USS Ohio

"Signāls Krievijai". Priekš kam ASV nosūtīja pie Norvēģijas krastiem slepenu zemūdeni

52
(atjaunots 14:34 28.08.2020)
ASV nodeva "signālu Kremlim", nosūtot slepeno zemūdeni USS "Seawolf" pie Norvēģijas krastiem, raksta amerikāņu medijs. Radio Sputnik ēterā Amerikas pētnieks Vladimirs Batjuks pastāstīja, ko, viņaprāt, demonstrē amerikāņi.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. ASV paziņoja par zemūdenes "Seawolf" ierašanos pie Trumses krastiem Norvēģijā, nosūtot šādā veidā "signālu Krievijai", raksta The Drive.

Kā vēsta izdevums, šāda ziņu izpaušana ir netipiska taktikai, kas tiek izmantota attiecībā uz slepenām zemūdenēm. Raksta autors izteica pieņēmumu, ka tādējādi Savienotās Valstis nosūta zināmu signālu Krievijas varasiestādēm.

Taču ārzemju komentētāji atzīmē, ka Norvēģijas pilsētas izvēlē nav nejauša, jo tā atrodas netālu no pazīstamākajiem Krievijas zemūdeņu maršrutiem.

Krievijas karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Рамиль Ситдиков

Turklāt uz Trumsi tika nosūtīti seši amerikāņu stratēģiskie bumbvedēji B-52H, kuri spēj nest kodolieročus. Autors izvērtēja šādu Amerikas militārās komandēšanas soli kā "signālu, kurš ir virzīts tieši uz Maskavu".

Radio Sputnik ēterā galvenais zinātniskais darbinieks, Krievijas Zinātņu akadēmijas ASV un Kanādas institūta Militāri politisko pētījumu centra vadītājs Vladimirs Batjuks pauda viedokli, ka runa ir par cīņu par Arktiku.

"Starp lielvalstīm notiek cīņa par Arktiku – ņemot vērā globālo sasilšanu, notiek arktisko ledāju kušana un tādēļ pieejamāki kļūst Ziemeļu Ledus okeāna šelfa minerālie resursi. Turklāt pieejamāki kļūst jūras ceļi, tostarp Ziemeļu jūras ceļš. Saskaņā ar KF jūras stratēģiju, tam ir jāatrodas Krievijas kontrolē, taču amerikāņi ir kategoriski pret. Pie tam, šeit atduras viens pret otru vadošo lielvalstu drošības intereses. Pietiek pateikt, ka caur Arktiku iet īsākie starpkontinentālo ballistisko raķešu lidojuma ceļi, tas pats attiecas uz stratēģiskajiem bumbvedējiem. Tādēļ ir skaidrs, kādēļ Arktika ir svarīga. Šeit amerikāņi cenšas piesaistīt uzmanību tam, ka viņi nenodod savas pozīcijas," uzskata Vladimirs Batjuks.

Zemūdene "Seawolf" un citas šī projekta zemūdenes "Connecticut" un "Jimmy Carter" sākotnēji tika ražotas no 1983. gada kā daudzu mērķu triecienuzbrukuma kodolzemūdenes, kurām bija jākļūst par galveno Amerikas zemūdens karaspēku balstu. Pēc aukstā kara beigām projekta izmaksu kāpums un budžeta samazināšana piespieda ASV JKS atteikties no 29 šī tipa zemūdeņu būvniecības, un pēc trīs zemūdeņu izlaišanas ražošana tika slēgta. Šobrīd "Seawolf" tipa zemūdenes tiek izmantotas speciālu uzdevumu veikšanai.

52
Tagi:
ASV
Pēc temata
Par tiem, kas jūrā: Rietumos valda satraukums par jaunumiem Krievijas JKF
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu
Zemūdenes glābšana Baltijas jūrā: kā aizritēja krievu jūrnieku mācības
Pazudusi zemūdene. Atradēji lūgti zvanīt karavīriem Eiropā
Covid-19

Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka

17
(atjaunots 11:35 21.09.2020)
Desmit ES valstīs Covid-19 izplatās nekontrolējami, taču Lietuvā situācija pagaidām nav tika bēdīga.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Situācija ar Covid-19 saslimstību pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, paziņoja LTV raidījumā "Rīta panorāma" Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Vakar Latvijā tika ziņots par 10 jauniem Covid-19 gadījumiem. Perevoščikovs atzīmēja, ka pašlaik bez simptomiem izrādās vidēji tikai viens no 10 atklātajiem Covid-19 gadījumiem. Pēc viņa sacītā, smagi saslimušo skaits patlaban ir proporcionāli zemāks nekā pavasarī, jo biežāk slimo jauni cilvēki.

Tikmēr Eiropa sagaida "otro vilni – vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā. PVO uzskata, ka tas pirmām kārtām ir saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu.

Pēc Perevoščikova teiktā, saslimstību var vērtēt pēc vairākiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo analīžu rezultātu daļas. Ja pozitīvi ir vairāk par 3% veikto analīžu, tas ir kritisks rādītājs, kurš liecina par nekontrolējamu slimības izplatību.

Latvijā šis rādītājs sastāda 0,3%, savukārt desmit ES valstīs jau pārsniedz 3%. Covid-19 saslimstība stipri pieaug arī Latvijas kaimiņvalstīs. Šonedēļ valstu "dzeltenajā sarakstā", pēc atgriešanās no kurām jāievēro pašizolācijas režīms, Igaunijai pievienojusies arī Lietuva.

Pēc Perevoščikova sacītā, labā ziņa ir tas, ka Lietuvā lielākā daļa Covid-19 gadījumu tiek apsekota un pozitīvo analīžu rezultātu daļa tur ir mazāka par 1%.

Runājot par vakcīnu, epidemiologs nebija pārāk optimistisks, un pieņēma, ka to varētu sagaidīt vien ap nākamā gada rudeni.

Ņemot vērā Covid-19 saslimstības pieaugumu Čehijā (aizritējušajā ceturtdienā valstī bija 3123 jauni inficēšanās gadījumi), uz šo valsti un no tās kopš šodienas ir aizliegti regulārie pasažieru pārvadājumi, tiek ziņots SPKC mājaslapā. Pasažieru pārvadāšanas aizliegumi ir ieviesti arī attiecībā uz Spāniju, Andoru un Franciju.

17
Tagi:
koronavīruss, Eiropa
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
KHL vadību neapmierina Covid-19 testu kvalitāte Latvijā
Diennakts laikā 10 jauni Covid-19 gadījumi, četri cilvēki stacionēti
ANO galvenajā mītnē atklās fotoizstādi par Krievijas ārstu ciņu ar Covid-19

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

22
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

22
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Ieva Jaunzeme

Paši sevi apzogat: VID vadītāja iesaka meklēt normālus darba devējus

0
(atjaunots 17:24 21.09.2020)
Tie, kam algu izsniedz "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā tie, kas maksā sociālās iemaksas, pastāstīja VID direktore.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. "Aplokšņu" algu līmenis Latvijā joprojām paliek liels, tādēļ valsts ievāc par 17% – par 600 tūkstošiem eiro – mazāk darbaspēka nodokļos, nekā varētu, pastāstīja Latvijas Radio intervijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Šeit tiek ņemti vērā ienākumu nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas.

VID mēra nodokļu plaisu jau septiņu gadus. Pakāpeniski tā samazinās, taču ļoti lēni.

"Mēs esam nedaudz iestiguši 17%. Protams, ir samazinājums par procentdaļām, bet mēs netiekam vismaz līdz 16%," pastāstīja VID vadītāja.

Pēc Jaunzemes teiktā, tas skaidrojams ar vairākiem faktoriem: makroekonomisko situāciju valstī, nodokļu nomaksas kultūru, nodokļu sistēmas īpatnībām.

"Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu liela loma ir tieši nodokļu samaksas kultūrai valstī. (…) Ja par citām iemaksām varētu teikt – kā tad tās tiek izmantotas, mēs neuzticamies un tāpēc mēs nemaksājam –, tad sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs cilvēks maksā sev," pastāstīja VID ģenerāldirektore.

Saskaņā ar VID aprēķiniem, iedzīvotāji, kuriem alga nāk "aploksnēs", vidēji slimības lapas pabalstos saņem par 400 eiro mazāk, nekā pārējie darbinieki.

"Tas nozīmē, ka cilvēks te un tagad sevi apzog, vienojoties ar darba devēju. Par "māmiņalgām" ir tieši tāda pati korelācija.

Ja cilvēks saka, ka nav citas izejas, es varu pateikt – ir Latvijā pietiekams skaits ļoti normālu darba devēju, kuriem pat prātā nenāk kaut ko tādu darīt," piebilda ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.

Viena no nozarēm, kur situācija ir uzlabojusies, ir celtniecība, kur tika noslēgta ģenerālā vienošanās par minimālās algas palielināšanu. Pēc Jaunzemes domām, šāda vienošanās ir nepieciešama arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Tāpat VID mēra plaisu pievienotās vērtības nodokļa nomaksā, un šeit situācija ir ievērojami uzlabojusies – tā sarukusi no 30% pirms septiņiem gadiem līdz 9%, un tas ir vidējais rādītājs Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka arvien mazāk uzņēmēju izvairās no PVN nomaksas. Pēc Jaunzemes sacītā, ar šādu rezultātu var lepoties.

0
Tagi:
nodokļi, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, neapliekamais minimums 350 eiro
Kur ņemt naudu jaunām nodevām: ierosināts ierobežot nodokļu pieaugumu mazajām saimniecībām
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus