Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām

82
(atjaunots 14:31 02.09.2020)
Ja Latvija neatzīst vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā, tai ir jādarbojas tieši šajā plaknē, taču iebraukšanas aizliegums ir politisks, ne tiesisks jautājuma risinājums.

RĪGA, 2. septembris – Sputnik. Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju aizliegusi iebraukšanu 30 Baltkrievijas pilsoņiem, ieskaitot valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka šīs personas it kā esot saistītas ar krāpšanos prezidenta vēlēšanās un vardarbīgu izturēšanos pret miermīlīgiem demonstrantiem.

Ar Baltkrieviju saistītā situācija atrodas nevis tiesiskajā, bet gan politiskajā dimensijā, un ir neiespējami komentēt to no starptautisko tiesību normu viedokļa, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.

"Baltijas valstu sankcijas pret Baltkrieviju nepakļaujas tiesiskajām normām. Neapšaubāmi, katrai valstij ir tiesības liegt iebraukšanu jebkuram ārvalsts pilsonim. Šeit ir jāsaprot, uz kādu tiesisko normu pamata iebraukšana ir aizliegta, kā Lukašenko un viņa valdības locekļi apdraud Latviju. Ja jūs neatzīstat vēlēšanas, strādājiet šajā plaknē, bet iebraukšanas aizliegums ir politisks, nevis tiesisks jautājuma risinājums," paskaidroja Joffe.

Jurists akcentēja, ka sankcijās pret Baltkrieviju tiesisku saistību nav, ir tikai Latvijas valsts vēlme izdarīt spiedienu pret Baltkrieviju un panākt atkārtotas vēlēšanas.

Baltkrievijā turpinās protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, Lukašenko saņēmis 90,1% balsu. Opozīcija neatzina vēlēšanu iznākumu, aicināja organizēt atkārtotu balsošanu un izveidoja koordinācijas padomi, kuras mērķis esot "varas nodošana" Baltkrievijā. Ģenerālprokuratūra konstatēja, ka tā apdraud valstiskumu un ierosināja krimināllietu.

82
Pēc temata
Latvija uz pieciem gadiem ievieš sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem: personu saraksts
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Lukašenko neapmeklēs Latviju, lai apspriestu tranzītu un BelAES: Baltija ievieš sankcijas
Politologs: Baltija velti vicina sankciju vāli – Lukašenko tā nerūp
Krievijas vakcīna pret Covid-19, foto no arhīva

Ungārijai drīkst, pārējiem nē: Brisele paziņoja lēmumu par vakcīnu Sputnik V

70
(atjaunots 14:12 01.12.2020)
Eiropas Komisijā uzsvēra, ka Ungārijas valsts pati nes atbildību par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V pielietošanu.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Krievijas vakcīna pret koronavīrusu Sputnik V, tās ārkārtas apstiprināšanas un pielietošanas gadījumā Ungārijā, nevarēs tikt izmantota citās Eiropas Savienības valstīs, citē RIA Novosti Eiropas Komisijas pārstāvja paziņojumu Briseles brīfingā.

"ES dod priekšroku tam, lai visas vakcīnas, kuras tiek piedāvātas Eiropas pilsoņiem, saņem apstiprinājumu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA). Taču steidzamas procedūras ietvaros valsts var ārkārtas kārtībā atļaut vakcīnas izmantošanu savā teritorijā un tās izplatību savu pilsoņu vidū. Taču mēs iestājamies par to, lai būtu maksimāls caurspīdīgums vakcīnas jautājumos," sacīja viņš.

EK paskaidroja, ka dotajā gadījumā runa varētu būt par "laikā ierobežotu un ārkārtas lēmumu, par kuru valsts pati nes atbildību".

"Ja šo vakcīnu atļauj pielietot Ungārijas varasiestādes, tad runa ir tikai par pielietošanu Ungārijas teritorijā," uzsvēra EK pārstāvis.

Augusta sākumā Krievijas Veselības ministrija reģistrēja pirmo vakcīnu pasaulē Covid-19 profilaksei, ko izstrādāja Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un infekciju centra speciālisti sadarbībā ar Tiešo investīciju fondu. Vakcīnai tika izmantota labi izpētītā cilvēka adenovīrusa vektora platforma. Tā ieguva nosaukumu "Sputnik V"

Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija pēc Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministra Denisa Manturova un Ungārijas ārlietu ministra Petera Sijarto pārrunām paziņoja, ka Krievija apspriež Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V ražošanu, šajā valstī tiek gatavota ražošanas platforma. Sijarto 27. novembrī paziņoja, ka decembrī valstij sāks piegādāt mazas vakcīnas Sputnik V partijas, janvārī būs lielākas.

Eiropas Zāļu aģentūra iepriekš paziņoja par kontaktiem ar Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu Sputnik V izstrādātāju, atzīmējot, ka šādu preparātu apstiprināšanas termiņi ir grūti paredzami. Tajā pašā laikā EMA uzsvēra, ka ES koncentrē resursus šo procesu paātrināšanai un izpētes un atļauju izsniegšanas termiņu samazināšanai vakcīnām pret Covid-19.

Otrā starpposma vakcīnas Sputnik V klīniskā izmēģinājuma datu analīze nodemonstrēja 91,4% efektivitāti 28. dienā pēc pirmās injekcijas, vakcīnas efektivitāte 42. dienā pēc pirmās injekcijas pārsniedz 95%.

70
Tagi:
Eiropa, vakcīna, Krievija, Ungārija
Pēc temata
Koronavīruss skāris G20 samitu. Taču Rietumi necietīs Krievijas vakcīnu
Eiropas Komisija apstiprinājusi līgumu par vakcīnas iepirkumu ES dalībvalstu vārdā
Krievijā nosauca Sputnik V vakcīnas dozas cenu ārvalstīm
PVO pārstāve informēja, ka Krievija pieteikusi vakcīnas "Sputnik V" sertifikāciju
Kravu tranzīts, foto no arhīva

"Dīvaina laime": KF izvērtēja Latvijas panākumus pēdējo 16 gadu laikā

45
(atjaunots 00:11 01.12.2020)
Tranzīta sabrukums, zivsaimniecības nozares iznīcināšana un masveida migrācija: kā varasiestādes "padarīja laimīgus" Latvijas iedzīvotājus tās dalības laikā Eiropas Savienībā.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas ir ieguvusi ​"dīvainu laimi​" pēc iestāšanās Eiropas Savienībā: ekonomika ir sagrauta, cilvēki aizbraukuši – konstatēja Krievijas politiķis, KF Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

​"2004. gadā iestājoties ES, Latvija nolēma, ka ir ieguvusi laimi. Iznākums: Latvijas tranzīta krahs, zivsaimniecības nozares, gandrīz visas rūpniecības iznīcināšana, alus darītavu slēgšana (PSRS laikā bija aptuveni 80, palikušas 3-4). 370 tūkstoši cilvēku pa šo laiku pametuši valsti. Dīvaina laime," uzrakstīja Puškovs Twitter.

​Krievijas politiķis jau bija atzīmējis, ka Latvijas ekonomikas sabrukums kļuva par Baltijas republikas varasiestāžu rusofobas politikas rezultātu. Pēc viņa sacītā, Latvija tik cītīgi pārrāva visas saiknes ar Krieviju, ar tik lielu sajūsmu uzbruka Maskavai EDSO un EPPA, ka Krievija sāka uz to reaģēt ilgi pirms Ukrainas krīzes. Uz ko cerēja Rīgā – nav skaidrs, pauž neizpratni Puškovs.

Krievijas senators pieņēma, ka Latvijas varasiestādes nedomāja par savas politikas un retorikas sekām, un "saņēma to, ko nevarēja nesaņemt". Puškovs piedāvāja adresēt jautājumus par tranzīta nozari Latvijas ĀM vadītājam Edgaram Rinkēvičam – "karstasinīgam politiskā kara ar Krieviju piekritējam": varbūt viņš atradīs kravas Latvijas dzelzceļiem un Rīgas ostām.

Latvijas Satiksmes ministrija aizvadītajā nedēļā vērsās pie Krievijas Transporta ministrijas ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā. Iestādes vadītājs Tālis Linkaits pauda ieinteresētību "katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju".

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī "Latvijas Dzelzceļš", kurš jau ir paziņojis par masveida darbinieku atlaišanu.

45
Tagi:
tranzīts, Latvija, Aleksejs Puškovs
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Pirmais sniegs Rīgā, foto no arhīva

Covid-19 ierobežojumu pārkāpumus varētu pielīdzināt genocīdam

0
(atjaunots 07:17 02.12.2020)
Krimināllikumā varētu iekļaut atbildību par aicinājumiem neievērot ārkārtējās situācijas režīma ierobežojošos pasākumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu var tikt ieviesta kriminālatbildība, savukārt prasību izpildīšanas kontrolei var tikt piesaistīti Aizsardzības ministrijas resursi, pastāstīja Latvijas Radio Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija).

Pēc viņa sacītā, pēc dažām nedēļām Saeimas apakškomisija varētu sākt pārskatīt Krimināllikumu, lai paredzētu tajā atbildību par aicinājumiem neievērot ierobežojošos pasākumus. Apspriešanā plānots iesaistīt ekspertus, policiju, prokuratūru, tiesu pārstāvjus.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," teica Rancāns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ierobežojumu ievērošanas kontrole nav pietiekama, un ir pienācis brīdis lūgt palīdzību Aizsardzības ministrijai.

"Iespējams, ielās būtu jāizvieto patruļas. Policijai tik daudz cilvēku patruļām pat lielākajās pilsētās nepietiks," paudis komisijas priekšsēdētājs.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks iepriekš paziņoja, ka ir gatavs izvērtēt, kādus resursus uz neilgu laiku piešķirt policijai ierobežojumu kontrolēšanai, ja IeM nespēs tikt gala. Pēc viņa sacītā, šādā gadījumā pārsvarā var piesaistīt zemessargus.

Jautājums par kriminālatbildības ieviešanu par aicinājumiem nelietot sejas aizsargmaskas tika apspriests Saeimas komisijā arī iepriekš, tomēr pie vienota viedokļa deputāti nenonāca. Tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne tostarp atgādināja, ka vārda brīvības ierobežojumus valsts var noteikt tikai tad, ja pastāv neapstrīdami un tieši draudi sabiedrībai.

Jūrmalas domes deputāte Elizabete Krivcova ("Saskaņa") komentēja Rancāna iniciatīvu sociālajos tīklos.

"Deputātam derētu uz mirkli aizdomāties, kā darbosies šāds sods, kad noteikumi mainās katru nedēļu. Šonedēļ nedrīkst nākt uz skolu, nākamnedēļ – taisīt manikīru, pēc tam manikīru drīkst taisīt, taču nedrīkst aicināt ciemiņus. Katru nedēļu – savi aizliedzošie vārdi, galvenais, lai policija nesajauc, kurš par ko jāsoda. Varbūt, valdībai derētu pamēģināt izveidot loģiskākus un konsekventākus ierobežojumus. Tad tos būs vienkāršāk ievērot un nenāksies sodīt par viedokļa paušanu," uzrakstīja Krivcova savā Facebook lapā.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Lemberga "tingel-tangelis" sadusmoja ministri: VM vadītāja draud ar stingriem pasākumiem
Bez maskas veikalā neielaist: ko Latvijas iedzīvotāji domā par režīma pastiprināšanu
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Staķis: tie, kas nevar atļauties nopirkt sejas maskas, saņems tās par brīvu