Barselonas Las Ramblas karantīnas laikā, foto no arhīva

Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību

23
(atjaunots 12:11 24.08.2020)
Lielākos zaudējumus koronavīrusa epidēmijā cieš Amerikas Savienotās Valstis, otro vietu mirstības ziņā ieņem Brazīlija.

RĪGA, 24. augusts — Sputnik. Koronavīrusa upuru skaits pasaulē joprojām pieaug. Statistika aizvadītās nedēļas nogalē liecināja, ka pasaulē infekcijā miruši vairāk nekā 810 tūkstoši cilvēku, raksta jauns.lv, atsaucoties uz portāla Worldometers datiem.

Patlaban ar koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 23 miljoni cilvēku, izveseļojušies nepilni 16 miljoni.

Covid-19 epidēmijā visvairāk cietušas ASV, kur inficēto skaits patlaban pārsniedz 5,6 miljonus cilvēku. Otro vietu saslimstības ziņā ieņem Brazīlija, tur inficēto skaits pārsniedzis 3 miljonus. Indijā Covid-19 gadījumu skaits jau tuvojas 3 miljoniem.

Vakar Latvijā fiksēti četri jauni Covid-19 gadījumi, veikti 1180 testi.

SPKC epidemioloģiskā izmeklēšana parādījusi, ka divi inficētie kontaktējušies ar saslimušajiem.

Pēdējās diennakts laikā viens koronavīrusa pacients nogādāts slimnīcā. Patlaban stacionāros ārstējas četri cilvēki ar vidēji smagu slimības gaitu.

Atgādināsim, ka dienu iepriekš Latvijā reģistrēti trīs jauni Covid-19 infekcijas gadījumi. Kopš pandēmijas sākuma Latvijā veikti 238 403 Covid-19 izmeklējumi, 1337 cilvēki saslimuši, 1093 pacienti izveseļojušies, 33 cilvēki miruši.

23
Tagi:
Brazīlija, ASV, pandēmija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē (758)
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Kā norit Krievijas vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumi "Vektor" centrā
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks
Latvijā pieaudzis Covid-19 inficēto skaits
Eiropas Padome ēka

Eiropas Parlaments aicina ieviest sankcijas pret Turciju

15
(atjaunots 10:20 27.11.2020)
Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

RĪGA, 27. novembris – Sputnik. Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju, ņemot vērā valsts viedokli Kipras problēmas jautājumā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz EP preses relīzi.

"Deputāti aicināja Eiropas Padomi saglabāt vienprātību attiecībā pret Turcijas vienpusējām un nelikumīgajām darbībām un noteikt stingras sankcijas," teikts dokumentā.

Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Turciju atbalstīja 631 deputāts, trīs nobalsoja pret to, 59 politiķi atturējās.

Rezolūcijā norādīts, ka "konflikta ilgtermiņa noregulēšana būs iespējama dialoga, diplomātiskā darba un pārrunu rezultātā". Eiropas Parlamenta deputāti uzskata, ka Kipras problēmas risinājums jāpanāk, balstoties uz salā dzīvojošo turku un grieķu kopienu vienotās federācijas pamata.

"Deputāti aicina ES aktīvāk strādātu, lai stimulētu pārrunas ANO paspārnē," pauž rezolūcija.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem ir jāizskata jautājums par attiecībām ar Ankaru gaidāmajā samitā, kas ieplānots 10.-11. decembrī.

Kipras problēma

1974. gadā, pēc mēģinājuma pievienot Kipru Grieķijai notika Turcijas bruņots iebrukums salā. Rezultātā tā sadalījās pēc nacionālās pazīmes. Aptuveni 37% Kipras teritorijas izrādījās okupēti, 1983. gadā šajā teritorijā tika pasludināta Ziemeļkipras Turku Republika. To atzina tikai Turcija.

15. novembrī Turcijas līderis Tajips Erdogans apmeklēja Ziemeļkipru – nesen apmeklējumiem atklato Varoša kvartālu Flamagustā. Atēnas un Nikosija uzskata šo soli par "bezprecedenta provokāciju". Varošu aizsargā ANO Drošības Padomes rezolūcija no 1984. gada, tā ir slēgta apmeklējumiem no 1974. gada.

Savukārt Erdogans uzskata, ka pārrunas Kipras konflikta noregulēšanai jārisina, balstoties uz divu valstu pastāvēšanas salā.

15
Tagi:
sankcijas, Turcija, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Erdogans – pret visiem. Turcija veic ģeopolitisku eksperimentu
Redžeps Erdogans prognozē Eiropas galu
EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi
Vladimirs Makejs

Baltkrievijas ārlietu ministrs kritizē opozīciju par aicinājumiem ieviest sankcijas

15
(atjaunots 10:40 27.11.2020)
Baltkrievijas ārlietu ministrs norādīja, ka ekonomiskais spiediens un sankcijas, ko opozīcija aicina ieviest, negatīvi ietekmēs iedzīvotāju labklājību un diezin vai gūs atbalstu tautā.

RĪGA, 27. novembrisSputnik. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs kritiski izvērtēja opozīcijas pārstāvjus par viņu aicinājumiem ārvalstīm ieviest ekonomiskās sankcijas pret Minsku – viņš atgādināja, ka tās negatīvi ietekmēs baltkrievu tautas labklājību, vēsta RIA Novosti.

"Mēs redzam, kā uz kaimiņvalsīm aizbraukušie valdības oponenti cenšas ietekmēt situāciju Baltkrievijā, nomainīt tā saucamo režīmu. Pastāv noteiktas cīņas metodes, var panākt režīma maiņu... Tomēr es uzskatu, ka to labāk būtu darīt tiesiskajā laukā. Tas, ko patlaban ierosina uzsākt oponenti – ekonomiskais spiediens, ekonomiskās sankcijas – negatīvi ietekmēs konkrēta cilvēka, tautas labklājību," konstatēja Makejs preses konferencē Minskā.

Viņš norādīja: ja opozīcijas pārstāvji "vēlas izskatīties par tādiem "varoņiem" vienkāršā cilvēka acīs – Dieva dēļ, lai turpina tādu politiku". "Taču man šķiet, ka diezin vai vienkāršie cilvēki atbalstīs tādu politiku. Agri vai vēlu patiesība tik un tā triumfēs, un cilvēki ieraudzīs, kas ir kas un ko ir vērts," uzsvēra ministrs.

9.augustā pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kurās sesto reizi uzvaru guva Aleksandrs Lukašenko – pēc CVK datiem, viņš saņēma 80,1% balsu, valstī sākās opozīcijas protesti. Izkliedējot akcijas, kuru dalībnieki nepiekrita balsošanas rezultātiem, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Akcijas turpinās vēl joprojām, plašākās to vidū parasti notiek svētdienās. Vienlaikus notiek arī Aleksandra Lukašenko piekritēju pasākumi. Varasiestādes konstatējušas, ka vērojama protestu radikalizācija Baltkrievijā un pārvietošanās no pilsētu ielām uz pagalmiem.

15
Tagi:
sankcijas, opozīcija, Baltkrievija
Pēc temata
Eiropas Savienība iekļāva Lukašenko sankciju sarakstā
Rietumi atraduši baļķi Baltkrievijā, taču neredz skabargu Amerikā
Eksperts: baltkrieviem šķita, ka Latvijā ir labi, – tagad strebj putru ar lielu karoti
Nariškins: uz Baltkrievijas Rietumi izmēģina Krievijas "sašūpošanas" metodes

"Būs sekas". Ko Baidena komanda gatavo Krievijai

0
(atjaunots 16:38 27.11.2020)
Varas tranzīts ASV ir sācies, lai arī prezidenta kampaņas oficiālais rezultāts tiks izsludināts tikai decembra vidū, kad nobalsos elektori. Vispārējo dienestu administrācija atbalstījusi demokrāta piekļuvi slēgtajai informācijai.

Parādījusies arī informācija par jaunajām amatpersonam. Par to, kas strādās jaunā valsts vadītāja kabinetā, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

Katrai gaumei

Baidena komandai būs jāaizpilda aptuveni divi tūkstoši vakanto vietu dažādās iestādēs, bet pagaidām nosaukti tikai daži kandidāti. Tomēr jau tagad ir skaidrs – priekšroka dota profesionālajiem nopelniem, nevis pazīstamām personībām. Visi kandidāti ir cienījami eksperti un atzīti profesionāļi ar plašu pieredzi valsts pārvaldē, tāpēc nenāksies tērēt laiku un naudu apmācībām.

Tāda pieeja ir pretstatā trampismam, atzīmē amerikāņu mediji. Pašreizējais prezidents iecēla augstos amatos pretrunīgas personības, piekritējus bez nopietnām zināšanām, bieži vien – ideoloģizētus.

Piemēram, Tramps vēlējās sūtīt uz ANO Hezeru Nauerti – bijušo Fox News darbinieci. Galu galā viņa ieņēma Valsts departamenta oficiālā pārstāvja posteni. Baidens šim amatam iesaka pieredzējušu diplomāti – afroamerikāni Lindu Tomasu-Grīnfildi. Viņa jau vadījusi diplomātisko dienestu, vēstniecību Libērijā un ieņēmusi valsts sekretāra padomnieka amatu Baraka Obamas administrācijā.

Līdz ar viņu amerikāņu ārpolitikā strādās vēl divi "veterāni": valsts sekretārs – Entonijs Blinkens, padomnieks nacionālās drošības jautājumos – Džeiks Sallivans.

Atkal Blinkens

Entonija Blinkena biogrāfija šķiet it kā speciāli sastādīta, lai novestu pie ASV galvenā diplomāta krēsla. Tēvs, Hārvardas absolvents, bija ASV vēstnieks Ungārijā. Bērnību Entonijs pavadīja Parīzē, turpat macījās skolā, pēc tam tēva pēdās iestājās universitātē. Blinkena paziņas stāsta, ka viņam ir lieliskas manieres, viņš ir "labsirdīgs un maigs", labi spēlē ģitāru. Atzīmē arī viņa līdzību ar Baidenu, pat dēvē par jaunievēlētā prezidenta alter ego.

Pēc studijām Blinkens strādāja par advokātu un žurnālistu, Bila Klintona prezidentūras laikā iekļuva Nacionālās drošības padomē. No turienes – Senātā, Ārpolitikas komitejas kadru nodaļas vadītāja postenī. Tur viņš strādāja Baidena vadībā. Baraka Obamas prezidentūras laikā Blinkens pacēlās līdz padomnieka nacionālās drošības jautājumos vietnieka un valsts sekretāra vietnieka postenim.

Blinkenam bija vērā ņemama loma Usamas ben Ladena likvidācijas operācijā 2011. gadā un cīņā ar "Islāma valsti" Sīrijā un Irākā. Izcēlās arī konfrontācijā ar Krieviju 2014. gadā. Jāpiebilst, ka politiķa pozīcija attiecībās ar Maskavu ir visai skarba.

"Putins ir izcili mierīgs cilvēks. Viņš nelielās," stāstīja Blinkens intervijā PBS par Krievijas līdera pārrunām ar Obamu. – Var izteikties skarbi, taču mierīgi un sausi."

Taču, pēc Blinkena domām, Krievijas prezidents "diemžēl vienkārši saka nepatiesību, cenšas maldināt". "To viņš dara tikpat viegli, kā elpo," piebilda diplomāts.

Intervijā viņš pieļāva, ka Krievija un ASV atgriezīsies pie normālas sadarbības. "Ir cerība, ka reiz attiecības vairs nebūs spēle ar nulles likmi. Taču, kamēr Putina kungs nesapratīs, ka nevar tā skatīties uz pasauli un viņu gaida sekas, viņš turpinās savu līniju," klāstīja Blinkens.

Attiecības ar Maskavu

Patlaban ASV nav nevienas amatpersonas, kas nekritizētu Maskavu, konstatēja Krievijas Starptautisko lietu padomes programmu direktors Ivans Tmofejevs. "Krasu pavērsienu nebūs, vismaz ne uz labo pusi. Toties pastāv nepatīkamu pārsteigumu iespēja, un to mēs nevaram izslēgt," paskaidroja eksperts.

Pirmkārt, runa ir par sankcijām lietā par Alekseja Navaļnija saindēšanu. To ieviešanas risks ir liels, jautājums ir tikai par to, kā tas notiks. "Baidena administrācija aktīvāk strādās cilvēktiesību jautājumā, - uzskata Timofejevs. – Tomēr šī komanda ņems vērā politisko lēmumu reālo kaitējumu un bez svarīga iemesla neizšķirsies par stingriem ierobežojumiem."

Blinkena vadībā Valsts departaments turpinās spiedienu pret projektu "Ziemeļu straume 2", taču jaunā administrācija, iespējams, uzklausīs partneru argumentus. "Tramps ir apmāts ar pretestību "Ziemeļu straumei 2", Baidens ir piesardzīgāks," uzskata eksperts.

Pārmaiņas gaidāmas arī diplomātisko attiecību jomā. "Tehniskā aspektā," precizēja Timofejevs. Iespējama vismaz daļēja normalizācija, piemēram, diplomātiskā personāla daļēja atgriešanās. Šīs problēmas risinājums būtu izdevīgs visiem.

Jauna vecā komanda

Pārējiem jau zināmajiem kandidātiem arī ir pieredze sadarbībā ar Baidenu. Zināmu laiku viceprezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos bija Džons Sallivans. Tagad viņš ieņems prezidenta padomnieka amatu. Viņš ir 43 gadus vecs un izpelnījies ārpolitikas brīnumbērna reputāciju. Viņš bija Hilarijas Klintones palīgs, kad viņa ieņēma valsts sekretāra amatu, 2015. gadā viņam bija svarīga loma Irānas kodoldarījuma noslēgšanā, un viņš palīdzēja Klintonei 2016. gada kampaņā.

Džo Baidens ne vienu vien reizi ir atzīmējis, ka vispirms pievērsīsies iekšlietā. Šajā jomā jaunais padomnieks viņam noderēs, atzīmēja mediji.

Aparāta vadību uzņemsies Rons Klains, agrākais viceprezidenta Baidena administrācijas vadītājs. Nacionālo izlūkdienestu pirmo reizi vadīs sieviete – CIP vadītāja Evrila Heinsa. Agrāk viņa Obamas administrācijā bija padomnieka vietniece nacionālās drošības jautājumos. Iekšlietu ministrijā ieradīsies Alehandro Maijorks, iekšlietu ministrs Obamas laikā.

Bijušais valsts sekretārs Džons Kerijs kļūs par prezidenta speciālo pārstāvi klimata jautājumā. Pirmo reizi Nacionālās drošības padomē būs amatpersona, kas risinās klimata jautājumus, konstatēja komanda.

Aizsardzības ministra vakance vēl ir brīva. Prognozē, ka to ieņems Mišela Flērnoja, bijusī padomniece politikas jautājumos. Viņa atbalsta bruņojuma kontroli, un šis jautājums ir svarīgs Krievijai, atzīmēja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta Eiroatlantiskās drošības centra vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis. "Pie tam viņu ciena gan demokrāti, gan republikāņi, tāpēc, domājams, kandidatūru apstiprinās," uzskata eksperts.

Tomēr politiskos lēmumus pieņem ne tikai figūras, kas ieņem valsts sekretāra, aizsardzības ministra un padomnieka nacionālās drošības jautājumos amatus. "Šeit svarīgi arī attiecīgie vietnieki, - uzskata Baklickis. – Un demokrātiem tur ir papilnam rezervistu."

Demokrāti kopumā pozitīvi vērtē bruņojuma kontroli, tomēr viņu vidū ir arī skeptiķi, viņš norādīja. "Tie, kas atceras neveiksmīgās pārrunas par INF. Viņi neuzticas Krievijai, viņi guvuši negatīvu pieredzi." Tomēr jautājums par otrā plāna posteņiem tiks atrisināts tikai janvārī.

Kandidātus jāapstiprina Senātam. Republikāņi Kongresa augšpalātā mēģinās sabotēt dažus Baidena lēmumus, vēstīja izdevums Axios. Tātad diezin vai kabinetā nokļūs pretrunīgas figūras, tādas kā Sjūzena Raisa, ko reiz jau neizdevās iecelt valsts sekretāra postenī. Spriežot pēc visa, Baidena komandas devīze ir kompromiss un pieredze.

0
Tagi:
Džo Baidens, Krievija, ASV
Pēc temata
Vai Krievijai draud "ellīgas sankcijas" Baidena varas apstākļos
Krievu hakeri var uzpīpēt: kas sagrābis savās rokās varu ASV