Ķīnieši ēdīs mazāk. Agrāk viņi izmeta atkritumos miljoniem tonnu pārtikas

26
(atjaunots 10:31 15.09.2020)
Propaganda un novērošanas sistēmas palīdzēs iemācīt apieties ar pārtiku taupīgāk. Tomēr ķīniešiem nav viegli atteikties no agrākajiem paradumiem, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Propaganda un novērošanas sistēmas palīdzēs iemācīt apieties ar pārtiku taupīgāk. Tomēr ķīniešiem nav viegli atteikties no agrākajiem paradumiem, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

"Vai esi paēdis?" – tā burtiskā tulkojumā no ķīniešu valodas skan frāze "Kā klājas?" – ja sarunbiedrs ir sātīgi pabrokastojis, tas nozīmē, ka viņam klājas tīri labi. Ķīnā daudz runā par ēdamo. Visas svarīgākās darīšanas pieņemts kārtot pēc maltītes. Bez bagātīga cienasta nekādi neaizritēs neviens kaut mazdrusciņ svarīgs notikums. Pat ikdienā vakariņu galdā ir papilnam gardumu. Protams, tik daudz apēst nav pa spēkam, un produktus vienkārši izmet. Tā ir izšķērdība – šķietami nevainīgas tradīcijas pretējā puse.

Tam jāpieliek punkts, nolēma valdība. Tautu uzrunāja pats Sji Dziņpins. Atkritumos izmesto svaigo produktu apjoms ir šokējošs, tas satrauc ĶTR priekšsēdētāju. Viņam piekritīs ikviens, kurš kaut reizi pabijis ķīniešu ēdamtelpā.

Vidēji Ķīnā utilizē 18 miljonus tonnu pārtikas atkritumu gadā, – un tie ir tikai ēdienreižu pārpalikumi. Ar to varētu pabarot 30-50 miljonus cilvēku. Aprēķināts, ka gada laikā ķīnietis izmet atkritumos 33,5 kilogramus pārtikas. Taisnības labad jāpiebilst, ka tas nav sliktākais rādītājs pasaulē. Uz vienu Austrālijas iedzīvotāju iznāk divreiz vairāk, bet amerikānis izmet gandrīz centneru.

Tomēr Ķīna nevar to atļauties. Pērn valsts saskārās ar cūku gripas epidēmiju, šogad piegādes apgrūtināja koronavīruss. Dienvidu rajonos plosās plūdi. Protams, produktu pietiks, tomēr ķīniešiem pret ēdamo jāizturas taupīgāk, ir pārliecināta Pekina.

Apēst nedrīkst atstāt

Uzdevums nav viegls, jo gardēdība ir svarīgs ķīniešu dzīves elements, kulinārija – viena no valsts galvenajām kultūras vērtībām. Gandrīz katrā novadā ir sava delikatese.

Receptes, sastāvdaļas, mērces un gaume valstī ir dažādas. Vietējā paruna pauž: "Dienvidi ir saldi, ziemeļi – sāļi, austrumi – pikanti, rietumi – skābi."

Daudzi ķīnieši gatavo mājās, tomēr sabiedriskās ēdināšanas iestādes nestāv tukšā. "Dzimšanas dienas, izlaidumi, pateicības vakariņas skolotājiem, cienasts par godu paaugstinājumam – tādos banketos vienmēr aktuāla ir izšķērdības problēma, tai jāpievērš uzmanība," Centrālajā televīzijā teica Čens Šenkou, Ķīnas zinātņu akadēmijas Ģeogrāfijas un dabas resursu institūta zinātniskais līdzstrādnieks.

Ķīnā pieņemts pasūtīt ēdienus "galdam": paņem vairākas porcijas visiem, individuāla ir tikai rīsu bļodiņa. Pie tam parasti loģika ir tāda: pasūtīsim vairāk, nogaršosim visu pa mazdrusciņai.

Nevar pieļaut, lai viesis aizietu izsalcis, tā ir kauna lieta saimniekam. Etiķete nepieļauj tukšus šķīvjus: ja viss apēsts, tas nozīmē, ka vēl nav paēduši. Galu galā liela daļa pasūtīto ēdienu nonāk atkritumos.

Tāds vēriens ir saprotams, ja atceramies vēsturisko traumu. Pagājušā gadsimta vidū, Ķīnas Tautas Republikas pirmsākumos apmēram 45 miljoni cilvēku nomira badā. Daudziem tālaika notikumi ir dzīvā atmiņā. Pārtikas kartiņas tika atceltas tikai 90. gados. Ekonomika strauji attīstījās. Sājās bulciņas un makaronus papildināja ne tikai gaļa, bet arī eksotiski ēdieni – haizivs spura un bezdelīgas ligzda. Jo labāk dzīvoja vienkāršie ķīnieši, jo vairāk auga apetīte, jo nevērīgāka kļuva attieksme pret ēdienu.

Nost ar rijību

Īpaši attapīgi restorānu īpašnieki jau cīnās ar rijību. Kafejnīcu tīkla "Čuijaņ ceptā liellopgaļa" Hunaņas provincē ieteica viesiem nosvērties un atbilstoši rezultātam piedāvāja ēdienus ar dažādu kaloriju daudzumu. Piemēram, firmas liellopgaļu un zivs galvu vai sautētu cūkgaļu – tikai sievietēm, kuru svars nepārsniedz 40 kilogramus, un vīriešiem zem 80 kilogramiem.

Attapība netika augstu novērtēta, restorānam pārmeta diskrimināciju. Vadība atvainojās un paskaidroja, ka centusies ievērot valdības kursu.

Keiteringa industrijas asociācija Uhaņā ieteica restorāniem ieviest noteikumu "N mīnus viens": pasniegt par vienu ēdienu mazāk nekā cilvēku pie galda. Ja nepaēdīs, pasūtīs vēl, tikai vēlāk.

Valdība iesaka sabiedriskās ēdināšanas iestādēm popularizēt galda piederumus, lai viesi nelīstu ar nūjiņām kopējā traukā. Turklāt tā ir vieglāk cīnīties ar infekcijām.

Šanhajā iesaka ziņot par cilvēkiem, kuri izmet ēdienu. Nav grūti atrast pārkāpēju: valstī ir desmitiem, iespējams, pat simtiem miljonu videonovērošanas kameru ar seju identifikācijas sistēmu.

Harbinā pat uzstādītas kameras pie restorānu atkritumu tvertnēm. Izmeti ēdienu trīs reizes – nokļūsi uz "kauna ekrāna"zālē.

Populāras platformas, piemēram, Douyin – ķīniešu Tik-Tok versija – sola pieskatīt rijīgus blogerus. Lieta tāda, ka Āzijā mīl video translācijas, kurās cilvēki aprij milzīgu daudzumu ēdienu.

Blogere Lana Vei Saņa kļuvusi slavena ar to, ka 9 minūšu laikā apēda desmit paciņas makaronu, iebāza mutē deviņus pelmeņus un 10 sekunžu laikā izdzēra 1,25 l kolas. To vēroja milzu auditorija – meitenei ir 33,41  miljons abonentu.

Gastronomiskā reakcija

Problēma patiešām pastāv, tomēr daudzi valdības lēmumus vērtē negatīvi. Sociālajos tīklos sašutuši jautā: "Tātad es par savu paša naudu nevaru pasūtīt tik daudz ēdiena, cik vēlos?"

Sods par produktu izšķiešanu vēl nav ieviests. Deputāti pie tā strādā, bet pagaidām atliek cerēt uz propagandu un pilsoņu apzinību.

Ķīnieši jau ir atradināti no ekstravagantiem banketiem, tagad tas ir slikts tonis. Goičžou, piemēram, 2017. gadā aizliedza kāzu banketus, ja līgavainim vai līgavai tās nav pirmās laulības.

Tomēr daudziem ķīniešiem bagātīgs galds nav kaprīze, tā ir relatīvi jauna iespēja demonstrēt labklājību. Tāpēc nebūs viegli panākt mērenību, turklāt vēl piespiedu ceļā. Pacietīga audzināšana ir efektīvāka nekā aizliegumi, turklāt vēl tik kārdinošā jautājumā.

26
Tagi:
pārtika, Ķīna
Pēc temata
Krieviete māca dāņus ekonomēt pārtiku
Paradumi ir stiprāki: veikali nav gatavi atdot produktus labdarībai
Džo Baidens

Krievija un ASV vienojušās pagarināt līgumu NEW START

4
(atjaunots 07:46 27.01.2021)
Krievijas un ASV vadītāji Vladimirs Putins un Džo Baidens tālruņa sarunā izvērtēja sadarbības iespējas vairākos aktuālos jautājumos.

RĪGA, 27. janvārisSputnik. Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Džo Baidens tālruņa sarunā vienojušies pagarināt līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Kremļa preses dienestu.

Otrdien, 26. janvārī notika Krievijas valsts vadītāja Vladimira Putina un Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena pirmā telefona saruna

"Notika Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Putina telefona saruna ar Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Džozefu Baidenu," teikts preses dienesta paziņojumā.

"Izskatītas sadarbības iespējas cīņā ar tik aktuālu problēmu, kā koronavīrusa pandēmija, kā arī citās jomās ieskaitot tirdzniecības un ekonomikas nozari," vēstīja preses dienests.

"Apspriesti aktuāli jautājumi divpusējā un starptautiskajā dienas kārtībā," teikts ziņojumā.

"Prezidenti pauda gandarījumu par šodien (26. janvārī) veikto diplomātisko notu apmaiņu par vienošanos jautājumā par Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem pagarināšanu. Tuvākajās dienas puses noslēgs visas nepieciešamās procedūras, kas nodrošina šī svarīgā starptautiski tiesiskā mehānisma raķešu un kodolieroču arsenālu savstarpējas ierobežošanas funkcionēšanai," norādīja Kremlis.  

Tāpat Putins sarunā apsveica Baidenu ar darbības sākumu prezidenta postenī un konstatēja: Krievijas un ASV attiecību normalizācija atbilstu abu valstu un visas starptautiskās sabiedrības interesēm.

Abu valstu vadītāju tālruņa sarunu iniciēja ASV.

"Viņš (Džo Baidens – red.) šodien pēcpusdienā piezvanīja prezidentam Putinam ar nodomu apspriest mūsu vēlmi pagarināt NEW START uz pieciem gadiem, kā arī apstiprināt mūsu stingro atbalstu Ukrainas suverenitātei Krievijas agresijas apstākļos, kā arī apspriest jautājumus, kas rada satraukumu, ieskaitot SolarWinds uzlaušanu, ziņas par Krievijas pilsoņiem, kuri piedāvā prēmijas par ASV kareivjiem Afganistānā, iejaukšanos 2020. gada vēlēšanās, Alekseja Navaļnija saindēšanu un Krievijas drošības spēku apiešanos ar miermīlīgajiem protestu dalībniekiem" preses brīfingā klāstīja ASV prezidenta preses sekretāre Džena Psaki.

Jāpiebilst, ka Krievija jau vairākkārt noraidījusi ASV apsūdzības par visiem iepriekš minētajiem punktiem.

4
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, NEW START līgums, Krievija, ASV
Pēc temata
Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Krievijas ĀM atbildēja uz apsūdzībām par kiberuzbrukumu ASV
Baidens atvedis ASV atpakaļ PVO. Ko vēl nolēmis jaunais prezidents?
ASV Finanšu ministrijas ēka

Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru

50
(atjaunots 09:59 26.01.2021)
Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem.

RĪGA, 26. janvāris - Sputnik, Natālija Dembinska. Amerikāņu valūta ir nokritusi līdz divu gadu minimumam, spiediens pret to vēŗšas no vairākām pusēm. Finansisti uzskata, ka galu galā dolārs zaudēs pusi savas vērtības. Daudzējādā ziņā tas ir amerikāņu Finanšu ministrijas nopelns, kuru drīz vien vadīs bijusī Federālās rezervju sistēmas vadītāja Džaneta Jelena. Cik dziļš var būt kritums, lasiet RIA Novosti materiālā.

Zems ienesīgums

Decembra beigās dolāra indekss samazinājās par piecarpus procentiem. Investoriem dara raizes milzīgi ieguldījumi ASV ekonomikā tikko izdrukāto un ne ar ko nenodrošināto dolāru veidā.

Kopš jūnija naudas masas izaugsmes tempi ne reizi nav samazinājušies zem 22 procentiem gadā. tas ir visaugstākais rādītājs vēsturē.

Drukāšanas mašīna stimulēs inflāciju, bet FRS jau ir mainījusi mērķa vērtību: "vidēji divi procenti" (iepriekšējo "divu procentu" vietā). Tas ir izdarīts, lai nepaceltu bāzes likmi, ja inflācija pārsniegs prognozes. Tas nozīmē, ka regulators ir nodomājis saglabāt procentus tuvu nullei. Tas atbalstīs ekonomiku, bet negatīvi ietekmēs dolāru.

Zaudējot ienesīgumu no ieguldījumiem dolāru aktīvos, investori meklē citus, lai arī riskantākus variantus, uzrādīja Reuters valūtas stratēģu aptauja.

"Dolārs joprojām ir ievērojami pārvērtēts praktiski pēc visiem rādītājiem, un FRS naudas un kredītu politika to novērsīs," norāda Kits Džukss, Societe Generale valūtas stratēģijas vadītājs.

Jau novembrī eksperti brīdināja: ar jauno prezidentu Džo Baidenu amerikāņu valūtu gaida neizbēgams kritums. Demokrātu plānos ir papildu fiskālie stimuli un jaunā palīdzības pakete gandrīz trīs triljonu dolāru apjomā. Ilgtermiņā tas samazinās dolāru, jo pārvērtīsies par budžeta deficīta palielināšanos un to segšanai nepieciešamo ārējo aizņēmumu pieaugumu.

Arī vakcīnas izplatīšana negatīvi ietekmēs amerikāņu valūtu, jo, respektīvi, tā veicinās ekonomisko aktivitāti, tādējādi sagraujot argumentus par labu "drošākajam investoru patvērumam". Gada nogalē ziņu par vakcinācijām fonā dolārs uzrādīja lielāko gada lejupslīdi kopš 2017. gada.

Par piecdesmit procentiem

Ekonomistu prognozes nepriecē. Pēc bankas Citigroup vērtējumiem, demokrātu nākšana pie varas "nopietni palielinās" varbūtību kā 2021. gadā dolārs vājināsies par 20 procentiem. Līdzīgu scenāriju pareģo bijušais Morgan Stanley Asia padomes priekšsēdētājs Stīvens Ročs, norādot uz pieaugošo ASV budžeta deficītu un FRS politiku turēt tuvu nullei bāzes procentu likmes.

Jaungada vilciens Maskavas metropolitēnā, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Майшев

Vēl drūmāku nākotni prognozē pazīstamais finansists Džims Rikards. Viņš norāda, ka ASV galu galā būs jāķeras klāt parāda problēmai, un tās lēmums prasīs dolāra devalvāciju par 50 procentiem.

Tajā pašā laikā, prognozē ekonomists, zelts sadārdzināsies līdz 15 tūkstošiem dolāru par unci, sudrabs - līdz 100 dolāriem. Viņš skaidro, ka ASV ir pakļautas vairāku valstu spiedienam, kas metušas izaicinājumu amerikāņu virskundzībai starptautiskajā finanšu sistēmā. Pirmkārt, runa ir par Krieviju un Ķīnu. Maskava un Pekina iepērk daudz zelta, izspiežot dolāru no rezervēm.

"Pēdējo gadu laikā Krievija ir ievērojami palielinājusi zelta valūtas rezerves. Turklāt Maskavai ir ļoti neliels ārējais parāds. Krievu likme uz dārgmetāliem jau sen nav noslēpums, rublis ir ar zeltu nodrošinātāka valūta pasaulē," skaidro analītiķis.

Savām rokām

Baidena komanda ķeras pie darba. Tiek nomainīti visu ministriju vadītāji. Tā, Finanšu ministrijas krēslu uzticēs Federālās rezerves sistēmas bijušajai vadītājai Džanetai Jelenai, kura, Bloomberg atgādina, vairākkārt "reklamēja vājā dolāra priekšrocības amerikāņu eksportā".

Tas dara raizes ekonomistiem. "Būtu neprātīgi izlikties par aktīvu devalvacionistu, kuram nerūp dolāra liktenis," saka Lerijs Samerss, finanšu ministrs Klintona laikā un Nacionālās ekonomiskās padomes vadītājs Baraka Obamas prezidentūras laikā. Pēc Samersa vārdiem, "dolāra dominējošā loma pasaules finanšu sistēmā uzliek Valsts kasei atbildību par pienākumu rūpīgu izpildi".

Ieteikumu Jelenai deva arī Henks Polsons, bijušais ASV finanšu ministrs un bijušais Goldman Sachs ģenerāldirektors. "Procentu likmes sasniegušas vēsturisko minimumu, bet federālais parāds ir lielāks nekā jebkad pēc Otrā pasaules kara," uzsver ekonomists. Citādi dolārs agri vai vēlu pazaudēs savu vērtību. Vašingtona nespēs apkalpot savas saistības.

"Savienotās Valstis netiecas pēc vājākas valūtas, lai iegūtu konkurences priekšrocības, un mums ir jāpretojas citu valstu centieniem to izdarīt," apliecināja Finanšu ministrijas vadītājas amata kandidāte, uzstājoties Senāta Finanšu komitejā.

Tomēr nākamā finanšu ministre jau ir nākusi klajā ar skaļu paziņojumu, kas nesola neko labu amerikāņu valūtai: aicinājusi vērienīgai likviditātes ieplūdei ekonomikā. Investoriem tas ir signāls dolāra lejupslīdes tendencei ilgtermiņā, uzskata Bloomberg.

Jebkurā gadījumā ASV būs "jānomet" dolārs: tas ir svarīgi tirdzniecības deficīta samazināšanai. Un tas, iespējams, Baidenam ir vienīgais veids, kā atjaunot ekonomiku.

50
Tagi:
dolārs, Finanses, ASV
Pēc temata
Trumpis piedurknē: Ķīna gatava izpārdot ASV valsts parādu
Smags gadījums: ASV vēlas aizliegt pirkt Krievijas naftu
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda

Krievija vēlas padziļināt dialogu ar Irānu par Kalnu Karabahu

0
(atjaunots 07:49 27.01.2021)
Krievijas un Irānas ārlietu ministri, tiekoties Maskavā, novērtēja stāvokli Kalnu Karabahā un apsvēra iespējas, kas paveras pēc vienošanās par mierīgu noregulēšanu.

Maskava vēlas paplašināt dialogu ar Irānu par situāciju Kalnu Karabahu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikšanās laikā Maskavā ar Irānas ārlietu ministru Mohammadu Džavadu Zarifu ierosināja apspriest situāciju reģionā. Irānas diplomāts atzinīgi novērtēja Krievijas veikumu – konfliktu neatzītajā Kalnu Karabaha republikā izdevies pārtraukt.

"Viens no manas turnejas mērķiem ir izstrādāt iespējas, kas izriet no Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas vadītāju vienošanās," atzīmēja Zarifs.

Pērnā gada 9. novembra naktī Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu vienojās par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā. Reģionā iegājuši krievijas mierneši.

0