Lietuvas ārlietu ministrs kritizē ES soļus attiecībās ar Baltkrieviju
(atjaunots 14:43 07.09.2020)
Lietuvas politiķis uzskata, ka Briseles pienākums ir sniegt "konkrētu palīdzību" Baltkrievijas opozīcijai.RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Uzticība Eiropas Savienības starptautiskajai politikai tiek vājināta, ņemot vērā tās nepietiekamos soļus Baltkrievijas situācijā laikā, kad "tai būtu jārada apstākļi demokrātijai un jāpretojas Krievijas ietekmei," teica Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs intervijā The Financial Times.
"Dažkārt mēs reaģējam pārlieku lēni, un mūsu pasākumi ir sašķelti un nerada nekādu iespaidu uz sabiedrību vai uz varasvīriem. Ja mēs nebūsim uzticīgi savām nacionālajām saistībām, tas sašūpos mūsu pamatus. Mums ir jābūt stingriem," Linkēviča teikto citēja Sputnik Lietuva.
Rakstā akcentēts, ka Lietuva pastāvīgi iebilst lielajām Eiropas valstīm – Lielbritānijai, Vācijai un Francijai, kas cenšas "atiestatīt" attiecības ar Krieviju. Politiķis skaidro, ka agrākajā konfrontācijā ar Maskavu "mācība nav apgūta".
Linkēvičs uzskata, ka ES ir jāsūta signāls par to, ka "ir nepieņemami Krievijai iejaukties Baltkrievijas iekšējās lietās". Viņš piebilda, ka "uz Minsku nosūtīti Maskavas žurnālisti" atgādina "labas hibrīdkara tradīcijas", kā arī "nevar izslēgt Krievijas militāru iebrukumu".
Lietuvas ministrs uzskata, ka ES jāsniedz "konkrēta palīdzība" Baltkrievijas opozīcijai.
"Baltkrievijas tauta nedrīkst justies pamesta. Mums jānodrošina tai perspektīva atrasties demokrātisko valstu vidū. Ja viņi īstenos reformas, viņi noteikti varēs gaidīt tuvāku kooperāciju ar ES, kas nesīs sabiedrībai labumu," klāstīja Linkēvičs.
Vienlaikus, jautāts, vai ES ir plaisa starp austrumiem un rietumiem, ministrs paziņoja, ka nesauktu to par plaisu. Viņš atzina, ka ES ir citi jautājumi, ar ko jārēķinās, piemēram, Grieķijas un Turcijas strīds, kā arī koronavīrusa pandēmija.
"Taču ir arī kaut kas, kas pelna mūsu uzmanību – tā ir Eiropas teritorija. Tie ir eiropieši, un viņi pelnījuši labāku attieksmi," skaidroja ministrs.
Situācija Baltkrievijā un Lietuvas reakcija
Gandrīz uzreiz pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas Baltkrievijā, kurās uzvarēja tagadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko, Viļņa pieprasīja sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem un palīdzību Baltkrievijas opozīcijai, kas sākotnēji pat organizēja sadursmes ar varasiestāžu darbiniekiem.
Dienu pēc vēlēšanām Lietuvā ieradās bijusī prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovksa, kura tagad sistemātiski aicina baltkrievus organizēt miermīlīgus protestus un streikus.
Aizvadītajā nedēļā Lietuva, Latvija un Igaunija saskaņoja sankciju sarakstu pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, negaidot ES lēmumu. Sarakstā iekļauts arī pats Lukašenko.
Daudzi eksperti jau vairākkārt konstatējuši, ka Viļņa sistemātiski iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvā radīta arī vesela bāze opozīcijas ssagatavošanai un suverenitātes graušanai.
Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju
(atjaunots 13:33 26.09.2020)
Zinātnieki vēsta, ka Arktikas jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Arktiskā jūras ledus platība – viens no globālo klimata pārmaiņu indikatoriem, ir sasniegusi savu minimālo gada rādītāju, brīfingā informēja Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas (PMO) oficiālā pārstāve Klēra Nullisa, vēsta RIA Novosti.
"ASV Sniega un ledus datu nacionālais centrs (NSIDC) informēja, ka 15. septembrī jūras ledus platība sastādījusi 3,74 miljonus kvadrātkilometru. Alfrēda Vegenera institūts apstiprināja šo rādītāju, savukārt, pēc Brēmenes universitātes datiem tā sastāda 3,8 miljonus kvadrātkilometru," viņa pastāstīja.
Nullisa piezīmēja, ka tas ir minimālais gada rādītājs, kas radies pēc kušanas procesa vasaras sezonā un anomāli augstās gaisa temperatūras ietekmes, kas šovasar tika reģistrēta Sibīrijā.
Jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.
Organizācijas pārstāve atgādināja, ka ledus platības zemākais līmenis reģistrēts 2012. gadā. Tomēr dati par šo gadu ir provizoriski, jo siltā gaisa izplatīšanās var vēl vairāk samazināt ledus platību. Savukārt tas liecina par Arktikas ledus segas samazināšanās tendenci.
Ukrainietei ārsti atdevuši vīra amputētās kājas
(atjaunots 12:45 26.09.2020)
Sieviete saņēmusi slimnīcā vīra amputētās ķermeņa daļas un mājupceļā zaudējusi samaņu. RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sieviete Novijbuhas pilsētā Ukrainā zaudējusi samaņu, nesot mājup vīra amputētās kājas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu "Tut.info"
Sievietes draudzene, kuru viņa bija palūgusi pieskatīt bērnus, pastāstīja, ka sievietei ārsti likuši pagaidīt, līdz beigsies dzīvesbiedra operācija.
© Sputnik / Табылды Кадырбеков
"Viņai slimnīcā teica: "No rīta atnāksi, pasēdēsi, kamēr beigsies operācija, un saņemsi kājas," sievietes draudzene stāstīja rajona padomes sesijā.
Sievietei atdodas vīra amputētās ķermeņa daļas, taču pa ceļam viņa zaudējusi samaņu.
Slimnīcas galvenais ārsts, kurā tika veikta operācija, paskaidroja, ka pacienta dzīvesbiedre neesot zinājusi darbību algoritmu, ko viņai vajadzēja ievērot. Mediķis klāstīja: ja sievietei ir iespēja apglabāt kājas kapos, kur vēlāk būtu apglabāts viņas vīrs, viņai kājas vajadzēja saņemt. Pretējā gadījumā viņai vajadzējis vērsties pie nodaļas vadītāja vai augstākas vadības. Tad šo jautājumu būtu risinājusi rajona vai pilsētas administrācija.
Slimnīcas galvenais ārsts pasūkstījās, ka pirms 15 gadiem slimnīcā bijis utilizācijas centrs, taču vietējie iedzīvotāji to esot izzaguši un nodevuši metāllūžņos.
Sievietes izturēšanos viņš nodēvēja par "kaprīzēm".
Tagi:
Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.
Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.
""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.
Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.
"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.
Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.
©
Sputnik / Сергей Пятаков
Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.
Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.