Aleksandra Lukašenko inaugurācija, foto no arhīva

Minska atbildēja uz Rietumu atteikšanos atzīt Lukašenko par leģitīmo prezidentu

89
(atjaunots 12:11 05.02.2021)
Baltkrievijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka baltkrievu tauta – vienīgais varas avots un suverenitātes nesējs – ir izdarījusi savu izvēli.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Dažu rietumvalstu centieni apšaubīt Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko leģitimitāti neataino visas starptautiskās sabiedrības viedokli, uzskata valsts Ārlietu ministrija.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

Ministrija preses dienesta paziņojumā uzsvērts, ka baltkrievu tauta – vienīgais varas avots un suverenitātes nesējs – ir izdarījusi savu izvēli, vēsta RIA Novosti.

"Tieši tam ir noteicošā nozīme. Kaut kādas atsevišķu darboņu izgudrotas ārējas leģitimācijas procedūras no visiem viedokļiem ir nenozīmīgas. Mēs jau sen esam starptautiski atzīta neatkarīga valsts un esam līdztiesīgi visiem pārējiem starptautiskajā arēnā," konstatēja ĀM.

Ministrija atgādināja, ka "aizliegums iejaukties iekšējās lietās ir viens no starptautisko tiesību stūrakmeņiem, kas nostiprināts ANO Statūtu 2. pantā".

"Tāpēc baltkrievi patstāvīgi un bez ārējas iejaukšanās izvēlas savas valsts vadītāju, parlamentu un vietējās padomes. Baltkrievu tautai nav vajadzīga savas varas "leģitimācija" no patvaļīgu fakultatīvu "leģitimatoru" puses," piebilda diplomāti.

23. septembrī bez iepriekšēja paziņojuma Aleksandrs Lukašenko stājās prezidenta amatā. Ceremonija notika Neatkarības pilī.

Pēc tam Eiropas Savienības diplomātijas vadītājs Žuzeps Borels paziņoja, ka Lukašenko inaugurācijai trūkst demokrātiskās leģitimitātes un tā ved pie krīzes padziļināšanās Baltkrievijā.

Protesti Baltkrievijā

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Saskaņā ar CVK datiem, tajās uzvaru izcīnīja Lukašenko, kurš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija un Eiropas Savienība neatzina balsojuma rezultātus, republikā sākās protesti.

Pirmajās dienās policija un speciālo uzdevumu vienības izkliedēja protestu akcijas ar asaru gāzes, ūdensmetēju, gaismas un trokšņa granātu, gumijas ložu palīdzību, vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti. Pēc tam tika pieņemts lēmums atteikties no spēka metodēm.

Trešdien, pēc Lukašenko inaugurācijas protesti pastiprinājās. Ielās izgājušie cilvēki tika izkliedēti ar ūdensmetējiem un stekiem, varasiestāžu pārstāvji tika apmētāti ar pudelēm, olām un kartupeļiem. Cietuši vairāki speciālo uzdevumu vienības darbinieki.

89
Tagi:
Eiropa, Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju
Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā
NATO samits Varšavā, foto no arhīva

Polijas prese garantējusi Krievijai panākumus karā ar NATO

19
(atjaunots 14:53 28.02.2021)
Žurnālisti Polijā "izvilkuši" "Maskavas nāvējošo ieroci" un aprakstījuši, kā noslēgsies hipotētiskais Krievijas un NATO bruņotais konflikts.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Kaļiņingradas apgabals – Krievijas eksklāvs, kas nonācis Polijas, Lietuvas un Baltkrievijas ielenkumā, bieži vien kļūst par gardu kumosiņu dažādu ekspertu pārdomās par to, kas notiks, ja rīt sāksies karš. Iepriekš amerikāņu izdevumā Overt Defence tika publicēts apraksts par to, kā varētu izvērsties notikumi, ja NATO izlems uzbrukt Kaļiņingradai.

Eksperti no ASV hipotētiskā kara scenārijā uz hipotētiskās uzvaras altāra likuši Poliju. It kā tieši no turienes bruņotajiem spēkiem vajadzēs neitralizēt Krievijas ballistiskās raķetes "Iskander", lai nedotu Maskavai iespēju sākt "ierobežotu kodolkaru". Eksperti savā plānā balstījās uz ASV Jūras kara analītiskā centra datiem. Pēc viņu domām, arī Polijai nāksies "katram gadījumam" meklēt iespējas, kā neitralizēt Krievijas PGA sistēmas S-400, kas pārklāj lielāko daļu gaisa telpas un neļaus NATO spēkiem sniegt atbalstu no gaisa.

Acīmredzot, poļu eksperti nolēmuši pārdomāt tādu perspektīvu, un izdevums Gazeta Polska ķēries pie jautājuma no otras puses, pastāstīja RIA Novosti.

Gazeta Polska apgalvo, ka Krievija "neizslēdz iespēju pielietot pašu nāvējošāko ieroci", lai neitralizētu alianses austrumu flangā dislocētos spēkus.

Maskava it kā uzbrukšot no Kaļiņingradas. Tikai, norāda Gazeta Polska žurnālisti, "stratēģiskais stāvoklis un daudzveidīgais tur dislocētais bruņojums garantētu Krievijai panākumus hipotētiskā kara pirmajās stundās".

Aizsardzība, taču ne uzbrukums

Krievijas uzvara Polijas izdevuma vīzijā, protams, izskatās iespaidīgi. Tomēr ir viena nianse – Maskava jau ne vienu vien reizi uzsvērusi, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus nevienai NATO valstij. Savukārt Rietumu politiķu prātos klaiņojošās idejas par kodolkaru ar Krieviju Maskava uzskata par absolūti neveselīgām.

Taču Krievija nenoliedz, ka uzbrukuma gadījumā aizstāvēsies. Atgādināsim, ka februārī starpvalstu akciju korporācijas "Vimpel" ģenerāldirektors Sergejs Bojevs informēja: Krievijas raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas (RUBS) valsts izmēģinājumi ir noslēgti.

Krievijas RUBS apstrādā trajektoriju datus, lai sastādītu brīdinājumus par raķešu uzbrukumu valsts un militārās pārvaldes punktiem, informāciju Maskavas PRA sistēmas vajadzībām, kā arī datus par kosmiskajiem objektiem. Patlaban dežūras režīmā ir septiņas RUBS: Ļeņingradas, Kaļiņingradas, Irkutskas, Orenburgas apgabalos, Krasnodaras, Krasnojarskas un Altaja novados.

19
Tagi:
Krievija, Polija, NATO, ASV
Pēc temata
"Viņi jau pārvieto kuģus un lidmašīnas": kas notiek Melnajā jūrā
Gausa aviokatastrofa: pār iznīcinātājiem F-35 atkal sabiezē mākoņi
The National Interest: kara gadījumā Krievija saraus NATO gabalos
Diplomāts paskaidroja, kādi NATO soļi demonstrē Krievijai naidīgo noskaņojumu
Zoologs Oss Arutjuņans

Zoologs Oss Arutjuņans pastāstīja par Trusīšu zemi un "Arktikas saimniekiem"

23
(atjaunots 12:13 27.02.2021)
Zoologs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem.

Zoologs, producents, televīzijas raidījumu vadītājs Oss Arutjuņans kopš bērnības bija pārliecināts, ka savu dzīvi saistīs ar dzīvniekiem. Intervijā Olgai Cinskai, ko publicēja portāls RIA Novosti, viņš pastāstīja par dažādu dzīvnieku nosaukumu izcelsmi, kāpēc Spāniju dēvē par Trusīšu zemi, kā arī par vārda "Arktika" nozīmi.

- Visu bērnību pavadīju ar Džeralda Darela, Igora Akimuškina un Daianas Fosijas grāmatām. Mājās mums bija plaša bibliotēka – to kolekcionēja vecāki. Tajā bija ļoti daudz grāmatu par dzīvniekiem. Sešu vai septiņu gadu vecumā es lasīju šos autorus un, manuprāt, būtu bijis dīvaini, ja es neiemīļotu dzīvniekus. Es tos iemīļoju tā, ka jau toreiz nolēmu saistīt ar viņiem savu dzīvi. Tā es kļuvu par zoologu.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans ar pundurpinčeru

Mūsu ģimenē dzīvo pundurpinčers un leoparga gekons.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Pundurpinčers

Tā ir ķirzaka, par ko ļoti viegli parūpēties, toties tā katru dienu iepriecina ar savu "firmas" smaidu.

Mani vienmēr ir interesējusi paleolingvistika – zinātne, kas pēta migrāciju un valodas attīstību. Tā cieši saistīta ar to, kā cilvēks ceļoja, iepazina jaunas zemes. Viņam līdzi migrēja arī valoda.

Ierodoties kādā jaunā vietā, cilvēks sastapa jaunus dzīvniekus.

To nosaukumi izrādījās "aizlienēti" no šīs konkrētās vietas. Tātad iespējams izsekot, kā dzīvnieks "ceļojis"  no vienas tautas pie otras.

Klasisks piemērs – lācis.

Tas ir draudīgākais un lielākais plēsonis kopš paleolīta laikiem. Senā indoeiropiešu valodā lāci sauc "ark". Valodu migrācijas laikā nosaukums mainījās. Krievzemē parādījās "медведь" – medus zinātājs, meža ļaunais gars, ko labāk lieku reizi nepieminēt. Taču pie tam saglabājās Arktika – "lāču zeme". No šī vārda cēlies arī zvaigznes nosaukums – Arkturs, kas atrodama Lielā Lāča zvaigznājā.

Pie tam daži dzīvnieki "nēsā" nepareizus ģeogrāfiskos nosaukumus.

Pats amizantākais piemērs ir čehu papagailis (viļņainā papagailīša paveids). Tam nav nekāda sakara ar Čehiju. Šī suga radusies Lielbritānijā, tomēr importēta caur Čehiju.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Austrālijas aitu suns ausijs patiesībā nemaz nav cēlies Austrālijā.

Tā ir Amerikā cēlusies suņu suga, parādījusies, krustojot Bernes suņus un basku aitu suņus, ko savukārt ieveda no Austrālijas.

Akvārija zivtiņa – Odesas barbuss ir cēlusies no Mjanmas (Birmas).

Taču to ieveda caur Odesas ostu.

Bulgārijas pipari nemaz nav radušies Bulgārijā.

To dzimtene ir Amerika. Vispirms tos ieveda Portugālē, pēc tam – Turcijā. Tikai vēlāk tas nokļuva saulainajā Bulgārijā.

© Photo Courtesy of Os Arutyunyan
Zoologs Oss Arutjuņans

Starp citu, pastāv pat ar veselu valsti saistīts kuriozs. Senos laikos feniķieši ieradās pie Pirenejas pussalas krastiem. Tur viņi ieraudzīja milzum daudz trušu. Šos grauzējus feniķieši dēvēja par "španim". "I-španim" feniķiešu valodā – "Trušu krasts".

Tā Spānija kļuva par Trušu zemi. Tomēr jāpiebilst, ka tie nemaz nebija truši – tie bija damani, trušiem mazliet līdzīgi grauzēji no Āfrikas.

23
Tagi:
dzīvnieki, Arktika
Pēc temata
Ezītis tīģera ādā
Labāk pie ziemeļbriežiem, nekā pie Latvijas govīm: kur pazuduši veterinārārsti
Tīģeris Georgs Putins un viņa dakteris
Dienvidpolā atrasta vairāk nekā 100 gadus veca glezna
Alus veikals, foto no arhīva

Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas

0
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.

RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.

No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).

VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.

Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.

Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.

0
Tagi:
akcīzes nodoklis, Latvija
Pēc temata
Latvijas alus darītāji raizējas par "akcīzes kara" iespējamību ar Lietuvu
Vairāk kontrabandas un pašbrūvētā: kā iedzīvotāji reaģēs uz akcīzes pieaugumu
Finanšu ministrija pakāpeniski palielinās alkohola akcīzi
Neatkarīgā deputāte apsūdz politiķus tabakas lobēšanā