Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām

80
(atjaunots 14:31 02.09.2020)
Ja Latvija neatzīst vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā, tai ir jādarbojas tieši šajā plaknē, taču iebraukšanas aizliegums ir politisks, ne tiesisks jautājuma risinājums.

RĪGA, 2. septembris – Sputnik. Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju aizliegusi iebraukšanu 30 Baltkrievijas pilsoņiem, ieskaitot valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka šīs personas it kā esot saistītas ar krāpšanos prezidenta vēlēšanās un vardarbīgu izturēšanos pret miermīlīgiem demonstrantiem.

Ar Baltkrieviju saistītā situācija atrodas nevis tiesiskajā, bet gan politiskajā dimensijā, un ir neiespējami komentēt to no starptautisko tiesību normu viedokļa, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.

"Baltijas valstu sankcijas pret Baltkrieviju nepakļaujas tiesiskajām normām. Neapšaubāmi, katrai valstij ir tiesības liegt iebraukšanu jebkuram ārvalsts pilsonim. Šeit ir jāsaprot, uz kādu tiesisko normu pamata iebraukšana ir aizliegta, kā Lukašenko un viņa valdības locekļi apdraud Latviju. Ja jūs neatzīstat vēlēšanas, strādājiet šajā plaknē, bet iebraukšanas aizliegums ir politisks, nevis tiesisks jautājuma risinājums," paskaidroja Joffe.

Jurists akcentēja, ka sankcijās pret Baltkrieviju tiesisku saistību nav, ir tikai Latvijas valsts vēlme izdarīt spiedienu pret Baltkrieviju un panākt atkārtotas vēlēšanas.

Baltkrievijā turpinās protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko saņēmis 90,1% balsu. Opozīcija neatzina vēlēšanu iznākumu, aicināja organizēt atkārtotu balsošanu un izveidoja koordinācijas padomi, kuras mērķis esot "varas nodošana" Baltkrievijā. Ģenerālprokuratūra konstatēja, ka tā apdraud valstiskumu un ierosināja krimināllietu.

80
Pēc temata
Latvija uz pieciem gadiem ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem: personu saraksts
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Politologs: Baltija velti vicina sankciju vāli – Lukašenko tā nerūp

KF Baltijas flotes kuģis sadūries ar kravas kuģi pie Dānijas krastiem

1
(atjaunots 07:40 24.09.2020)
Krievijas Baltijas flotes kuģa un civilā kuģa sadursme notikusi netālu no Kopenhāgenas sliktas redzamības apstākļos.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Vakar, 23. septembrī jūras šaurumā starp Dāniju un Zviedriju refrižerators ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadūries ar Krievijas Baltijas flotes mazo pretzemūdeņu kuģi "Kazanec". Cietušo nav. Krievijas kuģis patstāvīgi devies uz Baltijsku, kuģi "ICE Rose" aizturējušas Dānijas varasiestādes, lai noskaidrotu tā stāvokli, vēsta RIA Novosti.

Sadursme notikusi no rīta sliktas redzamības apstākļos, informēja Baltijas flotes preses dienests.

"2020. gada 23. septembra rītā, Baltijas šauruma zonā, sliktas redzamības apstākļos notikusi refrižeratora ar Māršala salu karogu "ICE Rose" sadursme ar Baltijas flotes pretzemūdeņu kuģi "Kazanec"," teikts paziņojumā.

Saskaņā ar jūras kuģu monitoringa vietnes datiem, kravas kuģis Ice Roze izgājis no Sanktpēterburgas, tam bija jāierodas Gēteborgā 23. septembrī pl. 22:00 pēc Latvijas laika. Taču pl. 10:59 pēc Latvijas laika kuģis mainījis kursu un sācis pārvietoties pa apli, pēc tam devies pretējā virzienā. Sadursmes brīdī kuģa ātrums samazinājies 12 reizes – no 3,7 mezgliem (6,7 km/h) līdz 0,3 mezgliem (0,5 km/h).

"Kazanec" korpuss guvis sūci virs ūdenslīnijas un patstāvīgi atgriezīsies bāzes vietā Baltijskā, precizēja Baltijas flotes preses dienests.

"Incidenta iemeslus un apstākļus noskaidros Baltijas flotes komisija," atzīmēja preses dienests.

Savukārt Dānijas speciālo operāciju vienības dežurējošais darbinieks informēja, ka varasiestāžu rīcībā nav informācijas par kuģu sadursmes iemesliem. "Es nezinu, kādi ir incidenta iemesli... Mums nav informācijas par cietušajiem ne uz Ice Rose, ne uz Krievijas fregates," pavēstīja oficieris.

Viņš piebilda, ka Dānijas varasiestādes aizturējušas kuģi Ice Rose, lai noskaidrotu tā stāvokli pēc sadursmes ar KF kuģi. "Mēs gaidām izmeklējumu, lai noskaidrotu, vai tas var turpināt funkcionēt," konstatēja Dānijas iestāde.

Saskaņā ar telekanāla SVT datiem, kas atsaucas uz Dānijas krasta apsardzes pārstāvi, kuģu sadursmē neviens nav cietis, evakuācija nebija nepieciešama.

"Degvielas noplūde nav notikusi, uz kuģiem esošo cilvēku evakuācija nebija nepieciešama," informēja Dānijas krasta apsardzes pārstāve Lisbete Jorgensena.

Kuģis "Ice Rose" pieder kompānijai "Maestro Shipping", kuras galvenais ofiss atrodas Šveicē. Kuģis būvēts 1985. gadā.

Krievijas jūrnieku arodbiedrība informēja, ka tās rīcībā nav precīzu datu par to, vai uz "Ice Rose" ir  Krievijas pilsoņi.

"Precīzu datu nav, tomēr tas ir iespējams, 2019. gada janvārī ekipāžu veidoja jūrnieki no Krievijas, Ukrainas, Polijas un Latvijas," pastāstīja arodbiedrība.

1
Tagi:
Baltijas flote, Krievija
B-1B Lancer

Amerikāņu eksperts skaidro, kāpēc ASV nevar sagraut Kaļiņingradu

22
(atjaunots 17:26 23.09.2020)
Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, uzskata eksperts.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Krievijas un ASV kara gadījumā Kaļiņgradas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārraušanai ASV vajadzīgs lielāks skaits stratēģisko bumbvedēju, nekā pašlaik, vēsta RIA Novosti. Šādu viedokli paudis Demokrātiju aizsardzības fonda Militārās un politiskās varas centra militārais analītiķis Šeins Preizvoters, vēsta Defence One.

Eksperts konstatēja, ka Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, taču patlaban bruņojumā ir tikai 140 lidmašīnas. Raksta autors atgādināja, ka līdz 2040. gadam plānots palielināt aviācijas parku līdz 175 eksemplāriem.

"Pat neskatoties uz to, ka ASV ir bāzes un sabiedrotie reģionā, milzīgais pretdarbības līdzekļu skaits, kas nepieciešami, piemēram Kaļiņingradas PGA integrētās sistēmas likvidēšanai, prasīs lielu skaitu bumbvedēju," klāstīja Preizvoters.

Tāpat viņš atzīmēja arī stratēģisko bumbvedēju lielo nozīmi arī gadījumā, ja sāksies karš ASV un Ķīnas startā. "Neredzamās" lidmašīnas varēšot iekļūt aizsargātos rajonos Ķīnas teritorijā, savukārt parastie bumbvedēji būšot noderīgi, sākoties karadarbībai rajonos, ko neaizsniedz Ķīnas PGA sistēmas.

22
Tagi:
pretgaisa aizsardzība, aizsardzība, karš, Krievija, ASV
Pēc temata
Eksperts: amerikāņu bumbvedēji – viegls mērķis Krievijas S-400
"Tas ir kaut kas jauns": NATO izdomājuši, kā karot ar krievu tankiem
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400