Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks

Sputnik Baltkrievija korespondentu aizturēja Minskā no rīta pēc vēlēšanām

26
(atjaunots 22:44 10.08.2020)
Joprojām nav zināms dažu Krievijas žurnālistu liktenis, kuri tika aizturēti Minskā protestu laikā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks tika aizturēts Minskā agrā rītā 10. augustā, vēsta izdevums.

Svētdien Baltkrievijā notika prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko iegūst 81,35% balsu, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 8%. Taču Svetlanas Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos rāda, ka viņa ieguvusi 70-80%.

Svētdienas vakarā, pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas. Protestētāji Minskas centrā būvēja barikādes no atkritumu tvertnēm. Milicija pielietoja pret viņiem asaru gāzi, ūdensmetējus un gaismas un trokšņa granātas, kā arī izstūma protestētājus no pilsētas centra. Opozīcijas akcijas rezultātā tika aizturēti 3000 cilvēku, aptuveni 100 cieta, bojāgājušo nav, vēsta valsts IeM.

Starp aizturētajiem izrādījās arī Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks.

"Es taisīju reportāžu no ātrās palīdzības slimnīcas, naktī atrados tur. Pabeidzu darbu aptuveni plkst. 5:30, kājām aizgāju uz autobusa pieturu, jo nebija iespējams izsaukt taksometru: Interneta servisi nestrādāja, pa telefonu nevarēja sazvanīt. Krustojumā Galvenās pasta nodaļas rajonā ieraudzīju, kā brauc spectehnika, nolēmu iztaisīt foto arhīvam. Redzams, ka attēli uzņemti plkst. 5:48," pastāstīja Sputnik korespondents.

Pēc viņa sacītā, viņš teju paspēja uzņemt foto, kad pie viņa pieskrēja trīs OMON darbinieki, no kuriem viens uzreiz sāka sist viņu, turklāt otrais pacentās savaldīt dienesta biedru.

"Es kliedzu: "Prese, prese, Sputnik Baltkrievija." Uz krūtīm visu šo laiku karājās apliecība. Viņi sāka vaicāt, ko es daru. Es parādīju fotogrāfijas: tās pieprasīja izdzēst, es bez liekiem vārdiem piekritu. Un pēc tam viņi pakonsultējās un pateica, ka mani tomēr aiztur, rajona iekšlietu pārvaldē tiks skaidrībā," saka Oļeiņiks.

Pēc tam viņu nodeva citiem OMON darbiniekiem, kuri atbrauca ar mikroautobusu.

"Tur uzreiz sāka pavēlēt "gulties uz grīdas", sist no visām pusēm ar dūrēm, viens no viņiem atņēma manu telefonu un sāka sist mani ar to pa galvu – kliegt, lai es nosaucu paroli, nācās pateikt. Parakņājās manā telefonā, pēc tam atkal atdeva mani citiem likumsargiem, tie bija jau ar autobusu," turpina stāstīt žurnālists.

Pēc Sputnik Baltkrievija korespondenta sacītā, likumsargi pielietoja spēku, pastāvīgi izlocīja rokas, taču speclīdzekļus nepielietoja.

"Kad es nokritu no "bezdelīgas", saņēmu dažus kāju spērienus, taču es aizsedzos. Bija sāpīgi, taču man vairāk sastinga ķermenis, kad mēs, saliekušies sēdējām uz krēsliem, galva bija vienā līmenī ar ceļgaliem. Nedeva mainīt stāvokli, laikam, lai mēs neredzam to cilvēku sejas, kuri mūs aizturēja," pateica žurnālists.

Uz jautājumu par to, kāpēc viņu aizturēja, kārtības sargi atbildēja, ka "rajona iekšlietu pārvaldē tikšot skaidrībā". Pēc viņa sacītā, attieksme pret aizturētajiem "bijusi kā pret lopiem".

"Kad es teicu, ka esmu Sputnik Baltkrievija žurnālists, tad vienkārši dabūju ar mobilo pa galvu, vai pa pakausi… Es sen rakstu par miliciju un likumsargiem. Tādu attieksmi nebiju sastapis," piebilda Oļeiņiks.

Turklāt, kā atzīmēja žurnālists, pašā nodaļā miliči bija dažādi – kāds aicināja nomierināties, kāds ņirgājās. "Pirms iziešanas mums bija jāparaksta protokols par dalību nesankcionētā mītiņā, par to, ka pilnībā piekrītam gaidīt tiesu. Es palūdzu, lai mani iepazīstina ar lietas materiāliem, man atteica, paziņojot, ka lietas materiāli aizgājuši uz tiesu," pateica korespondents.

Naktī no 9. uz 10. augustu tika aizturēti arī citi mediju darbinieki. Piemēram, ir ziņas par to, ka cieta Associated Press korespondents, RT militārais korespondents Semjons Pegovs un vairāki aģentūras Ruptly telereportieri. Daily Storm galvenā redaktore Aļona Sivkova paziņoja RIA Novosti par to, ka izdevuma žurnālistus Minskā aizturēšanas laikā piekāva. Tāpat viņa atzīmēja, ka cietis arī viņu kolēģis no "Meduza" Maksims Solopovs. Oficiāli paziņojumi par Krievijas pilsoņu aizturēšanām Baltkrievijā joprojām nav saņemti, paziņoja Krievijas vēstniecībā.

Protesta akcijas Minskā, foto no arhīva
© Sputnik / Виктор Толочко

Krievija nodarbojas ar situāciju ar žurnālistu aizturēšanām Baltkrievijā un sagaida no baltkrievu partnera cienīgu attieksmi pret viņiem, paziņoja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

RT un mediju grupas "Rossija segodņa" galvenā redaktore Margarita Simoņana aicināja Baltkrievijas varasiestādes un personīgi republikas prezidentu Aleksandru Lukašenko atbrīvot aizturētos žurnālistus.

26
Tagi:
Simoņana, Zaharova, žurnālists, Baltkrievija, Sputnik

Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana

11
(atjaunots 11:42 08.05.2021)
Vakcinācijas sertifikātu sistēmas testēšanā iesaistītas tikai atsevišķas ES dalībvalstis.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Eiropas Savienība gatavojas Covid-19 sertifikātu ieviešanai divos virzienos: līdz ar sarunām par likumdošanas saskaņošanu notiek darbs pie attiecīgās tehniskās sistēmas palaišanas. Tās ietvaros jau 10. maijā dažās valstīs startēs Covid-19 sertifikātu pilottestēšana, vēsta RIA Novosti.

"Es varu jums pateikt, ka līdz ar Eiropas Komisijas sarunām ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi notiek tehniskais darbs, kura ietvaros jau pirmdien 19 valstīs sāksies sertifikātu sistēmas tehniskā pilottestēšana," sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis.

Tā kā tehniskajā testēšanā tiks iesaistītas divas trešdaļas Eiropas Savienības valstu, faktiskā sertifikātu palaišana neaizņems ilgu laiku un var tikt pabeigta jūnijā, paziņoja EK pārstāvis.

17. martā Eiropas Komisija iesniegusi izskatīšanai likumprojektu, kas paredz izveidot Covid-19 vakcinēšanas sertifikātu, kurā būs noradīta informācija par to, ka cilvēks ir vakcinēts, ir pārslimojis Covid-19 vai arī ir nesen saņēmis negatīvu testa rezultātu. Pēc ES ieceres, šādi sertifikāti palīdzēs novērst diskrimināciju un ļaus paātrināt atgriešanos pie iedzīvotāju normālas pārvietošanās starp Eiropas Savienības valstīm.

EK priekšlikumam par Covid-19 vakcinēšanas sertifikātiem jābūt saskaņotam ar Eiropas Parlamentu un ES Padomi. 14. aprīlī digitālā Covid-sertifikāta projekts izgājis pirmo saskaņošanas posmu ES Padomē. Plānots, ka pēc ieviešanas sertifikāts darbosies visā ES teritorijā, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Šveicē. Brisele apgalvo, ka sistēma būs atvērta savstarpējai atzīšanai pasaules līmenī.

11
Tagi:
koronavīruss, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
Pasaules Veselības organizācija ir apstiprinājusi piekto Covid-19 vakcīnu
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
ES

Briselē noraizējās par iekļūšanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā

41
(atjaunots 09:10 08.05.2021)
Briselē vēl nav izlēmuši, kā reaģēt uz Eiropas valstu iekļaušanu Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā, taču katram gadījumam ir paziņoja, ka sagraut ES neizdosies.

RĪGA, 8. maijs - Sputnik. Pat vienas Eiropas Savienības valsts iekļaušana Krievijai "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks novērtēta kā solis attiecībā uz visu ES, citē RIA Novosti informācijas avota vārdus.

"Mēs joprojām gaidām detaļas (lai noteiktu reakciju), taču es to uztvertu kā situācijas pasliktināšanos Krievijas iekšienē, no vienas puses, un Krievijas rīcību attiecībās ar ES - no otras," paziņoja avots, komentējot žurnālistu jautājumu par iespējamu Eiropas reakciju uz iekļaušanu šādā sarakstā.

Pēc avota sniegtās informācijas sagraut ES neizdosies: pat vienas ES dalībvalsts iekļaušana "nedraudzīgo" valstu sarakstā tiks uztverta kā solis attiecībā uz visu Eiropas Savienību.

"Ja viņi izvēlēsies vienu valsti, pasludinās to par "nedraudzīgu", tādējādi viņi pasludinās par nedraudzīgu visu Eiropas Savienību. Tas ir acīmredzams," paudis Eiropas avots.

Pēc avota domām šāds "nedraudzīgo valstu" saraksts ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, konvenciju par diplomātiskajiem sakariem. Viņš uzskata, ka nedrīkst negatīvi attiekties pret konkrētu valsti tikai politisku domstarpību dēļ.

Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, ka valdība jau nodarbojas ar Krievijai nedraudzīgo valstu saraksta veidošanu prezidenta uzdevumā. Pēc viņa teiktā, šajā posmā šāda saraksta mērķis ir aizliegt tajā iekļautajām valstīm algot vietējo personālu Krievijas teritorijā.

Valstu iekļaušana sarakstā tiek balstīta uz dziļas situācijas analīzes un vērtējuma par iespējām strādāt ar šo valsti citādi, noradīja ministrs. "Ja secināsim, ka citādi neizdodas, saraksts, protams, tiks periodiski papildināts. Taču tas nav "beigts" papīrs, tas tiks pārskatīts atbilstoši mūsu attiecību attīstībai ar atbilstošo valsti nākotnē" uzsvēra Lavrovs. Pēc viņa vārdiem Krievijai nedraudzīgo valstu saraksts nebūs ilgi jāgaida.

41
Tagi:
starptautiskās attiecības, Krievija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas televīzija parādīja nedraudzīgo valstu sarakstu
Marija Zaharova par "Medūzu"* un attiecībām ar Eiropu
Brisele izsaukusi KF pastāvīgo pārstāvi ES: jums ir "nepareizas" sankcijas
Eiropas Savienība uzskata, ka tai ir tiesības atbildēt uz Krievijas sankcijām

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

0
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

0
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?