PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā

31
(atjaunots 11:25 14.09.2020)
Pasaules Veselības organizācija pastāstīja par Covid-19 saslimstības rekordu, savukārt ANO – par gaidāmo nabadzības rekordu.

RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Diennakts laikā pasaulē ar karonavīrusu inficējās gandrīz 308 tūkstoši cilvēku. Tas ir lielākais rādītājs kopš pandēmijas sākuma, tiek ziņots Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mājaslapā.

Saskaņā ar aktuālākajiem organizācijas datiem, aizritējušajā diennaktī pasaulē tika atklāti 307 930 inficēšanās gadījumi. Iepriekšējais antirekords teika fiksēts 6. septembrī – 306 857 saslimušie.

PVO norāda, ka kopumā pasaulē ir apstiprināti 28 637 952 Covid-19 gadījumi, 917 417 inficētie ir miruši.

Lielākā daļa inficēšanās gadījumu, saskaņā ar PVO datiem, ir abās Amerikās – tur kopsummā ir atklāti gandrīz 14,7 miljoni saslimušo, tālāk seko Āzijas dienvidaustrumi ar aptuveni 5,4 miljoniem Covid-19 gadījumu un Eiropa, kur inficējušies gandrīz 4,8 miljoni iedzīvotāju.

Jāsaka, ka pandēmijas sekas nebūs tikai medicīniskas, bet arī ekonomiskas un sociālas, teikts ANO Cilvēktiesību padomes neatkarīgā speciālā ziņotāja galējās nabadzības jautājumos Olivjē de Šutera paziņojumā, kuru izplatīja ANO Cilvēktiesību padomes preses dienests.

Mazākā mērā 176 miljoni cilvēku var ieslīkt nabadzībā, ja valdības neveltīs uzmanību iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, teikts ziņojumā.

​"Pandēmijas izraisītā ekonomiskā lejupslīde ir bezprecedenta miera laikos kopš Lielās depresijas laikiem. Vēl 176 miljoni cilvēku var nonākt nabadzībā, ja izmanto nabadzības bāzisko līmeni 3,2 ASV dolāri dienā. Tas ir ekvivalenti nabadzības līmeņa pieaugumam par 2,3%, salīdzinot ar scenāriju "bez Covid-19"," apgalvo de Šuters.

Saskaņā ar Pasaules Bankas vērtējumiem, 113 valstīs sociālajai aizsardzībai tika piešķirti 589 miljardi dolāru, kas sastāda aptuveni 0,4% no pasaules IKP, savukārt valdības veikušas vairāk nekā 1,4 tūkstošus sociālās aizsardzības pasākumu kopš Covid-19 pandēmijas sākuma. Tomēr, pēc de Šutera domām, iedzīvotāju sociālās aizsardzības pasākumi ir nepilnīgi un tiem ir īstermiņa raksturs, bet finansējums ir nepietiekams, tādēļ sliktākās sekas vēl ir priekšā.

"Daudzas programmas prasa formu aizpildīšanu Internetā un izslēdz no tām lielas iedzīvotāju grupas, kurām nav piekļuves Internetam vai ir tikai vāja digitālā pratība. Dažas shēmas uzliek nosacījumus, kuras nav iespējams izpildīt cilvēkiem, kas atrodas nestabilā nodarbinātības formā vai kam nav pastāvīgās adreses," atzīmēja de Šuters.

Migranti, tostarp bez dokumentiem, 1,6 miljardi neformālā sektora darbinieku un 400 miljoni cilvēku nestabilā nodarbinātībā – 61% no kopējā darbaspēka skaita pasaulē – var ciest vēl vairāk, jo sociālā aizsardzībā vairākās valstīs tiem nepienākas.

Eksperts aicināja pasaules līderus izmantot iespēju un izveidot drošus minimālos sociālās aizsardzības līmeņus, kuri balstītos uz tiesību aizsardzības principiem, lai likvidētu nabadzību un nevienlīdzību.

31
Tagi:
koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija, ANO
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)
Pēc temata
Ar diviem metriem nepietiek: noskaidrots drošs attālums aizsardzībai no Covid-19
Infekcionists pastāstīja, kur var rasties jauns Covid-19 izplatības risks
Mediji: ES atpaliek no ASV un Lielbritānijas Covid-19 vakcīnas sacensībās
Nosaukta summa, kas būs vajadzīga pasaules ekonomikas atjaunošanai pēc Covid-19

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

1
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

1
Tagi:
Baltijas flote, Krievija
B-1B Lancer

Amerikāņu eksperts skaidro, kāpēc ASV nevar sagraut Kaļiņingradu

22
(atjaunots 17:26 23.09.2020)
Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, uzskata eksperts.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Krievijas un ASV kara gadījumā Kaļiņgradas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārraušanai ASV vajadzīgs lielāks skaits stratēģisko bumbvedēju, nekā pašlaik, vēsta RIA Novosti. Šādu viedokli paudis Demokrātiju aizsardzības fonda Militārās un politiskās varas centra militārais analītiķis Šeins Preizvoters, vēsta Defence One.

Eksperts konstatēja, ka Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, taču patlaban bruņojumā ir tikai 140 lidmašīnas. Raksta autors atgādināja, ka līdz 2040. gadam plānots palielināt aviācijas parku līdz 175 eksemplāriem.

"Pat neskatoties uz to, ka ASV ir bāzes un sabiedrotie reģionā, milzīgais pretdarbības līdzekļu skaits, kas nepieciešami, piemēram Kaļiņingradas PGA integrētās sistēmas likvidēšanai, prasīs lielu skaitu bumbvedēju," klāstīja Preizvoters.

Tāpat viņš atzīmēja arī stratēģisko bumbvedēju lielo nozīmi arī gadījumā, ja sāksies karš ASV un Ķīnas startā. "Neredzamās" lidmašīnas varēšot iekļūt aizsargātos rajonos Ķīnas teritorijā, savukārt parastie bumbvedēji būšot noderīgi, sākoties karadarbībai rajonos, ko neaizsniedz Ķīnas PGA sistēmas.

22
Tagi:
pretgaisa aizsardzība, aizsardzība, karš, Krievija, ASV
Pēc temata
Eksperts: amerikāņu bumbvedēji – viegls mērķis Krievijas S-400
"Tas ir kaut kas jauns": NATO izdomājuši, kā karot ar krievu tankiem
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400