ES

Mediji: ES atpaliek no ASV un Lielbritānijas Covid-19 vakcīnas sacensībās

24
(atjaunots 08:30 07.09.2020)
Laikā, kad ASV varasiestādēm izdevies vienoties par aptuveni 800 preparāta dozu iegādi, Brisele pagaidām parakstījusi līgumu tikai par 300 miljonu dozu.

RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Vācija un citas ES valstis būtiski atpaliek no ASV un Lielbritānijas sacensībās par to, lai nodrošinātu savus iedzīvotājus ar pietiekamu vakcīnas apjomu pret jauno koronavīrusa infekciju, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz avīzi Welt am Sonntag.

Izdevums atzīmēja, ka Savienotās Valstis jau iepriekš vienojušās par aptuveni 800 miljonu vakcīnas devu iegādi no sešiem dažādiem ražotājiem. Turklāt, pēc avīzes datiem, vēlāk ASV varētu iegādāties vēl 1,4 miljardus vakcīnas devu. Savukārt Lielbritānija parakstījusi līgumus par 340 miljonu vakcīnas devu iegādi no sešiem ražotājiem.

Vienlaikus Eiropas Komisija vienojusies tikai par 300 miljoniem vakcīnas devu ar farmaceitisko kompāniju AstraZeneca ar iespēju iegādāties vēl 100 miljonus devu saviem 446 miljoniem savu dalībvalstu iedzīvotāju.

Atbildot uz vācu izdevuma jautājumu, EK informēja, ka jau noslēgts līgums ar AstraZeneca un turpinās darbs "visos virzienos" ar mērķi panākt vienošanos arī ar citām kompānijām.

Tātad, pēc izdevuma vērtējuma, "Vācija un ES riskē atpalikt" no ASV un Lielbritānijas.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. Saskaņā ar PVO jaunākajiem datiem, pasaulē fiksēti aptuveni 26,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 871 tūkst. cilvēku.

24
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Lielbritānija, ES, ASV
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (677)
Pēc temata
Infekcionists pastāstīja, kur var rasties jauns Covid-19 izplatības risks
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Perevoščikovs: pat pārpildītā autobusā ir sarežģīti inficēties ar Covid-19
Sergejs Šoigu vakcinējies ar Krievijā izstrādāto vakcīnu "Sputnik V"
Avangard

National Interest novērtējis Krievijas "Avangardu" draudus ASV

6
(atjaunots 10:49 23.09.2020)
"Avangard" pārvietojas hiperskaņas ātrumā, turklāt spēj manevrēt atmosfērā. Tā iespējas apgrūtina pretošanos ierocim.

RĪGA, 23. septembrisSputnikAmerikāņu publicists Pīters Sučiu savā rakstā izdevumam National Interest pastāstījis par Krievijas hiperskaņas bloku "Avangard". Viņš izteica pieņēmumu, ka ierocis metīs nopietnu izaicinājumu ASV, vēsta RIA Novosti.

Publikācijas autors atgādināja, ka "Avangard" pārvietojas hiperskaņas ātrumā, turklāt spēj manevrēt atmosfērā. Tā iespējas apgrūtina pretošanos ierocim. Viņš norādīja, ka, pēc Pekinas domām, Krievijas hiperskaņas starpkontinentālās ballistiskās raķetes ar kodollādiņiem var likvidēt ASV aizsardzību.

Sučiu uzsvēra, ka "Avangard" ir tikai viens no Krievijas lielā arsenāla komponentiem – tajā ir 528 starpkontinentālās sauszemes un zemūdens ballistiskās raķetes, kā arī kodolieroči, ko nogādā bumbvedēji.

Pie tam Savienoto Valstu pretraķešu aizsardzība ir paredzēta tikai "nelielam skaitam" starpkontinentālo ballistisko raķešu, ko var palaist Ziemeļkoreja, sūkstījās publicists.

Par hiperskaņas raķešu kompleksu "Avangard" Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi pastāstīja savā vēstījumā Federālajai sapulcei 2018. gadā. Toreiz viņš iepazīstināja arī ar citiem jaunajiem ieročiem. Tagad Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas oficiāli informējusi: tās rīcībā ir hiperskaņas ieroči.

"Avangard" spēj lidot atmosfēras blīvajos slāņos, pārvietojoties starp kontinentiem ātrumā, kas pārsniedz Maha skaitli vairāk nekā 20 reizes. Dodoties uz mērķi, planējošais spārnotais bloks izpilda tā saucamos dziļos manevrus – gan uz sāniem par vairākiem tūkstošiem kilometru, gan augstumā. Šī iemesla dēļ tas ir absolūti neaizniedzams visiem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļiem.

6
Tagi:
ieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Hiperskaņas komplekss "Avangard" stājies kaujas dežūrā
Trieciens no dzīlēm. Ar ko Krievijai draud ASV hiperskaņas ieroči
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
Ķīnā jauno Krievijas ieroci uzskata par biedējošāku, salīdzinājumā ar kodolbumbu
Vladimirs Putins

"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins

3
(atjaunots 11:48 23.09.2020)
Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - ANO Ģenerālās asamblejas dalībniekiem paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. ANO Ģenerālās asamblejas augstā līmeņa sesija strādā koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pasaules valstu līderi "sabraukuši" Ņujorkā virtuāli.  Līdz ar to viesiem no Irānas un Ziemeļkorejas nevajadzēja raizēties par ASV vīzām, bet protokola dienestiem – saskaņot prezidentu grafikus. Tomēr jebkuras pārrunas izrādījušās neiespējamas. Pie tam no ekrāna runāja par aktuālāko – pārsvarā par epidēmiju un tās sekām ekonomikā, stāsta RIA Novosti.

Virtuālās debates

"Nākotne, ko mēs vēlamies, un ANO, kas mums ir vajadzīga," tādu sesijas nosaukumu šogad ierosināja organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Diezin vai nākotnē Ģenerālajai asamblejai nāksies izmantot virtuālo formātu, bet šoreiz nebija izvēles. Ņujorka, kurā izvietota ANO galvenā mītne, ir epidēmijas centrā. Tikai retais valsts vadītājs izšķirtos ierasties un pie tam izturēt obligāto divu nedēļu karantīnu.

Tāpēc Ģenerālā asambleja ierosināja valstu vadītājiem ierakstīt uzrunas. Ierakstu demonstrēja debašu gaitā. Zālē ekrāna priekšā bija tikai nedaudzi viesi – pa vienam no valsts. Zālē esošā pārstāvja ievadvārdam un  valsts vadītāja uzrunai tika atvēlētas 15 minūtes. Lai arī runas bija ierakstītas savlaicīgi, daudzi reglamentu pārkāpa.

"Ķīnas" vīruss

ASV prezidenta uzruna bija pati īsākā no visām viņa līdzšinējām runām – tikai mazliet vairāk nekā 7 minūtes. Piemēram, pirms trim gadiem viņš runāja 41 minūti. Tiesa, to atliku likām kompensēja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Kellija Krafta. Viņa ilgi stunāja par Trampa administrācijas nopelniem starptautiskajā arēnā: pieminēja gan līgumus ar Izraēlu, gan Serbijas un Kosovas vienošanos, gan uguns pārtraukšanu Idlibā, Sīrijā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Tramps sāka ar koronavīrusu, nosauca to par "Ķīnas vīrusu" un turpināja asi kritizēt Pekinu. Cita starpā – arī par "mēri, ko tā uzsūtījusi pasaulei". Viņš aicināja ANO risināt "īstas problēmas" – pēc viņa domām, to starpā ir terorisms, sieviešu apspiešana, piespiedu darbs, narkotiku trafiks, cilvēku tirdzniecība un seksa tirdzniecība, etniskās tīrīšanas, vajāšana reliģisku motīvu dēļ.

Ķīnas pārstāvis, kurš uzstājās drīz pēc Trampa, apliecināja, ka Ķīna ir gatava aktīvi piedalīties starptautiskajos zinātniskajos pētījumos, kuru mērķis ir noskaidrot koronavīrusa izcelsmi un izplatības ceļus. "Mēs arī turpmāk sniegsim partneriem informāciju par diagnostikas un ārstēšanas metodēm, sniegsim palīdzību un atbalstu valstīm, kam tas vajadzīgs," apsolīja Sji Dziņpins. Viņš atgādināja, ka jau vairākas vakcīnas Ķīnā iziet klīnisko izmēģinājumu trešo posmu.

Pandēmijas priekšā valstīm ir jāapvieno spēki, viņš uzsvēra. Pie tam, pēc viņa domām Pasaules veselības organizācijas, ko Tramps bieži kritizē, loma ir "fundamentāla un vadoša".

"Ķīna ir lielākā jaunattīstības valsts pasaulē. Mēs nekad netieksimies pēc hegemonijas, ekspansijas un ietekmes sfēru radīšanas. Mēs nevēlamies nekādus karus – ne aukstos, ne karstos," piebilda ĶTR priekšsēdētājs.

Principiāli jauns izaicinājums

Tāpat kā citi valstu vadītāji, arī Krievijas prezidents savu uzrunu ierakstīja savlaicīgi. Klātienē viņš Ģenerālajā asamblejā uzstājās pirms pieciem gadiem. Toreiz viņš atzīmēja, ka jāapvieno pūles cīņā ar teroristisko grupējumu, kura nežēlība šokēja civilizēto cilvēci. Uzruna izskanēja 2015. gada 28. septembrī. Divas dienas vēlāk Krievijas Gaisa spēki sāka pirmos uzlidojumus kaujiniekiem Sīrijas teritorijā. Krievijas aviācijai izdevās lauzt stāvokli par labu Damaskai un sekmīgi cīnīties pret teroristiem.

Tagadējās runas sākumā Vladimirs Putins atgādināja par divām jubilejām: Otrā pasaules kara beigu un Apvienoto Nāciju Organizācijas radīšanas 75. gadadienu. Neskatoties uz sarežģīto mūsdienu starptautisko politiku, ANO ar godu pilda galveno misiju – sargāt mieru, uzskata Krievijas prezidents. Jautājumā par organizācijas reformēšanu, Maskava uzskata, ka Drošības padomei lielākā mērā jāņem vērā visu valstu intereses, taču pie tam tai jābūt svarīgam posmam globālās pārvaldes sistēmā.

"Mēs visi esam saskārušies ar principiāli jaunu izaicinājumu – koronavīrusa pandēmiju, - Putins pievērsās savas uzrunas otrajai tēmai. – Karantīnas, robežu slēgšana, daudzu smagu problēmu rašanās gandrīz visu valstu pilsoņiem – tā ir mūsdienu realitāte."

Ar epidēmiju saistītā sociālo ekonomiskā šoka mērogu vēl nāksies novērtēt nākotnē. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka globālo ekonomiku nāksies atjaunot ilgi, ļoti ilgi. Pie tam ne vienmēr iedarbīgi būs agrākie krīzes pārvarēšanai paredzētie pasākumi, uzskata Krievijas prezidents. Būs vajadzīgi jauni nestandarta risinājumi. Tos valstis var izstrādāt tikai kopā. Tas ir gan ANO, gan G20 valstu svarīgākais uzdevums.

Putins no jauna piesaistīja uzmanību Krievijas ierosinājumam izveidot "zaļos koridorus", kuros nedarbotos tirdzniecības kari un sankcijas. Pārsvarā tie paredzēti pirmās nepieciešamības precēm, medikamentiem, individuālās aizsardzības līdzekļiem. Kopumā vispasaules tirdzniecības atbrīvošana no šķēršļiem un nelikumīgām sankcijām varētu kļūt par teicamu balstu globālās izaugsmes atjaunošanai un bezdarba samazināšanai. "Tā patiešām ir ārkārtīgi aktuāla globālā sociālā problēma, tāpēc politikas misija ir nobruģēt ceļu tirdzniecībai, kopīgiem projektiem un godīgai konkurencei, nevis saistīt rokas biznesam un lietišķajai iniciatīvai," uzstāja Putins.

Pandēmija ir saasinājusi arī virkni ētisko un tehnoloģisko problēmu. Piemēram, modernās digitālās tehnoloģijas ir ļāvušas ātri pārveidod izglītības sistēmu, mākslīgais intelekts palīdzēja izvēlēties optimālas ārstēšanas shēmas. Taču, tāpat kā jebkurām citām inovācijām, arī digitālajām tehnoloģijām raksturīga nekontrolējama izplatība, tās var nokļūt radikāļu un ekstrēmistu rokās. Tāpēc kiberdrošības jautājumi ir pelnījuši nopietnu sarunu ANO, akcentēja Putins.

Tāpat kā ekonomikā, arī veselības aprūpē ir maksimāli jāatbrīvojas no partnerattiecību šķēršļiem. Krievijas prezidents ieteica tuvākajā laikā sasaukt augsta līmeņa konferenci tiešsaistē valstīm, kas vēlas veidot sadarbību pret koronavīrusu paredzēto vakcīnu izstrādē.

Cerība uz tikšanos

"Godājamie kolēģi! Gribu vēlreiz uzsvērt: Krievija darīs visu iespējamo, lai veicinātu reģionālo krīžu noregulēšanu politiskā un diplomātijas ceļā, - klausītājus uzrunāja Putins. – Neskatoties uz visiem strīdiem un domstarpībām, dažkārt jūtamo dažu kolēģu neizpratni un pat neuzticību, mēs uzstājīgi piedāvāsim konstruktīvas, kopīgas iniciatīvas, it īpaši bruņojuma kontroles jomā. Tas cita starpā attiecas arī uz ķīmisko, bioloģisko un toksisko ieroču aizliegšanu."

Vienlaikus Maskava cer arī uz savstarpēju ieturētību jauno raķešu sistēmu izvēešanas jomā. Krievija jau ir pasludinājusi moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa sauszemes raķešu dislokācijai Eiropā un citos pasaules reģionos līdz brīdim, kamēr no tās atturēsies Amerikas Savienotās Valstis. "Diemžēl mēs nedzirdam reakciju uz mūsu piedāvājumu no no parneriem Amerikā, ne viņu sabiedrotajiem," atzīmēja Putins.

Tāpat Krievija nākusi klajā ar iniciatīvu parakstīt juridiski saistošu vienošanos ar visu vadošo kosmisko lielvalstu dalību, kas paredzētu aizliegumu bruņojuma dislokācijai kosmosā, spēka vai spēka draudu pielietojumu attiecībā pret kosmiskajiem objektiem.

Noslēgumā Putins atgādināja arī par ierosinājumu sasaukt "Lielā piecnieka" valstu samitu. Līdz ar Krieviju to veido ASV, Ķīna, Francija un Lielbritānija. Tā mērķis – apstiprināt pamatprincipus starptautiskajā darbībā, izstrādāt ceļus aktuālāko mūsdienu problēmu efektīvam risinājumam. Visi dalībnieki iniciatīvu atbalstījuši. Tagad Maskava cer organizēt tikšanos augstākajā līmenī, tiklīdz to pieļaus epidemioloģiskā situācija.

3
Tagi:
ANO, Putins, Tramps
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Krievijas prezidents ierosinājis ANO Drošības padomes locekļu videotikšanos
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

0
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
0
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā