Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks

Sputnik Baltkrievija korespondentu aizturēja Minskā no rīta pēc vēlēšanām

23
(atjaunots 22:44 10.08.2020)
Joprojām nav zināms dažu Krievijas žurnālistu liktenis, kuri tika aizturēti Minskā protestu laikā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks tika aizturēts Minskā agrā rītā 10. augustā, vēsta izdevums.

Svētdien Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko iegūst 81,35% balsu, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 8%. Taču Svetlanas Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos rāda, ka viņa ieguvusi 70-80%.

Svētdienas vakarā, pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas. Protestētāji Minskas centrā būvēja barikādes no atkritumu tvertnēm. Milicija pielietoja pret viņiem asaru gāzi, ūdensmetējus un gaismas un trokšņa granātas, kā arī izstūma protestētājus no pilsētas centra. Opozīcijas akcijas rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, aptuveni 100 cieta, bojāgājušo nav, vēsta valsts IeM.

Starp aizturētajiem izrādījās arī Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks.

"Es taisīju reportāžu no ātrās palīdzības slimnīcas, naktī atrados tur. Pabeidzu darbu aptuveni plkst. 5:30, kājām aizgāju uz autobusa pieturu, jo nebija iespējams izsaukt taksometru: Interneta servisi nestrādāja, pa telefonu nevarēja sazvanīt. Krustojumā Galvenās pasta nodaļas rajonā ieraudzīju, kā brauc spectehnika, nolēmu iztaisīt foto arhīvam. Redzams, ka attēli uzņemti plkst. 5:48," pastāstīja Sputnik korespondents.

Pēc viņa sacītā, viņš teju paspēja uzņemt foto, kad pie viņa pieskrēja trīs OMON darbinieki, no kuriem viens uzreiz sāka sist viņu, turklāt otrais pacentās savaldīt dienesta biedru.

"Es kliedzu: "Prese, prese, Sputnik Baltkrievija." Uz krūtīm visu šo laiku karājās apliecība. Viņi sāka vaicāt, ko es daru. Es parādīju fotogrāfijas: tās pieprasīja izdzēst, es bez liekiem vārdiem piekritu. Un pēc tam viņi pakonsultējās un pateica, ka mani tomēr aiztur, rajona iekšlietu pārvaldē tiks skaidrībā," saka Oļeiņiks.

Pēc tam viņu nodeva citiem OMON darbiniekiem, kuri atbrauca ar mikroautobusu.

"Tur uzreiz sāka pavēlēt "gulties uz grīdas", sist no visām pusēm ar dūrēm, viens no viņiem atņēma manu telefonu un sāka sist mani ar to pa galvu – kliegt, lai es nosaucu paroli, nācās pateikt. Parakņājās manā telefonā, pēc tam atkal atdeva mani citiem likumsargiem, tie bija jau ar autobusu," turpina stāstīt žurnālists.

Pēc Sputnik Baltkrievija korespondenta sacītā, likumsargi pielietoja spēku, pastāvīgi izlocīja rokas, taču speclīdzekļus nepielietoja.

"Kad es nokritu no "bezdelīgas", saņēmu dažus kāju spērienus, taču es aizsedzos. Bija sāpīgi, taču man vairāk sastinga ķermenis, kad mēs, saliekušies sēdējām uz krēsliem, galva bija vienā līmenī ar ceļgaliem. Nedeva mainīt stāvokli, laikam, lai mēs neredzam to cilvēku sejas, kuri mūs aizturēja," pateica žurnālists.

Uz jautājumu par to, kāpēc viņu aizturēja, kārtības sargi atbildēja, ka "rajona iekšlietu pārvaldē tikšot skaidrībā". Pēc viņa sacītā, attieksme pret aizturētajiem "bijusi kā pret lopiem".

"Kad es teicu, ka esmu Sputnik Baltkrievija žurnālists, tad vienkārši dabūju ar mobilo pa galvu, vai pa pakausi… Es sen rakstu par miliciju un likumsargiem. Tādu attieksmi nebiju sastapis," piebilda Oļeiņiks.

Turklāt, kā atzīmēja žurnālists, pašā nodaļā miliči bija dažādi – kāds aicināja nomierināties, kāds ņirgājās. "Pirms iziešanas mums bija jāparaksta protokols par dalību nesankcionētā mītiņā, par to, ka pilnībā piekrītam gaidīt tiesu. Es palūdzu, lai mani iepazīstina ar lietas materiāliem, man atteica, paziņojot, ka lietas materiāli aizgājuši uz tiesu," pateica korespondents.

Naktī no 9. uz 10. augustu tika aizturēti arī citi mediju darbinieki. Piemēram, ir ziņas par to, ka cieta Associated Press korespondents, RT militārais korespondents Semjons Pegovs un vairāki aģentūras Ruptly telereportieri. Daily Storm galvenā redaktore Aļona Sivkova paziņoja RIA Novosti par to, ka izdevuma žurnālistus Minskā aizturēšanas laikā piekāva. Tāpat viņa atzīmēja, ka cietis arī viņu kolēģis no "Meduza" Maksims Solopovs. Oficiāli paziņojumi par Krievijas pilsoņu aizturēšanām Baltkrievijā joprojām nav saņemti, paziņoja Krievijas vēstniecībā.

Protesta akcijas Minskā, foto no arhīva
© Sputnik / Виктор Толочко

Krievija nodarbojas ar situāciju ar žurnālistu aizturēšanām Baltkrievijā un sagaida no baltkrievu partnera cienīgu attieksmi pret viņiem, paziņoja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana aicināja Baltkrievijas varasiestādes un personīgi republikas prezidentu Aleksandru Lukašenko atbrīvot aizturētos žurnālistus.

23
Tagi:
Simoņana, Zaharova, žurnālists, Baltkrievija, Sputnik
B-1B Lancer

Amerikāņu eksperts skaidro, kāpēc ASV nevar sagraut Kaļiņingradu

19
(atjaunots 17:26 23.09.2020)
Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, uzskata eksperts.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Krievijas un ASV kara gadījumā Kaļiņgradas pretgaisa aizsardzības sistēmu pārraušanai ASV vajadzīgs lielāks skaits stratēģisko bumbvedēju, nekā pašlaik, vēsta RIA Novosti. Šādu viedokli paudis Demokrātiju aizsardzības fonda Militārās un politiskās varas centra militārais analītiķis Šeins Preizvoters, vēsta Defence One.

Eksperts konstatēja, ka Savienotajām Valstīm "lielvalstu konkurences ērā" nepieciešami 225 stratēģiskie bumbvedēji, taču patlaban bruņojumā ir tikai 140 lidmašīnas. Raksta autors atgādināja, ka līdz 2040. gadam plānots palielināt aviācijas parku līdz 175 eksemplāriem.

"Pat neskatoties uz to, ka ASV ir bāzes un sabiedrotie reģionā, milzīgais pretdarbības līdzekļu skaits, kas nepieciešami, piemēram Kaļiņingradas PGA integrētās sistēmas likvidēšanai, prasīs lielu skaitu bumbvedēju," klāstīja Preizvoters.

Tāpat viņš atzīmēja arī stratēģisko bumbvedēju lielo nozīmi arī gadījumā, ja sāksies karš ASV un Ķīnas startā. "Neredzamās" lidmašīnas varēšot iekļūt aizsargātos rajonos Ķīnas teritorijā, savukārt parastie bumbvedēji būšot noderīgi, sākoties karadarbībai rajonos, ko neaizsniedz Ķīnas PGA sistēmas.

19
Tagi:
pretgaisa aizsardzība, aizsardzība, karš, Krievija, ASV
Pēc temata
Eksperts: amerikāņu bumbvedēji – viegls mērķis Krievijas S-400
"Tas ir kaut kas jauns": NATO izdomājuši, kā karot ar krievu tankiem
Pavērsts pret Baltiju un Melno jūru: "Prometei" satriec mērķus 550 km attālumā
Patriot to nespēj: eksperts paskaidroja, kāpēc Turcija izvēlējusies S-400
Eiropas Komisija

Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos

13
(atjaunots 17:22 23.09.2020)
Vairākās Eiropas valstīs vērojams koronavīrusa infekcijas gadījumu pieaugums, tāpēc tūrisma nozares atjaunošanai un stabilas tūristu plūsmas atbalstam vajadzīgi kopīgi principi visām valstīm šajos sarežģītajos apstākļos.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Latvija aicinās Eiropas Komisiju izstrādāt vienotus principus tūrisma nozarei Covid-19 apstākļos, stāsta Ekonomikas ministrijas ziņojums par jautājumiem, kas tiks izskatīti ES tūrisma ministru videokonferencē, stāsta Tvnet.lv.

Konference sasaukta pēc Vācijas iniciatīvas.

Eiropā patlaban tiek reģistrēts aizvien lielāks infekcijas gadījumu skaits, tāpēc Vācija vēlas kopīgiem spēkiem izstrādāt risinājumus, kā labāk atjaunot tūrisma nozari un atbalstīt stabilu tūrisma plūsmu, atklāja ministrija.

Latvijas pārstāvji videokonferencē pastāstīs par kritisko situāciju tūrisma nozarē valstī.

Latvija uzskata, ka sabiedriskā veselība ir prioritārs jautājums, tomēr vienlaikus nepieciešama sabalansēta pieeja, lai nodrošinātu ekonomika atjaunošanu un Šengenas zonas veselumu.

Jautājumā par Baltijas valstīm Latvija uzskata, ka transporta un tūrisma plūsmu uzturēšanai valstīm ir jāvienojas par kopīgu kumulatīvo rādītāju, kura apstākļos ir jāievēro pašizolācija, kā arī par citiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

ES tūrisma ministru videokonference notiks septembra beigās.

13
Tagi:
koronavīruss, tūrisms, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības
Vīrusa viļņos. Valstis gatavojas jauniem uzliesmojumiem
Eirodeputāts: izņemot Igauniju un Latviju, neviens neatceļ avioreisus
Repatriācijas reisu nebūs: Latvijas ĀM iesaka nebraukt tālāk par Igauniju
Artis Pabriks

"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām

0
(atjaunots 18:33 23.09.2020)
Latvijas aizsardzības ministrs pēkšņi norūpējies par valsts finanšu sektora problēmu un pieprasīja pārtraukt spiedienu, ko jūt banku iebiedētie klienti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Sarežģītais stāvoklis Latvijas finanšu sektorā, kas radies banku sistēmas "kapitālremonta" rezultātā, šķiet, satraucis ne tikai nozares speciālistus, bet arī varas pārstāvjus.

Piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks asi kritizēja banku nesamērīgās prasības.

"Ir pēdējais laiks visiem atzīt, ka prasības banku klientiem ir pārmērīgas un nesaprātīgas. Ieviestas, aizsedzoties ar drošības jautājumiem," Pabriks ar sašutumu klāstīja savā lapā Twitter.

​Tomēr sociālo tīklu lietotāji Pabrika aizbildniecisko žestu novērtēja atšķirīgi – daži atbalstīja politiķa sašutumu cits ironiski atzīmēja, ka bez nopietniem valdības lēmumiem tie ir tikai tukši vārdi.

"Starp citu, šo prasību tiešās sekas ir lielas sabiedrības daļas iedzīšana ātro kredītu lamatās un ātro kredītu nozares uzplaukums kā tāds. Jo, kad pēkšņi banka nekreditē vairs pat gludekļa iegādi – ko gan cilvēkam iesākt?" bija sašutis pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

​Viens no komentētājiem atgādināja, ka kredītu trūkuma dēļ reģionos nav iespējams izdzīvot.

"Tieši tā! Bankas reģionos nefinansē ne mājokļa rekonstrukcijas, ne jaunas būvniecības, tikai iegādi, vēl pie tam banka, kuru mēs visi Latvija kopīgi pēdējo izglābām! Kā reģionos dzīvot? Viens ceļš – uz Rīgu... ļoti skumji..." konstatēja Edgars Kaļva.

​"Neticu, ka jūs pats pēkšņi tā izdomājāt, izklausās pēc partijas sponsoru lūguma," politiķi par spēlēm aizdomās tur Misters Futbols.

​"Un kas ir vainīgs? MK un Saeima! Skatoties budžetu, sapratāt, ka nauda garām iet, jo LV iedzīvotāji kontus atvēra LT un EE? Regulējumu vajadzēja, bet kā parasti Latvijā notiek - pārspīlēja ar īstenošanu," ironizēja rilekta.

​"Un banku lobijs , kas ierobežo skaidru naudu, tikpat nesamērīgs un nelikumīgs," autoru atbalstīja lasītājs ar lietotājvārdu "Patiesība ir tur ārā".

​Komentētāji droši kritizēja politiķi par bezdarbību.

"Teica Artis, pamostoties rapšu laukā, kas bija viņa partijas biedru a/parts..." atgādināja Juris Lipsnis.

​"Kapteinis Acīmredzamais no miesas un asinīm," sarkastiski konstatēja cits komentētājs.

​"Es to atzinu pirms gada. Visi atzīs, un? Dzīvos ar atziņu? It kā jau tāpēc ir Saeima un valdība, lai ar atziņām kaut ko arī iesāktu," neapmierināts atzīmēja Kaspars.

​"Vai kāds vēl atceras "pelēko sarakstu" un Krišjāņa Kariņa satraukumu par LV iekļaušanu tajā?" ar izsmieklu apjautājās Arvis Villa.

​"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā ko paši sadaram, mazohistiski šaujot sev visās iespējamās vietās," uz pārmetumu attrauca aizsardzības ministrs.

​Atgādināsim, ka Latvijā pilnā sparā rit finanšu sektora "kapitālremonts" ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas sākās 2018. gadā, kad komisijas Moneyval eksperti publicēja ziņojumu par pārkāpumiem Latvijas finanšu sektorā un norādīja: ja valsts nelabosies, tā nokļūs "pelēkajā sarakstā", kas ļoti negatīvi ietekmēs tās ekonomiku.

Represiju giljotīna sāka darbu pilnā sparā, taču kontrolējošās struktūras pieprasa aizvien jaunus upurus. Ārvalstnieki jau ir aizgājuši, tāpēc bez darba palikušie finanšu uzraugi sāka bloķēt vietējo uzņēmēju un vienkāršu iedzīvotāju kontus.

0
Tagi:
Artis Pabriks, bankas, Latvija
Pēc temata
Simtiem dosjē lappušu: kā pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu