Staņislavs Mitrahovičs

"Tā būs vienkāršāk": eksperts pastāstīja par Krievijas tarifiem Baltkrievijas tranzītam

53
(atjaunots 17:39 08.09.2020)
Maskava vairākkārt piedāvājusi Minskai pārorientēt eksporta plūsmas uz Krievijas ostām, taču bija nepieciešama tāda situācija kā pašlaik, lai pamudinātu Baltkrieviju pieņemt lēmumu.

RĪGA, 8. septembris – Sputnik. Līdz septembra beigām tiks izstrādāti savstarpēji izdevīgi apstākļi Baltkrievijas naftas produktu tranzīta pārorientācijai, informēja Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks. Viņš norādīja, ka varētu būt runa par 3-4 miljoniem tonnu gadā un brīva jauda Baltkrievijas naftas produktu pārkraušanai ir pieejama.

Ja tranzīts tiks pārorientēts, tas būs vērā ņemams panākums Krievijai, vēl ciešāk saistīs to ar Baltkrieviju un ļaus nopelnīt Krievijas operatoriem, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

Viņš atgādināja, ka Krievija jau vairākus gadus piedāvājusi Baltkrievijai pārorientēt tās eksporta plūsmas – gan naftas produktus, gan kālija minerālmēslus uz Krievijas ostām: Baltijas jūrā Krievijai ir liela, moderna osta Ustjlugā (piemēŗam, tā ir lielāka nekā trīs dziļūdens ostas Ukrainā kopā ņemtas), ir Primorska.

"Baltkrievija ilgu laiku nepiekrita atteikties no sadarbības ar Lietuvu, turklāt lielākoties ceļš bija īsāks. Lai arī Krievija piedāvāja atlaides un atgādināja par sabiedroto valstu līgumu, bija vajadzīga tāda situācija kā patlaban, lai pieņemtu šo lēmumu," teica Mitrahovičs.

Eksperts konstatēja, ka Krievija varētu piedāvāt atlaides pārvadājumiem pa dzelzceļu, lai Baltkrievijai būtu vienkāršāk pārvest savu tranzītu uz Krieviju. "Tā kā tarifus Krievijā apstiprina Federālais antimonopolais dienests, tai piederēs galavārds," paskaidroja Mitrahovičs.

1. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka Minska izstrādā ekonomiskos lēmumus atbildei uz Baltijas valstu sankcijām, un cita starpā tiek izvērtēta Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšana uz Krieviju. "Mēs necīnīsimies par to, lai mūs tur ielaistu. Mēs vienkārši mēģināsim atrisināt šo problēmu ekonomiski. Stāsta, ka tas būs dārgāk Baltkrievijai (pārorientēt savas kravas no Baltijas ostām uz Krieviju – red.). Protams, mums būs mazliet neizdevīgi. Taču mēs taču varam vienoties ar Krieviju par tarifiem, un viņi no mūsu kravu pārkraušanas apjomiem tik un tā gūs labumu," atzīmēja Lukašenko.

9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

Митрахович рассказал о российских тарифах для белорусского транзита
53
Tagi:
tranzīts, nafta, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
"Lukašenko nekad nepiedos": Lietuva var zaudēt "ekonomikas dievu"
Politologs: Baltija velti vicina sankciju vāli – Lukašenko tā nerūp

Kremlī pastāstīja par Putina un Baidena tālruņa sarunu

32
(atjaunots 08:43 15.04.2021)
Jautājumā par abu valstu līderu iespējamo tikšanos pagaidām nekāda konkrēta informācija netiks sniegta, informēja Krievijas prezidenta preses sekretārs.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Krievijas un ASV valstu vadītāju Vladimira Putina un Džo Baidena sarunas tonis bija lietišķs, žurnālistiem pastāstīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, vēsta Sputnik Lietuva

Otrdien pēc ASV iniciatīvas notika prezidentu Vladimira Putina un Džo Baidena tālruņa saruna. Tās gaitā Baidens cita starpā apstiprināja mērķi – veidot stabilas un prognozējamas attiecības ar Krieviju saskaņā ar ASV interesēm – un ierosināja personīgu tikšanos trešajā valstī tuvāko mēnešu laikā.

"Lietišķa," atbildēja Peskovs, taujāts par sarunas toni.

"Droši vien, pēc lielā tematu skaita, ko nosauca abas puses pēc šīs sarunas rezultātiem, jūs paši varēsiet secināt, ka saruna bija pietiekami ilgstoša," piebilda Krievijas prezidenta preses sekretārs.

Jautājumā par abu prezidentu iespējamo tikšanos Kremlis uzskata par priekšlaicīgu publiskos konkrētus pieņēmumus – tas ir jauns piedāvājums, tas tiks izpētīts un tālāk apspriests pa diplomātiskajiem kanāliem.

"Pagaidām būtu priekšlaicīgi runāt par šo tikšanos konkrēti. Tas ir jauns ierosinājums, un tiks izskatīts, tiks veikta analīze un izvērtēšana. Pēc tam jau būs iespējams – turklāt līderi vienojušies, ka tādas tikšanās tēma tiks apspriesta jau tālāk pa diplomātiskajiem kanāliem," teica Peskovs, atbildot uz jautājumu par to, kur un kad tāda tikšanās varētu notikt.

32
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
"Smagas attiecības". Kāpēc Krievijas vēstniekam vajadzētu atgriezties ASV
ASV pilsoņi atvainojas Krievijai par savu valdību
Peskovs: Putins neļaus ASV runāt ar Krieviju no spēka pozīcijas
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Baltkrievijas energosistēmas atslēgšana no Lietuvas: kas notika ar cenām

64
(atjaunots 13:28 13.04.2021)
Baltkrievijas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā bija atslēgtas četras elektropadeves līnijas starp Baltkrieviju un Lietuvu, parādīja, ka tā var darboties bez pieslēguma Lietuvas tīklam, paziņoja Baltkrievijas Enerģētikas ministrijā.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija paziņoja, ka republikas energosistēmas izmēģinājumi, kuru laikā tika atslēgtas pārrobežu elektropārvades līnijas, bija veiksmīgi, vēsta RIA Novosti.

"Izmēģinājumi... demonstrēja baltkrievu energosistēmas tehnisko iespēju strādāt bez lietuviešu energosistēmas," teikts Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas preses dienesta ziņojumā, atsaucoties uz "Belnergo" ģenerāldirektora vietnieku, galveno dispečeru Denisu Kovaļevu.

8. un 11. aprīlī Baltkrievija veica savas enerģētiskās sistēmas izmēģinājumus, kuru laikā tika atslēgtas četras elektropadeves līnijas ar 330 kW jaudu starp Baltkrieviju un Lietuvu. Pēc laikraksta "Komersant" datiem, Latvija šajās divās dienās ir pārtraukusi elektroenerģijas komerciālo importu no Krievijas. Turklāt "Inter RAO" (Krievijas elektroenerģijas eksporta operators) ziņoja, ka elektroenerģijas piegāde uz Lietuvu no RF Kaļiņingradas apgabala netika pārtraukta.

Pēc laikraksta datiem, Baltkrievijas energosistēmas darbības izmēģinājumu laikā Baltijā palielinājās elektrības cenas. Piemēram, 8. aprīlī Lietuva importa kompensēšanai no Baltkrievijas palielināja iepirkšanas apjomus no Polijas (3,5 gigavatstundu) un Zviedrijas (3,3 gigavatstundas). Rezultātā tūlītējās cenas Lietuvā palielinājās par 4 eiro par 1 megavatstundu, sasniedzot 51 eiro. 11. aprīlī tūlītējā cena Lietuvā bija aptuveni 40 eiro par 1 megavatstundu.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Iepriekš Krievija vairākkārt veica Kaļiņingradas apgabala energosistēmas izolētas darbības izmēģinājumus.

64
Tagi:
BRELL, elektroenerģija, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES
Principa lieta. Cik Baltijai izmaksās "neatkarība" no Krievijas
Eksperts: sals parādīja, ar ko Lietuva riskē pēc atslēgšanās no BRELL
Būs kā Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē