Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem, foto no arhīva

Polija piedāvā Vācijai alternatīvu "Ziemeļu straumei 2"

40
(atjaunots 12:49 10.09.2020)
Polijas valdība var piedāvāt Vācijai savu infrastruktūru gāzes transportēšanai gadījumā, ja Berlīne atteiksies no gāzesvada "Ziemeļu straume 2" izmantošanas.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Polija ir gatava piedāvāt Vācijai "Ziemeļu straumes 2" vietā gāzesvadu Baltic Pipe. Tomēr eksperti norāda: pēc jaudas šie cauruļvadi ir nesalīdzināmi, turklāt Baltic Pipe orbītā nav tādu resursu, kā gāzes atradnēs Jamalā, kuras izmantos gāzes transportēšanai pa Krievijas cauruli, vēsta RIA Novosti.

Polijas valdības preses sekretārs Pjotrs Millers iepriekš paziņoja, ka, ja Vācijai ir nepieciešami papildu gāzes apjomi, Polija ir atvērta infrastruktūras izmantošanas jautājumā, kuru pati būvē savai enerģētiskajai drošībai, – gāzesvada Baltic Pipe.

"Mēs attiecamies pret enerģētisko drošību solidāri, uzskatām, ka tā ir jābūvē ar kopēju Eiropas pieeju. Grūti neskatīties ar uztraukumu uz tādām iniciatīvām kā "Ziemeļu straume 2", kuras ir pretrunā ar solidaritātes ideju un enerģētisko drošību," paziņoja Millers.

"Skolkovo" Maskavas pārvaldes skolas enerģētikas centra gāzes lietu analītiķis Sergejs Kapitonovs, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka gāzesvads starp Dāniju un Poliju Baltic Pipe jaudas ziņā nebūs salīdzināms ar "Ziemeļu straumes 2" jaudu un nespēs aizvietot Krievijas projektu. Turklāt "Ziemeļu straume 2" ir jau gandrīz pabeigts, savukārt Baltic Pipe pagaidām atrodas īstenošanas sākumposmā.

"Pa "Ziemeļu straumi 2" uz Vāciju varēs piegādāt 55-60 miljardus kubikmetru gāzes gadā – tas ir vairāk par 60% no valsts gāzes vajadzībām. Savukārt Baltic Pipe dos tikai 10 miljardus kubikmetru gāzes Polijai, un zināmi šīs gāzes apjomi būs nepieciešami pašai Varšavai, ņemot vērā valsts tieksmi diversificēties no Krievijas piegādēm," sacīja eksperts.

Viņš piebilda, ka gāzesvadam "Ziemeļu straumes 2" tiek izstrādātas jaunas unikālo Boveņenkovas, bet perspektīvā arī Harasavejas atradņu stadijas Jamalā. Savukārt Baltic Pipe orbītā šādu gāzes resursu nav, savukārt esošos vēl tikai paredzēts izstrādāt.

"Gāzesvads Baltic Pipe ir ārkārtīgi ierobežots piegāžu diversifikācijas variants, kamēr "Ziemeļu straume 2" spēj ievērojamā mērā nostiprināt VFR un Eiropas enerģētisko drošību," uzskata Kapitonovs.

Atgādināsim, ka gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai bija jānoslēdzas 2019. gadā, taču ASV sankciju dēļ darbi tika apturēti.

"Gazprom" strādā pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo iepriekš aicināja "Gazprom" partnerus Eiropā "vākties prom" no projekta, citādi viņus "gaidīs sekas". Kongresa Pārstāvju palāta iepriekš atbalstīja grozījumus ASV aizsardzības budžetā, kuri paplašina sankcijas pret Eiropas gāzesvada būvētājiem.

Maskava asi nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā un paziņoja, ka pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību pašu spēkiem. Kremļa pozīciju atbalstīja Vīne un Berlīne. VFR kanclere Angela Merkele apgalvoja Krievijai, ka pilnībā atbalsta projektu.

Tomēr situācija izmainījās pēc incidenta ar Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju, kurš sajutās slikti lidojuma laikā un tika stacionēts Omskā. Pēc tam viņu pārveda ārstēties uz Vāciju, savukārt varasiestādes paziņoja, ka viņa organismā it kā tika atrastas "Novičok" grupas indīgās vielas pēdas. Virkne Vācijas politiķu izteicās par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu sakarā ar situāciju ar Navaļniju. VFR kanclere Angela Merkele paziņoja, ka lēmums par "Ziemeļu straumi 2" pagaidām nav pieņemts, reakcijai uz Navaļnija lietu jābūt Eiropas līmenī, un tā sekos pēc Krievijas skaidrojumu saņemšanas.

Bundestāga Ekonomikas komitejā izskanēja brīdinājums: sankciju piemērošana pret "Ziemeļu straumi 2" izraisīs daudzu miljardu tiesas prasības pret Berlīni no projekta dalībnieku puses.

Šajā fonā Polijas premjers Mateušs Moraveckis paziņoja, ka Vācijai jāpieņem "absolūti acīmredzams" lēmums: jāatsakās no Krievijas gāzesvada, "politiskā" projekta, kurš destabilizē Austrumeiropu.

"Krievijas gāzi izstums no Centrāleiropas tirgus. Degviela ies no citiem avotiem, vai tā būs amerikāņu SDG vai gāze no Norvēģijas atradnēm," paziņoja šī gada maijā Pšemislavs Žuravskis vel Grajevskis, viens no Polijas prezidenta Nacionālās attīstības padomes vadītājiem.

Baltic Pipe ir gāzesvada projekts, kuram ir jāsavieno atradnes Norvēģijas šelfā Ziemeļjūrā ar Poliju caur Dāniju. Projekts paredz trīs posmus: Norvēģijas un Dānijas gāzes padeves sistēmu savienošanu, Dānijas infrastruktūras paplašināšanu, kā arī cauruļvada būvniecību, kurš savienos Poliju un Dāniju pa Baltijas jūras dibenu. Polijas varasiestādes grasās pabeigt būvniecību līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Taču Ziemeļjūras atradnes izsīkst. 2018. gadā ogļūdeņražu ieguve Norvēģijā samazinājās par 2%, 2019. gadā – vēl par 6%. Valstī prognozē atgriešanos pie iepriekšējiem rādītājiem 2024. gadā – pateicoties atradņu izstrādēm Barenca jūrā. Taču pagaidām otrais lielākais gāzes eksportētājs Eiropā samazina piegādes.

Acīmredzami, ka Norvēģijai nav lieku izejvielu, taču poļi grasās sūknēt cauri Baltic Pipe ne daudz, ne maz, bet gan 10 miljardus kubikmetrus gadā (salīdzinājumam: "Gazprom" piegādā Polijai 8,7 miljardus). Deficīts ir neizbēgams, ar to saskarsies arī pati Varšava. Nāksies atgriezties pie Krievijas degvielas, taču jau ar starpnieka palīdzību.

"Baltic Pipe ekspluatācijas termiņi, balstoties uz gāzes krājumiem Ziemeļjūrā, ir ļoti ierobežoti un noteikti neapmierinās Vāciju. Turklāt šī caurule, saskaņā ar projektu, šķērso "Ziemeļu straumi 2", kas izraisa papildu tehniskos jautājumus," norāda QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Visbeidzot, Polijā acīmredzami nav padomājuši, ka projektu derētu saskaņot ar Krieviju, lai izvairītos no iespējamām problēmām.

40
Tagi:
Vācija, Polija, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (216)
Pēc temata
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Nejaušs demaršs: kā ES valstis apsprieda "Ziemeļu straumi 2"
Bloomberg uzzinājusi, kāds ir Merkeles viedoklis par projektu "Ziemeļu straume 2"
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

17
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

17
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

22
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

22
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

0
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

0
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus