Jūras diens-2016, vikingu nometne, foto no arhīva

Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus

79
(atjaunots 13:56 09.08.2020)
Pētnieki prognozē, ka globālās sasilšanas rezultātā jau līdz 2050. gadam pazudīs puse Alpu ledāju, Grenlandē, vismaz salas piekrastē, zudīs sniega sega

Rezultātā klimata pārmaiņas paātrinās. Vienā ziņā šie procesi nāk par labu zinātnei – kūstošā ledus sega atklāj virkni arheoloģisko artefaktu un mīklainu organismu teicamā stāvoklī, portālā RIA Novosti stāsta Alfija Jeņikejeva.

Ko slēpj ledus

2006. gadā Norvēģijā Jotunheimena un Oplandes kalnos sāka kust ledāji. Turp devās zinātnieki. Viņi atrada vairākas vikingu laikmeta bultas, dažas – pat ar saglabājušos apspalvojumu. Rezultātā sākās grandiozs starptautisks darbs – kūstošās ledus segas atklāto artefaktu izpēte.

Kopš tā laika atrasti aptuveni divi tūkstoši priekšmetu. Senākie no tiem ir sešus tūkstošus gadu veci. Artefakti visu šo laiku atradušies milzīgā dabiskā ledusskapī, tāpēc izskatās tā, it kā to īpašnieki būtu savas mantas pazaudējuši vakar.

Starp interesantākajiem atradumiem ir 1300 gadus vecas slēpes, kam saglabājušies pat ādas stiprinājumi, pakavi, apģērba un apavu fragmenti.

Pie tam tie visi ļoti nevienmērīgi sadalīti pa vēsturiskajām ērām. Lielākā daļa pieder pie vēlīnā antīkā posma, kad, pēc dažu speciālistu domām, Eiropā krasi kritās temperatūra – iestājās tā saucamais mazais ledus laikmets. Citi atradumi pieder pie vikingu ēras — VIII-X gs. Ar klasiskajiem un vēlīnajiem viduslaikiem datētu objektu ir maz.

Norvēģu un britu zinātnieki uzskata, ka senie skandināvi aktīvi medīja zemās temperatūras apstākļos, citādi izdzīvot nebija iespējams. Lauksaimniecības kultūru ražība, domājams, kritās, un par iztikas avotu kļuva savvaļas dzīvnieki.

Vikingu laikos iedzīvotāju skaits pieauga, tirdzniecības ceļi veda pāri kalniem. Tāpēc ar šiem laikiem saistīto atradumu skaits ir liels. No XI gs. laupīšana saruka, medības aizvietoja lauksaimniecība, par kalnu takām cilvēki interesējās mazāk. Tāpēc arī artefaktu skaits saruka.

Senā mode

2011. gadā pamazām kūstošais Lendbrina ledājs (Norvēģija), kas atrodas 1690-1920 metru augstumā virs jūras līmeņa, atklāja patiešām unikālu artefaktu – vilnas tuniku, šūtu gandrīz pirms 17 gadsimtiem – starp 230. un 290. gadu. Vairāk nekā metru garajam apģērba elementam izmantoti divi kvalitatīvi vilnas auduma gabali dažādās krāsās. Aitas vilna izraudzīta ļoti rūpīgi, izmantots rombveida raksts.

Spriežot pēc tunikas formas un aizdaru trūkuma, to uzvilka un nēsāja gluži kā mūsdienu svīterus. Arheologi izteica pieņēmumu, ka tās īpašnieka augums sasniedzis aptuveni 1,70 m – visai garš cilvēks tajos laikos. Iespējams, ar viņu kalnos notikusi nelaime, tāpēc tunika palikusi ledāja gūstā.

Vikingu laikmeta ceļš

Deviņus gadus vēlāk arheologi noskaidroja, ka tunika pazaudēta nevis uz nomaļas kalnu takas, bet gan uz ceļa ar dzīvu satiksmi – to labprāt izmantoja tirgotāji un gani.

Baltijas jūra
© Sputnik / Владимир Вяткин

Lendbrinā atrasti aptuveni astoņi simti artefaktu. Starp tiem ir ne tikai apģērba gabali, bet arī mednieka naži, slēpju un ragavu atlūzas, mājdzīvnieku kauli un ragi. To precīzs datējums ļāva noskaidrot, kad un kāpēc cilvēki izmantojuši kalnu pāreju, ko vēlāk pārklājis ledājs.

Spriežot pēc visa, bronzas laikmetā šajos rajonos tikai medīja, toties apmēram mūsu ēras IV gs. sākumā te bija ceļš, kas savienoja lopkopju augstkalnu apmetnes ar vasaras ganībām. Vēlāk maršruts lieti noderēja Norvēģijas iekžzemes iedzīvotājiem un tirgotājiem – viņiem radās iespēja nokļūt valsts piekrastes rajonos.

Īpaši populārs Lendbrins bija vikingu laikā. Toreiz ceļu iezīmēja akmens uzbērumi, augstākajā punktā bija uzcelta būda, kurā ceļotāji varēja nogaidīt nejauku laiku vai vienkārši pārnakšņot. Ceļš tika pamests līdz XVI gs. sākumam.

Sasaldēti, taču dzīvi

Līdztekus neticamiem arheoloģiskajiem artefaktiem, kūstošie ledāji paver Zemes seno iemītnieku pēdas. Runa nav tikai par cilvēku un dzīvnieku, piemēram, mamutēna Jukas un alu lauvas mazuļu mūmijām Jakutijā vai Alpu mednieku Etci, bet arī par zinātnei nepazīstamiem vīrusiem.

Šogad zinātnieki Tibetas ledājā atrada 28 vīrusus, gandrīz 15 tūkstošus gadu vecus. Savukārt 2014. gadā Krievijā tika atrastas gigantiskas vīrusu Pithovirus sibericum un Mollivirus sibericum daļiņas, 30 tūkstošus gadu vecas. Tās ir tik lielas, ka saskatāmas ar parastu mikroskopu.

Pētnieki atzīmē, ka tālākās sasilšanas rezultātā, kūstot ledājiem un mūžīgajam sasalumam, šie vīrusi varēs inficēt dzīvus organismus: kad zinātnieki atmodināja Pithovirus sibericum un Mollivirus sibericum laboratorijas apstākļos, tie bija patogēni. Protams, par vīrusu upuriem kļuva vienšūnas amēbas, nevis cilvēks.

79
Tagi:
arheologi
Pēc temata
Pārsteidzoši arheoloģiskie atradumi – Sputnik izlasē
Ēģiptē atrastā nekropole samulsinājusi arheologus
Sensācija no Indiānas Džonsa kolēģiem
Arheologu atradums Ēģiptē izraisījis ažiotāžu zinātnieku vidū
Arheologi parādīja Maskavas centrā atrastās Ivana Barga laikmeta monētas
PVO

PVO: notiek vakcīnas pret Covid-19 izstrāde deguna aerosola veidā

12
(atjaunots 09:03 25.11.2020)
Patlaban visas vakcīnas pret koronavīrusu tiek izstrādātas injekcijās, tomēr notiek arī citu veidu vakcīnu izstrāde.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Vairākas farmaceitiskās kompānijas visā pasaulē strādā pie vakcīnas pret koronavīrusu radīšanas deguna aerosola veidā. Par to paziņoja Pasaules Veselības organizācijas galvenā zinātniskā darbiniece Sumija Svaminatana, raksta Mixnews.lv.

Atbildot uz jautājumu par orālo vakcīnu pret Covid-19, PVO pārstāve uzsvēra, ka pašlaik vakcīna šādā formā nepastāv: tās visas tiek izstrādātas injekciju veidā. Tomēr izstrādē atrodas vairāki preparāti deguna aerosolu veidā, precizēja Svaminatana.

Oktobrī kļuva zināms, ka Krievijas zinātnieki veido vakcīnu pret koronavīrusu aerosola veidā. Ar tās izstrādi nodarbojas Sanktpēterburgas Gripas zinātniski pētnieciskais institūts. Zinātnieki veido to uz gripas vīrusa bāzes, pašlaik vakcīna iziet pirmsklīniskos izmēģinājumus uz dzīvniekiem. 2021. gadā plānots izmēģināt preparātu uz brīvprātīgajiem.

Iepriekš PVO paziņoja, ka Covid-19 pandēmijas gadījumā runa varētu būt par vairāk nekā vienu pirmreizējo inficēšanos, jo patogēna transmisija cilvēka organismā ir iespējama no vairākiem dzīvniekiem. Tā, koronavīruss varēja izplatīties ar vairāku avotu starpniecību un pat dažādos laika posmos.

Saskaņā ar 24. novembra datiem, pasaulē bija vairāk nekā 59,6 miljoni inficēšanās gadījumu, no tiem vairāk nekā 1,4 miljoni beidzās ar nāvi, savukārt 41,2 miljoni inficēto izveseļojās. Visvairāk inficēšanās gadījumu reģistrēts ASV, Indijā, Brazīlijā, Francijā un Krievijā.

12
Tagi:
vakcīna, koronavīruss, Pasaules Veselības organizācija
Pēc temata
PVO: pasaulē reģistrēts Covid-19 saslimstības rekords vienas diennakts laikā
Atstūmām, bet neuzveicām: PVO uzstājas par ierobežojumu ieviešanu Covid-19 dēļ
PVO saņēmusi dokumentus par ASV izstāšanos no organizācijas
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību

Vara mainās: Tramps ir gatavs nodot pilnvaras Baidenam

28
(atjaunots 12:53 24.11.2020)
Pēc 20 dienām kopš ASV prezidenta vēlēšanām sākas varas nodošana Džo Baidenam – viņš saņems valsts līdzekļus un drošus sakarus.

RĪGA, 24. novembris – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps devis rīkojumu ASV Galveno dienestu administrācijai "darīt, kas jādara" pēc "sākotnējiem protokoliem" varas nodošanai Džo Baidenam, paziņoja viņš savā Twitter lapā.

ASV Galveno dienestu administrācijas (GSA) vadītāja Emīlija Mērfija, kuru iecēla Tramps, līdz pēdējam brīdim neparakstīja dokumentus, saskaņā ar kuriem Baidena štābam bija jāsaņem vairāk nekā 6 miljoni dolāru varas nodošanas nodrošināšanai. Štāba pārstāvji sūdzējās, ka šo līdzekļu neesamība neļauj viņiem nodrošināt Baidenam drošus sakarus, kuram zvana ar apsveikumiem ārvalstu līderi. Turklāt Baidena pārstāvji paziņoja, ka viņiem nav sniegtas drošas telpas darbam ar slepenu dokumentāciju.

Šonedēļ ievēlētā viceprezidente Kamala Harisa izsludināja līdzekļu vākšanu varas nodošanai Baidenam.

​Vakar vakarā Mērfija atzina Baidenu par vēlēšanu uzvarētāju un paziņoja par gatavību uzsākt varas nodošanu.

​Tāpat Tramps paziņoja, ka Mērfija tika pakļauta "uzmākšanām, draudiem un izrēķināšanām" par savu "ciešo uzticību" ASV.

"Es nevēlos, lai tas notiek ar viņu, viņas ģimeni, vai GSA darbiniekiem," paziņoja Tramps.

Tādējādi, pašreizējais ASV prezidents atkal atteicās atzīt zaudējumu vēlēšanās, lai gan pieļāva formālu varas nodošanas procedūru uzsākšanu.

ASV Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka saņēmusi paziņojumu par varas nodošanas procedūras uzsākšanu Džo Baidena administrācijai un īstenos attiecīgo plānu ministrijas līmeni – teikts Pentagona paziņojumā.

"Mēs nekavējoties sāksim īstenot mūsu atbalsta sniegšanas plānu (Baidena štābam)," piebilda Pentagonā.

Baidens jau ir nosaucis pirmos augstāko amatu kandidātus savā administrācijā.

​ASV prezidenta vēlēšanas notika 3. novembrī. Amerikas vadošie mediji, balstoties uz to rīcībā esošajiem datiem, paziņoja par Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvaru. Daudzi pasaules līderi jau ir apsveikuši viņu ar uzvaru, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagaidām to nav izdarījis. Pēc viņa sacītā, viņš gaida politiskās pretestības noslēgumu ASV.

Nākamais ASV prezidents dos prezidenta zvērestu 2021. gada 20. janvārī.

28
Tagi:
ASV, prezidenta vēlēšanas, Džo Baidens, Donalds Tramps
Pēc temata
Padodies vai mirsti: Trampa piekritējus gaida krievu liktenis
Kremlis cer izveidot dialogu ar ASV pēc aizritējušajām vēlēšanām
Vēlēšanu rezultāts ASV: sakāvi cietis vairākums
Nodedzināt tiltus. Ko Baidens mantos pēc Trampa
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

0
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
0
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad