Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

37
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

37
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt (94)
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas
Dīzeļelektriskā zemūdene, foto no arhīva

Amerikāņu izdevums stāsta par bīstamāko Krievijas zemūdeni

29
(atjaunots 23:44 16.05.2021)
Amerikāņu publicists pastāstīja par jauno Krievijas zemūdeni, kuras tuvošanos ir gandrīz neiespējami pamanīt.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Krievijas izstrādātās projekta "Lada" zemūdenes jaunā spēkiekārta padara to tik beztrokšņainu, ka ir gandrīz neiespējami pamanīt tās tuvošanos, raksta amerikāņu publicists Kālebs Larsons rakstā žurnālā National Interest, vēsta RIA Novosti.

Autors atzīmēja, ka tās korpusam ir piliena veida forma, tāpēc zemūdenei ir ļoti efektīva aerodinamika. Tā ļauj izvairīties no turbulences un neradīt manāmu troksni. Īpaši liela nozīme ir ūdeņraža-skābekļa degvielas elementam, kas ražo elektrību dzenskrūvēm – tas palīdz mazināt troksni.

Neskatoties uz dīzeļa ģeneratoriem, tāpat kā citām dīzeļelektriskajām zemūdenēm, projekta "Lada" zemūdenēs elektrība tiek ražota arī uz ķīmiskas reakcijas rēķina. Tas ļauj izvairīties no dzinēja dārdošā trokšņa. Jaunie paraugi varētu būt klusāki par virkni kodolzemūdeņu, jo sūknis, kas pārsūknē šķidrumu reaktora dzesēšanai, ir visnotaļ skaļš.

Patlaban Krievija būvē divu tipu dīzeļelektriskās zemūdenes – "Varshavyanka" un "Lada" projektus. "Varshavyanka" radīta uz padomju projekta "Paltus" bāzes. Melnās jūras flote jau saņēmusi sešus tādus kuģus, bet līdz 2024. gadam sešas zemūdenes plānots nodot Klusā okeāna flotes.

Iepriekš kuģubūves uzņēmuma "Admiralteiskije verfi" direktors Aleksandrs Buzakovs pastāstīja, ka pirmās divas sērijveida 4. paaudzes dīzeļelektriskās zemūdenes no projekta "Lada" plānots apbruņot ar spārnotajām raķetēm "Kalibr".

Zemūdenes "Kronshtadt" un "Velikiye Luki" plānots nodot Jūras kara flotei nākamgad. Projekta pirmā zemūdene "Sankt-Peterburg", bruņota tikai ar mīnu un torpēdu bruņojumu, papildināja floti jau 2010. gadā.

29
Tagi:
zemūdenes, bruņotie spēki, Krievija, ASV
Pēc temata
NATO meklē no radariem pazudušu Krievijas zemūdeni Vidusjūrā
Trieciena arsenāls. Kādus jaunumus Krievijas armija saņems 2021. gadā
Daily Mail: Krievijas zemūdeņu skaits Atlantijā "satriec"
"Kalibra" klusais lidojums. Kāpēc Krievijas spārnotās raķetes nedod mieru NATO

Google "prokrieviskā" attieksme pret boršču radījusi sašutumu Ukrainā

33
(atjaunots 22:30 16.05.2021)
Sašutumu Kijevā izraisījusi informācija Google Arts & Culture projekta ietvaros – borščs ir starp krievu ēdieniem.

RĪGA, 16. maijs – Sputnik. Fakts, ka amerikaņu kompānija Google pieminējusi boršču kā krievu virtuves ēdienu, nav pieļaujams. To apgalvo Ukrainas kultūras ministrs Aleksandrs Tkačenko pēc iepazīšanās ar tīmekļa giganta un Krievijas organizācijas "Rosturizm" kopīgo projektu.

"Borščs ir etnisks ukraiņu ēdiens. Piesavināties teritorijas, pagātni, etnosus – tas ir kremlinieku stilā jau vairāk nekā simt gadus," ukraiņu politiķis uzrakstīja Telegram kanālā.

Pēc Tkačenko domām, Google ir jāatsakās no tamlīdzīgas boršča pozicionēšanas, jo UNESCO jau iesniegts Kijevas lūgums iekļaut "ukraiņu boršča pagatavošanas kultūru" starptautiskās organizācijas nemateriālā mantojuma sarakstā.

"Esmu pārliecināts, pasaule atzīs mūsu nacionālo ēdienu. Var radīt tik daudzas interneta lappuses ar boršča reklāmu, cik gribi, tik un tā tas nebūs krievu!" pasludināja Ukrainas ministrs.

Iepriekš Google projekts Arts & Culture iekļāva boršču krievu ēdienu sarakstā, kļuvuši vēsturiski. Ukraiņu borščs norādīts kā viens no daudziem krievu ēdiena variantiem, kas tiek gatavots ar sasmalcinātu speķi un ķiplokiem.

Nesen Ukrainā jau klīda runas par to, ka nav pieņēmams saukt par krievu spēkavīriem pazīstamās Viktora Vasņecova gleznas varoņus. Kijevas eksperti, kuri sevi uzskata par speciālistiem vēsturē un filoloģijā, apgalvoja, ka Iļja Muromietis, Aļoša Popovičs un Dobriņa Ņikitičs esot ukraiņi.

Pēc tā saucamo "zinātnieku" domām, Iļjas Muromieša īstais vārds esot Iļja Čobitjko, jeb Iļja Murovietis. Kijevā skaidro, ka spēkavīrs esot dzimis nevis netālu no Muromas pilsētas Krievijā, bet gan Morovskas ciemā pie Čerņigovas.

Skolnieki Ļvivā
© Sputnik / Павел Паламарчук

Aļošu Popoviču, klāsta ukraiņu "pētnieki", saukuši par Oļeško: viņš bijis bruņinieks, nevis bajārs. Pēc viņu domām, Aļoša dzimis Pirjatinas pilsētā Poltavas apgabalā, nevis Rostovā

Savukārt Dobriņa Ņikitičs, apgalvo "eksperti", jāuzskata par "kņaza Vladimira Lielā vojevodu". Šis personāžs dzīvojis Kijevas Krievzemes teritorijā tagadējā etniskajā Ukrainā, kas turklāt esot pletusies uz ziemeļiem – līdz pat Novgorodai.

33
Tagi:
Krievija, Ukraina
Pēc temata
Ukrainā būs sava Ņujorka: ciems atgūs savu vēsturisko nosaukumu
"Uz mājām, kurvas!" Kā ukraiņu strādniekus sagaida Eiropā
"Ķersies pie mietiem": Ukrainas ģenerālis piedraudējis Polijai ar strādnieku sacelšanos
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības