Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

Aleksandrs Lukašenko Minskā izkāpa no helikoptera ar automātu rokās

37
(atjaunots 09:29 24.08.2020)
Video ierakstā redzams, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko izkāpj no helikoptera bruņuvestē un rokās tur automātu.

RĪGA, 24. augusts - Sputnik. Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko helikopters piezemējās Minskā netālu no Neatkarības pils – valsts vadītāja rezidences, vēsta RIA Novosti.

Internetā parādījās video ieraksts: Lukašenko nokāpj pa helikoptera trapu un soļo uz rezidences pusi. Viņš aplicis bruņuvesti un tur rokās automātu, tiesa, bez aptveres.

Lukašenko efektīgo izkāpšanu no helikoptera publicēja prezidenta preses dienestam tuvs Telegram kanāls.

Laukumā, kur piezemējās prezidenta transporta līdzeklis, viņu sagaidīja cilvēks karavīra formā, ar kuru viņš sasveicinājās. Domājams, prezidentu Minskā satika valsts aizsardzības ministrs Viktors Hreņins.

Iepriekš Lukašanko konstatēja, ka rietumvalstis atklāti iejaucas valsts iekšējās lietās, un atzīmēja: iznīcinātāji F-16 atrodas tikai 15 minūtes ilga lidojuma attālumā no Baltkrievijas robežām.

Lukašenko uzsvēra, ka pretinieki cenšas "salauzt" un "iebiedēt" no iekšienes, kā arī atklāt draud no robežas otras puses, "pūš vienā stabulē un atklāti ziņo par finanšu piešķiršanu". Tāpēc viņš bija spiests dot pavēli par pilnas kaujas gatavības režīmu armijā.

Situācija Baltkrievijā  un Rietumu reakcija

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas notika 9. augustā. Pēc tām valstī sākās opozīcijas protesta akcijas, kas nepiekrita balsošanas rezultātiem. Centrālā vēlēšanu komisija informēja, ka jau sesto reizi uzvarējis pašreizējais Baltkrievijas valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko ar 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka vēlēšanās uzvarējusi Svetlana Tihanovska, kura saņēma aptuveni 10% balsu.

Pirmajās dienās varasiestādes izkliedēja protesta akcijas. Pret tām tika izmantota asaru gāze, ūdens metēji, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Pēc tam akciju izkliedēšana ar vardarbīgām metodēm tika pārtraukta. Oficiālie dati liecina, ka pirmajās dienās aizturēti vairāk nekā 6,7 tūkstoši cilvēku. Valsts IeM informēja, ka nekārtībās cietuši simtiem cilvēku, vairāk nekā 120 likumsargi guvuši ievainojumus, trīs akciju dalībnieki gājuši bojā.

Tihanovska patlaban uzturas Lietuvā. Vēstīts, ka politiķei it kā neesot bijis citas iespējas, kā vien pamest valsti, viņas izbraukšanu esot "organizējušas" Baltkrievijas varasiestādes.

19. augustā notika ES valstu ārkārtas samits, kurā ES valstu un valdību vadītāji apsprieda stāvokli Baltkrievijā. Pēc tikšanās EP vadītājs Šarls Mišels paziņoja, ka ES neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus valstī un uzsvēra, ka ES noteiks sankcijas virknei amatpersonu, kas atbildīgas par vardarbību valstī un vēlēšanu falsifikāciju. Šajā sarakstā varētu iekļūt arī pats ievēlētais prezidents Lukašenko.

37
Tagi:
Baltkrievija, Aleksandrs Lukašenko
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (81)
Pēc temata
Kas runā? Polijas ministrs iegāza Baltkrievijas opozīciju
Lietuvā pastāstīja, kā streiki Baltkrievijā ietekmē Klaipēdas ostas darbu
NATO bruņotie spēki ir pienākuši pie Baltkrievijas robežām, paziņoja Lukašenko
Militārais eksperts: Lietuva patiešām apdraud Baltkrieviju
ES karogi pie Eiropas Komisijas ēkas, foto no arhīva

ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas

9
(atjaunots 22:45 24.09.2020)
Krievija paplašinājusi ES amatpersonu sarakstu, kam liegta iebraukšana valstī, ņemot vērā nesenos ES nedraudzīgus soļus attiecībā uz Krieviju un Krievijas pilsoņiem.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Eiropas Savienība noraida Krievijas izsludinātās atbildes sankcijas. Savienība uzskata tās par nepamatotām paziņoja ES oficiālais pārstāvis Pīters Sano, vēsta RIA Novosti.

Trešdien Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova informēja, ka Krievijas puse pieņēmusi lēmumu paplašināt atbildes sarakstu ar ES dalībvalstu un institūciju pārstāvjiem, kuriem aizliegta iebraukšana Krievijā, atbildot uz Eiropas Savienības darbībām.

Viņa norādīja: "Krievijas saraksta figurantu skaits palielināts līdz paritātei ar esošo Eiropas Savienības sarakstu."

Norādītie ierobežojumi ieviesti atbilstoši 1996. gada 15. augusta federālajam likumam par iebraukšanu Krievijā un izbraukšanu".

Zaharova paziņoja, ka "pēdējā laikā Eiropas Savienība ir atzīmējusies ar virkni nedraudzīgu soļu attiecībā uz mūsu valsti un Krievijas pilsoņiem".

"Mēs noraidām šīs atbildes sankcijas, ko izsludinājusi Krievija, tāpat kā jebkuras citas Krievijas atbildes sankcijas, piemēram, lauksaimniecības sektorā, jo tās ir neattaisnotas," klāstīja Pīters Stano.

ES oficiālais pārstāvis paskaidroja, ka ES sankcijas, kas pieņemtas pret Krieviju un Krievijas pilsoņiem "ir adresētas un atbilst starptautiskajām tiesībām".

"Iekļaušana (ES – red.) sarakstos notiek uz precīzu kritēriju un juridiski pamatotu pierādījumu pamata," viņš skaidroja.

ES pārstāvis piezīmēja, ka ES sankcijas noteiktas ar mērķi "mainīt konkrētu uzvedību". Tāpat viņš aicināja Krievijas Ārlietu ministriju precizēt minēto sankciju ieviešanas iemeslu un juridisko pamatu.

9
Tagi:
sankcijas, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
Opozīcijas līderis Melnkalnē uzskata, ka sankcijas pret Krieviju ir kļūda
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
Pret Krieviju vērstās sankcijas apstādina vilcienus Latvijā
Krievijas prezidenta V. Putina uzstāšanos ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

KF vēstniecība: Valsts departaments demonstrē nekompetenci ar Putina iniciatīvas kritiku

8
(atjaunots 22:25 24.09.2020)
Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

RĪGA, 25. septembris - Sputnik. ASV Valsts departaments demonstrējis savu nekompetenci, komentējis Krievijas prezidenta Vladimira Putina ideju veidot "zaļos koridorus" tirdzniecībai bez tirdzniecības kariem un sankcijām krīzes periodā, norādīja KF vēstniecība Vašingtonā.

Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vladimirs Putins otrdien, uzstājoties ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā, paziņoja, ka Krievijas ierosinājums ieviest "zaļos koridorus" vēl joprojām ir aktuāls, vēsta RIA Novosti.

ASV Valsts departamenta oficiālā pārstāve Morgana Ortagusa, komentējot viņa ieceri, nosauca "zaļo koridoru" jēdzienu par kļūdainu, ko amerikāņu sankcijas nav attiecinātas uz produktiem, medikamentiem un individuālās  aizsardzības līdzekļiem. Viņa klāstīja Twitter, ka "Krievija aizliegusi daudzu ASV lauksaimniecības produkcijas veidu piegādes kā atbildes pasākumu uz ASV un ES sankcijām par Krievijas darbībām Ukrainā", un, "lai importētu vairāk pārtikas, Krievijai jāatceļ embargo".

Krievijas diplomāti savukārt atgādināja Twitter tīklā, ka iniciatīva par "zaļajiem koridoriem pirmo reizi tika ierosināta G20 ārkārtas samitā martā".

"Runa nav par Krieviju. Taču, kad jums Maskavā nav atašeja lauksaimniecības jautājumos, kurš varētu pastāstīt par Krievijas augošo pārtikas produktu eksportu, paziņojums izskatās visnotaļ nekompetents," atzīmēja vēstniecība.

Marta beigās Vladimirs Putins koronavīrusam veltītajā G20 samita laikā ieteica, ka krīzes periodā vajadzētu veidot tā saucamos zaļos koridoros, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām, savstarpējām medikamentu, pārtikas, iekārtu un tehnoloģiju piegādēm.

2014. gada augustā Krievija aizliedza vairāku lauksaimniecības produkcijas, izejvielu un produktu importu no valstīm, kas ieviesušas sankcijas pret Krieviju – tostarp arī no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas. Embargo sarakstā iekļauta gaļa, desas, zivis un jūras produkti, dārzeņi, augļi, piena produkcija. Pakāpeniski, pagarinoties ierobežojumiem, Maskava pagarināja arī savus atbildes pasākumus. Šobrīd importa aizliegums ir spēkā līdz 2020. gada beigām.

8
Tagi:
ASV Valsts departaments, Krievijas vēstniecība
Pēc temata
"Neskatoties uz strīdiem un neuzticību". Ko ANO Ģenerālajai asamblejai piedāvāja Putins
ASV gatavas sagraut ANO, Krievija apņēmusies to glābt
"Kopīga nākotne": Putins ierakstīja uzstāšanās video priekš ANO Ģenerālās Asamblejas

ANO Drošības padomi vēlas paplašināt. Ko mainīt, ko atstāt, lai saglabātu mieru

0
(atjaunots 11:07 25.09.2020)
Šogad ANO apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu.

ANO valstu līderi iecerējuši atjaunot organizāciju. Vairāki reformu piedāvājumi izskanēja jau Ģenerālās asamblejas jubilejas sēdē. Šogad Apvienoto Nāciju Organizācijai apritējuši 75 gadi. Dalībvalstis nolēmušas: kaut kas ir jāmaina. Pasaule ir mainījusies, struktūra ir novecojusi. Tiesa, dažkārt gadās, ka pārmaiņas ne vienmēr nāk par labu. Piemēram, Vladimirs Putins ieteica saglabāt veto tiesības. Par to, kāpēc tas ir svarīgi stabilitātei pasaulē, stāsta mūsu video.

0
Tagi:
Drošības Padome, ANO