Hakeris, foto no arhīva

KF Drošības padome: ASV organizē līdz 75% no visiem kiberuzbrukumiem

44
(atjaunots 15:14 25.08.2020)
Amerikas Savienotās Valstis un to sabiedrotie pastiprina izlūkošanu un destruktīvu rīcību citu valstu kibertelpā.

RĪGA, 25. augusts — Sputnik. ASV un to sabiedrotie pastiprina izlūkošanu un destruktīvu rīcību citu valstu kibertelpā, informēja Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Oļegs Hramovs, vēsta RIA Novosti.

"Bet no otras puses, apgalvo, ka Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna ir galvenie kiberapdraudējuma avoti," O.Hramovs norādīja intervijā avīzei "Argumenti un fakti".

Drošības padomes amatpersona konstatēja, ka ASV ar tādām metodēm "mērķtiecīgi rada ainu medijos", kuras mērķis ir pasaules sabiedrības acīs attaisnot jebkādus tālākos soļus, tostarp – arī vardarbību.

Viņš atzīmēja, ka informācijas sfērā notiekošās konfrontācijas mākslīgas saasināšanas rezultātā aug spriedze starptautiskajās attiecībās, tiek bremzēta pasaules ekonomikas attīstība ar sankciju starpniecību, turklāt tiek grauta uzticēšanās digitalizācijas procesiem kopumā.

"Tādos apstākļos nepārsteidz valstu centieni panākt digitālo pašpietiekamību. Tie izriet no nepieciešamības nodrošināt valsts suverenitāti digitālajā ērā," akcentēja Hramovs.

Pēc Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieka vārdiem, ASV ir saistītas ar lielāko daļu kiberuzbrukumu pasaulē.

"Amerikāņi ar vērā ņemamu pārsvaru ieņem līdera vietu kaitīgās darbības statistikā: laikā no 2016. līdz 2019. gadam – no 40% līdz 75%, saskaņā ar kaitīgās ietekmes tipu," viņš teica.

Hramovs atgādināja, ka Krievijai minētais rādītājs piešķirts 2-7% apmērā.

"Šie Rietumos neafišējamie, tomēr atklātā piekļuvē publicētie dati uzskatāmi demonstrē ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam, ka tēze par Krievijas totālajiem draudiem kibertelpā ir absolūti nepamatota," uzsvēra "Argumenti i fakti" sarunbiedrs.

ASV centieni ar dažādiem izdomātiem ieganstiem audzēt savas kiberuzbrukumu iespējas Krievijai pieprasa aizsardzības pasākumus no Maskavas puses, uzskata Hramovs.

"Piemēram, starp nesenajām šāda veida akcijām var minēt faktu par nepamatotām apsūdzībām Krievijai par kiberuzbrukumiem Gruzijas valsts iestādēm un medijiem 2019. gada oktobrī," viņš pastāstīja.

Kiberdrošība
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Tieši tāpat, pēc viņa vārdiem, "tika sacelts troksnis arī ap "necilvēcīgajiem" uzbrukumiem Čehijas veselības aprūpes iestādēm, kas iesaistītas cīņā ar koronavīrusu". "Krievu hakeriem" mēģina piedēvēt centienus iegūt piekļuvi Covid-19 vakcīnas izstrādātāju tīkliem ASV, Lielbritānijā un Kanādā," viņš piezīmēja.

Par atsevišķu tēmu Hramovs uzskata izdomāto Krievijas ietekmi ASV vēlēšanās, piemēram, izmantojot informācijas tehnoloģijas. "Šī problemātika kļuvusi par pastāvīgu tēmu amerikāņu politiskās elites grupu saasinātajā konfrontācijā," konstatēja DP sekretāra vietnieks.

Viņš atgādināja, ka ASV prezidents Donalds Tramps deva rīkojumu veikt slēptu kiberuzbrukumu Krievijas Interneta pētījumu aģentūrai, ko ASV specdienesti, neuzrādot pierādījumus, apsūdzēja par "iejaukšanās" informācijas izplatītāju.

"Šī uzbrukuma faktu Donalds Tramps atzina publiski nesenajā intervijā izdevumam Washington Post," pievērsa uzmanību Hramovs.

Pie tam, saskaņā ar nesen publicētajiem datiem, 2018. gadā ASV prezidents piešķīra COP paplašinātas pilnvaras uzbrukuma operāciju īstenošanai kibertelpā, ieskaitot pretinieka infrastruktūras izsišanu no ierindas, piezīmēja DP amatpersona.

Viņš pauda pārliecību, ka šie fakti prasa aizsardzības pasākumus saskaņā ar Krievijas Federācijas informatīvās drošības doktrīnas nostādnēm un Krievijas likumdošanas normām.

44
Tagi:
Kiberdrošība, kiberuzbrukums, ASV, Drošības Padome
Pēc temata
Putins pastāstījis par miljoniem kiberuzbrukumu mēģinājumu PČ laikā
ASV Valsts departaments paskaidrojis pierādījumu trūkumu kiberuzbrukumu lietā
Norvēģu eksperti: nepieciešami fakti, lai apsūdzētu Krieviju kiberuzbrukumos
Čehijas prezidents: pļāpas par kiberuzbrukumiem nākušas modē
Aleksandrs Lukašenko

"Likvidēt galveno": plānoja sarīkot asiņainu apvērsumu Baltkrievijā

65
(atjaunots 10:04 19.04.2021)
Baltkrievijā bija iecerēts valsts apvērsums un prezidenta Aleksandra Lukašenko slepkavība. Par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Vienam no viņiem ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Sestdien, 17. aprīlī, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja par plānoto atentātu pret viņu — sazvērnieki cerēja sagūstīt viņa bērnus un sarīkot valstī apvērsumu, raksta RIA Novosti.

Saskaņā ar FDD sabiedrisko sakaru centra informāciju, par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Tas ir baltkrievu politologs Aleksandrs Feduta un advokāts Jurijs Zenkovičs. Zināms, ka Zenkovičam ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

Apvērsumu un atentātu viņi plānoja sarīkot 9. maijā. Turklāt vēlējās organizēt valstī "demokrātiju pēc Polijas pieredzes". Metodes gan izvēlējās asiņainas un tik tālas no demokrātiskām, cik tas vispār ir iespējams.

RIA Novosti ziņo: televīzijas kanāls "Rossija" parādīja aizdomās turamo aizturēšanas operatīvā videoieraksta kadrus. Reportāžā ir sadzirdami Zenkoviča vārdi par prezidenta likvidēšanas plānu.

Viņš saka, ka uzdevums numurs viens ir "likvidēt galveno". Kā otro punktu Zenkovičs min "iekšējā karaspēka un OMON bloķēšanu" Baltkrievijā. Trešais punkts ir "ieņemt vairākus simboliskus objektus pilsētas centrā, tostarp radiostaciju un televīziju, lai uzrunātu iedzīvotājus".

To visu viņš teica, tiekoties it kā ar baltkrievu ģenerāļiem Maskavā – restorānā Dārza lokā, kurp viņš uzaicināja šos cilvēkus "aprunāties".

Sazvērnieku rokās bija augstā līmeņa politiķu, ierēdņu un militārpersonu saraksts, kurus, apgalvo žurnālisti, gatavojās nogalināt vai "iesēdināt koncentrācijas nometnē".

Apvērsuma organizēšanai tika plānots piesaistīt arī ukraiņu nacionālistus.

Turklāt pat savas sarunas laikā organizatori nenoliedza, ka atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijas pilsoņi nobalsotu par Lukašenko.

Aptuveni piecu gadu laikā viņi plānoja transformēt sabiedrību un valsti, lai izaudzētu Baltkrievijā "demokrātiju pēc Polijas pieredzes".

Interesanti gan, ka viens no jaunās "demokrātiskās" valsts tapšanas pamatpunktiem bija esošā prezidenta mantas izlaupīšana un atsavināšana.

Baltkrievijā tāpat paziņoja, ka apvērsumu plānoja veikt, vadoties pēc krāsaino revolūciju shēmām ar ārzemju finansējumu.

65
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Lukašenko paziņoja nosacījumus, ar kādiem ir gatavs atstāt prezidenta amatu
Lukašenko palūdzis Putinam iznīcinātājus. Kāpēc Baltkrievijai vajadzīgi Su-30SM?
Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

38
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

38
Tagi:
banāns
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

0
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ