Challenger 2

Times: Lielbritānija plāno atteikties no tankiem

97
(atjaunots 18:25 30.08.2020)
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka karadarbības mainīgais raksturs prasa lielākas investīcijas kiberbruņojumā, kosmosā un citās mūsdienīgajās tehnoloģijās.

RĪGA, 30. augusts — Sputnik. Lielbritānija izvērtē iespēju atteikties no tankiem bruņoto spēku modernizācijas piedāvājuma ietvaros, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Times.

Avīzes rīcībā nonākušie dati liecina, ka valdība izskata iespēju atteikties no tankiem, ņemot vērā tanku Challenger 2 un kājnieku kaujas mašīnu Warrior modernizācijas pieaugošās izmaksas – abas šīs bruņoto spēku rīcībā esošās vienības pērn tika atzītas par novecojušām, vēstīja Times.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka karadarbības mainīgais raksturs prasa lielākas investīcijas kiberbruņojumā, kosmosā un citās mūsdienīgajās tehnoloģijās, stāsta izdevums.

Ziņots, ka diskusija par atteikšanos no tankiem ir daļa no valdības pārskata, kas saistīts ar ārpolitikas, aizsardzības un drošības jautājumiem, ko plānots noslēgt novembrī.

"Pie tam saglabājas iespēja modernizēt Challenger 2 vai iegādāties no Vācijas tanku Leopard 2. Lielbritānija jau painteresējusies, kāds ir tās partneru NATO viedoklis par ierosinājumu atteikties no smagās bruņutehnikas un mainīt militāro ieguldījumu aliansē," raksta avīze.

Saskaņā ar jauno ierosinājumu, Lielbritānija pievērsīs uzmanību līdera pozīcijām trieciena aviācijas jomā un piedāvās sabiedrotajiem 50 helikopterus Apache, kā arī degvielas uzpildei paredzētos smagos helikopterus un izlūkošanas helikopterus.

97
Tagi:
bruņojums, Aizsardzības ministrija, Lielbritānija
Pēc temata
Latvija kļūst par NATO norakstītās bruņutehnikas noliktavu
Lielbritānijas aizsardzības ministrs pieļāvis, ka ASV vairs nebūs pasaules līderis
Kā britu kanonāde atbalsosies Latvijā
Baltijas reģiona militāri politiskā groteska
ES un Polijas karogi

"Prasiet Putinam": poļu viedoklis par reparācijām par Otro pasaules karu

17
(atjaunots 11:21 04.03.2021)
Poļu izdevuma lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Poļu izdevuma Interia lasītāji novērtējuši kultūras, nacionālā mantojuma un sporta ministra vietnieka Jaroslava Sellina plānus pieprasīt no Krievijas reparācijas par Otro pasaules karu, stāsta RIA Novosti.

Iepriekš Vācijas vēstnieks Polijā Arndts Fraitāgs fon Loringhofens paziņoja, ka kara reparāciju jautājums politiskā plānā ir slēgts. Viņš atgādināja, ka Berlīne samaksājusi Varšavai divus miljardus eiro par Otro pasaules karu.

Sellins vācu diplomātlam nepiekrita – pēc viņa domām, Padomju Savienība neesot samaksājusi Polijai no Vācijas saņemto kompensāciju.

"Polijas valsts izrādījās pēc Otrā pasaules kara ar reparācijām apdāvināmo valstu saraksta lejasgalā," apgalvoja Sellins un paziņoja, ka Varšavai esot "morālas tiesības" uz taisnīgumu.

Pie tam politiķis atzina, ka to būs grūti panākt, tomēr uzsvēra, ka Polijai vajagot pastāvīgi apspriest šo tēmu, bet pēc tam "nolikt prasības uz galda".

Poļu lasītāji norādīja, ka Sellina viedoklis ir kļūdains un atgādināja par PSRS lomu Polijas valsts atbrīvošanā un saglabāšanā.

Citu starpā komentētājs Tom atzīmēja, ka karā uzvarēja Padomju Savienība, lai arī Varšava atsakās to atzīt.

"Nebūtu nekādas Polijas, ja ne tie 650 tūkstoši padomju karavīru, kuri miruši poļu zemē, karojot ar Hitleru," viņš norādīja.

Tāpat lasītājs atgādināja, ka Polija pēc kara saņēmusi virkni vācu pilsētu un paplašinājusi izeju pie jūtas.

"Tagad Polija pieprasa kompensācijas. Tās pienākas uzvarētājiem, ne zaudētājiem," viņš konstatēja.

Kawa cukier norādīja, ka Sellins neaptver savu izteikumu sekas.

"Ja vācieši izmaksājuši reparācijas PSRS, un kaut kādai daļai tās naudas bija jānonāk Polijā, Vācija uz tādu prasību atbildēs: prasiet nevis mums, bet Putinam," piezīmēja komentētājs.

Lasītājs 1951jk atgādināja: politiskajā plānā Polija atrodas "ceturtajā līgā".

Taka Prawda aicināja atdot Vācijai pēc kara saņemtās zemes un tikai pēc tam pieprasīt reparācijas.

Viņam piekrita lietotājs Hej – viņš atzīmēja, ka trešā daļa Polijas teritorijas ir zemes, kas pirms kara bija Vācijas sastāvā.

"Izbeidziet vispār cilāt šo tēmu. (..) Nekādas loģikas," viņš piebilda.

Savukārt komentētājs ar lietotājvārdu Wa nosauca ministra vietnieka ideju par absurdu un salīdzināja to ar prasību Stokholmai izmaksāt kompensāciju par XVII gadsimta "zviedru plūdiem" (zviedru uzbrukums Polijai 1655.-1660. gg.)

Polijas politiķi nereti apspriež reparācijas par Otro pasaules karu. Piemēram, 2019. gada decembrī valsts parlaments apstiprināja rezolūciju par to, ka Vācija un PSRS esot vienlīdz atbildīgas par Otro pasaules karu. Polija dokumentā pasludināta par "abu totalitāro režīmu pirmo upuri".

Pērnā gada februārī Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis klāstīja, ka valstij esot "bezierunu" tiesības uz Krievijas kompensācijām par zaudējumiem, kas nodarīti Otrā pasaules kara laikā. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova ieteica Jablonskim izbeigt bezgodīgos soļus.

Vēlāk Polijas valdošās partijas "Likums un taisnība" līderis Jaroslavs Kačinskis paziņoja, ka Maskavai, tāpat kā Berlīnei, esot jāsamaksā Varšavai kompensācija par zaudējumiem Otrajā pasaules karā. Valsts eksprezidents Lehs Valensa politiķa izteikumus nosauca par absurdu.

17
Tagi:
Otrais pasaules karš, Polija
Pēc temata
Baltijas valstis, kompensācijas un Krievija: kurš kuram ir parādā
Noskaidrojies, kam Krievijai nāktos samaksāt
Kaļiņingrada un trīssimt miljardi. Uz ko vēl pretendē Krievijas kaimiņi?
Doņecka

Pacietība ir izsīkusi: Doņeckas zemessargiem atļauts atklāt profilaktisku uguni

34
(atjaunots 06:47 04.03.2021)
Doņeckas varasiestādes pastāstīja, kādi faktori likuši pieņemt lēmumu par Kijevas militāro objektu likvidāciju Donbasā pat gadījumā, ja no to dislokacijas vietas nav atskanējis neviens šāviens.

RĪGA, 4. marts – Sputnik. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Tautas milicijas vadība devusi atļauju padotajiem apspiest un likvidēt pretinieka pozīcijas ar profilaktisku apšaudi. Par to liecina Tautas milicijas oficiālā pārstāvja ziņojums, kas nāca klajā vakar, 3. februārī, vēsta Sputnik Meedia.

Doņeckā atzīmēja, ka šāds lēmums pieņemts, atbildot uz nepārtrauktajām DTR teritorijas apšaudēm no Ukrainas karavīru puses.

Akcija Donbasa izvēla Doņeckā, foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Аверин

"Tādējādi Ukrainas darbības izslēdz parakstīto miera vienošanos izpildi par vispārēju pamiera režīma ievērošanu. Ukrainas militāri politiskā vadība kārtējo reizi demonstrējusi nespēju un nevēlēšanos ievērot pilsoņu kara miermīlīgas noregulēšanas kursu," konstatēja DTR Tautas milicijas pārstāvis.

Viņš uzsvēra, ka informācija par Kijevas pieļautajiem mierlīgumu pārkāpumiem periodiski tiek sniegta EDSO novērotājiem, taču no viņu puses nekāda reakcija neseko.

"Ņemot vērā starptautisko novērotāju reakcijas trūkumu uz nepātrauktajām republikas apdzīvoto vietu apšaudēm, Tautas milicijas vienībām dota atļauja sākt profilaktiskas apšaudes pretinieka apšaudes punktu neitralizācijai un likvidācijai, lai aizsargātu iedzīvotājus no Ukrainas terora," paziņoja varas struktūras pārstāvis.

Karš Donbasā nav pārtraukts

Iepriekš Ģeopolitiskās ekspertīzes centra direktora vietniece, portāla "Eirāzija" analītiķe Nataļja Makejeva konstatēja: karš Donbasā nav pārtrūcis.

"Visu šo laiku karš tur nav pārtrūcis, tāpat kā terors pret ienaidnieka vadību Donbasa republiku Tautas miliciju. Iezogas teritorijā, uzstāda spridzekli, notiek terorakts," eksperte uzsvēra komentārā radio Sputnik.

"Laiks izbeigt uzskatīt notiekošo par pamieru un uzskatīt to par pilnvērtīgu karu. Un atbilstoši reaģēt, tostarp arī visai pasaulei," aicināja Makejeva.

Zināms, ka karadarbība Donbasā sākās 2014. gadā pēc bruņotā valsts apvērsuma Kijevā.

Luganskas un Doņeckas apgabalu iedzīvotāji atteicās atzīt jaunās, antikonstitucionālā ceļā pie varas nākušās valdības leģitimitāti – reģionā notika referendumi par valstisko neatkarību. Saskaņā ar to rezultātiem tika pasludinātas Doņeckas un Luganskas tautas republikas.

Atbildei Kijeva nosūtīja uz Donbasu karaspēku – tādējādi valsts sāka karu pati pret savu valsti. Doņeckas un Luganskas iedzīvotāji ņēma rokās ieročus un saformēja zemessargu nodaļas. Sākās pilsoņu karš.

Atkārtotie starptautisko vidutāju centieni apturēt asinsizliešanu vēl joprojām nav devuši iespēju panākt miera iestāšanos reģionā.

Krievija nepametīs

Maskava, viens no starpniekiem Ukrainas un neatzīto republiku bruņotajā konfliktā, aicināja puses sākt tiešu dialogu, bet Kijeva no tā kategoriski atteicās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot situāciju, konstatēja, ka Ukrainas vadītāji nāk klajā ar saukļiem pārtraukt konfliktu Donbasā, taču pēc tam atskatās uz nacionālistiem, un process sastingst.

"Gandrīz visi agrākie valsts vadītāji, kuri nākuši pie varas, un, starp citu, arī pašreizējais, Vladimirs Aleksandrovičs Zeļenskis, nāca pie varas ar lozungiem par konflikta izbeigšanu Donbasā, nāca ar lozungu par varas apvienošanu. Nu, un galu galā, veidot attiecības ar Krieviju, taču vēl joprojām nekas neiznāk," Putins atzīmēja lielajā preses konferencē 2020. gada decembrī.

Viņš uzsvēra, ka Maskava nepametīs Donbasa iedzīvotājus.

"Donbasu mēs nepametīsim. Neskatoties ne uz ko," akcentēja Krievijas valsts vadītājs arī šī gada februārī, tiekoties ar Krievijas vadošo mediju galvenajiem redaktoriem.

34
Tagi:
karš, Donbass, Ukraina
Pēc temata
Doņeckas republikas vadītājs: diez vai Kijeva izpildīs "Šteinmeiera formulas" prasības
Leonīds Pasečņiks: Zeļenskis tā arī var palikt "prezidents-cerība"
Višinskis uzņēmis dokumentālu seriālu "Donbasa ļaudis"
Zeļenskis uzskata par nepieņemamām Krievijas prasības Ukrainai

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

0
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

0
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām