MDzRK Molodec, foto no arhīva

Eksperti stāsta par KF jaunā raķešu vilciena "Barguzin" tapšanas termiņiem

68
(atjaunots 14:55 17.08.2020)
Eksperti uzskata, ka "Barguzin" būtu efektīvākā atbilde uz stratēģiskajiem draudiem, kas saistīti ar NATO militāro bāzu paplašināšanos pie Krievijas robežām.

RĪGA, 17. augusts — Sputnik. Krievijas Stratēģiskie raķešu spēki (SRS) varētu saņemt jauno militāro dzelzceļa raķešu kompleksu (MDzRK) "Barguzin" tuvāko 3-5 gadu laikā, ja valsts militārā vadība pieņems atbilstošu lēmumu, intervijā RIA Novosti pastāstīja eksperts stratēģiskā bruņojuma jomā, SRS veterāns Vladimirs Jevsejevs.

Iepriekš tika plānots, ka jaunās paaudzes MDzRK "Barguzin" tiks izstrādāts līdz 2018. gadam, taču 2017. gadā "Rossijskaja gazeta", atsaucoties uz informācijas avotu aizsardzības rūpniecības nozarē, atklāja, ka jaunā MDzRK izstrādes darbi ir apturēti.

"Es uzskatu, ka "Barguzin" būtu efektīvākā atbilde uz stratēģiskajiem draudiem, kas saistīti ar NATO militāro bāzu paplašināšanos pie Krievijas robežām. (..) Manuprāt, raķetes izmēģinājumu parauga izstrādei, izmēģināšanai un dažādu sistēmu tapšanai būs vajadzīgi apmēram 3-5 gadi. Raķešu kompleksam tas ir ļoti īss laiks," konstatēja Jevsejevs.

Eksperts pieļāva, ka minētais projekts tika iesaldēts, jo Krievijas valdība rēķinājās, ka tiks pagarināts līgums NEW START, turklāt arī finanšu jautājumam bija sava nozīme.

Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka tehnisko īpašību ziņā "Barguzin" būtiski pārspēj savu priekšgājēju – PSRS laikā tapušo MDzRK "Molodec", kas bija bruņots ar pārlieku smagu raķeti – tā neietilpa parastajā vagonā, tāpēc kļuva par nopietnu demaskējošo faktoru.

"Savukārt "Barguzin", pateicoties "atvieglotajai raķetei, kam pietiek vietas parastā vagonā, var palaist to jebkurā dzelzceļa posmā. Ja radīsies atbildes trieciena nepieciešamība, šis komplekss būs efektīvāks nekā MSRK (mobilais sauszemes raķešu komplekss), tāds kā "Topoļ" un "Jars", jo tiem jānokļūst lauka rajonā un jāizvēršas, lai palaistu raķeti, - tā viņi uz zināmu laiku kļūst ievainojami," paskaidroja Jevsejevs.

Padomju militārais dzelzceļa raķešu komplekss ar raķeti "Molodec" tika izsvītrots no bruņojuma 2005. gadā saskaņā ar līgumu START II. Līgums NEW START, kas to nomainīja, neaizliedz jaunus šāda tipa raķešu kompleksus.

"Barguzin" ir vilciena sastāvs, ārēji neatšķirams no parastā preču vilciena. Tā vagonos tiek uzstādītas trīs starpkontinentālās ballistiskās raķetes ar 30 kaujas galviņām (katras jauda – 550 kilotonnas). Turklāt vilcienā ir arī komandpunkti, tehnoloģiskās un tehniskās sistēmas, sakaru līdzekļi un personāls.

Kodolkara draudu gadījumā MDzRK iziet patrulēšanas maršrutos un iekļaujas citu dzelzceļa sastāvu plūsmā. Pēc pavēles vilciens apstājas un sagatavojas uzbrukumam – viras uz triju vagonu jumta atbīdās uz malām, iekšā noslēptie mehānismi liek pacelties raķešu starta konteineriem. Starts notiek dažu minūšu laikā.

ASV neizdevās radīt savu "Barguzinu"

Krievijas jaunā MDzRK "Barguzin" analogu patlaban nav nekur pasaulē. ASV tādu izstrādāt neizdevās. Par to intervijā Federālajai ziņu aģentūrai pastāstīja žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs.

"Analogu šai sistēmai patlaban nav nekur pasaulē. Kaut ko līdzīgu mēģināja radīt amerikāņi jau tolaik, kad mums bija padomju MDzRK "Molodec". Savu analogu viņi nosauca par "Peacekeeper", tomēr bruņotie spēki to nesaņēma – radās problēmas ar svaru, un vispār gāja pavisam citādi, nekā viņiem gribētos," pastāstīja Ļeonkovs.

Savukārt Krievijas inženieriem izdevās atrisināt ar MDzRK ražošanu saistītās tehniskās probēmas, raķešu komplekss pat kļuva par starptautisko līgumu objektu, atgādināja militārais eksperts.

Viņš pastāstīja, kā "Barguzin" pārspēj savu priekšgājēju: raķete būs vieglāka un kompaktāka, tai pietiks vietas standarta vagonā. Vilcienam "Molodec" bija vajadzīgi speciāli palielinātie "preču vagoni", tāpēc potenciālais pretinieks varēja tos identificēt un vērst pret tiem preventīvu triecienu, atzīmēja Ļeonkovs.

"Turklāt "Barguzin" vilks tikai viena lokomotīve, bet "Molodec" bija vajadzīgas veselas trīs," piebilda militārais eksperts.

Viņš norādīja, ka raķetēm būs principiāli jaunas kaujas galviņas, kas bez grūtībām spēj pārvarēt PRA kompleksus.

Iepriekš Sputnik stāstīja, kāds ir ekspertu viedoklis jautājumā par ASV prasību Krievijai – pārtraukt darbu pie raķetēm ar kodolenerģētiskajām iekārtām.

68
Tagi:
dzelzceļa raķešu komplekss, Krievijas Bruņotie spēki, Krievija
Pēc temata
Putins uzrunā Federālajai sapulcei informē par jauno bruņojumu ar atomenerģijas dzinējiem
Krievijas hiperskaņas ieroči un Pentagona kosmiskais uzbudinājums
Trešā pasaules kara rēgs, jeb Kā ASV grauj mieru uz Zemes
Hiperskaņas bloks "Avangard" stājas kaujas dežūrā
Kodoltermiskā lietusgāze. No kādām raķetēm baidās Pentagons
Aleksandrs Lukašenko

"Likvidēt galveno": plānoja sarīkot asiņainu apvērsumu Baltkrievijā

65
(atjaunots 10:04 19.04.2021)
Baltkrievijā bija iecerēts valsts apvērsums un prezidenta Aleksandra Lukašenko slepkavība. Par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Vienam no viņiem ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Sestdien, 17. aprīlī, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja par plānoto atentātu pret viņu — sazvērnieki cerēja sagūstīt viņa bērnus un sarīkot valstī apvērsumu, raksta RIA Novosti.

Saskaņā ar FDD sabiedrisko sakaru centra informāciju, par apvērsuma organizāciju aizdomās turētie cilvēki aizturēti Maskavā. Tas ir baltkrievu politologs Aleksandrs Feduta un advokāts Jurijs Zenkovičs. Zināms, ka Zenkovičam ir dubultpilsonība - ASV un Baltkrievijas.

Apvērsumu un atentātu viņi plānoja sarīkot 9. maijā. Turklāt vēlējās organizēt valstī "demokrātiju pēc Polijas pieredzes". Metodes gan izvēlējās asiņainas un tik tālas no demokrātiskām, cik tas vispār ir iespējams.

RIA Novosti ziņo: televīzijas kanāls "Rossija" parādīja aizdomās turamo aizturēšanas operatīvā videoieraksta kadrus. Reportāžā ir sadzirdami Zenkoviča vārdi par prezidenta likvidēšanas plānu.

Viņš saka, ka uzdevums numurs viens ir "likvidēt galveno". Kā otro punktu Zenkovičs min "iekšējā karaspēka un OMON bloķēšanu" Baltkrievijā. Trešais punkts ir "ieņemt vairākus simboliskus objektus pilsētas centrā, tostarp radiostaciju un televīziju, lai uzrunātu iedzīvotājus".

To visu viņš teica, tiekoties it kā ar baltkrievu ģenerāļiem Maskavā – restorānā Dārza lokā, kurp viņš uzaicināja šos cilvēkus "aprunāties".

Sazvērnieku rokās bija augstā līmeņa politiķu, ierēdņu un militārpersonu saraksts, kurus, apgalvo žurnālisti, gatavojās nogalināt vai "iesēdināt koncentrācijas nometnē".

Apvērsuma organizēšanai tika plānots piesaistīt arī ukraiņu nacionālistus.

Turklāt pat savas sarunas laikā organizatori nenoliedza, ka atkārtotās vēlēšanās Baltkrievijas pilsoņi nobalsotu par Lukašenko.

Aptuveni piecu gadu laikā viņi plānoja transformēt sabiedrību un valsti, lai izaudzētu Baltkrievijā "demokrātiju pēc Polijas pieredzes".

Interesanti gan, ka viens no jaunās "demokrātiskās" valsts tapšanas pamatpunktiem bija esošā prezidenta mantas izlaupīšana un atsavināšana.

Baltkrievijā tāpat paziņoja, ka apvērsumu plānoja veikt, vadoties pēc krāsaino revolūciju shēmām ar ārzemju finansējumu.

65
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Lukašenko paziņoja nosacījumus, ar kādiem ir gatavs atstāt prezidenta amatu
Lukašenko palūdzis Putinam iznīcinātājus. Kāpēc Baltkrievijai vajadzīgi Su-30SM?
Iemācīs demokrātiju. ASV izvēlējušās iejaukšanās metodes
Banāni, foto no arhīva

Die Welt: banāniem draud izzušana

38
(atjaunots 23:41 17.04.2021)
Bīstamas augsnes sēnītes infekcijas rezultātā cilvēce var zaudēt lietderīgo augli, ko daudzās valstīs lieto ikdienas uzturā, gluži kā kartupeļus un rīsus.

RĪGA, 18. aprīlis — Sputnik. Cilvēce var palikt bez banāniem, kuru vidū strauji izplatās patogēna augsnes sēnīte, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Die Welt.

Slimība ar nosaukumu Tropical Race 4 (TR4) sāka strauji izplatīties Āzijā un Austrālijā XX gadsimtā, bet 2019. gadā to pirmo reizi reģistrēja Dienvidamerikā – reģiona, kas nodrošina lielāko banānu eksportu uz visu pasauli.

Ursula Šokemele, eksperte augļu jautājumos no mārketinga kompānijas AMI, pastāstīja, ka Kolumbijā un Hondurasā jau slēgtas pirmās plantācijas. Viņa atzīmēja, ka slimību nav iespējams izārstēt ar ķimikāliju palīdzību, tāpēc inficētās augsnes nāksies svītrot no apgrozījuma vismaz uz 30-40 gadiem.

Die Welt atzīmēja, ka TR4 pārsvarā skar Cavendish šķirnes augus, kuri nodrošina 95% vispasaules banānu tirdzniecības apjoma.

Speciālisti brīdina, ka pat neliela daļiņa inficētas augsnes uz fermera pazoles var novest pie infekcijas izplatības. Turklāt viņi paskaidroja, ka slimība ātri izplatās, jo augi nodod viens otram vienus un tos pašus gēnus.

"Banānu palmas vīrišķie ziedi ir sterili, sievišķie veido augļus bez apputekšņošanas. Cavendish vairojas bezdzimuma ceļā – ar atvasēm," uzsvēra eksperti.

Zinātnieki ir pārliecināti, ka dabā nav atrodama otra tikpat ražīga banānu šķirne kā Cavendish. Turklāt daudzās Āzijas, Āfrikas un Amerikas valstīs šie augļi ir tikpat svarīgs produkts ikdienas uzturā kā kartupeļi un rīsi.

"Ņemot vērā to, ka uz Zemes dzīvo vairāk nekā septiņi miljardi cilvēku, augošais pārtikas produktu pieprasījums augošā iedzīvotāju skaita vidū jaunattīstības valstīs ir banānu ražošanas pieauguma galvenais iemesls," konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijā.

Tātad cilvēce var palikt bez garšīgā, turklāt arī nepieciešamā pārtikas produkta.

38
Tagi:
banāns
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

0
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

0
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ