ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozeps Borels, foto no arhīva

ES atzina, ka Ukraina no Baltkrievijas neiznāks

32
(atjaunots 12:23 24.08.2020)
Neizdosies Baltkrieviju pārvērst par vēl vienu Ukrainu, atzina ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozeps Borels.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Protestus Baltkrievijā Eiropas Savienība nesalīdzina ar Maidanu Ukrainā, paziņoja ES augstākais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas lietās Žozeps Borels, vēsta RIA Novosti.

Borels norādīja, ka, no Briseles viedokļa, ukraiņi Maidanā izvēlējās starp Eiropu un Krieviju, "starp mammu un tēti". Bet baltkrievi vienkārši pieprasa pilsoniskās tiesības un brīvības.

"Protestos nav Eiropas karogu. Un ES nedomā pārvērst Baltkrieviju par otru Ukrainu," konstatēja Borels.

Viņš paskaidroja, ka ES centīsies atbalstīt politiskās reformas Baltkrievijā vienkārši tāpēc, ka demokrātija un brīvība ir ES galvenās vērtības. Pie tam savienība cenšas izvairīties no soļiem, kuri no malas radītu iespaidu, ka tiek izdarīts kaut kāds spiediens.

Borels atklāja, ka ES pastāvīgi sazinās ar Krieviju, lai izvairītos no pārpratumiem.

Atgādināsim, ka iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kura uzvara kārtējās vēlēšanās radījusi protestu vilni, rietumvalstu izteikumus un soļus nosauca par tiešu iejaukšanos republikas lietās.

Lukašenko nosodīja arī centienus panākt Baltkrievijas valdības pārrunas ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju.

Iepriekš Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jaunatnes foruma "Jēgu teritorija" pasākumos atgādināja, ka Rietumu starpniecības pakalpojumi Ukrainā 2014. gadā beidzās pavisam bēdīgi.

Viņš atgādināja, ka toreiz tika panākta vienošanās, ko parakstīja Vācijas, Polijas un Francijas ārlietu ministri, bet nākamajā dienā opozīcija jau pieņēmusi citu lēmumu.

Situācija Baltkrievijā

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, nevis Lukašenko.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

Tihanovska patlaban uzturas Lietuvā. Vēstīts, ka politiķei it kā neesot bijis citas iespējas, kā vien pamest valsti, viņas izbraukšanu esot "organizējušas" Baltkrievijas varasiestādes.

19. augustā notika ES valstu ārkārtas samits, kurā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda stāvokli Baltkrievijā. Pēc tikšanās EP vadītājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus valstī un uzsvēra, ka ES noteiks sankcijas virknei amatpersonu, kas atbildīgas par vardarbību valstī un vēlēšanu falsifikāciju. Šajā sarakstā varētu iekļūt arī pats ievēlētais prezidents Lukašenko.

32
Tagi:
Ukraina, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (81)
Pēc temata
Radioklausītājs pastāstīja, kāpēc Latvija nedrīkst iejaukties Baltkrievijas lietās
Latvija apstiprinājusi sankcijas pret Baltkrieviju
Rinkēvičs: Latvija nevar atzīt Tihanovskas uzvaru vēlēšanās Baltkrievijā
Latvijas Saeima aicina Baltkrieviju rīkot jaunas vēlēšanas
B-1B Lancer

Amerikāņu eksperts skaidro, kāpēc ASV nevar sagraut Kaļiņingradu

17
(atjaunots 17:26 23.09.2020)
Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, uzskata eksperts.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Krievijas un ASV kara gadījumā Kaļiņgradas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārraušanai ASV vajadzīgs lielāks skaits stratēģisko bumbvedēju, nekā pašlaik, vēsta RIA Novosti. Šādu viedokli paudis Demokrātiju aizsardzības fonda Militārās un politiskās varas centra militārais analītiķis Šeins Preizvoters, vēsta Defence One.

Eksperts konstatēja, ka Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, taču patlaban bruņojumā ir tikai 140 lidmašīnas. Raksta autors atgādināja, ka līdz 2040. gadam plānots palielināt aviācijas parku līdz 175 eksemplāriem.

"Pat neskatoties uz to, ka ASV ir bāzes un sabiedrotie reģionā, milzīgais pretdarbības līdzekļu skaits, kas nepieciešami, piemēram Kaļiņingradas PGA integrētās sistēmas likvidēšanai, prasīs lielu skaitu bumbvedēju," klāstīja Preizvoters.

Tāpat viņš atzīmēja arī stratēģisko bumbvedēju lielo nozīmi arī gadījumā, ja sāksies karš ASV un Ķīnas startā. "Neredzamās" lidmašīnas varēšot iekļūt aizsargātos rajonos Ķīnas teritorijā, savukārt parastie bumbvedēji būšot noderīgi, sākoties karadarbībai rajonos, ko neaizsniedz Ķīnas PGA sistēmas.

17
Tagi:
pretgaisa aizsardzība, aizsardzība, karš, Krievija, ASV
Pēc temata
Eksperts: amerikāņu bumbvedēji – viegls mērķis Krievijas S-400
"Tas ir kaut kas jauns": NATO izdomājuši, kā karot ar krievu tankiem
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Eiropas Komisija

Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos

13
(atjaunots 17:22 23.09.2020)
Vairākās Eiropas valstīs vērojams koronavīrusa infekcijas gadījumu pieaugums, tāpēc tūrisma nozares atjaunošanai un stabilas tūristu plūsmas atbalstam vajadzīgi kopīgi principi visām valstīm šajos sarežģītajos apstākļos.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Latvija aicinās Eiropas Komisiju izstrādāt vienotus principus tūrisma nozarei Covid-19 apstākļos, stāsta Ekonomikas ministrijas ziņojums par jautājumiem, kas tiks izskatīti ES tūrisma ministru videokonferencē, stāsta Tvnet.lv.

Konference sasaukta pēc Vācijas iniciatīvas.

Eiropā patlaban tiek reģistrēts aizvien lielāks infekcijas gadījumu skaits, tāpēc Vācija vēlas kopīgiem spēkiem izstrādāt risinājumus, kā labāk atjaunot tūrisma nozari un atbalstīt stabilu tūrisma plūsmu, atklāja ministrija.

Latvijas pārstāvji videokonferencē pastāstīs par kritisko situāciju tūrisma nozarē valstī.

Latvija uzskata, ka sabiedriskā veselība ir prioritārs jautājums, tomēr vienlaikus nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu ekonomika atjaunošanu un Šengenas zonas veselumu.

Jautājumā par Baltijas valstīm Latvija uzskata, ka transporta un tūrisma plūsmu uzturēšanai valstīm ir jāvienojas par kopīgu kumulatīvo rādītāju, kura apstākļos ir jāievēro pašizolācija, kā arī par citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

ES tūrisma ministru videokonference notiks septembra beigās.

13
Tagi:
koronavīruss, tūrisms, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Repatriācijas reisu nebūs: Latvijas ĀM iesaka nebraukt tālāk par Igauniju
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

0
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

0
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu