Venēcija

Amerikāņu zinātnieki vēlas ļaut Venēcijai nogrimt

66
(atjaunots 15:18 23.08.2020)
Amerikāņu zinātnieku hipotēze par to, ka cilvēcei jāatsakās no dažu ekoloģiski viegli ievainojamu vietu glābšanas, izskatās provokatīva.

RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Ziemeļkarolīnas štata universitātes līdzstrādniece Erīna Sikampa publicēja zinātnisko darbu, kurā apsprieda iespēju saglabāt pirmatnējo izskatu dažām vietām un objektiem ar lielu kultūras nozīmi, lai tie kļūtu par "atgādinājumu" par tamlīdzīgām izmaiņām. Citos gadījumos tamlīdzīgiem objektiem tiek saglabāta iespēja "transformēties", ja to saglabāšanas izdevumi ir pārāk lieli.

Erīna Sikampa sadarbībā ar Starptautiskā Kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētījumu centra darbinieku Jūdžinu Džo raksta, ka saglabāšanas parastā paradigma paredz "statiskās konservācijas ideju".

"Tas nozīmē, ka materiāli saglabājas pastāvīgā stāvoklī un mēs saglabājam vērtības, kas noteiktas brīdī, kad tika iezīmētas," skaidroja Sikampa.

Eksperti izvirza divas idejas par to, kā var notikt kultūras objektu transformācija: adaptīvi, atbildot uz klimata pārmaiņu ietekmi, vai pirms sagaidāmas, prognozētas ietekmes.

Amerikāņu zinātnieku hipotēze par to, ka cilvēcei jāatsakās no dažu ekoloģiski viegli ievainojamu vietu glābšanas, izskatās provokatīva un neņem vērā tamlīdzīgu teritoriju kultūras vērtību, uzskata Venēcijas gide un asociācijas "Svētā Marka laukums" viceprezidente Katerīna Sopradassi.

"Patlaban pastāv liels skaits kustību planētas glābšanai: ja tās rīkojas provokācijas formātā, iespējams, tā var lietu izkustināt no vietas. Taču līdztekus Venēcijai pasaulē ir liels skaits piejūras pilsētu, tostarp arī vēsturiskas, kam var būt tādas pašas problēmas klimata pārmaiņu dēļ. Un es gribu atgādināt, ka tās ne vienmēr ir radušās cilvēka darbības rezultātā," sarunā ar RIA Novosti teica Sopradassi.

Viņa uzsvēra, ka par savu parādīšanos Venēcija un lagūna, kurā tā atrodas, var pateikties klimata pārmaiņām: pirms sešiem tūkstošiem gadu Adrijas jūra bija daļēji aizsalusi, ledājs sniedzās līdz Itālijas centrālajai daļai – līdz tagadējai Ankonas pilsētai. Kad ledus atkāpās, izveidojās Padānas līdzenums, kur vēlāk parādījās Venēcija.

"Tad jau viņiem jāļauj nogrimt Ņujorkai vai Kalifornijai, un mēs tās atcerēsimies tikai pēc viņu dziesmiņām, jo savas vēstures tām nav. Nezinu, vai viņi apjēdz, ko runā. Nevar spriest par resursu tēriņu, ja runa ir par jebkādu mākslas pilsētu – tas nozīmē iznīcināt vēsturi. Varbūt šie zinātnieki ir padomājuši, kā glābt savas pilsētas, nevis Eiropas pilsētas, taču tieši tās bija cilvēces šūpulis gadsimtu gaitā," teica Sopradassi.

Venēcietei piekrīt arī Venēcijas valdības pārstāvis – pilsētas sociālās saliedētības un ekonomiskās attīstības lietu vērtētājs Simone Venturini. Amerikāņu zinātnieku pieeju viņš nosauca par "mazliet riskantu".

"It īpaši ņemot vērā to, ka viņi pie tās ilgi strādājuši," Venturini smiedamies teica korespondentam.

"Cilvēces mantojums iziet ārpus ekonomiskās vērtības robežam. Tas mums atgādina, kas mēs esam un kas bijām. Šogad Venēcija svin 1600. gadskārtu, un pat tagad tā runā ar pasauli sava skaistuma un kultūras bagātības valodā," teica mērijas pārstāvis.

Viņš uzskata, ka cilvēces pienākums ir saglabāt un uzturēt Venēciju tāpat kā citas kultūras galvaspilsētas un citas vietas.

"Svarīgi ir ne tikai nosargāt monumentālo daļu, bet arī saglabāt nemateriālo: sociālo un kultūras dzīvi – tas ir dubults uzdevums pasaulei, ko uzdod Venēcija un citas lielās mākslas pilsētas," uzskata Venturini.  

66
Tagi:
ekoloģija, Venēcija, ASV
Pēc temata
"Augstais ūdens": Venēcijā notiek rekordlieli plūdi
Klimatologs: globālās sasilšanas dēļ XXI gs. gaidāmas ekstremālas dabas parādības
Kas notiks ar Latviju? Ūdens līmenis Baltijas jūrā strauji ceļas
Biedējoši tempi: jūra aizvien biežāk atņem zemi tās īpašniekiem Latvijā

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

3
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

3
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku

7
(atjaunots 10:11 21.09.2020)
Kādas darbības var veikt Lietuvas varasiestādes, valdības vadītājs nepaskaidroja. Pati Lietuva sankcijas pret Baltkrieviju ieviesa jau augusta beigās.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Viļņa reaģēs ar apņēmības pilnām darbībām uz Eiropas Savienības atteikšanos ieviest sankcijas pret Baltkrieviju, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz TASS un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas paziņojumu.

"Ja līdz ceturtdienai nesekos nekādi lēmumi par ES sankcijām pret Baltkrieviju, mēs celsim šo jautājumu visasākajā veidā," sacīja Nausēda.

Kā tieši grasās reaģēt Viļņa šādā gadījumā, prezidents neprecizēja.

Lietuvas valsts vadītājs atgādināja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija jau ir pieņēmušas sankciju sarakstu pret 30 Baltkrievijas amatpersonām par "saikni ar vēlēšanu falsificēšanu" un mierīgu protestu apspiešanu.

"Taču nekādas nacionālās sankcijas nevar kļūt par aizvietojumu vienotam principiālam ES lēmumam, kuru mēs arī gaidām," paziņoja Nausēda.

Augusta beigās trīs Baltijas valstis, nesagaidot kopīgu Eiropas Savienības lēmumu, saskaņoja sankciju sarakstu attiecībā pret Baltkrievijas varasiestādēm, kurā iekļāva arī Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.

Viļņā vairākkārt paziņojuši, ka neuzskata šo sarakstu par galīgo un var paplašināt to nepieciešamības gadījumā.

Baltkrievijas varasiestādes vairākkārt paziņojušas, ka Lietuva sistemātiski iejaucas kaimiņu republikas lietās, un tas ir nepieņemami. Tieši uz Viļņu pēc divām dienām pēc prezidenta vēlēšanu dienas aizbrauca bijusī prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska. Gandrīz uzreiz pēc ierašanās Lietuvā viņa sāka uzstāties ar aicinājumiem protestēt un streikot.

Kā atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, pēc ierašanās Lietuvā ar Tihanovsku notiek "uzskatāmas metamorfozes" , kuras iespējamas dēļ tā, ka "viņa atrodas Viļņā, Lietuvas galvaspilsētā, kura tostarp neslēpj savas ambīcijas attiecībā pret Baltkrieviju un tās nākotni".

7
Tagi:
Gitans Nausēda, sankcijas, Eiropas Savienība, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, kā valsts atbildēs uz ES sankcijām
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

0
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika