Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem, foto no arhīva

Polija piedāvā Vācijai alternatīvu "Ziemeļu straumei 2"

48
(atjaunots 12:49 10.09.2020)
Polijas valdība var piedāvāt Vācijai savu infrastruktūru gāzes transportēšanai gadījumā, ja Berlīne atteiksies no gāzesvada "Ziemeļu straume 2" izmantošanas.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Polija ir gatava piedāvāt Vācijai "Ziemeļu straumes 2" vietā gāzesvadu Baltic Pipe. Tomēr eksperti norāda: pēc jaudas šie cauruļvadi ir nesalīdzināmi, turklāt Baltic Pipe orbītā nav tādu resursu, kā gāzes atradnēs Jamalā, kuras izmantos gāzes transportēšanai pa Krievijas cauruli, vēsta RIA Novosti.

Polijas valdības preses sekretārs Pjotrs Millers iepriekš paziņoja, ka, ja Vācijai ir nepieciešami papildu gāzes apjomi, Polija ir atvērta infrastruktūras izmantošanas jautājumā, kuru pati būvē savai enerģētiskajai drošībai, – gāzesvada Baltic Pipe.

"Mēs attiecamies pret enerģētisko drošību solidāri, uzskatām, ka tā ir jābūvē ar kopēju Eiropas pieeju. Grūti neskatīties ar uztraukumu uz tādām iniciatīvām kā "Ziemeļu straume 2", kuras ir pretrunā ar solidaritātes ideju un enerģētisko drošību," paziņoja Millers.

"Skolkovo" Maskavas pārvaldes skolas enerģētikas centra gāzes lietu analītiķis Sergejs Kapitonovs, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka gāzesvads starp Dāniju un Poliju Baltic Pipe jaudas ziņā nebūs salīdzināms ar "Ziemeļu straumes 2" jaudu un nespēs aizvietot Krievijas projektu. Turklāt "Ziemeļu straume 2" ir jau gandrīz pabeigts, savukārt Baltic Pipe pagaidām atrodas īstenošanas sākumposmā.

"Pa "Ziemeļu straumi 2" uz Vāciju varēs piegādāt 55-60 miljardus kubikmetru gāzes gadā – tas ir vairāk par 60% no valsts gāzes vajadzībām. Savukārt Baltic Pipe dos tikai 10 miljardus kubikmetru gāzes Polijai, un zināmi šīs gāzes apjomi būs nepieciešami pašai Varšavai, ņemot vērā valsts tieksmi diversificēties no Krievijas piegādēm," sacīja eksperts.

Viņš piebilda, ka gāzesvadam "Ziemeļu straumes 2" tiek izstrādātas jaunas unikālo Boveņenkovas, bet perspektīvā arī Harasavejas atradņu stadijas Jamalā. Savukārt Baltic Pipe orbītā šādu gāzes resursu nav, savukārt esošos vēl tikai paredzēts izstrādāt.

"Gāzesvads Baltic Pipe ir ārkārtīgi ierobežots piegāžu diversifikācijas variants, kamēr "Ziemeļu straume 2" spēj ievērojamā mērā nostiprināt VFR un Eiropas enerģētisko drošību," uzskata Kapitonovs.

Atgādināsim, ka gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai bija jānoslēdzas 2019. gadā, taču ASV sankciju dēļ darbi tika apturēti.

"Gazprom" strādā pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo iepriekš aicināja "Gazprom" partnerus Eiropā "vākties prom" no projekta, citādi viņus "gaidīs sekas". Kongresa Pārstāvju palāta iepriekš atbalstīja grozījumus ASV aizsardzības budžetā, kuri paplašina sankcijas pret Eiropas gāzesvada būvētājiem.

Maskava asi nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā un paziņoja, ka pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību pašu spēkiem. Kremļa pozīciju atbalstīja Vīne un Berlīne. VFR kanclere Angela Merkele apgalvoja Krievijai, ka pilnībā atbalsta projektu.

Tomēr situācija izmainījās pēc incidenta ar Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju, kurš sajutās slikti lidojuma laikā un tika stacionēts Omskā. Pēc tam viņu pārveda ārstēties uz Vāciju, savukārt varasiestādes paziņoja, ka viņa organismā it kā tika atrastas "Novičok" grupas indīgās vielas pēdas. Virkne Vācijas politiķu izteicās par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu sakarā ar situāciju ar Navaļniju. VFR kanclere Angela Merkele paziņoja, ka lēmums par "Ziemeļu straumi 2" pagaidām nav pieņemts, reakcijai uz Navaļnija lietu jābūt Eiropas līmenī, un tā sekos pēc Krievijas skaidrojumu saņemšanas.

Bundestāga Ekonomikas komitejā izskanēja brīdinājums: sankciju piemērošana pret "Ziemeļu straumi 2" izraisīs daudzu miljardu tiesas prasības pret Berlīni no projekta dalībnieku puses.

Šajā fonā Polijas premjers Mateušs Moraveckis paziņoja, ka Vācijai jāpieņem "absolūti acīmredzams" lēmums: jāatsakās no Krievijas gāzesvada, "politiskā" projekta, kurš destabilizē Austrumeiropu.

"Krievijas gāzi izstums no Centrāleiropas tirgus. Degviela ies no citiem avotiem, vai tā būs amerikāņu SDG vai gāze no Norvēģijas atradnēm," paziņoja šī gada maijā Pšemislavs Žuravskis vel Grajevskis, viens no Polijas prezidenta Nacionālās attīstības padomes vadītājiem.

Baltic Pipe ir gāzesvada projekts, kuram ir jāsavieno atradnes Norvēģijas šelfā Ziemeļjūrā ar Poliju caur Dāniju. Projekts paredz trīs posmus: Norvēģijas un Dānijas gāzes padeves sistēmu savienošanu, Dānijas infrastruktūras paplašināšanu, kā arī cauruļvada būvniecību, kurš savienos Poliju un Dāniju pa Baltijas jūras dibenu. Polijas varasiestādes grasās pabeigt būvniecību līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Taču Ziemeļjūras atradnes izsīkst. 2018. gadā ogļūdeņražu ieguve Norvēģijā samazinājās par 2%, 2019. gadā – vēl par 6%. Valstī prognozē atgriešanos pie iepriekšējiem rādītājiem 2024. gadā – pateicoties atradņu izstrādēm Barenca jūrā. Taču pagaidām otrais lielākais gāzes eksportētājs Eiropā samazina piegādes.

Acīmredzami, ka Norvēģijai nav lieku izejvielu, taču poļi grasās sūknēt cauri Baltic Pipe ne daudz, ne maz, bet gan 10 miljardus kubikmetrus gadā (salīdzinājumam: "Gazprom" piegādā Polijai 8,7 miljardus). Deficīts ir neizbēgams, ar to saskarsies arī pati Varšava. Nāksies atgriezties pie Krievijas degvielas, taču jau ar starpnieka palīdzību.

"Baltic Pipe ekspluatācijas termiņi, balstoties uz gāzes krājumiem Ziemeļjūrā, ir ļoti ierobežoti un noteikti neapmierinās Vāciju. Turklāt šī caurule, saskaņā ar projektu, šķērso "Ziemeļu straumi 2", kas izraisa papildu tehniskos jautājumus," norāda QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Visbeidzot, Polijā acīmredzami nav padomājuši, ka projektu derētu saskaņot ar Krieviju, lai izvairītos no iespējamām problēmām.

48
Tagi:
Vācija, Polija, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (258)
Pēc temata
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Nejaušs demaršs: kā ES valstis apsprieda "Ziemeļu straumi 2"
Bloomberg uzzinājusi, kāds ir Merkeles viedoklis par projektu "Ziemeļu straume 2"
ES un Polijas karogi

"Prasiet Putinam": poļu viedoklis par reparācijām par Otro pasaules karu

32
(atjaunots 11:21 04.03.2021)
Poļu izdevuma lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Poļu izdevuma Interia lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka Jaroslava Sellina plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu, stāsta RIA Novosti.

Iepriekš Vācijas vēstnieks Polijā Arndts Fraitāgs fon Loringhofens paziņoja, ka kara reparāciju jautājums politiskā plānā ir slēgts. Viņš atgādināja, ka Berlīne samaksājusi Varšavai divus miljardus eiro par Otro pasaules karu.

Sellins vācu diplomātlam nepiekrita – pēc viņa domām, Padomju Savienība neesot samaksājusi Polijai no Vācijas saņemto kompensāciju.

"Polijas valsts izrādījās pēc Otrā pasaules kara ar reparācijām apdāvināmo valstu saraksta lejasgalā," apgalvoja Sellins un paziņoja, ka Varšavai esot "morālas tiesības" uz taisnīgumu.

Pie tam politiķis atzina, ka to būs grūti panākt, tomēr uzsvēra, ka Polijai vajagot pastāvīgi apspriest šo tēmu, bet pēc tam "nolikt prasības uz galda".

Poļu lasītāji norādīja, ka Sellina viedoklis ir kļūdains un atgādināja par PSRS lomu Polijas valsts atbrīvošanā un saglabāšanā.

Citu starpā komentētājs Tom atzīmēja, ka karā uzvarēja Padomju Savienība, lai arī Varšava atsakās to atzīt.

"Nebūtu nekādas Polijas, ja ne tie 650 tūkstoši padomju karavīru, kuri miruši poļu zemē, karojot ar Hitleru," viņš norādīja.

Tāpat lasītājs atgādināja, ka Polija pēc kara saņēmusi virkni vācu pilsētu un paplašinājusi izeju pie jūtas.

"Tagad Polija pieprasa kompensācijas. Tās pienākas uzvarētājiem, ne zaudētājiem," viņš konstatēja.

Kawa cukier norādīja, ka Sellins neaptver savu izteikumu sekas.

"Ja vācieši izmaksājuši reparācijas PSRS, un kaut kādai daļai tās naudas bija jānonāk Polijā, Vācija uz tādu prasību atbildēs: prasiet nevis mums, bet Putinam," piezīmēja komentētājs.

Lasītājs 1951jk atgādināja: politiskajā plānā Polija atrodas "ceturtajā līgā".

Taka Prawda aicināja atdot Vācijai pēc kara saņemtās zemes un tikai pēc tam pieprasīt reparācijas.

Viņam piekrita lietotājs Hej – viņš atzīmēja, ka trešā daļa Polijas teritorijas ir zemes, kas pirms kara bija Vācijas sastāvā.

"Izbeidziet vispār cilāt šo tēmu. (..) Nekādas loģikas," viņš piebilda.

Savukārt komentētājs ar lietotājvārdu Wa nosauca ministra vietnieka ideju par absurdu un salīdzināja to ar prasību Stokholmai izmaksāt kompensāciju par XVII gadsimta "zviedru plūdiem" (zviedru uzbrukums Polijai 1655.-1660. gg.)

Polijas politiķi nereti apspriež reparācijas par Otro pasaules karu. Piemēram, 2019. gada decembrī valsts parlaments apstiprināja rezolūciju par to, ka Vācija un PSRS esot vienlīdz atbildīgas par Otro pasaules karu. Polija dokumentā pasludināta par "abu totalitāro režīmu pirmo upuri".

Pērnā gada februārī Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis klāstīja, ka valstij esot "bezierunu" tiesības uz Krievijas kompensācijām par zaudējumiem, kas nodarīti Otrā pasaules kara laikā. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova ieteica Jablonskim izbeigt bezgodīgos soļus.

Vēlāk Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" līderis Jaroslavs Kačinskis paziņoja, ka Maskavai, tāpat kā Berlīnei, esot jāsamaksā Varšavai kompensācija par zaudējumiem Otrajā pasaules karā. Valsts eksprezidents Lehs Valensa politiķa izteikumus nosauca par absurdu.

32
Tagi:
Otrais pasaules karš, Polija
Pēc temata
Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā
Noskaidrojies, kam Krievijai nāktos samaksāt
Kaļiņingrada un trīssimt miljardi. Uz ko vēl pretendē Krievijas kaimiņi?
Doņecka

Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni

41
(atjaunots 06:47 04.03.2021)
Doņeckas varasiestādes pastāstīja, kādi faktori likuši pieņemt lēmumu par Kijevas militāro objektu likvidāciju Donbasā pat gadījumā, ja no to dislokacijas vietas nav atskanējis neviens šāviens.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Tautas milicijas vadība devusi atļauju padotajiem apspiest un likvidēt pretinieka pozīcijas ar profilaktisku apšaudi. Par to liecina Tautas milicijas oficiālā pārstāvja ziņojums, kas nāca klajā vakar, 3. februārī, vēsta Sputnik Meedia.

Doņeckā atzīmēja, ka šāds lēmums pieņemts, atbildot uz nepārtrauktajām DTR teritorijas apšaudēm no Ukrainas karavīru puses.

Akcija Donbasa izvēla Doņeckā, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Аверин

"Tādējādi Ukrainas darbības izslēdz parakstīto miera vienošanos izpildi par vispārēju pamiera režīma ievērošanu. Ukrainas militāri politiskā vadība kārtējo reizi demonstrējusi nespēju un nevēlēšanos ievērot pilsoņu kara miermīlīgas noregulēšanas kursu," konstatēja DTR Tautas milicijas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka informācija par Kijevas pieļautajiem mierlīgumu pārkāpumiem periodiski tiek sniegta EDSO novērotājiem, taču no viņu puses nekāda reakcija neseko.

"Ņemot vērā starptautisko novērotāju reakcijas trūkumu uz nepātrauktajām republikas apdzīvoto vietu apšaudēm, Tautas milicijas vienībām dota atļauja sākt profilaktiskas apšaudes pretinieka apšaudes punktu neitralizācijai un likvidācijai, lai aizsargātu iedzīvotājus no Ukrainas terora," paziņoja varas struktūras pārstāvis.

Karš Donbasā nav pārtraukts

Iepriekš Ģeopolitiskās ekspertīzes centra direktora vietniece, portāla "Eirāzija" analītiķe Nataļja Makejeva konstatēja: karš Donbasā nav pārtrūcis.

"Visu šo laiku karš tur nav pārtrūcis, tāpat kā terors pret ienaidnieka vadību Donbasa republiku Tautas miliciju. Iezogas teritorijā, uzstāda spridzekli, notiek terorakts," eksperte uzsvēra komentārā radio Sputnik.

"Laiks izbeigt uzskatīt notiekošo par pamieru un uzskatīt to par pilnvērtīgu karu. Un atbilstoši reaģēt, tostarp arī visai pasaulei," aicināja Makejeva.

Zināms, ka karadarbība Donbasā sākās 2014. gadā pēc bruņotā valsts apvērsuma Kijevā.

Luganskas un Doņeckas apgabalu iedzīvotāji atteicās atzīt jaunās, antikonstitucionālā ceļā pie varas nākušās valdības leģitimitāti – reģionā notika referendumi par valstisko neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem tika pasludinātas Doņeckas un Luganskas tautas republikas.

Atbildei Kijeva nosūtīja uz Donbasu karaspēku – tādējādi valsts sāka karu pati pret savu valsti. Doņeckas un Luganskas iedzīvotāji ņēma rokās ieročus un saformēja zemessargu nodaļas. Sākās pilsoņu karš.

Atkārtotie starptautisko vidutāju centieni apturēt asinsizliešanu vēl joprojām nav devuši iespēju panākt miera iestāšanos reģionā.

Krievija nepametīs

Maskava, viens no starpniekiem Ukrainas un neatzīto republiku bruņotajā konfliktā, aicināja puses sākt tiešu dialogu, bet Kijeva no tā kategoriski atteicās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, konstatēja, ka Ukrainas vadītāji nāk klajā ar saukļiem pārtraukt konfliktu Donbasā, taču pēc tam atskatās uz nacionālistiem, un process sastingst.

"Gandrīz visi agrākie valsts vadītāji, kuri nākuši pie varas, un, starp citu, arī pašreizējais, Vladimirs Aleksandrovičs Zeļenskis, nāca pie varas ar lozungiem par konflikta izbeigšanu Donbasā, nāca ar lozungu par varas apvienošanu. Nu, un galu galā, veidot attiecības ar Krieviju, taču vēl joprojām nekas neiznāk," Putins atzīmēja lielajā preses konferencē 2020. gada decembrī.

Viņš uzsvēra, ka Maskava nepametīs Donbasa iedzīvotājus.

"Donbasu mēs nepametīsim. Neskatoties ne uz ko," akcentēja Krievijas valsts vadītājs arī šī gada februārī, tiekoties ar Krievijas vadošo mediju galvenajiem redaktoriem.

41
Tagi:
karš, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Leonīds Pasečņiks: Zeļenskis tā arī var palikt "prezidents-cerība"
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai
Aleksandrs Kuzmins

Tiesībsargs paskaidroja, ko nozīmē EP rezolūcija krievvalodīgajiem

0
(atjaunots 07:37 05.03.2021)
Ja Latvija nepildīs Eiropas Padomes rekomendācijas krievvalodīgās minoritātes tiesību aspektā, tiks grauta valsts reputācija.

RĪGA, 5. marts – Sputnik. Eiropas Padome publicēja rezolūciju pēc kārtējā monitoringa raunda, kurā vērtēti Latvijas panākumi Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību izpildes jomā. Liela daļa dokumenta veltīta kritiskam Latvijas politikas vērtējumam šajā jomā.

Mazākumtautību tiesību aizsardzības tēma joprojām ir svarīga, jo rezolūcijas pieņemšana un strīdi par to vilkās vairāk nekā pirms diviem gadiem, sarunā ar Sputnik Latvija paziņoja Latvijas cilvēktiesību komitejas tiesībsargs Aleksandrs Kuzmins.

"Rezolūcija rāda, ka ne tikai neapmierināti iedzīvotāji runā par problēmām ar nacionālo politiku, - to saka Eiropas Padomes eksperti, ko ievēlējušas daudzas valstis. Pārsvarā runa ir par skolām, par nepieciešamību saglabāt piekļuvi izglītībai dzimtajā valodā. Tas attiecas arī uz citiem jautājumiem, piemēram, plašsaziņas līdzekļu aktualitāti un pieejamību dažādās valodās, kas patlaban ierobežota ar kvotām," atgādināja Kuzmins.

Tiesībsargs atzīmēja, ka rezolūcija ir rekomendējoša un neprasa automātisku izpildi, tomēr var kļūt par argumentu tiesās.

"Nesen beigusies kampaņa prasību iesniegšanai Eiropas cilvēktiesību tiesā krievvalodīgās izglītības jautājumā. Neapšaubāmi, EP viedoklis par to, ka problēma pastāv, būs arguments tiesā, ko šī organizācija radījusi," uzskata Kuzmins.

Viņš uzsvēra, ka publicētā rezolūcija ir autoritatīvākais vērtējums par to, kādi konkrēti secinājumi Latvijai izriet no tās saistībām, ko paredz Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.

"Eiropas Padome liek saprast, ka problēma pastāv. Reāli valsts var ievilkt garumā šo saistību izpildi, taču rezolūcijā ir konkrēts viedoklis par pārliekām valsts valodas zināšanu prasībām, par dalību vēlēšanās un vārdu rakstību dokumentos," paskaidroja Kuzmins.

Tiesībsargs uzvēra: ir pamats pieprasīt saistību izpildi no Latvijas. Ja valsts nesekos Eiropas Padomes ieteikumiem, tas nāks par ļaunu tās reputācijai.

"Īpaši grūti Latvijas valdībai ir apgalvot, ka problēmas nav, ja uz to norāda neatkarīgie eksperti. Tā darbojas starptautiskās tiesības: piespiešanas nav, taču ir iespēja pārkāpēju saukt vārdā un nokaunināt," piezīmēja Kuzmins.

Кузьмин объяснил, что значит резолюция Совета Европы для русскоязычных латвийцев
0
Tagi:
krievvalodīgie, iedzīvotāji, Latvija, Eiropas Padome
Pēc temata
"Klusē, spītīgi klusē". Maskava sašutusi par to, kā ES aizstāv Latviju
Latvijai ir jāpilda likums: Višinskis nosodīja žurnālistu vajāšanu
"ES neder tiesneša lomā": EP deputāte atgādina cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā
Māca visiem vārda brīvību: Krievijas ārlietu ministrs pārmet Baltijai politisku cenzūru