera pērk datus par cilvēku pārvietošanu

1
(atjaunots 10:23 25.01.2021)
Iepriekš mediji jau ziņojuši, ka ASV valdība dažreiz izmanto šādu informāciju kārtības aizsardzības nolūkos "valsts teritorijā".

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Pentagona izlūkošanas pārvalde jau vairākus gadus pērk tirgū pieejamās datu bāzes ar informāciju par amerikāņu un ārzemnieku atrašanās vietu un pārvietošanām, nepieprasot tiesas orderi, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz New York Times.

Kā izriet no dokumentiem, saņemtajiem pēc senatora Rona Vadena pieprasījuma, pēdējo divarpus gadu laikā pārvaldes darbinieki piecu izmeklēšanu ietvaros izsekoja amerikāņu pārvietošanos, izmantojot datu bāzi, kas saņem informāciju no aplikācijām viedtālruņos.

Saskaņā ar izdevuma datiem, tas atklāj spraugu amerikāņu likumā: lai gan varas iestādēm ir pienākums pieprasīt orderi, lai piespiestu telefona kompānijas nodot informāciju par savu klientu atrašanās vietu, tā vietā valdība bez tiesas ordera var vienkārši iegādāties analoģiskus materiālus pie starpniekiem.

Iepriekš mediji jau ziņojuši, ka ASV valdība dažreiz izmanto šādu informāciju kārtības aizsardzības nolūkos "valsts teritorijā", piemēram, imigrācijas lietu izmeklēšanai.

"Tāpat ir zināms, ka dažreiz militāras personas izlūkošanas nolūkos izmanto informāciju par atrašanās vietu," raksta laikraksts. Izdevums norāda, ka pārvalde, "visticamāk, galvenokārt pērk un izmanto informāciju par atrašanās vietu, veicot izmeklēšanu par ārzemniekiem ārzemēs", lai atklātu draudus ASV karaspēkam visā pasaulē.

Informācijas brokeri, pie kuriem izlūkošana iegādājas datu bāzes, "nesadala amerikāņus un ārzemniekus", proti, pārvalde patstāvīgi filtrē informāciju, un izdala atsevišķā bāzē tos, kuri atrodas ASV, norāda izdevums. Pēc tam, lai saņemtu atļauju piekļūt datu bāzei ar informāciju par amerikāņiem, analītiķiem jāpieprasa speciāla atļauja, kas tika izsniegta piecas reizes pēdējo divarpus gadu laikā, raksta New York Times.

Senators Vaidens iecerējis ierosināt likumu, lai nodrošinātu aizsardzību datiem par amerikāņu atrašanās vietu. Viņš uzskata, ka šāda prakse apdraud konstitucionālās tiesības uz privātumu. Izdevums neprecizē, informāciju par kuru valstu pilsoņiem ārpus ASV, pārvalde iegūst ar šo datu bāzu palīdzību.

1
Tagi:
Pentagons, ASV
Pēc temata
Kā Vācija atrada "Novičok" un kas notiks pēc Trampa bloķēšanas: Lavrova preses konference
Demokrātijas standartiem ASV pārvilkušas pāri krustu: Trampa bloķēšana sociālajos tīklos
"Esam atraduši iespēju apspēlēt Krieviju". Pie kā ķēries Pentagons
Zaharova paziņoja par Rietumu ideoloģijas dziļāko krīzi
Londonas panorāma, foto no arhīva

Mediji uzzinājuši, kas noticis ar britu emigrantu finansēm Baltijas valstīs

53
(atjaunots 14:10 24.01.2021)
Pēc Brexit britu bankas sāka slēgt savus tekošos kontus, turklāt daudzas no tām pat nav iepriekš brīdinājušas par to savus klientus.

RĪGA, 24. janvāris – Sputnik. Baltijas valstīs dzīvojošie britu emigranti saskārušies ar finansiālām grūtībām, ņemot vērā Lielbritānijas banku kontu slēgšanu, stāsta Daily Mail.

Ar tādu problēmu saskārušies britu emigrantu visā Eiropas Savienībā pēc Brexit – britu bankas slēdz savus tekošos kontus, bet Eiropas bankas palielina tarifus naudas pārskaitīšanai uz ārzemēm.

Tāda ir situācija ar lielākajām Lielbritānijas bankām – Barclays, Lloyds un Nationwide Building Society.

Piemēram, Barclays slēdz savus tekošos un krājkontus, kā arī anulē kredītkartes Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Beļģijā, Horvātijā, Ungārijā, Slovākijā un Itālijā, ja klienti nevar uzrādīt adresi Lielbritānijā.

Pie tam klientiem sniegta informācija: ja viņi dzīvotu citā Eiropas ekonomiskās zonas rajonā, viņu konti būtu saglabāti, taču viņi nevarētu atvērt jaunus kontus pēc Brexit.

Dažas bankas, piemēram, Lloyds kopš pērnā gada augusta brīdināja savus emigrējušos klientus par to, ka viņu konti bus slēgti, jo banka zaudējusi Eiropas atļaujas, kas ļāva tai strādāt visā kontinentā.


Banku pienākums bija informēt klientus divus mēnešus pirms konta slēgšanas, tomēr kopaina noskaidrojusies vien nesen, tāpēc klientiem-emigrantiem radušās nopietnas grūtības. 

Daily Mail atzīmēja, ka Eiropas maksājumu zonā (SEPA) iekļautās bankas, kuras locekle Lielbritānija ir arī pēc Brexit, nevar iekasēt lielāku maksu par pārrobežas maksājumiem, nekā par iekšējiem, vienalga, vai maksājumi veikti eiro vai ne. Šī shēma līdz ar ES noteikumiem, kas stājās spēkā 2019. gada decembrī, ļāva Lielbritānijas bankām, piemēram, Metro Bank un NatWest samazināt izdevumus par naudas sūtījumiem uz kontiem Eiropas bankās.

Pirms diviem gadiem NatWest vēstīja klientiem, ka atsakās no visām komisijām par starptautiskajiem pārskaitījumiem digitālajā formātā, bet Metro Bank samazināja komisiju par maksājumiem eiro no desmit sterliņu mārciņām līdz 20 pensiem (no 11 eiro līdz 0,2 eiro).

Tomēr dažas Eiropas bankas tagad, šķiet, palielina tarifus par maksājumiem uz Lielbritāniju un no Lielbritānijas pēc Brexit, lai arī Lielbritānija joprojām ir SEPA locekle.

Iepriekš Lielbritānija un Eiropas Savienība noslēdza Brexit pārejas periodu, spēkā stājās vienošanās par tirdzniecību un sadarbību abu pušu starpā. Lielbritānija ieguvusi neatkarību pēc 47 gadus ilgas dalības ES un 4,5 gadus pēc referenduma Brexit jautājumā.
Vēsturiskā vienošanās par Lielbritānijas un ES sadarbību tika panākta 24. decembrī, pēc vairākus mēnešus ilgām sarežģītām pārrunām. Saskaņā ar darījuma noteikumiem, Lielbritānija ir pametusi ES vienoto tirgu un Muitas savienību, tomēr puses turpinās brīvo tirdzniecību bez nodevām un kvotām.

 

53
Tagi:
Brexit, Finanses, bankas, Baltija, Lielbritānija
Pēc temata
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Eksperti pastāstīja, ko gaidīt pārtikas produktu eksportētājiem no Latvijas pēc Brexit
Brexit un Baltija: tautiešu deportācija un katastrofa ekonomikā