Caurules gāzesvada Ziemeļu straume 2 būvdarbiem, foto no arhīva

Polija piedāvā Vācijai alternatīvu "Ziemeļu straumei 2"

47
(atjaunots 12:49 10.09.2020)
Polijas valdība var piedāvāt Vācijai savu infrastruktūru gāzes transportēšanai gadījumā, ja Berlīne atteiksies no gāzesvada "Ziemeļu straume 2" izmantošanas.

RĪGA, 10. septembris – Sputnik. Polija ir gatava piedāvāt Vācijai "Ziemeļu straumes 2" vietā gāzesvadu Baltic Pipe. Tomēr eksperti norāda: pēc jaudas šie cauruļvadi ir nesalīdzināmi, turklāt Baltic Pipe orbītā nav tādu resursu, kā gāzes atradnēs Jamalā, kuras izmantos gāzes transportēšanai pa Krievijas cauruli, vēsta RIA Novosti.

Polijas valdības preses sekretārs Pjotrs Millers iepriekš paziņoja, ka, ja Vācijai ir nepieciešami papildu gāzes apjomi, Polija ir atvērta infrastruktūras izmantošanas jautājumā, kuru pati būvē savai enerģētiskajai drošībai, – gāzesvada Baltic Pipe.

"Mēs attiecamies pret enerģētisko drošību solidāri, uzskatām, ka tā ir jābūvē ar kopēju Eiropas pieeju. Grūti neskatīties ar uztraukumu uz tādām iniciatīvām kā "Ziemeļu straume 2", kuras ir pretrunā ar solidaritātes ideju un enerģētisko drošību," paziņoja Millers.

"Skolkovo" Maskavas pārvaldes skolas enerģētikas centra gāzes lietu analītiķis Sergejs Kapitonovs, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka gāzesvads starp Dāniju un Poliju Baltic Pipe jaudas ziņā nebūs salīdzināms ar "Ziemeļu straumes 2" jaudu un nespēs aizvietot Krievijas projektu. Turklāt "Ziemeļu straume 2" ir jau gandrīz pabeigts, savukārt Baltic Pipe pagaidām atrodas īstenošanas sākumposmā.

"Pa "Ziemeļu straumi 2" uz Vāciju varēs piegādāt 55-60 miljardus kubikmetru gāzes gadā – tas ir vairāk par 60% no valsts gāzes vajadzībām. Savukārt Baltic Pipe dos tikai 10 miljardus kubikmetru gāzes Polijai, un zināmi šīs gāzes apjomi būs nepieciešami pašai Varšavai, ņemot vērā valsts tieksmi diversificēties no Krievijas piegādēm," sacīja eksperts.

Viņš piebilda, ka gāzesvadam "Ziemeļu straumes 2" tiek izstrādātas jaunas unikālo Boveņenkovas, bet perspektīvā arī Harasavejas atradņu stadijas Jamalā. Savukārt Baltic Pipe orbītā šādu gāzes resursu nav, savukārt esošos vēl tikai paredzēts izstrādāt.

"Gāzesvads Baltic Pipe ir ārkārtīgi ierobežots piegāžu diversifikācijas variants, kamēr "Ziemeļu straume 2" spēj ievērojamā mērā nostiprināt VFR un Eiropas enerģētisko drošību," uzskata Kapitonovs.

Atgādināsim, ka gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecībai bija jānoslēdzas 2019. gadā, taču ASV sankciju dēļ darbi tika apturēti.

"Gazprom" strādā pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības sadarbībā ar Eiropas kompānijām Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall.

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo iepriekš aicināja "Gazprom" partnerus Eiropā "vākties prom" no projekta, citādi viņus "gaidīs sekas". Kongresa Pārstāvju palāta iepriekš atbalstīja grozījumus ASV aizsardzības budžetā, kuri paplašina sankcijas pret Eiropas gāzesvada būvētājiem.

Maskava asi nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas pret projekta dalībniekiem Eiropā un paziņoja, ka pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību pašu spēkiem. Kremļa pozīciju atbalstīja Vīne un Berlīne. VFR kanclere Angela Merkele apgalvoja Krievijai, ka pilnībā atbalsta projektu.

Tomēr situācija izmainījās pēc incidenta ar Krievijas opozicionāru Alekseju Navaļniju, kurš sajutās slikti lidojuma laikā un tika stacionēts Omskā. Pēc tam viņu pārveda ārstēties uz Vāciju, savukārt varasiestādes paziņoja, ka viņa organismā it kā tika atrastas "Novičok" grupas indīgās vielas pēdas. Virkne Vācijas politiķu izteicās par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu sakarā ar situāciju ar Navaļniju. VFR kanclere Angela Merkele paziņoja, ka lēmums par "Ziemeļu straumi 2" pagaidām nav pieņemts, reakcijai uz Navaļnija lietu jābūt Eiropas līmenī, un tā sekos pēc Krievijas skaidrojumu saņemšanas.

Bundestāga Ekonomikas komitejā izskanēja brīdinājums: sankciju piemērošana pret "Ziemeļu straumi 2" izraisīs daudzu miljardu tiesas prasības pret Berlīni no projekta dalībnieku puses.

Šajā fonā Polijas premjers Mateušs Moraveckis paziņoja, ka Vācijai jāpieņem "absolūti acīmredzams" lēmums: jāatsakās no Krievijas gāzesvada, "politiskā" projekta, kurš destabilizē Austrumeiropu.

"Krievijas gāzi izstums no Centrāleiropas tirgus. Degviela ies no citiem avotiem, vai tā būs amerikāņu SDG vai gāze no Norvēģijas atradnēm," paziņoja šī gada maijā Pšemislavs Žuravskis vel Grajevskis, viens no Polijas prezidenta Nacionālās attīstības padomes vadītājiem.

Baltic Pipe ir gāzesvada projekts, kuram ir jāsavieno atradnes Norvēģijas šelfā Ziemeļjūrā ar Poliju caur Dāniju. Projekts paredz trīs posmus: Norvēģijas un Dānijas gāzes padeves sistēmu savienošanu, Dānijas infrastruktūras paplašināšanu, kā arī cauruļvada būvniecību, kurš savienos Poliju un Dāniju pa Baltijas jūras dibenu. Polijas varasiestādes grasās pabeigt būvniecību līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Taču Ziemeļjūras atradnes izsīkst. 2018. gadā ogļūdeņražu ieguve Norvēģijā samazinājās par 2%, 2019. gadā – vēl par 6%. Valstī prognozē atgriešanos pie iepriekšējiem rādītājiem 2024. gadā – pateicoties atradņu izstrādēm Barenca jūrā. Taču pagaidām otrais lielākais gāzes eksportētājs Eiropā samazina piegādes.

Acīmredzami, ka Norvēģijai nav lieku izejvielu, taču poļi grasās sūknēt cauri Baltic Pipe ne daudz, ne maz, bet gan 10 miljardus kubikmetrus gadā (salīdzinājumam: "Gazprom" piegādā Polijai 8,7 miljardus). Deficīts ir neizbēgams, ar to saskarsies arī pati Varšava. Nāksies atgriezties pie Krievijas degvielas, taču jau ar starpnieka palīdzību.

"Baltic Pipe ekspluatācijas termiņi, balstoties uz gāzes krājumiem Ziemeļjūrā, ir ļoti ierobežoti un noteikti neapmierinās Vāciju. Turklāt šī caurule, saskaņā ar projektu, šķērso "Ziemeļu straumi 2", kas izraisa papildu tehniskos jautājumus," norāda QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.

Visbeidzot, Polijā acīmredzami nav padomājuši, ka projektu derētu saskaņot ar Krieviju, lai izvairītos no iespējamām problēmām.

47
Tagi:
Vācija, Polija, Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2 (225)
Pēc temata
Vai "Novičok" izšķirs "Ziemeļu straumes 2" likteni?
Nejaušs demaršs: kā ES valstis apsprieda "Ziemeļu straumi 2"
Bloomberg uzzinājusi, kāds ir Merkeles viedoklis par projektu "Ziemeļu straume 2"

Ķīna pastumj malā ASV naftas pārstrādē: vai Krievija no kaut ko iegūs

11
(atjaunots 17:49 02.12.2020)
Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Pekina liek uzsvaru uz benzīnu un dīzeļdegvielu, palielinot naftas pārstrādes jaudu. Jau nākamgad ĶTR pēc šī rādītāja apsteigs ASV. Pastāv augsta varbūtība, ka amerikāņi piekāpsies arī IKP ziņā. Tomēr, kā norāda analītiķi, ķīniešiem varētu traucēt otrais pandēmijas vilnis, raksta RIA Novosti materiālā Irina Badmajeva.

Līdera maiņa

Saskaņā ar ĶTR Valsts statistikas biroja datiem, oktobrī naftas pārstrāde valstī palielinājusies par 2,5%, sasniedzot vēsturisku rekordu – 14,09 miljoni barelu diennaktī. ASV septembrī bija vien 13,5 miljoni.

Londonas panorāma, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Вильф

Un ķīnieši negrasās pie tā apstāties. Nākamā gada beigās darbu sāks divas jaunas naftas pārstrādes rūpnīcas (NPR), teikts Starptautiskās enerģētikas aģentūras novembra ziņojumā. Bija gaidīts, ka tas notiks ne ātrāk kā 2023. gadā.

Tiek būvētas vēl četras – ar kopējo jaudu 1,2 miljoni barelu dienā. Tik daudz tiek pārstrādāts, piemēram, visā Lielbritānijā.

Ķīna jau vairākas desmitgades cenšas apmierināt augošo benzīna un dīzeļdegvielas pieprasījumu. Pūles nav bijušas veltīgas.

"Kopš 2000. gada valsts ir palielinājusi naftas produktu ražošanu par trim reizēm. Līdz 2025. gadam naftas pārstrāde sasniegs 20 miljonus barelu diennaktī," atzīmē Marks Gojhmans, Informācijas analītiskā centra "TeļeTrejd" galvenais ekonomists.

ASV piekāpsies līderībā, kuru turēja savās rokās kopš aizpagājušā gadsimta, jau 2021. gadā, uzskata aģentūras sarunbiedrs.

Amerikāņi slēdz NPR zemā maržinālisma dēļ, kurš noslīdēja lejā kopā ar naftas cenām. Aizejošajā gadā melnais zelts vairākas reizes atjaunoja minimālo cenu. Piemēram, 18. martā Brent marka kļuva par 15% lētāka un pirmo reizi kopš 2003. gada tika tirgota ar atzīmi 24,52 dolāri par barelu.

Samazinājās arī degvielas pieprasījums pasaulē. Tādēļ naftas pārstrāde samazinājās par rekordlielajiem 1,7 miljloniem barelu. Turklāt lauvas daļu sastādīja tieši Amerikas NPR. "Vienas rūpnīcas tiek slēgtas, bet citas prasa investīcijas modernizācijā un atjaunošanā pēc viesuļvētrām, kuras katru gadu pārnesas pāri Meksikas līča piekrastei, kura arī atrodas ievērojama daļa ASV naftas pārstrādes jaudas," precizē Marks Gojhmans.

Zaļā enerģētika: kurš iegūs un kurš zaudēs

Vēl viens Ķīnas veiksmes iemesls ir efektīva cīņa ar koronavīrusu, uzskata "Alor Broker" galvenais analītiķis Aleksejs Antonovs. ĶTR ekonomika atjaunojas un demonstrē stabilitāti, savukārt Eiropā un ASV turpinās lejupslīde.

Ne jau nejauši ķīnieši ieņem līderpozīcijas ne vien naftas pārstrādē, bet arī metalurģijā. "Faktiskais primāro resursu patērēšanas centrs, Ķīna tagad attīsta augstāku robežu pārstrādes rūpniecību," saka Marks Gojhmans.

Tās pašas tendences vērojamas gan Indijā, gan Tuvajos Austrumos, atzīmē ekonomists. Tas noved pie daudzu novecojušu rietumu kompāniju rūpnīcu slēgšanas pat Āzijas reģionā, piemēram, Singapūrā.

Turklāt ASV un Vecā pasaule pakāpeniski atsakās no ogļūdeņražiem par labu alternatīviem enerģijas avotiem. Savukārt Ķīnai nav striktu ekoloģisku saistību.

"Savienotās Valstis liek uzsvaru uz zaļo enerģētiku, sniedzot ĶTR netīras rūpniecības platformas lomu. Ekonomiski attīstītas valstis finansēs pāreju pie atjaunojamiem resursiem uz pārējo rēķina un vēl liks tiem maksāt "ekoloģijas nodokļus". Baltā nama administrācijā pie tā ķersies klāt politiskais smagsvars Džons Kerijs, kurš kļūs par jaunā prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumos," norāda Antons Grinšteins, investīciju kompānijas Hamilton eksperts.

No naftas atkarīgajai Krievijai zaļai scenārijs draud ar augošām kompāniju izmaksām un budžeta ienākumu kritumu. "Saglabājot izejvielu struktūru, pašmāju (Krievijas – Sputnik) ekonomikai ir izdevīgāk, lai ASV saglabā līderpozīciju naftas pārstrādē," uzskata sarunbiedrs.

Krievijai derētu nopietni aizdomāties par citiem budžeta ienākumu avotiem, lai pēc 15-20 gadiem aizstātu izkrītošos naftas ienākumus, piebilst Marks Gojhmans.

Tuvākajā perspektīvā naftas produktu patēriņa pieauguma Ķīnā fonā ir jāpārorientējas uz izejvielas eksportu šajā virzienā.

Pandēmija: Āzijas scenārijs

Tomēr visam kādreiz pienāk beigas. Pastāv augsta varbūtība, ka jau 2025. gadā ražošanas jaudas pieaugums ĶTR apsteigs pieprasījumu. Saskaņā ar Ķīnas naftas un gāzes korporācijas CNPC datiem, pēc pieciem gadiem valstī ir iespējams naftas produktu pārpalikums 1,4 miljonu barelu apmērā diennaktī.

"Šobrīd saspringtu attiecību apstākļos ar Savienotajām Valstīm Ķīnas naftas pārstrādātājus virza vēlme atspēlēties par ierobežojumiem ārējā tirdzniecībā. Un tādā veidā pacelt valsts prestižu," uzskata Aleksejs Antonovs.

Tādēļ, ekstrapolējot patreizējās tendences uz trim pieciem gadiem uz priekšu, var sagaidīt līderu izmaiņas ne tikai naftas pārstrādes nozarē, bet arī galvenajā ekonomikas rādītājā – IKP apmērā.

"Pirms pandēmijas Ķīnai trūka pieci gadi, lai apsteigtu Amerikas ekonomiku. Tagad, pateicoties efektīvākai cīņai ar koronavīrusa izplatību, ķīnieši var izlauzties priekšgalā agrāk," uzskata Antons Grinšteins.

Cits jautājums – vai ASV ir gatavas nodot pozīcijas. Amerikas elite centās atrisināt problēmu ekonomiski un diplomātiski, norāda analītiķis. Bet tas nenostrādāja. Un šobrīd prezidenta-biznesmeņa vietā nāk prezidents-politiķis.

Turklāt straujš naftas pārstrādes produktu pieprasījuma kāpums ĶTR ir saistīts ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos. Tomēr otrais vilnis netiek izslēgts arī Āzijā. Saslimstības uzliesmojumi jau ir reģistrēti Indonēzijā, Japānā, Dienvidkorejā. Tas spēj kardināli mainīt spēku izkārtojumu starp ASV un Ķīnu.

11
Tagi:
naftas tirgus, nafta, Ķīna, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV
"Gazprom" gāzes cena Polijai pieaugs. Kā atbildēs Varšava?
Radikālas izmaiņas: pirmo reizi Krievijas ogles Rīgas ostā piekāpušās konteineriem

ANO notiks Krievijas vakcīnas Sputnik V prezentācija

10
(atjaunots 15:32 02.12.2020)
Šodien ANO notiks Krievijas vakcīnas Sputnik V prezentācija, paziņoja Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO preses sekretārs.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Otrajā decembrī Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība ANO un Veselības ministrija rīkos vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V prezentāciju.

"Pasākumā piedalīsies Krievijas Federācijas Veselības ministrijas vadītājs Mihails Muraško, Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasīlijs Ņebenzja, Krievijas Tiešo investīciju fonda (KTIF) vadītājs Kirills Dmitrijevs," paziņoja RIA Novosti Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO preses sekretārs Fjodors Stržižovskis.

Vakcinācija, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Михальчевский

Viņš piebilda, ka virtuālais pasākums "Sputnik V: vakcīna pret Covid-19" notiks ANO Ģenerālās Asamblejas speciālās sesijas ietvaros. Sēdē tiks prezentēta detalizētāka informācija par Krievijas preparātu, paskaidroja aģentūras sarunbiedrs.

Krievijas Veselības ministrija augustā piereģistrēja pasaulē pirmo Covid-19 profilakses vakcīnu ar nosaukumu Sputnik V, kuru izstrādāja Gamaleja centrs. Vakcīna tika radīta uz izpētītas un pārbaudītas cilvēka adenovīrusa vektoru bāzes. Tās svarīgākās priekšrocības ir drošums, efektivitāte un ilgstošu negatīvu seku trūkums.

10
Tagi:
ANO, koronavīruss, vakcīna
Pēc temata
ES Zāļu aģentūra sākusi sarunas ar vakcīnas "Sputnik V" ražotāju
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosaukti masveida vakcinācijas sākums Covid-19 profilaksei
Ungārijai drīkst, pārējiem – nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V
Rīgas panorāma

Tukšums ir sliktāks par zagšanām: kāpēc veikali aiziet no Rīgas centra

0
(atjaunots 16:29 02.12.2020)
Saskaņā ar pētījuma datiem, 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā samazinājies par 40%, cilvēki izvēlas pārcelties uz piepilsētām, kur ir mierīgāk un ērtāk, – šis ir viens no vairākiem veikalu skaita samazināšanās faktoriem pilsētas centrā, kādi tad ir citi iemesli.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ielu tirdzniecības plātību segments Rīgā nav attīstīts, un tirdzniecības ielas nav iekārtotas, par to teikts Colliers Baltics pētījumā, raksta db.lv.

Taču tieši nelieli veikali un kafejnīcas daudzās Eiropas pilsētās rada neatkārtojamu kolorītu.

Vairums starptautisko apģērbu un apavu veikalu tīklu pārvākušies uz tirdzniecības centriem, retos gadījumos saglabājot reprezentatīvos veikalus pilsētas centrā. Turklāt banku filiāles un telekomunikāciju pakalpojumu operatori praktiski pilnībā ir atteikušies no tirdzniecības Rīgas centrā.

"Centrbēdzes" iedzīvotāji

Saskaņā ar statistikas datiem, pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 40%. Vairums iedzīvotāju pārceļas uz dzīvi galvaspilsētas piepilsētās, centrā atgriežoties uz darbu, pēc dievkalpojumiem vai kultūras pasākumiem.

Šī tendence un cilvēku ieradumi arī ietekmējuši operatoru un zīmolu darbību, kuri ir pārstāvēti pilsētas centrā.

Pēdējos gados ielu tirdzniecības platības aktīvi izmanto nelieli pārtikas un diennakts veikali, kā arī kafejnīcas, kur pārsvarā piedāvāja kafiju un konditorejas izstrādājumus. Bieži vien tie atradās visdzīvākajās centra ielās. Covid-19 izraisīto ierobežojumu dēļ iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas iepirkties nelielos veikalos netālu no mājām vai Internetā.

Nedz tūristu, nedz darbinieku

"Palielinoties iepirkšanās internetā popularitātei, tirdzniecības sektors strauji mainās. Lai klienti izvēlētos apmeklēt veikalus, tiem ir jāpiedāvā unikāls produkts, ātri un ērti pieejams pakalpojums vai jāsniedz īpašas emocijas. Veikaliem pilsētas centrā gan Rīgā, gan arī citviet Eiropā ar pielāgošanos veicas grūtāk. Agrāk cilvēku plūsmu nodrošināja gan centrā iedzīvotāji, gan tie kas apmeklēja centru ikdienā dēļ darba, mācībām, vai citiem pakalpojumiem. Pandēmijas laikā dažādu luksusa preču veikaliem, kafejnīcām, restorāniem, bāriem, veselības un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem nemaz neklājas viegli. Mazie Vecrīgas veikali cieš īpaši smagus zaudējumus, jo tūristu plūsma gandrīz ir izsīkusi," pastāstīja brokeru aģentūras Colliers Baltics vadītājs Ēriks Bergmans.

Piektā daļa veikalu stāv tukši

Pētījuma autori nonāca pie secinājuma, ka īres maksa par ielu tirdzniecību Rīgā pēdējos gados samazinās, un tiek gaidīts, ka Covid-19 iespaidā samazināšanās būs vēl straujāka. Pašlaik brīvo telpu daļa Rīgas centrālajā daļā ir ļoti augsta – aptuveni viena piektā daļa visu telpu stāv tukšas.

Ņemot vērā Covid-19 cilni un ieviestos ierobežojumus, Colliers pētījuma autori secina, ka tuvākajā nākotnē situācija neuzlabosies.

0
Tagi:
Rīga, veikals
Pēc temata
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
"Bomžu pilsēta": rīdziniekus šokē jaunais lietoto apģērbu veikals
Latvija pārvēršas par lietoto apģērbu atkritumu poligonu
"Veiksmes stāsts": rīdziniekus šokē kārtējais lietotu apģērbu veikals