Vladimirs Žirinovskis

Žirinovskis aicināja Lietuvu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu

65
(atjaunots 09:28 07.09.2020)
Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis uzskata, ka Baltijas valstij "tīras sirdsapziņas" labad vajadzētu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu, ja jau tā īstenojusi desovjetizāciju.

RĪGA, 7. septembris - Sputnik. Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis pauda viedokli, ka Lietuvai vajadzētu atdot Baltkrievijai Viļņu un Klaipēdu, ja jau tā īstenojusi desovjetizāciju, vēsta Sputnik Lietuva.

"Lietuva pašlaik dzīvo saskaņā ar 1938. gada konstitūciju, bet tā nosaka, ka valsts galvaspilsēta ir Kauņa, nevis viļņa. Visu Viļņas novadu Staļins atdeva Lietuvai vēlāk. Bet Lietuva taču pēc 1989. gada īstenoja totālu desovjetizāciju. Tātad, ja jau runa ir par vēsturisko revizionismu, Lietuvai sirdsapziņas attīrīšanas labad vajadzētu nevis ņemt, bet gan atdot Baltkrievijai gan Viļņu, gan Klaipēdu," Žirinovskis atgādināja savā Telegram kanālā.

Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs informēja, ka valdība sakarā ar protestiem Baltkrievijā apstiprinājusi palīdzības plānu republikas iedzīvotājiem. Tā ietvaros tiks sniegts atbalsts baltkrievu studijām Lietuvas universitātēs, nacionālo vīzu izsniegšanai un integrācijai Lietuvas darba tirgū. Lietuvas iekšlietu ministre Rita Tamašune arī parakstījusi pavēli, kas aizliedz iebraukšanu valstī 30 Baltkrievijas pilsoņiem, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko.

Savukārt Aleksandrs Lukašenko konstatēja, ka četras valstis, ieskaitot Lietuvu, iejaucas valsts iekšējās lietās un vada protestus. Valsts vadītājs norādīja, ka tiks sniegta atbilde jebkādiem negatīviem pret to vērstiem soļiem. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija vēstīja, ka "destruktīvie spēki", ko vada Lietuvas, Polijas, Čehijas un Ukrainas valdības, mēģināja nelegāli nomainīt varu valstī, taču, resora ieskatā, no tā izdevies izvairīties.

Protesti Baltkrievijā

Atgādināsim, ka 9. augustā Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

ES paziņoja, ka neuzskata prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā par taisnīgām un godīgām, un atteicās atzīt to rezultātus. ES valstu līderi vienojās par individuālo sankciju vēršanu pret Baltkrieviju par vardarbīgu metožu pielietošanu pret demonstrantiem un, kā uzskata ES, par vēlēšanu falsifikāciju.

65
Tagi:
Vladimirs Žirinovskis, Baltkrievija, Lietuva
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (94)
Pēc temata
Bitte, panove: poļi vēlas no vāciešiem saņemt gandrīz triljonu dolāru
"Tūlīt un bez ierunām": ASV un Eiropas valstis vērsušās pie Baltkrievijas valdības
Lukašenko paziņoja par "diplomātisko slaktiņu" pret Baltkrieviju
Vladimirs Žirinovskis: Mēs vienkārši brīdinām par iespējamām sekām
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

4
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

4
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām

11
(atjaunots 17:01 15.01.2021)
Ņujorka pievienojusies korporācijām, kas novērsušās no amerikāņu prezidenta Donalda Trampa pēc nekārtībām Kapitolijā.

RĪGA, 15. janvāris - Sputnik. Nekārtības Kapitolijā radījušas grūtības ne tikai ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajai karjerai, bet arī biznesam, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ņujorka pievienojusies tiem, kas nevēlas nekādā mērā saistīties ar Trump Organization, pilsētas mēra Billa de Blazio teikto citēja telekanāls ВВС.

Bez slidotavām, karuseļiem un golfa

Starp Trump Organization un Ņujorku noslēgti līgumi par divu slidotavu, karuseļa un golfa laukuma uzturēšanu. Darījumi ienes kompānijai aptuveni 17 miljonus dolāru gadā. Ņujorkas mērs pastāstīja, ka juristi apliecina: ir pamats lauzt līgumus.

Toties prezidenta dēls Ēriks Tramps paziņoja: pilsētai nav tiesību lauzt līgumus, un šajā gadījumā tai nāksies izmaksāt viņa tēva kompānijai 30 miljonus dolāru.

"Tā ir vienīgi politiska diskriminācija, un mēs plānojam apņēmīgi stāties tai pretī," paziņoja Ēriks Tramps.

Par savu lēmumu atteikties no darījumiem ar Trampa kompāniju pazinoja arī viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām – Cushman & Wakefield. Firma iznomā virkni objektu, tostarp arī "Trampa Torni" – debesskrāpi Ņujorkā.

Savukārt viena no pirmajām nodomu novērsties no Trampa pauda Profesionālā golfa asociācija. Jau pirmdien tā informēja, ka PGA čempionāts 2022. gadā tiek pārcelts no prezidenta kluba uz Ņūdžersiju.

Attiecības ar Trampu nolēmušas pārtraukt divas bankas – Deutsche Bank un Signature Bank.

"Mēs redzējām, kā Savienoto Valstu prezidents stimulēja dumpiniekus un atturējās izsaukt Nacionālo gvardi Kongresa aizsardzībai laikā, kad tas pilda savus pienākumus," teikts paziņojumā.

Piedevām – bloķēts tīklā

Twitter vadītājs Džeks Dorsijs sniedza komentārus par Trampa bloķēšanu savā mikroblogu tīklā. Pēc viņa domām, aizliegums bija "pareiza rīcība". Tomēr viņš atzina, ka zināmā mērā aizliegums bijis neveiksmīgs, jo Twitter nav veicis pietiekami daudz, lai veicinātu "veselīgu saziņu" savās platformās.

Iepriekš par prezidenta bloķēšanu sociālo tīklu ne tikai slavēja, bet arī nosodīja.

Iepriekš Twitter soli negatīvi novērtēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Pie tam abu valstu vadītājus nevar nosaukt par Trampa sabiedrotajiem.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Merkele norādīja, ka, pēc viņas domām, aizliegums ir "problemātisks". Meksikas prezidents konstatēja: "Man nepatīk, ja kaut kas tiek pakļauts cenzūrai."

ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atzīmēja: viņš vēlētos, lai tādas kompānijas kā Facebook un Twitter darītu vairāk cīņā ar naida kurināšanu un nepatiesām ziņām.

Savukārt pats Dorsijs atzina, ka viņš nelepojas ar aizlieguma ieviešanu un viņu tas neiepriecina.

Viņš atzīmēja, ka prezidents esot bloķēts pēc "skaidra brīdinājuma".

"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz ticamākās informācijas, kas bija mūsu rīcībā, par fiziskās drošības apdraudējumu gan Twitter, gan aiz tā robežām," apgalvoja Dorsijs.

11
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā