Aleksandrs Lukašenko

Lukašenko attaisnojās par automātu un paziņoja, ka "Rietumiem vajag tramplīnu uz Krieviju"

36
(atjaunots 10:47 29.08.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atbildēja uz kritiku saistībā ar automātu, ar kuru viņu nofilmēja ceļā uz Neatkarības pili, un paziņoja, ka Rietumiem ir vajadzīga nevis Baltkrievija, bet jauns produkcijas noieta tirgus.

RĪGA, 29. augusts – Sputnik. Internetā 23. augustā parādījās Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko ierašanās kadri pie Neatkarības pils. Prezidents piezemējās ar helikopteri un nokāpa pa trapu ar automātu rokās.

Šī video dēļ Lukašenko tika pakļauts skarbai kritikai. Un beidzot viņš nolēma atbildēt uz to, vēsta RIA Novosti.

Baltkrievijas līderis paskaidroja cenzoriem, ka savas ceturtdaļgadsimtu garās prezidentūras laikā viņš ne vien nav šāvis, pat ar pirkstu nav rādījis uz cilvēkiem. Un esošajos apstākļos, ārējo draudu fonā, viņš ir spiests uzturēt militārpersonu rezervi.

"Vai tas ir normāli? Un jūs mani sākat kritizēt, ka es ar automātu tur skraidu pa ielām un esmu gatavs šaut uz savu tautu. Paklausieties, es ceturtdaļgadsimta laikā uz tautu nekad ar pirkstu neesmu rādījis, nerunājot jau par šaušanu," pauda sašutumu Lukašenko.

Tāpat viņš atkārtoti atzīmēja rietumvalstu iejaukšanos Baltkrievijas valsts iekšlietās. Pēc viņa sacītā, Rietumiem pati Baltkrievija kā tāda nav vajadzīga, tur vienkārši ir nepieciešams "tramplīns, kā jau parasti, uz Krieviju".

Pēc Lukašenko domām, Rietumi sadumpojušies pret Baltkrievijas varu, perspektīvā cerot "iebāzt citu", kura palūgs militāro atbalstu. Un beigās Baltkrievija pārvērsies tirgū, kur "viņi tirgos savu produkciju".

Iepriekš Lukašenko paziņoja, ka pret Baltkrieviju tiek rosināta "diplomātiskā kautuve". Tāpat viņš apsūdzēja dažus "nestabilos" kaimiņus par iejaukšanos Baltkrievijas iekšlietās, bet konkrēti Poliju – teritoriālajās pretenzijās uz Grodņas apgabalu.

Atgādināsim, ka Baltkrievijā kopš 9. augusta turpinās masveida protesta akcijas pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komitejas oficiālajiem datiem, uzvarēja Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% vēlētāju balsu. Otrajā vietā ir opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska, kura ieguva nedaudz vairāk par 10% balsu. Opozīcija neatzina oficiālos vēlēšanu rezultātus. Tihanovska izbraukusi no valsts uz Lietuvu.

Pirmajās dienās kārtības sargi nežēlīgi apspieda protesta akcijas. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 600 vērsās ar iesniegumiem par miesas bojājumu nodarīšanu aizturēšanas laikā. Saskaņā ar Veselības ministrijas datiem, trīs cilvēki gājuši bojā. Saskaņā ar IeM informāciju, nekārtību laikā cieta vairāk nekā 120 kārtības sargu. Vēlāk kārtības sargi pārstāja izdzenāt mītiņus un pielietot spēka metodes.

36
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Aleksandrs Lukašenko Minskā izkāpa no helikoptera ar automātu rokās
Putins par notikumiem Baltkrievijā: nav nepieciešamības kaut ko slēpt
Lukašenko paziņoja par "diplomātisko slaktiņu" pret Baltkrieviju
Minska atteica vizītē Baltijas valstu valdību un ĀM vadītājiem
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

9
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

9
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

8
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

8
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas

ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru

0
(atjaunots 11:07 25.09.2020)
Šogad ANO apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu.

ANO valstu līderi iecerējuši atjaunot organizāciju. Vairāki reformu piedāvājumi izskanēja jau Ģenerālās asamblejas jubilejas sēdē. Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijai apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu. Piemēram, Vladimirs Putins ieteica saglabāt veto tiesības. Par to, kāpēc tas ir svarīgi stabilitātei pasaulē, stāsta mūsu video.

0
Tagi:
Drošības Padome, ANO