ASV armijas karavīri, foto no arhīva

"Baidies no latviešiem, kas nes dāvanas!": kāpēc ASV nevajag sūtīt karaspēkus uz Baltiju

150
(atjaunots 19:39 11.08.2020)
"Baidies no latviešiem, kas nes dāvanas" – ar šādu virsrakstu žurnālā National Interest iznāca profesora Hārvija Sapoļski raksts, kurā viņš skaidro, kāpēc Amerikas karaspēkiem labāk būtu doties no Vācijas uz mājām.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks nesen nosūtīja Vašingtonai oficiālu piedāvājumu izvietot Baltijas republikā daļu amerikāņu karaspēku, kuri, pēc prezidenta Donalda Trampa lēmuma, tiks izvesti no Vācijas domstarpību par Berlīnes aizsardzības izdevumiem dēļ. ASV prezidenta padomdevējs nacionālās drošības jautājumos Roberts Obraiens pēcāk paziņoja, ka šiem spēkiem jābūt izvietotiem tuvāk NATO austrumu robežām, lai novērstu "iespējamo Krievijas agresiju".

Šie vārdi ir kā mūzika latviešu ierēdņu ausīm, raksta National Interest Masačūsetsas Tehniskās universitātes valsts politikas un organizācijas profesors Hārvijs Sapoļski. Izdzirdot, ka ASV grasās pārmest savus spēkus tālāk uz austrumiem, Baltijas republikas vadība uzreiz piedāvāja apmaksāt daļu ar izvietošanu saistīto izdevumu. Citas Baltijas valstis var sekot viņas piemēram. Polija jau uzsākusi pārrunas.

Taču amerikāņu karaspēku izvietošana tuvāk Krievijas robežām, nevis to nosūtīšana atpakaļ uz Savienotajām Valstīm būtu kļūda, uzskata Sapoļski. ASV nav izdevīgi atrasties starp āmuru un kalvi - sabiedrotajiem un agresīvo Krieviju - savdabīgās lamatas var kļūt par provokāciju, kuras dēļ ASV tiks ievilktas karā, viņš uzskata.

Sapoļski atsaucas uz aukstā kara pieredzi, kad ASV izvietoja vairāk nekā 300 tūkstošus karavīru Austrumeiropā, tādējādi aizstāvot to no PSRS "ekspansijas". Pēc viņa domām, toreiz tas bija pamatoti, jo Otrā pasaules karā nomocītā Eiropa kļuva pārāk vāja, lai savaldītu PSRS bez Amerikas spēkiem, kuri stāvēja starp to un padomju tanku divīzijām. Tolaik šī stratēģija strādāja, aukstais karš beidzās, un Eiropa, pateicoties Amerikas aizsardzībai, kļuva plaukstoša, raksta viņš rakstā.

Šodien situācija ir cita, norāda Sapoļski: ES ietilpst gan Baltija, gan bijušās Varšavas līguma dalībvalstis, ES IKP ir 10 reizes lielāks par Krievijas, iedzīvotāju skaits – 3,5 reizes. Baltija nevar pati pretoties KF konflikta gadījumā, taču kopējiem Eiropas spēkiem to ir viegli nodrošināt.

Autors norāda: ASV izmantoja stratēģiju atrasties aiz savu sabiedroto mugurām Pirmā un Otrā pasaules kara laikā. Otrā pasaules kara laikā Eiropas sabiedrotie ASV un PSRS novājināja vācu karaspēkus vēl pirms tam, kad amerikāņi tika iesaistīti tiešā veidā. Salīdzinot ar citiem Otrā pasaule kara dalībniekiem, ASV ir pozitīva pieredze (kā arī Pirmajā pasaules karā).

Šodien Eiropai būs daudz vienkāršāk turēt aizsardzību pret Krieviju konflikta gadījumā, pārliecināts Sapoļski. ASV nav nepieciešamības aizstāvēt Eiropu, Vašingtonai nav jāsūta karaspēki uz Latviju vai Poliju. Šīm valstīm ir jālūdz palīdzība Francijai, Lielbritānijai un Vācijai. Savukārt amerikāņiem ir jādodas mājās.

Raksta nobeigumā autors norāda, ka ASV izglāba Eiropu trīs reizes pēdējā gadsimta laikā, savukārt šoreiz, ja Vašingtonā nesēž muļķi, Savienotajām Valstīm jānovēro situācija no attāluma.

150
Tagi:
Baltija, karaspēks, ASV
Pēc temata
Pentagona vadītājs informēja par ASV spēku izvešanu no Vācijas
Tramps ir neizpratnē: kāpēc ASV vajadzētu aizsargāt Vāciju no Krievijas
ASV izvedīs no Vācijas gandrīz 12 tūkstošus karavīru
Eksperts: nesaskaņu fakts starp Vāciju un ASV attiecībā uz drošību ir acīmredzams
ASV gatavojas "uzdāvināt" Vāciju Krievijai
Eiropas Komisija

Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos

3
(atjaunots 17:22 23.09.2020)
Vairākās Eiropas valstīs vērojams koronavīrusa infekcijas gadījumu pieaugums, tāpēc tūrisma nozares atjaunošanai un stabilas tūristu plūsmas atbalstam vajadzīgi kopīgi principi visām valstīm šajos sarežģītajos apstākļos.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Latvija aicinās Eiropas Komisiju izstrādāt vienotus principus tūrisma nozarei Covid-19 apstākļos, stāsta Ekonomikas ministrijas ziņojums par jautājumiem, kas tiks izskatīti ES tūrisma ministru videokonferencē, stāsta Tvnet.lv.

Konference sasaukta pēc Vācijas iniciatīvas.

Eiropā patlaban tiek reģistrēts aizvien lielāks infekcijas gadījumu skaits, tāpēc Vācija vēlas kopīgiem spēkiem izstrādāt risinājumus, kā labāk atjaunot tūrisma nozari un atbalstīt stabilu tūrisma plūsmu, atklāja ministrija.

Latvijas pārstāvji videokonferencē pastāstīs par kritisko situāciju tūrisma nozarē valstī.

Latvija uzskata, ka sabiedriskā veselība ir prioritārs jautājums, tomēr vienlaikus nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu ekonomika atjaunošanu un Šengenas zonas veselumu.

Jautājumā par Baltijas valstīm Latvija uzskata, ka transporta un tūrisma plūsmu uzturēšanai valstīm ir jāvienojas par kopīgu kumulatīvo rādītāju, kura apstākļos ir jāievēro pašizolācija, kā arī par citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

ES tūrisma ministru videokonference notiks septembra beigās.

3
Tagi:
koronavīruss, tūrisms, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Repatriācijas reisu nebūs: Latvijas ĀM iesaka nebraukt tālāk par Igauniju
Baltkrievija

Lukašenko slepeni stājies Baltkrievijas prezidenta postenī

9
(atjaunots 15:56 23.09.2020)
Prese nebija informēta par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremonijas dienu un laiku.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Aleksandrs Lukašenko stājies Baltkrievijas prezidenta postenī, informēja Sputnik Baltkrievijaь.

Inaugurācijas diena un laiks tika turēti slepenībā. Augstie viesi tika ielūgti ierasties Neatkarības pilī – Baltkrievijas prezidenta rezidencē – pēdējā brīdī. Centrālā vēlēšanu komisija pat pusstundu pirms svinīgās ceremonijas atteicās apstiprināt, ka CVK vadītāja Lidija Jermošina piedalās prezidenta inaugurācijā.

Ceremonijā piedalījās parlamenta deputāti, ierēdņi, kā arī valsts mediju pārstāvji un sabiedriskie darbinieki.

Lukašenko nodeva zvērestu baltkrievu valodā. Viņš zvērēja "uzticīgi kalpot Baltkrievijas Republikas tautai, cienīt un sargāt cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības, ievērot un aizsargāt Baltkrievijas Republikas Konstitūciju, svēti un godprātīgi pildīt uzliktos pienākumus".

Pēc tam valsts vadītājs parakstīja aktu par zvēresta nodošanu, un CVK vadītāja Lidija Jermošina pasniedza viņam Baltkrievijas Republikas prezidenta apliecību.

Valsts vadītājs paziņoja, ka ir lepns par baltkrieviem, kuri pārvarējuši pārbaudījumu par uzticību saviem uzskatiem.

"Diena, kad prezidents stājas amatā – tā ir visu mūsu uzvaras diena, pārliecinošas un liktenīgas. Mēs ne tikai ievēlējām valsts prezidentu, mēs aizsargājām savas vērtības, savu mierīgo dzīvi, suverenitāti un neatkarību. Un šajā ziņā mums vēl daudz darba ir priekšā," Lukašenko brīdināja.

Viņš konstatēja, ka šis gads ieies valsts vēsturē kā ļoti emocionāls gads, jo valstiskumam mests izaicinājums uz suverēnu valstu iznīcināšanas tehnoloģijas bāzes.

"Taču mēs esam vieni no retajiem, iespējams, pat vienīgie, kur krāsainā revolūcija nenotika. Un tā ir baltkrievu izvēle, kuri nekādā gadījumā nevēlas zaudēt valsti," viņš uzskata.

Pie tam, pēc viņa vārdiem, notikumi valstī parādīja, ka lielākā daļa baltkrievu mīl savu valsti un vēlas dzīvot mierā.

"Neskatoties uz velnišķīgi izmalcinātajiem pamudinājumiem no ārienes, saglabājām savstarpēju cieņu," uzsvēra prezidents.

Opozīcijas Koordinācijas padome paziņoja, ka pieprasa jaunas vēlēšanas un atbalsta beztermiņa nepakļaušanās akciju. Pie Neatkarības pils notikusi kārtējā protesta akcija.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. 

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājusi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

9
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievija
Pēc temata
Aiz saprāta robežas: Baltkrievijas ĀM izvērtēja ANO Cilvēktiesību padomes rezolūciju
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Krievijas iedzīvotāji pauda viedokli par Krievijas un Baltkrievijas apvienošanos