Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs

Lietuvas ārlietu ministrs kritizē ES soļus attiecībās ar Baltkrieviju

28
(atjaunots 23:00 07.12.2020)
Lietuvas politiķis uzskata, ka Briseles pienākums ir sniegt "konkrētu palīdzību" Baltkrievijas opozīcijai.

RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Uzticība Eiropas Savienības starptautiskajai politikai tiek vājināta, ņemot vērā tās nepietiekamos soļus Baltkrievijas situācijā laikā, kad "tai būtu jārada apstākļi demokrātijai un jāpretojas Krievijas ietekmei," teica Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs intervijā The Financial Times.

"Dažkārt mēs reaģējam pārlieku lēni, un mūsu pasākumi ir sašķelti un nerada nekādu iespaidu uz sabiedrību vai uz varasvīriem. Ja mēs nebūsim uzticīgi savām nacionālajām saistībām, tas sašūpos mūsu pamatus. Mums ir jābūt stingriem," Linkēviča teikto citēja Sputnik Lietuva.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Rakstā akcentēts, ka Lietuva pastāvīgi iebilst lielajām Eiropas valstīm – Lielbritānijai, Vācijai un Francijai, kas cenšas "atiestatīt" attiecības ar Krieviju. Politiķis skaidro, ka agrākajā konfrontācijā ar Maskavu "mācība nav apgūta".

Linkēvičs uzskata, ka ES ir jāsūta signāls par to, ka "ir nepieņemami Krievijai iejaukties Baltkrievijas iekšējās lietās". Viņš piebilda, ka "uz Minsku nosūtīti Maskavas žurnālisti" atgādina "labas hibrīdkara tradīcijas", kā arī "nevar izslēgt Krievijas militāru iebrukumu".

Lietuvas ministrs uzskata, ka ES jāsniedz "konkrēta palīdzība" Baltkrievijas opozīcijai.

"Baltkrievijas tauta nedrīkst justies pamesta. Mums jānodrošina tai perspektīva atrasties demokrātisko valstu vidū. Ja viņi īstenos reformas, viņi noteikti varēs gaidīt tuvāku kooperāciju ar ES, kas nesīs sabiedrībai labumu," klāstīja Linkēvičs.

Vienlaikus, jautāts, vai ES ir plaisa starp austrumiem un rietumiem, ministrs paziņoja, ka nesauktu to par plaisu. Viņš atzina, ka ES ir citi jautājumi, ar ko jārēķinās, piemēram, Grieķijas un Turcijas strīds, kā arī koronavīrusa pandēmija.

"Taču ir arī kaut kas, kas pelna mūsu uzmanību – tā ir Eiropas teritorija. Tie ir eiropieši, un viņi pelnījuši labāku attieksmi," skaidroja ministrs.

Situācija Baltkrievijā un Lietuvas reakcija

Gandrīz uzreiz pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu pasludināšanas Baltkrievijā, kurās uzvarēja tagadējais prezidents Aleksandrs Lukašenko, Viļņa pieprasīja sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem un palīdzību Baltkrievijas opozīcijai, kas sākotnēji pat organizēja sadursmes ar varasiestāžu darbiniekiem.

Dienu pēc vēlēšanām Lietuvā ieradās bijusī prezidenta kandidāte Svetlana Tihanovksa, kura tagad sistemātiski aicina baltkrievus organizēt miermīlīgus protestus un streikus.

Aizvadītajā nedēļā Lietuva, Latvija un Igaunija saskaņoja sankciju sarakstu pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, negaidot ES lēmumu. Sarakstā iekļauts arī pats Lukašenko.

Daudzi eksperti jau vairākkārt konstatējuši, ka Viļņa sistemātiski iejaucas kaimiņvalsts lietās. Lietuvā radīta arī vesela bāze opozīcijas sagatavošanai un suverenitātes graušanai.

28
Tagi:
Lins Linkēvičs, Eiropas Savienība, Baltkrievija, Lietuva
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (94)
Pēc temata
Reuters: ASV plāno vērst sankcijas pret Krieviju par iejaukšanos Baltkrievijas lietās
Lavrovs: Lietuva pārkāpusi visas robežas centienos sakaitēt situāciju Baltkrievijā
"Prātam neaptverami": KF ĀM aicina Varšavu likt mierā Minsku
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

11
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

11
Tagi:
banāns
Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko, foto no arhīva

Eksperts paskaidroja, kāpēc Baltija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO

30
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstis tik ļoti baidās no kaimiņattiecībām ar Krieviju, ka Ukrainas iestāšanās NATO zināmā mērā ļauj risināt viņu pašu drošības problēmas.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministri devās vizītē uz Kijevu, lai demonstrētu solidaritāti un atbalstītu "vitāli svarīgas reformas, kuru mērķis ir Ukrainas virzība uz Eiropu un NATO".

Baltijas valstis var atbalstīt Ukrainu tikai vārdos, sarunā ar Sputnik konstatēja Krievijas Sistemātiskās analīzes un prognožu centra prezidents Rostislavs Iščenko.

"Armijas viņiem nav, nav arī autoritātes. Principā, Baltijas valstis lolo tādas pašas cerības kā Ukraina, - ka kāds sāks karu un amerikāņi uzvarēs Krieviju. Taču pagaidām ASV prezidents Džo Baidens deklarē vēlmi sākt pārrunas, nevis karot. Tātad patlaban baltieši, tāpat kā ukraiņi var paļauties tikai uz sevi," atzīmēja Iščenko.

Politologs paskaidroja, kāpēc Baltijas valstis tik izteikti atbalsta Ukrainas un Gruzijas iestāšanos NATO.

"Šī vēlme ir saprotama. Gandrīz pirms 30 gadiem Vācija atbalstīja Polijas iestāšanos NATO, jo pati toreiz bija NATO austrumu robeža. Pēc tam arī Polija sekoja tās piemēram, atbalstot Ukrainas un Baltijas iestāšanos aliansē, lai atbīdītu robežu tālāk no sevis. Tagad arī Baltijas valstis jūtas kā NATO avangards un vēlas, lai aliansē iestātos gan Ukraina, gan Gruzija, lai, kā viņiem šķiet, izstieptu Krievijas bruņotos spēkus," pastāstīja Iščenko.

Pēc viņa vārdiem, Ukrainas un Gruzijas iestāšanās NATO Baltijai zināmā mērā dāvātu risinājumu viņu drošības problēmai, un Baltija to joprojām atbalstīs.

"Taču tie paši francūži un vācieši jau tagad ir nobažījušies: gan baltieši ar savu neadekvāto attieksmi, gan ukraiņi ar pastāvīgajiem skandāliem nepārtraukti nostāda viņus uz militāras sadursmes sliekšņa ar Krieviju," atgādināja politologs.

2014. gadā Ukraina atteicās no ārpusbloka statusa, divus gadus vēlāk nosprauda iestāšanos NATO par valsts ārpolitikas mērķi.

2019. gadā Ukrainas parlaments pieņēma grozījumus Konstitūcijā, nospraužot valsts kursu pret ES un NATO. Briselē paziņoja, ka vairāku kritēriju īstenošanai, kas nepieciešamas Ukrainai, lai iestātos aliansē, būs nepieciešams ilgs laiks. Eksperti vērtē, ka Kijeva nevarēs pretendēt uz dalību NATO tuvāko 20 gadu laikā.

30
Tagi:
Baltija, NATO, Ukraina
Pēc temata
Kas un kāpēc provocē Krieviju ar runām par Ukrainas iekļaušanu NATO
KF aizsardzības ministrs ziņo par ASV un NATO spēku savilkšanu pie Krievijas robežām
Krievijas ĀM komentēja NATO lēmumu palielināt militāros izdevumus
Eksperts paskaidroja, ar ko saskarsies NATO uzbrukumā Kaļiņingradai
(1:11 / 7.44Mb / просмотров видео: 265)

Krievijas atbilde uz ASV sankcijām ir neatvairāma: Maskava brīdināja

0
(atjaunots 12:34 18.04.2021)
Vašingtonas naidīgie soļi nenes labumu Krievijas un ASV tautām – Balto namu gaida atmaksa par divpusējo attiecību degradāciju.

Vašingtonas agresīvā izturēšanās saskarsies ar apņēmīgu pretsparu, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ziņām par kārtējo pret Krieviju vērsto sankciju paketi no ASV puses.

"Vašingtonai ir jāaptver, ka par divpusējo attiecību degradāciju nāksies maksāt. Atbildība par notiekošo pilnībā gulstas uz ASV pleciem," uzsvēra Krievijas diplomāte.

Zaharova atgādināja, ka Krievija ne vienu vien reizi brīdinājusi Ameriku par tās naidīgo soļu sekām un norādījusi, ka tie nenes labumu abu valstu tautām.

Baltais nams Vašingtonā
© Sputnik / Natalia Seliverstova

ASV Finanšu ministrija bez jebkāda pamata apsūdzēja Krieviju par "ļaunprātīgām darbībām kibertelpā" un "iejaukšanos vēlēšanās". Jaunajā sankciju sarakstā iekļautas 32 fiziskas un juridiskas personas no Krievijas. Piedevām Vašingtona ziņoja, ka tiek izraidīti desmit Krievijas diplomāti. ASV vēstnieks Maskavā tika uzaicināts ierasties Krievijas ĀM, un Zaharova apsolīja viņam smagu sarunu.

Iepriekš ASV prezidents Džo Baidens tālruņa sarunā ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu ierosināja personīgu tikšanos un pauda interesi par divpusējo attiecību normalizāciju. Zaharova uzsvēra, ka Baltā nama administrācijas darbības liecina par pretējo.

0
Tagi:
Krievija, ASV, sankcijas, Zaharova