Solitaire

Nejaušs demaršs: ES valstis apsprieda "Ziemeļu straumi 2"

24
(atjaunots 08:39 28.08.2020)
Vienas ES valstis centās iebilst pret "Ziemeļu straumi 2", citas – pret ASV sankcijām pret tiem, kas šo gāzesvadu būvē, bet visā apsūdzēja Krieviju.

RĪGA, 28. augusts – Sputnik. Mēģinājums paziņot oficiālajai Vašingtonai vienotu ES valstu viedokli saistībā ar ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" neizdevās, raksta Politico.

Patlaban ES valstis cenšas aizstāvēt savu suverenitāti no ASV, taču neradīt iespaidu, ka tās atbalsta Krievijas, sava galvenā gāzes piegādātāja, politiku. Šīs dubultās pozīcijas trūkumi spilgti izcēlās mēģinājuma gaitā nodemonstrēt ES vienotību sarunā ar ASV Valsts departamentu 12. augustā.

Nesen ASV apsolīja ieviest sankcijas pret Eiropas kompānijām, kuras piedalīsies gāzesvada no Krievijas uz Vāciju "Ziemeļu straume 2" izbūvē, taču gāzesvads apzināti netika pieminēts ielūgumā 27 ES valstīm apspriests sankciju politiku.

Beigās tikšanās reizē piedalījās tikai 24 valstu pārstāvji – Latvija, Ungārija un Rumānija neieradās.

Tikšanās sākās ar savstarpēju valstu paziņojumu, par to, ka ES uzskata eksteritoriālās sankcijas par starptautisko tiesību normu pārkāpumu. Piemēra kārtā tika minētas ASV sankcijas pret Irānu, Kubu, Starptautisko krimināltiesu un "Ziemeļu straumi 2".

"Lai arī tas ne obligāti novedīs pie tūlītējām ASV sankciju politikas izmaiņām, taču tikšanās bija veiksmīga tajā ziņā, ka nodemonstrēja ES valstu raizes attiecībā uz sankciju eskalāciju," teikts tikšanās gala paziņojumā.

Demaršs vai nē

Tikšanās prieku nedaudz sabojāja tas, ka pēc divām dienām tā kļuva par publiski pieejamu, un valstis sāka strīdēties par to, kādā notikumā tad tās piedalījās.

Vācijas ĀM pārstāvji paziņoja Berlīnes biznesmeņiem, ka 24 ES valstis paziņoja ASV formālu demaršu. Šo vārdu izmantoja arī Bundestāga deputāts vēstulē vienam no sankciju likumprojekta autoriem, ASV senatoram Tedam Krūzam. Arī Austrijas ĀM apstiprināja, ka valsts piedalījās demaršā.

Briselē nebija tik ļoti pārliecināti.

"Mēs varam apstiprināt, ka 12. augustā ES delegācija paziņoja demaršu ASV Valsts departamentam saistībā ar sankcijām, kurš balstās uz ES augstākā pārstāvja ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozepa Borela paziņojuma. Demaršā, kurš notika videokonferences formātā, piedalījās 24 valstis," paziņoja viens no ES diplomātiem.

Taču cits ES pārstāvis nosauca notikušo par "neformālu demaršu", jo tajā piedalījās vien 24 valstis. ES oficiālā pārstāve ārlietās Nabila Masrali apstiprināja, ka formālu demaršu vajadzētu atbalstīt visām 27 valstīm un ka 12. augusta tikšanās neiekļāva šādu mērķi.

Igaunijas vēstnieks ASV Jonatans Vseviovs apgalvo, ka dalība tikšanās reize neko neteica par valsts pozīciju saistībā ar sankcijām vai "Ziemeļu straumi 2".

"Es, acīmredzami, nevaru runāt visu vārdā, taču es varu runāt par Igaunijas pozīciju, un es varu jūs iedrošināt, ka mēs nepaziņojām demaršu amerikāņiem, nedz patstāvīgi, nedz kopā ar kādu," paziņoja Vseviovs. "Nejaušu demaršu nemēdz būt, kad jūs vienkārši izrādījāties istabā, kur kāds paziņo kādam demaršu, un pēkšņi izrādās, ka arī jūs piedalījāties."

Viņš piebilda, ka Igaunija joprojām iebilst pret "Ziemeļu straumi 2" un ir apmierināta ar ASV nostāju sankciju jautājumā pret gāzesvadu.

"Mēs neaicinām ieviest sankcijas. Mēs iebilstam pret "Ziemeļu straumi 2". Tā ir svarīga atšķirība," saka Vseviovs. "Tas, kā ASV veido vai īsteno savu ārpolitiku, tas, neapšaubāmi, ir pašu ASV lieta."

Maskavas roka

Tikšanās gaitā Austrijas, Vācijas, Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Lietuvas pārstāvji izkritizēja ASV pozīciju, kuras draud ar sankcijām Eiropas biznesmeņiem. Lietuva tostarp piebilda, ka "uzskata sankcijas par visefektīvāko cīņas metodi ar Krieviju", un uzsvēra savus iebildumus pret gāzesvadu.

ASV sankciju piekritēji atzīmēja, ka ES pastāv manāma valstu grupa, kuras nav apmierinātas ar "Ziemeļu straumi 2", kas padara daudz mazāk acīmredzamu signālu, kuru Eiropas diplomāti vēlējās nosūtīt ASV saistībā ar sankcijām.

"Pret "Ziemeļu straumi 2" uzstājas visa Eiropas Savienība," paziņoja senatora Krūza pārstāvis. "Daudzas Eiropas valdības paudušas atbalstu senatora iniciatīvai. Turklāt, jo vairāk spiediena Eiropa izjūt no Krievijas puses, jo acīmredzamāks top konsenss saistībā ar "Ziemeļu straumi 2"."

Igaunijas vēstnieks apgalvo, ka juceklis saistībā ar to, ko viņš uzskatīja par ierastu tikšanos, kārtējo reizi parāda, ka "Ziemeļu straume 2" palīdz Maskavai sašķelt ES un ASV.

"Priekš valsts, kura ir atkarīga no rietumu vienotības, mēs atrodamies neticami sarežģītā situācijā. Godīgi sakot, mēs vēlētos, lai tas viss beigtos," saka Vseviovs.

24
Tagi:
Ziemeļu straume 2, ES, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2 (216)
Pēc temata
Eksperts pastāstīja kā pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām
VFR ĀM vadītājs skarbi atbildēja uz ASV draudiem saistībā ar "Ziemeļu straumi 2"
Politologs: ES parādīja, ka neplāno pielāgoties ASV interesēm
Nothing personal: ASV iepirkušas Krievijā rekordlielu naftas apjomu
Aisbergs pie Franča Jozefa Zemes

Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju

7
(atjaunots 13:33 26.09.2020)
Zinātnieki vēsta, ka Arktikas jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Arktiskā jūras ledus platība – viens no globālo klimata pārmaiņu indikatoriem, ir sasniegusi savu minimālo gada rādītāju, brīfingā informēja Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas (PMO) oficiālā pārstāve Klēra Nullisa, vēsta RIA Novosti.

"ASV Sniega un ledus datu nacionālais centrs (NSIDC) informēja, ka 15. septembrī jūras ledus platība sastādījusi 3,74 miljonus kvadrātkilometru. Alfrēda Vegenera institūts apstiprināja šo rādītāju, savukārt, pēc Brēmenes universitātes datiem tā sastāda 3,8 miljonus kvadrātkilometru," viņa pastāstīja.

Nullisa piezīmēja, ka tas ir minimālais gada rādītājs, kas radies pēc kušanas procesa vasaras sezonā un anomāli augstās gaisa temperatūras ietekmes, kas šovasar tika reģistrēta Sibīrijā.

Jūras ledus platība ir viens no klimata pārmaiņu indikatoriem, kas iekļauti Pasaules Meteoroloģiskās organizācijas pārskatā par globālā klimata stāvokli.

Organizācijas pārstāve atgādināja, ka ledus platības zemākais līmenis reģistrēts 2012. gadā. Tomēr dati par šo gadu ir provizoriski, jo siltā gaisa izplatīšanās var vēl vairāk samazināt ledus platību. Savukārt tas liecina par Arktikas ledus segas samazināšanās tendenci.

7
Tagi:
Arktika, klimata pārmaiņas
Pēc temata
Sinoptiķi konstatējuši: klimata pārmaiņu pazīmes pastiprinās
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Cilvēce atsviedīs Zemi trīs miljonus gadu tālā pagātnē, uzskata zinātnieki
Ķirurģiskie instrumenti, foto no arhīva

Ukrainietei ārsti atdevuši vīra amputētās kājas

14
(atjaunots 12:45 26.09.2020)
Sieviete saņēmusi slimnīcā vīra amputētās ķermeņa daļas un mājupceļā zaudējusi samaņu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Sieviete Novijbuhas pilsētā Ukrainā zaudējusi samaņu, nesot mājup vīra amputētās kājas, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu "Tut.info"

Sievietes draudzene, kuru viņa bija palūgusi pieskatīt bērnus, pastāstīja, ka sievietei ārsti likuši pagaidīt, līdz beigsies dzīvesbiedra operācija.

"Viņai slimnīcā teica: "No rīta atnāksi, pasēdēsi, kamēr beigsies operācija, un saņemsi kājas," sievietes draudzene stāstīja rajona padomes sesijā.

Sievietei atdodas vīra amputētās ķermeņa daļas, taču pa ceļam viņa zaudējusi samaņu.

Slimnīcas galvenais ārsts, kurā tika veikta operācija, paskaidroja, ka pacienta dzīvesbiedre neesot zinājusi darbību algoritmu, ko viņai vajadzēja ievērot. Mediķis klāstīja: ja sievietei ir iespēja apglabāt kājas kapos, kur vēlāk būtu apglabāts viņas vīrs, viņai kājas vajadzēja saņemt. Pretējā gadījumā viņai vajadzējis vērsties pie nodaļas vadītāja vai augstākas vadības. Tad šo jautājumu būtu risinājusi rajona vai pilsētas administrācija.

Slimnīcas galvenais ārsts pasūkstījās, ka pirms 15 gadiem slimnīcā bijis utilizācijas centrs, taču vietējie iedzīvotāji to esot izzaguši un nodevuši metāllūžņos.

Sievietes izturēšanos viņš nodēvēja par "kaprīzēm".

14
Tagi:
Ukraina
Zeme no kosmosa, foto no arhīva

Kas notiek patiesībā globālā sasilšana vai atdzišana

0
(atjaunots 15:05 26.09.2020)
Zemes vēstures ritējumā ledus laikmetus pastāvīgi nomainījuši silta laika periodi.

Patlaban mēs dzīvojam tādā laikā starp ledus laikmetiem, tomēr planētas virsma sasilst ātrāk, nekā bija gaidāms. Vladislavs Strekopitovs portālā RIA Novosti mēģināja tikt skaidrībā, kas pie tā vainojams un ko iesākt.

Te auksti, te karsti

Pirms simt gadiem darbā "Saules izstarojuma radīto termisko parādību matemātiskā teorija" serbu matemātiķis un ģeofiziķis Milutins Milankovičs formulēja hipotēzi: orbītas, rotācijas ass leņķa un precesijas parametru regulāru izmaiņu dēļ Zemes virsmu Saule sasilda dažādi. Rezultātā rodas apledojumi, ko nomaina siltāki periodi starp ledus laikmetiem. Tie ir tā saucamie Milankoviča cikli, uz kuru pamata tiek veidotas ilgtermiņa klimatiskās prognozes.

Реконструкция климатических изменений за последние 2000 лет на основе данных 11 различных исследований
Klimatisko izmaiņu rekonstrukcija pēdējo 2000 gadu laikā uz 11 dažādu pētījumu bāzes

Katram orbitālajam parametram ir savs cikls. Piemēram, ekscentricitāte: trajektorija, pa kuru Zeme griežas ap Sauli, no apļa pāriet pie eliptiskākas orbītas ik pēc 95, 125 un 400 000 gadiem. Planētas ass novirzās 3 grādu amplitūdā no ekliptikas – plaknes, kādā Zeme rotē ap Sauli – aptuveni ik pēc 41 tūkstoša gadu. Precesijas cikls – Zemes ass griešanās konusā kā žiroskopam – vidēji veido 26 tūkstošus gadu. Šajā laikā Zemes ass veic pilnu apli.

Visi šie faktori kopā demonstrē klimatisko ēru periodiskumu – 41 un 100 tūkstošus gadu. Pie tam, saskaņā ar Milankoviča aprēķiniem, Saules gaismas daudzuma starpība Ziemeļu puslodē sasniedz 20%.

Rādītāji neatbilst cikliem

Pleistocēna ērā – pirms 2,6 miljoniem – 11,7 tūkstošiem gadu – Zeme pārdzīvoja vairākus aukstuma periodus, kad ledāji klāja līdz 30% planētas virsmas un Ziemeļu puslodē sniedzās līdz 40. paralēlei.

График изменения температуры поверхности Земли с конца XIX века
Zemes virsmas temperatūras izmaiņu grafiks no XIX gs. beigām

Pēdējais ledāju maksimums bija vērojams aptuveni pirms 18 tūkstošiem gadu, bet tagad, saskaņā ar Milankoviča cikliem, turpinās holocēna starpleduslaikmetu posms, kas sācies aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu. Uz to norāda speciālisti, kas nepiekrīt hipotēzei par antropogēno ietekmi, kad sākas runas par globālo sasilšanu. Tomēr detalizēta modelēšana rāda: pašreizējie notikumi nekādi neatbilst dabiskajiem cikliem ne sava spēka, ne dinamikas ziņā.

Spriežot pēc gada vidējās temperatūras grafika, holocēna termālais maksimums jeb klimata optimums bija sasniegts X-XIII gadsimtā. Toreiz temperatūra uz Zemes bija pat augstāka nekā pagājušā gadsimta vidū. Pēc tam sākās vispārēja lēna atdzišana.

Cilvēks izrādījies stiprāks par dabu

Saskaņā ar Milankoviča cikliem, tagad Zemei vajadzētu pakāpeniski atdzist, taču rūpniecības revolūcija XIX gs. beigās lauza dabiskās tendences. Patlaban gada vidējā temperatūra par 0,6-0,8 grādiem pēc Celsija skalas pārsniedz rādītājus, kas pieņemti par atskaites punktu 60.-90. gados. Galvenais iemesls – siltumnīcas gāzu, it īpaši – ogļraža dioksīda antropogēnie izmeši.

Potsdamas Klimata pārmaiņu pētījumu institūta līdzstrādnieki atzīmē: СО2 koncentrācija atmosfērā sasniegusi maksimālo rādītāju trīs miljonu gadu laikā. Pētījums rāda, ka vidējā temperatūra, kas nekad šajā periodā nav augusi virs diviem grādiem pēc Celsija skalas vairāk nekā pirmsindustriālajā periodā, jau tuvāko 50 gadu laikā šo slieksni var pārkāpt.

To pārliecinoši demonstrē dati, ko savos pārskatos publicē Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (IPCC), ko 1988. gadā nodibināja Pasaules meteoroloģiskā organizācija un ANO Apkārtējās vides programma.

Savā pēdējā, piektajā pārskatā IPCC par klimata pārmaiņām "AR5 Synthesis Report: Climate Change 2014" teikts: "Lai kādu reālistisku rādītāju planētas temperatūras jutīgumam pret siltuma līdzsvaru mēs izvēlētos, novērojamo izmaiņu iemesls var būt tikai oglekļa dioksīda uzkrāšanās atmosfērā."

Šo slēdzienu apstiprina arī globālo klimata modeļu analīzes rezultāti, ko projekta CMIP (Coupled Model Intercomparison Project) ietvaros īsteno Pasaules klimata pētījumu programmas (WCRP) Kopīgās modelēšanas darba grupa (WGCM). Modeļu eksperimenti CMIP3 un CMIP5 rāda, ka temperatūra manāmi pārsniedz dabiskās tendences kopš 70. gadu beigām.

Pauze globālajā sasilšanā

Tomēr laikā no 1998. līdz 2013. gadam klimatologi reģistrēja dīvainu parādību – neskatoties uz augošo oglekļa dioksīda saturu atmosfērā, temperatūras pieaugums it kā apstājās. To norādīja IPC speciālisti savā pārskatā 2014. gadā.

Klimata izmaiņas. Foto no arhīva
© Sputnik / Виталий Белоусов

Tiesa, pārskata autori bija piesardzīgi: "Pēdējo 15 gadu laikā Zemes virsmas globālā temperatūra demonstrē daudz zemāku augošo lineāro tendenci nekā ilgstošākā periodā – 30 un 60 gadu periodā."

Zinātnieki nevarēja saprast, kas notiek: novērojumi bija pretrunā visiem klimatiskajiem modeļiem. Globālās sasilšanas antropogēnā rakstura hipotēzes piekritēju un pretinieku strīdi iedegās ar jaunu spēku.

Taču 2013. gadā temperatūra no jauna cēlās, un klimatologi secināja: iespējams, tamlīdzīgas 15 gadu pauzes parādās ar zināmu periodiskumu aptuveni reizi 30 gados.

Okeāna loma

Globālo temperatūru stabilizācijas paradoksu oglekļa dioksīda satura atmosfērā pieauguma fonā vajadzēja skaidrot. Pretējā gadījumā uz vienkāršas ekstrapolācijas pamata būvētie prognožu modeļi vairs nebūs droši.

Zinātnieki no Lančžou universitātes (Ķīna) piedāvāja precizētu klimatisko modeli, ņemot vērā enerģijas sadali starp atmosfēru un okeānu. Noskaidrojās, ka sasilšanas šķietamās pauzes periodā Zeme joprojām sasilst, taču siltums uzkrājas Pasaules okeāna dzīlēs. Kad okeāna siltumietilpība sasniedz noteiktu līmeni, no jauna pieaug ūdens augšējo slāņu temperatūra – cikliskums ir saistīts ar šo faktoru.

Iepriekš zinātnieki pierādīja, ka ūdens cirkulācijas mazināšanās okeānā veicināja ledus laikmetu pagarināšanos pleistocēnā un pāreju (tā notika aptuveni pirms miljona gadu) no 41 tūkstoša gadu cikla pie 100 tūkstošu gadu Milankoviča cikla. Paleoklimatoloģijā tā pazīstama kā "simt tūkstošu gadu problēma".

Milankoviča cikliem ir nozīme ne tikai ģeoloģijā un klimatoloģijā. Piemēram, nesen antropologi no Viskonsinas universitātes konstatēja, ka šie cikli simtiem tūkstošus gadu noteikuši seno cilvēku dzīves vietu nomaiņas periodiskumu, ieskaitot mūsu senču izklīšanu aiz Āfrikas robežām – uz Tuvajiem Austrumiem un Vidusjūras reģionu, kas sākās pirms 125 tūkstošiem gadu – šajos reģionos izveidojās mitrs subtropiskais klimats.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas