Lietuvas ārlietu ministrs kritizē ES soļus attiecībās ar Baltkrieviju
(atjaunots 23:00 07.12.2020)
Lietuvas politiķis uzskata, ka Briseles pienākums ir sniegt "konkrētu palīdzību" Baltkrievijas opozīcijai.RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Uzticība Eiropas Savienības starptautiskajai politikai tiek vājināta, ņemot vērā tās nepietiekamos soļus Baltkrievijas situācijā laikā, kad "tai būtu jārada apstākļi demokrātijai un jāpretojas Krievijas ietekmei," teica Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs intervijā The Financial Times.
"Dažkārt mēs reaģējam pārlieku lēni, un mūsu pasākumi ir sašķelti un nerada nekādu iespaidu uz sabiedrību vai uz varasvīriem. Ja mēs nebūsim uzticīgi savām nacionālajām saistībām, tas sašūpos mūsu pamatus. Mums ir jābūt stingriem," Linkēviča teikto citēja Sputnik Lietuva.
Rakstā akcentēts, ka Lietuva pastāvīgi iebilst lielajām Eiropas valstīm – Lielbritānijai, Vācijai un Francijai, kas cenšas "atiestatīt" attiecības ar Krieviju. Politiķis skaidro, ka agrākajā konfrontācijā ar Maskavu "mācība nav apgūta".
Linkēvičs uzskata, ka ES ir jāsūta signāls par to, ka "ir nepieņemami Krievijai iejaukties Baltkrievijas iekšējās lietās". Viņš piebilda, ka "uz Minsku nosūtīti Maskavas žurnālisti" atgādina "labas hibrīdkara tradīcijas", kā arī "nevar izslēgt Krievijas militāru iebrukumu".
Lietuvas ministrs uzskata, ka ES jāsniedz "konkrēta palīdzība" Baltkrievijas opozīcijai.
"Baltkrievijas tauta nedrīkst justies pamesta. Mums jānodrošina tai perspektīva atrasties demokrātisko valstu vidū. Ja viņi īstenos reformas, viņi noteikti varēs gaidīt tuvāku kooperāciju ar ES, kas nesīs sabiedrībai labumu," klāstīja Linkēvičs.
Vienlaikus, jautāts, vai ES ir plaisa starp austrumiem un rietumiem, ministrs paziņoja, ka nesauktu to par plaisu. Viņš atzina, ka ES ir citi jautājumi, ar ko jārēķinās, piemēram, Grieķijas un Turcijas strīds, kā arī koronavīrusa pandēmija.
"Taču ir arī kaut kas, kas pelna mūsu uzmanību – tā ir Eiropas teritorija. Tie ir eiropieši, un viņi pelnījuši labāku attieksmi," skaidroja ministrs.
Situācija Baltkrievijā un Lietuvas reakcija
Gandrīz uzreiz pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas Baltkrievijā, kurās uzvarēja tagadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko, Viļņa pieprasīja sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem un palīdzību Baltkrievijas opozīcijai, kas sākotnēji pat organizēja sadursmes ar varasiestāžu darbiniekiem.
Dienu pēc vēlēšanām Lietuvā ieradās bijusī prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovksa, kura tagad sistemātiski aicina baltkrievus organizēt miermīlīgus protestus un streikus.
Aizvadītajā nedēļā Lietuva, Latvija un Igaunija saskaņoja sankciju sarakstu pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, negaidot ES lēmumu. Sarakstā iekļauts arī pats Lukašenko.
Daudzi eksperti jau vairākkārt konstatējuši, ka Viļņa sistemātiski iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvā radīta arī vesela bāze opozīcijas sagatavošanai un suverenitātes graušanai.
Bild: Vācijā atlaida darbiniekus atteikšanās vakcinēties pret Covid-19 dēļ
(atjaunots 12:35 25.01.2021)
Vācijā tika konstatēti vairāk nekā divi miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 47 000 cilvēku miruši. Vakcinācija pret Covid-19 valstī sākās 27. decembrī.RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijā daži patronāžas dienesta darbinieki tika atlaisti par nevēlēšanos vakcinēties pret koronavīrusu, raksta RIA Novosti, atsaucoties uz laikrakstu Bild.
Aprūpes centra priekšnieks Renē Villmers vakcinējies pret Covid-19 un aicināja savus darbiniekus sekot viņa piemēram.
©
Sputnik / Михаил Голенков
Trīs darbinieki atteicās vakcinēties, bet četri vēl nebija pieņēmuši lēmumu. Villmers sarunājās ar viņiem un izdalīja materiālus par vakcināciju. Galu galā viņš noteica divu dienu termiņu. Pēc termiņa beigām darbinieki nesniedza pozitīvu atbildi, tad tika pieņemts lēmums par viņu atlaišanu.
Villmers paskaidroja, ka darbinieki nav izrādījuši cieņu, neklausījušies viņu, bet kāds pat atteicies vakcinēties. Tomēr viena no bijušajām darbiniecēm paskaidroja, ka priekšnieks vienkārši nepievērsa uzmanību viņu bažām un piedraudējis ar atlaišanu, ja viņi nevakcinēsies.
"Es neesmu vakcinācijas pretiniece. Es tikai gribēju, lai man dotu vēl dažas dienas pārdomām. Tas ir kaitinoši, ja kāds nosaka termiņus šādam personiskajam jautājumam," viņa sacīja.
Tāpat avīze informēja, ka sieviete plāno iesūdzēt savu bijušo priekšnieku tiesā. Jāatzīmē, ka daudzi atlaistie darbinieki jau atraduši jaunu darbu.
©
REUTERS / INTS KALNINS
Villers tagad meklē jaunas medmāsas un grib, lai viņa darbinieki vakcinētos pret koronavīrusu. Šādu prasību viņš izskaidro ar to, ka dara visu, lai aizsargātu pacientus.
Bild arī atzīmēja, ka Renē Villmers saņem pat nāves draudus no vakcinācijas pretiniekiem.
Vācijā tika konstatēti vairāk nekā divi miljoni koronavīrusa gadījumu, vairāk nekā 47 000 cilvēku miruši. Vakcinācija pret Covid-19 valstī sākās 27. decembrī. Vakcināciju veikta vairāk nekā 1,2 miljoniem iedzīvotāju, bet 25 tūkstoši jau saņēmuši otro devu. Pašlaik Vācijā vakcinē ar Pfizer/BionTech un Moderna preparātiem.
Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju
(atjaunots 10:32 25.01.2021)
Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijas valdības koordinators ar Krieviju saistītos jautājumos Johans Zāthofs, Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis, neatbalstīja priekšlikumu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumes 2" likteni ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Saarbrücker Zeitung.
Jautājums par jaunu sankciju ieviešanu tiek apspriests Eiropas Savienībā saistībā ar Navaļnija apcietināšanu. Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.
Svētdien tika publicēti Zāthofa intervijas fragmenti, kur viņš komentēja attiecības ar Krievijas Federāciju. Koordinators uzskata, ka pret Krieviju nav jāievieš jaunas sankcijas, jo "tas neatrisina problēmas". Turklāt viņš aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļnija arestu: "Šīs divas tēmas nav saistītas savā starpā".
Turklāt Zāthofs paziņoja RND mediju grupai, ka aicina atbrīvot visus cilvēkus, kas tika aizturēti sestdien Krievijā nesaskaņoto akciju laikā.
"Kad cilvēki demonstrācijās vēlas izteikt savu viedokli, viņiem tas jādara, nebaidoties no valsts vardarbības, aresta vai citām represijām. Miermīlīgu demonstrantu un Alekseja Navaļnija tūlītēja atbrīvošana būtu pirmais solis, lai atgūtu zaudēto uzticību (Krievijas Federācijas varas iestādēm)," uzsver Zāthofs.
Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus, savukārt paziņoja RND par nepieciešamību ES pieņemt sankcijas pret Krievijas Federāciju.
"ES Ārlietu ministriju vadītāji nedrīkst izlikties, ka nekas nenotiek, un aprobežoties ar vispārējiem aicinājumiem. Krievijas vadības cerībām nav jābūt īstenotiem. ES jāspiež uz vietām, kas ir vissāpīgākās Putina sistēmai – uz naudu," viņš piebilda.
Пресс-служба МИД РФ
Vēbers, kurš bija atbildīgs par Eiropas Parlamenta rezolūcijas pieņemšanu ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Krievijas Federāciju, norādīja, ka jāpārtrauc ar Putinu saistīto personu naudas plūsmas Eiropā, bet jautājumam par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu jāpaliek dienas kārtībā. "Tas, kā pašlaik rīkojas ar Krievijas opozīciju, ir ES un Krievijas tālāko attiecību mērs," skaidroja Vēbers.
Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija iepriekš ieteica ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, cienīt starptautiskas tiesības un nodarboties ar savu valstu problēmām. Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Kremlī nevēlas ieklausīties ārzemju paziņojumos par Navaļniju.
Tagi:
Temats: