Polija un ASV vienojušās paātrināt amerikāņu karavīru pārvietošanu
(atjaunots 15:17 16.08.2020)
Dokuments turpina abu valstu prezidentu – Andžeja Dudas un Donalda Trampa – deklarāciju par ASV armijas klātbūtnes pastiprināšanu.RĪGA, 16. augusts – Sputnik. Varšavā parakstīta ASV un Polijas vienošanās par militāro sadarbību, kas paplašina amerikāņu militāro klātbūtni republikā, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti. No ASV puses dokumentu parakstījis valsts sekretārs Maiks Pompeo, no Polijas – nacionālās aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.
Dokuments turpina abu valstu prezidentu – Andžeja Dudas un Donalda Trampa – deklarāciju par ASV armijas klātbūtnes pastiprināšanu, kas tika parakstīta aizvadītajā gadā Vašingtonā.
Cita starpā tā paredz amerikāņu militārā kontingenta paplašināšanu Polijā par tūkstoti karavīru un ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štāba pārdislokāciju uz republiku.
Patlaban Polijā dislocēti aptuveni 5 tūkstoši ASV kareivju.
Polijas prezidents dokumenta parakstīšanas ceremonijas laikā paziņoja, ka tas nozīmē "ne tikai lielāku skaitu ASV karavīru un militārās infrastruktūras" Polijā. "Tāpat pieaug garantija tam, ka briesmu gadījumā mūsu kareivji – poļi un amerikāņi – stāsies plecu pie pleca," viņš paskaidroja.
Duda pauda pārliecību, ka Polijas un ASV militārā sadarbība "nozīmē lielāku militāro drošību mūsu Eiropas daļā", arī Baltijas valstīs un Ukrainā.
ASV un NATO paplašina grupējumus pie Krievijas robežām attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Polija un Baltijas valstis aktīvi noslēdz aizsardzības līgumus ar ASV par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un izvieto savu valstu teritorijās NATO militāros kontingentus.
Maskava pie tam jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus Rietumu aliansei un NATO tas ir labi zināms.
Krievijas vēstniecība komentēja apsūdzības pret sešiem KF pilsoņiem ASV
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas vēstniecība Vašingtonā noraida ASV apsūdzības Krievijas pilsoņiem par destabilizējošu un hakeru darbību visā pasaulē, sarunā ar RIA Novosti paziņoja diplomātiskās misijas pārstāvis.
©
AP Photo / Marcio Jose Sanchez
Iepriekš ASV Tieslietu ministrija un FIB izvirzīja apsūdzības sešiem Krievijas pilsoņiem par dalību hakeru uzbrukumu sērijā un kaitīgu programmu izplatīšanā ar mērķi uzbrukt citu valstu infrastruktūrai. Cita starpā viņi apsūdzēti par vīrusa NotPetya izplatību 2017. gadā. Apgalvots, ka šīs personas esot Galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieki, kuri cita starpā esot organizējuši kiberuzbrukumus Olimpiādei Dienvidkorejā. Gandrīz vienlaikus Lielbritānijā izskanēja apgalvojumi, ka Krievijas izlūkdienesti esot plānojuši arī kiberuzbrukumu Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā pirms tās tika atliktas.
"Absolūti skaidrs, ka šādām ziņām nav nekā kopēja ar realitāti, to mērķis ir vienkārši saasināt rusofobo noskaņojumu amerikāņu sabiedrībā, "raganu medību" izvēršanos un spiegu māniju. Tāda jau vairākus gadus ir Vašingtonas politiskās dzīves īpatnība. ASV vadība konsekventi grauj agrāk pragmatiskās Krievijas un ASV attiecības un mākslīgi uzspiež iedzīvotājiem toksisku iespaidu par Krieviju un visu, kas ar to saistīts," komentēja vēstniecības pārstāvis.
Aģentūras sarunbiedrs uzsvēra, ka Krievijai nav un nav arī bijuši nodomi nodarboties ar "destabilizējošām operācijām" visā pasaulē.
"Tas neatbilst mūsu ārpolitikai, nacionālajām interesēm, kā arī mūsu izpratnei par, to, kā veidojas valstu attiecības. Krievija ciena citu valstu suverenitāti un neiejaucas to darīšanās," viņš piezīmēja.
Informācijas avots Ārlietu ministrijā informēja, ka ASV un Lielbritānijas apsūdzības par Krievijas hakeru saiknēm ar dažādiem uzbrukumiem, arī Olimpisko spēļu organizatoriem Tokijā, ir nepamatotas un vērstas pret iekšējo auditoriju.
Tagi:
"Vajag vismaz papūlēties": eksperts uzskata, ka pārrunas par NEW START ir iespējamas
(atjaunots 17:46 20.10.2020)
Iespējams, Vašingtonā tomēr ir politiķi, ar ko iespējams diskutēt par līguma NEW START pagarināšanu.RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Kremlis, komentējot ASV politiķu izteikumus par līguma NEW START pagarināšanu, atzīmēja, ka sarunas ar Vašingtonu stratēģiskās stabilitātes jautājumos turpināsies, neskatoties uz Baltā nama atteikšanos no Krievijas prezidenta Vladimira Putina ierosinājuma pagarināt līgumu par stratēģiskā bruņojuma ierobežošanu uz vienu gadu, paziņoja prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
"Mēs ceram, ka jebkurā gadījumā tiks turpināti kontakti ar ASV. Protams, kopumā, kā jau teica prezidents, līguma pagarināšana dotu mums laiku, dotu šos 12 mēnešus substantīvām un nopietnām pārrunām bruņojuma kontroles jautājumos," Peskova teikto citēja RIA Novosti.
Viņš akcentēja, ka būtu sagaidāmas visai bēdīgas sekas, ja visai pasaulei tiktu atņemts šis "visas pasaules stabilitātes un drošības stūrakmens".
"Tāpēc, protams, mēs vēlētos tomēr izdzirdēt, ka mūsu partneri ASV ir gatavi pagarināt šo dokumentu," atzīmēja prezidenta preses sekretārs.
Pagaidām, pēc viņa vārdiem, vēlamais progress nav redzams. Tomēr tāda situācija nenozīmē, ka "visi kontakti ir pilnībā jāaptur".
Krievijas Zinātņu akadēmijas Drošības problēmu pētījumu centra vadošais zinātniskais darbinieks, amerikānists, politologs Konstantins Blohins radio Sputnik ēterā pauda viedokli, ka līguma liktenis lielā mērā ir atkarīgs no tā, kas uzvarēs gaidāmajās prezidenta vēlēšanās ASV.
"Republikāņu partijas pārstāvis Donalds Tramps, pirmkārt, ienīst Ķīnu un saista NEW START ar Ķīnu. Otrkārt, Republikāņu partija tradicionāli cenšas sagraut bruņojuma kontroli. Atgādināšu, ka Džordža Buša, jaunākā administrācijas laikā amerikāņi izstājās no PRA līguma, pats Tramps izstājās no līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm un Atklāto debesu līguma. Ja viņš uzvarēs vēlēšanās, izstāšanās no NEW START ir ļoti iespējama," uzskata Konstantins Blohins.
Ja uzvarēs demokrātu pārstāvis Džo Baidens, pēc politologa domām, pastāv izredzes pagarināt līgumu.
"Demokrātiskā partija tradicionāli atbalsta dialogu ar krieviem par stratēģisko stabilitāti. Atgādināšu, ka tieši Obamas administrācija kopā ar Medvedevu pagarināja tagadējo līgumu. Tomēr, lai kas uzvarētu, ir gandrīz neiespējami noslēgt jaunu līgumu dažu mēnešu laikā. Tāpēc vismaz jāpapūlas pagarināt esošo līgumu, lai gada laikā noslēgtu jaunu. Šī ideja tomēr ir interesanta," atzīmēja politologs.
Līgums NEW START, kas parakstīts 2010. gadā, patlaban ir vienīgā spēkā esošā Krievijas un ASV vienošanās par bruņojuma ierobežošanu.
Līgums NEW START stājās spēkā 2011. gada 5. februārī. Saskaņā ar to abu pušu pienākums un samazināt kodolarsenālu tā, lai pēc 7 gadiem un turpmāk bruņojums kopumā nepārsniegtu 700 starpkontinentālās ballistiskās raķetes, ballistiskās raķetes uz zemūdenēm un smagajiem bumbvedējiem, kā arī 1550 kodolgalviņas un 800 izvērstas un neizvērstas starta iekārtas. Vienošanās paredz Krievijas un ASV informācijas apmaiņu par kodolgalviņu un kodolieroču nesēju skaitu divreiz gadā.
2018. gada 5. februārī pienāca galējais termiņš, līdz kuram Krievijai un ASV bija jāsasniedz kontroles rādītāji saskaņā ar līgumu. Līguma termiņš beidzas 2021. gada februārī. Vašingtona dažādos līmeņos uzsver, ka Pekina jāiesaista pārrunās ar mērķi izstrādāt jaunu trīspusēju kodolvienošanos starp Krieviju, Ķīnu un ASV. Ķīna šo ieceri noraida. Sergejs Lavrovs ne vienu reizi vien ir uzsvēris, ka Maskava atbalsta līguma NEW START pagarināšanu bez iepriekšējiem noteikumiem.
Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.
ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.
Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.
Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.
2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.