Svetlana Tihanovska

ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

33
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.

ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.

Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.

Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.

​Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.

Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).

Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas

Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.

​Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.

"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.

Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.

"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.

Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.

"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".

Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās

Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu  Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.

​Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.

Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.

33
Tagi:
sankcijas, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (89)
Pēc temata
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Tihanovska plāno uzstāties ANO Drošības padomē un EPPA
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju
Baltkrievijas un Polijas robeža, foto no arhīva

Baltkrievija slēdza robežu ar Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju

13
(atjaunots 15:31 30.10.2020)
Ukrainas, Polijas, Lietuvas un Latvijas iedzīvotājus pārstāj ielaist Baltkrievijā, starptautiskie autobusu reisi ir apturēti.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Saistībā ar epidemioloģisko situāciju kaimiņvalstīs Baltkrievija kopš ceturtdienas uz laiku ierobežo vairāku privātpersonu kategoriju iebraukšanu no Ukrainas, Polijas, Lietuvas un Latvijas autotransporta un dzelzceļa transporta robežkontroles punktos, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ierobežojumi netiks pielietoti pret diplomātisko pārstāvniecību un konsulāro iestāžu darbiniekiem, kuriem būs diplomātiskās un dienesta pases. Tāpat lēmums nebūs attiecināms uz transportlīdzekļu vadītājiem, kas ir paredzēti starptautisko autopārvadājumu veikšanai, starptautiskās dzelzceļu satiksmes vilcienu un lokomotīvju brigāžu locekļiem.

Ceturtdien, dienas otrajā pusē Baltkrievijas iedzīvotāji sāka ziņot sociālajos tīklos, ka robežsargi neielaiž viņus valstī no Polijas, Lietuvas, Latvijas un Ukrainas puses autotransporta un dzelzceļa transporta robežkontroles punktos, nepaskaidrojot iemeslus. Pēc dažām stundām parādījās paziņojumi, ka Baltkrievijas robežkontrole sākusi ielaist cilvēkus, taču tikai republikas pilsoņus.

Baltkrievijas valsts uzņēmums "Minsktrans" paziņoja par starptautisko autobusu reisu apturēšanu.

"Sakarā ar iebraukšanas ierobežojumiem Baltkrievijas Republikas teritorijā no 29. oktobra, plkst. 19:00 (18:00 pēc Latvijas laika) uz laiku tiek apturēti starptautisko maršrutu reisi," teikts uzņēmuma paziņojumā tā Telegram kanālā.

Savukārt robežkontroles punkts Minskas Nacionālajā lidostā funkcionē bez ierobežojumiem.

Kam slēdza robežu

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko jau septembrī paziņoja, ka valsts "ir spiesta slēgt valsts robežu rietumos", taču toreiz tas noveda tikai pie caurlaides procedūras palēninājuma, kā dēļ pie robežām sāka regulāri veidoties kravas mašīnu rindas.

Šonedēļ Valsts robežsardzes komitejas pārstāvis Antons Bičkovskis pastāstīja, ka Baltkrievija nedēļas laikā aizliedza iebraukt 595 ārvalstu pilsoņiem, tai skaitā no Lietuvas, Polijas un Ukrainas.

Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura saņēma nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbrauca no valsts uz Lietuvu.

Minskā vairākkārt paziņoja, ka protesta akcijas Baltkrievijā tiek koordinētas no ārzemēm. Republikas prezidents Aleksandrs Lukašenko apsūdzēja rietumvalstis par tiešu iejaukšanos situācijā Baltkrievijā, atzīmēja, ka nekārtības sūta ASV, savukārt eiropieši tām "piespēlē". Par valstīm, no kurām tiek koordinētas protesta akcijas, Lukašenko nosauca Poliju, Čehiju, Lietuvu un Ukrainu.

13
Tagi:
Ukraina, Polija, Latvija, Lietuva, robeža, Baltkrievija
Situācija pie Notre Dame baznīcas Nicā, foto no arhīva

Nazis, Korāns, divi telefoni: kas tika atrasts pie Nicas terorakta īstenotāja

17
(atjaunots 15:20 30.10.2020)
Teroraktu Nicā pastrādāja 21 gadu vecs tunisietis, kurš ieradās Francijā no Itālijas šī gada oktobrī.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Francijas pretterorisma prokuratūras vadītājs Žans Fransuā Rikārs preses konferencē ceturtdien pastāstīja plašāk par cilvēku, kurš pastrādāja teroraktu Nicā.

​Apstiprinājusies informācija, kuru iepriekš ziņoja Francijas mediji. Rikārs paziņoja, ka pie uzbrucēja patiešām tika atrasti Itālijas Sarkanā Krusta dokumenti uz 1999. gadā dzimušā tunisieša vārda.

"Saskaņā ar mūsu rīcībā esošajiem datiem, viņš iebrauca Itālijā caur Lampedūzas salu 20. septembrī. Pēc tam viņš ieradās Parīzē 2020. gada 9. oktobrī," pastāstīja prokurors.

Iepriekš šis cilvēks nav nonācis specdienestu redzeslokā.

Tāpat prokurors pastāstīja, kas tika atrast pie noziedznieka kratīšanas laikā.

"Tika atrasts Korāns, divi telefoni… un nozieguma ierocis – 30 centimetrus garš nazis ar 17 centimetrus garu asmeni," paziņoja Rikārs.

Neskaitot to, baznīcā tika atrasta soma, kuru atstāja ļaunprātis, ar viņa personīgajām mantām. Blakus somai tika atrasti divi naži, kurus uzbrucējs nebija izmantojis, piebilda prokurors.

Viņš paziņoja, ka pašlaik turpinās izmeklēšanas darbības, lai noteiktu ceļu, kuru mājoja ļaunprātis, kā arī lai noskaidrotu, vai viņam ir bijuši līdzdalībnieki.

Rikārs apstiprināja, ka par uzbrukuma upuriem kļuvuši trīs cilvēki: divas sievietes un vīrietis. Pēc viņa sacītā, vienai no sievietēm bija 60 gadi, viņai bija pārgriezts kakls, viņa praktiski tika nogriezta galva. Arī 55 gadus vecajam vīrietim tika radīti dziļi ievainojumi kakla zonā. Vēl viena sieviete, 44 gadus veca Brazīlijas pilsone, trīs bērnu māte, mira no radītajiem ievainojumiem pie baznīcas.

Terorakts Nicā

Ceturtdienas rītā vīrietis uzbruka ar nazi cilvēkiem Notrdamas baznīcā Nicā. Bojā gāja trīs cilvēki. Uzbrucēju drīz pēc uzbrukuma aizturēja. Aizturēšanas gaitā viņš tika nopietni ievainots. Nicas mērs Kristians Estrozī paziņoja, ka uzbrucējs nepārstāja atkārtot "Allah akbar". Pretterorisma prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu. Iestādes vadītājs apstiprināja, ka pie uzbrucēja tika atrasti dokumenti uz 1999. gadā dzimuša tunisieša vārda.

Pēc uzbrukuma Nicā visā Francijā pretterorisma apkarošanas plāns Vigipirate tika ieviests vismaksimālākajā līmenī. Ierodoties Nicā, Francijas prezidents Emanuels Makrons nosauca notikušo par teroraktu. Viņš atzīmēja, ka tiks pastiprināti reliģiskā kulta vietu un skolu aizsardzības pasākumi un palielināts Francijas karavīru skaits pretterorisma operācijas Sentinelle ietvaros.

17
Tagi:
Francija, terorists, terorakts
Pēc temata
Terora vilnis Francijā: valdība sola stingru atbildi
Koronavīruss liks Eiropai samaksāt par politisko suverenitāti
Putins par teroraktu Nicā: Krievija ir gatava sadarboties ar Franciju
Musulmaņu skaits Eiropā aug
Protesta akcija Rīgā, foto no arhīva

Naudas sodu ražas nebūs: Rīgas policisti sola nerīkot masku reidus

0
(atjaunots 17:32 30.10.2020)
Rīgas policisti apsolīja, ka nerīkos speciālus masku režīma pārkāpēju atklāšanas reidus. Atgādinām, ka par sejas maskas nelietošanu paredzēts naudas sods no 10 līdz 50 eiro.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Latvijas Saeima iepriekš atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kuri paredz naudas sodu ieviešanu par masku režīma neievērošanu publiskās vietās. Naudas sods par atteikšanos lietot sejas masku sastādīs no 10 līdz 50 eiro, tiesa, pārkāpējs varēs iztikt arī ar brīdinājumu. Policijas darbinieki uz vietas lems, ko lai dara ar pārkāpēju. Tiks vērtēta viņa rīcības bīstamības pakāpe.

Bet policisti sola, ka speciāli nemedīs šādus pārkāpējus. Masku reidi sabiedriskās vietās netiek plānoti, vēsta Mixnews.lv.

Taču masku režīma ievērošanu policija tomēr uzraudzīs, bet tas būs ierastās patrulēšanas laikā, pastāstīja Rīgas Pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Pēc viņa sacītā, policisti nesodīs visus pēc kārtas. Katrs šāds pārkāpums tiks vērtēts individuāli – laiks, notikuma vieta, apstākļi, tai skaitā subjektīvie.

Tāpat policijā atzīmēja, ka viņu kadru resursi nav neierobežoti, lai būtu iespēja piešķirt atsevišķus cilvēkus reidu rīkošanai. Ja pavasarī policijai vēl bija iespēja īstenot šādas speciālās pārbaudes, tad tagad, kad skolās notiek mācības, policistiem nākas nodarboties arī ar patrulēšanu pie mācību iestādēm.

Atgādināsim, ka, saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, Latvijas iedzīvotājiem ir jālieto sejas aizsargmaska (vienreizējā lietojuma vai daudzreizējā lietojuma) sabiedriskajā transportā, kultūras un tirdzniecības iestādēs, citās pakalpojumu sniegšanas vietās (DUS, pasts utt.). Lakati un šalles, kurus pavasarī bija ļauts lietot maskas vietā, rudens viļņa laikā tika atzīti par nepiemērotu aizsardzību pret Covid-19. No sejas masku lietošanas ir atbrīvoti bērni vecumā līdz 13 gadiem, kā arī personas, kuras nevar valkāt sejas masku veselības apsvērumu dēļ.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, policija, Latvija
Pēc temata
No Rīgas transporta katru dienu izsēdina piecdesmit cilvēkus bez sejas maskām
Vajag 600 000 masku nedēļā: cik ilgam laikam Latvijas slimnīcām pietiks aizsarglīdzekļu
Policijas funkcijām ir jābūt apmaksātām: veikali nevēlas uzraudzīt sejas masku režīmu
Latvijā ieviesīs naudas sodus par masku nelietošanu: apmēru policija noteiks uz vietas