Klaipēdas jūras osta

"Pārāk labi dzīvo": Lukašenko atstās Lietuvu bez minerālmēslu un benzīna tranzīta

53
(atjaunots 17:22 29.08.2020)
Aleksandrs Lukašenko sola Baltkrievijas atbildi uz vairāku valstu sankciju ieviešanu – tostarp tas skar Baltkrievijas preču tranzītu cauri Lietuvai.

RĪGA, 29. augusts – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko uzdeva valdībai izstrādāt jautājumu par visu tirdzniecības plūsmu pārorientēšanu no Lietuvas ostām uz citām, vēsta BelTa.

Lukašenko paziņoja, ka Minska atbildēs uz vairāku valstu sankcijām attiecībā pret Baltkrieviju.

Ukrainas ĀM ēka
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Tagad mēs viņiem parādīsim, kas ir sankcijas. Ja viņi (poļi un lietuvieši) vēl uz Ķīnu un Krieviju cauri mums brauca, tagad viņi lidos vai nu caur Baltijas jūru vai Melno jūru, tirgosie ar Krieviju un tā tālāk. Bet par sankciju produkciju (produkti, kam Krievija ieviesusi embargo) – lai pat nesapņo. Mēs viņiem parādīsim, kas ir sankcijas," paziņoja Baltkrievijas līderis.

Viņš piebilda, ka jau sen Ministru kabinetam dots rīkojums iesniegt piedāvājumu par visu tirdzniecības plūsmu pārorientēšanu no Lietuvas ostām uz citām.

"Tad nu redzēsim, kā viņi dzīvos. 30% Lietuvas budžeta veido mūsu kravu plūsmas cauri Lietuvai. Ko vēl vajag? Pārāk labi dzīvo. Tādēļ noliksim pie vietas," sacīja Lukašenko.

Prezidents atzīmēja, ka Baltkrievija jau ir gājusi cauri periodam, kad attiecībā pret to bija spēkā sankcijas, un republika spēja "izdzīvot".

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs 28. augustā, pirms otrās ES valstu ārlietu ministru padomes dienas sākuma, paziņoja ka iespējamo Eiropas Savienības sankciju saskaņošanas process saistībā ar situāciju Baltkrievijā turpinās.

Iepriekš ES ĀM vadītāji ziņoja, ka vienojās par jauna Baltkrievijas oficiālo personu saraksta izstrādi, kuri ir atbildīgi par "vardarbību, represijām un balsojuma rezultātu falsifikāciju" prezidenta vēlēšanās 9. augustā. Viņi uzskata Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus par falsificētiem un nepieņem tos. Diskusija par sankciju sarakstu bija ieplānota jaunajā ES ĀM vadītāju tikšanās reizē 27. augustā. Taču galīgie lēmumi netika gaidīti, jo tikšanās bija neformāla.

Saskaņā ar aģentūras DPA datiem, Eiropas Savienības valstu ĀM vadītāji neformālās tikšanās laikā Berlīnē dalījās vērtējumā saistībā ar sankcijām pret Baltkrieviju. Aģentūra norāda, ka Baltijas valstis uzskata tiešas sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm par it kā notikušiem pārkāpumiem prezidenta kampaņas laikā un par vardarbību attiecībā pret protestu dalībniekiem par nepietiekamām. Savukārt Kipra "netieši" piedraudēja uzlikt veto sankcijām pret Baltkrieviju, ja netiks izdarīts pietiekams spiediens uz Turciju, ar kuru konfliktē Atēnas un Nikosija.

53
Tagi:
tranzīts, Aleksandrs Lukašenko, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
NATO bruņotie spēki ir pienākuši pie Baltkrievijas robežām, paziņoja Lukašenko
Lietuvā pastāstīja, kā streiki Baltkrievijā ietekmē Klaipēdas ostas darbu
Putins par notikumiem Baltkrievijā: nav nepieciešamības kaut ko slēpt
Lukašenko paziņoja par "diplomātisko slaktiņu" pret Baltkrieviju
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

2
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

2
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

7
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

7
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO