Gāzesvada Ziemeļu Straumes 2 būvdarbi, foto no arhīva

Eksperts pastāstīja pabeigt "Ziemeļu straumi 2" Vācijā un izvairīties no ASV sankcijām

18
(atjaunots 20:39 11.08.2020)
Vācija var ieviest kvotas slānekļa gāzes iegādei vai atteikties no tās pilnībā atbildes kārtā uz ASV spiedienu pret "Ziemeļu straumi 2" – viss ir atkarīgs no tā, cik stipri viņi sadusmosies, paziņoja finanšu analītiķis Dmitrijs Golubovskis.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Trīs ASV senatori vēstulē ostas operatoram Zasnicā draud ieviest sankcijas pret Vācijas ostu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvniecības dēļ. Bundestāga deputāts no partijas "Savienība 90/Zaļie", bijušais vides aizsardzības ministrs Jurgens Tritins aicināja Vāciju un Eiropas Savienībai skarbi un izlēmīgi reaģēt uz Amerikas draudiem. Atbildes kārtā viņš piedāvāja pasākumus pret Amerikas slānekļa gāzi.

"Problēma ar sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2" jau skar Vāciju, nevis Krieviju – pabeigt šī cauruļvada izbūvi neļauj tieši Vācijas teritoriālajos ūdeņos. Krievija šeit ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Tur, kur Krievija aizstāv savas intereses,  tā var tās aizstāvēt, neraugoties ne uz kādām sankcijām. Amerikāņi to saprot un pret Krievijas kompānijām jau nekādas sankcijas neievieš. Uz Krieviju spiest ir bezjēdzīgi, viņi cenšas spiest uz Vāciju. Bet ja vācieši ir sadusmojušies – tas ir labi. Dod Dievs, lai viņi visu to izdara – gan cauruļu uzbūvē, gan amerikāņu gāzi ierobežo, mums tas ir labi – mēs atgriezīsim sev daļu tirgus, kura šobrīd mums ir zaudēta Eiropā," paziņoja Sputnik Latvija Golubovskis.

Viņš atzīmēja, ka izeja no situācijas ar spiedienu uz vācu biznesu – kompānijas nacionalizācija, kura pabeigs "Ziemeļu straumes 2" būvniecību Vācijas ūdeņos, – pret VFR valdību ASV sankcijas neieviesīs.

18
Temats:
Ziemeļu straume 2 (216)
Pēc temata
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus atļauts turpināt
Polija un Ukraina apvienojušās pret "Ziemeļu straumi 2"
Baltkrievija

Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

7
(atjaunots 15:56 23.09.2020)
Prese nebija informēta par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremonijas dienu un laiku.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Aleksandrs Lukašenko stājies Baltkrievijas prezidenta postenī, informēja Sputnik Baltkrievijaь.

Inaugurācijas diena un laiks tika turēti slepenībā. Augstie viesi tika ielūgti ierasties Neatkarības pilī – Baltkrievijas prezidenta rezidencē – pēdējā brīdī. Centrālā vēlēšanu komisija pat pusstundu pirms svinīgās ceremonijas atteicās apstiprināt, ka CVK vadītāja Lidija Jermošina piedalās prezidenta inaugurācijā.

Ceremonijā piedalījās parlamenta deputāti, ierēdņi, kā arī valsts mediju pārstāvji un sabiedriskie darbinieki.

Lukašenko nodeva zvērestu baltkrievu valodā. Viņš zvērēja "uzticīgi kalpot Baltkrievijas Republikas tautai, cienīt un sargāt cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, ievērot un aizsargāt Baltkrievijas Republikas Konstitūciju, svēti un godprātīgi pildīt uzliktos pienākumus".

Pēc tam valsts vadītājs parakstīja aktu par zvēresta nodošanu, un CVK vadītāja Lidija Jermošina pasniedza viņam Baltkrievijas Republikas prezidenta apliecību.

Valsts vadītājs paziņoja, ka ir lepns par baltkrieviem, kuri pārvarējuši pārbaudījumu par uzticību saviem uzskatiem.

"Diena, kad prezidents stājas amatā – tā ir visu mūsu uzvaras diena, pārliecinošas un liktenīgas. Mēs ne tikai ievēlējām valsts prezidentu, mēs aizsargājām savas vērtības, savu mierīgo dzīvi, suverenitāti un neatkarību. Un šajā ziņā mums vēl daudz darba ir priekšā," Lukašenko brīdināja.

Viņš konstatēja, ka šis gads ieies valsts vēsturē kā ļoti emocionāls gads, jo valstiskumam mests izaicinājums uz suverēnu valstu iznīcināšanas tehnoloģijas bāzes.

"Taču mēs esam vieni no retajiem, iespējams, pat vienīgie, kur krāsainā revolūcija nenotika. Un tā ir baltkrievu izvēle, kuri nekādā gadījumā nevēlas zaudēt valsti," viņš uzskata.

Pie tam, pēc viņa vārdiem, notikumi valstī parādīja, ka lielākā daļa baltkrievu mīl savu valsti un vēlas dzīvot mierā.

"Neskatoties uz velnišķīgi izmalcinātajiem pamudinājumiem no ārienes, saglabājām savstarpēju cieņu," uzsvēra prezidents.

Opozīcijas Koordinācijas padome paziņoja, ka pieprasa jaunas vēlēšanas un atbalsta beztermiņa nepakļaušanās akciju. Pie Neatkarības pils notikusi kārtējā protesta akcija.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. 

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājusi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

7
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Krievijas iedzīvotāji pauda viedokli par Krievijas un Baltkrievijas apvienošanos
Avangard

National Interest novērtējis Krievijas "Avangardu" draudus ASV

9
(atjaunots 10:49 23.09.2020)
"Avangard" pārvietojas hiperskaņas ātrumā, turklāt spēj manevrēt atmosfērā. Tā iespējas apgrūtina pretošanos ierocim.

RĪGA, 23. septembrisSputnikAmerikāņu publicists Pīters Sučiu savā rakstā izdevumam National Interest pastāstījis par Krievijas hiperskaņas bloku "Avangard". Viņš izteica pieņēmumu, ka ierocis metīs nopietnu izaicinājumu ASV, vēsta RIA Novosti.

Publikācijas autors atgādināja, ka "Avangard" pārvietojas hiperskaņas ātrumā, turklāt spēj manevrēt atmosfērā. Tā iespējas apgrūtina pretošanos ierocim. Viņš norādīja, ka, pēc Pekinas domām, Krievijas hiperskaņas starpkontinentālās ballistiskās raķetes ar kodollādiņiem var likvidēt ASV aizsardzību.

Sučiu uzsvēra, ka "Avangard" ir tikai viens no Krievijas lielā arsenāla komponentiem – tajā ir 528 starpkontinentālās sauszemes un zemūdens ballistiskās raķetes, kā arī kodolieroči, ko nogādā bumbvedēji.

Pie tam Savienoto Valstu pretraķešu aizsardzība ir paredzēta tikai "nelielam skaitam" starpkontinentālo ballistisko raķešu, ko var palaist Ziemeļkoreja, sūkstījās publicists.

Par hiperskaņas raķešu kompleksu "Avangard" Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi pastāstīja savā vēstījumā Federālajai sapulcei 2018. gadā. Toreiz viņš iepazīstināja arī ar citiem jaunajiem ieročiem. Tagad Krievija ir vienīgā valsts pasaulē, kas oficiāli informējusi: tās rīcībā ir hiperskaņas ieroči.

"Avangard" spēj lidot atmosfēras blīvajos slāņos, pārvietojoties starp kontinentiem ātrumā, kas pārsniedz Maha skaitli vairāk nekā 20 reizes. Dodoties uz mērķi, planējošais spārnotais bloks izpilda tā saucamos dziļos manevrus – gan uz sāniem par vairākiem tūkstošiem kilometru, gan augstumā. Šī iemesla dēļ tas ir absolūti neaizniedzams visiem pretgaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļiem.

9
Tagi:
ieroči, Krievija, ASV
Pēc temata
Hiperskaņas komplekss "Avangard" stājies kaujas dežūrā
Trieciens no dzīlēm. Ar ko Krievijai draud ASV hiperskaņas ieroči
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
Ķīnā jauno Krievijas ieroci uzskata par biedējošāku, salīdzinājumā ar kodolbumbu
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

0
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

0
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes