Sprādzienā sabojāts bunkurs Beirūtas ostā, foto no arhīva

Sprādziena vietā varēja būt labība: Beirūtā nokļuva amonija salpetris

24
(atjaunots 11:37 09.08.2020)
Pirms sešiem gadiem nāvējošo kravu Beirutas ostā no Batumi nogādāja Moldovas kuģis ar ekipāžu no Krievijas un Ukrainas.

RĪGA, 9. augusts — Sputnik. Laika atskaite līdz katastrofai Beirūtā sākās vairāk nekā pirms sešiem gadiem, kad Krievijas pilsoņa nofraktēts kravas kuģis neplānoti apstājās pilsētas, ostā, stāsta New York Times. Rakstu par to pārtulkojis un pārpublicējis portāls InoSMI.

Spēcīgais sprādziens norībēja otrdien Beirūtas jūras ostas rajonā. Dati liecina, ka traģēdija aiznesusi 154 cilvēku dzīvības, aptuveni 5 tūkstoši ievainoti. Valstī izsludinātas sēras.

Sprādziena vilnis sagrāvis desmitiem māju, iznīcinātas un sabojātas automašīnas, daudzos kvartālos izsisti stikli. Beirūta atzīta par nelaimes zonu, uz divām nedēļām pilsētā ieviesta ārkārtējā situācija.

Vietējās varasiestādes ziņo, ka sprādzienu izraisīja amonija salpetris – 2750 tonnas ķimikāliju, ko 2014. gadā konfiscēja muita, glabājās noliktavā. To parasti izmanto minerālmēslu un spridzekļa ražošanai.

Stāsts par šo kravu ir drūms – tajā ir tiesu batālijas, finansiāli strīdi un neredzēta nevērība. Tas sagādājis baismīgus bojājumus vienā no populārākajām un godājamākajām pilsētām Tuvajos Austrumos.

Jūrnieki-ķīlnieki

Kuģis "Rosus", kas kursēja ar Moldovas karogu, ieradās Beirūtā 2013. gada novembrī, divus mēnešus pēc iziešanas no Batumi ostas Melnajā jūrā. Kuģi bija nofraktējis Kiprā dzīvojošais Krievijas biznesmenis Igors Grečuškins, un krava bija paredzēta kompānijai Mozambikā.

Kapteinis Boriss Prokoševs (Krievija) sāka darbu uz "Rosus" Turcijā pēc dumpja, ko iepriekšējā ekipāža sarīkoja nesaņemtās algas dēļ. Grečuškins viņa tolaik pa telefonu paziņoja, ka viņam nepietiek naudas, lai palaistu kuģi caur Suecas kanālu, un nosūtīja to uz Beirūtu peļņā, vienojoties par papildu kravas – smagās tehnikas pārvadāšanu.

Taču, pēc kapteiņa vārdiem, nebija iespējams iekraut tehniku vairāk nekā 30 gadus vecajā kuģī – tā nenovietojās uz klāja. Pēc tam Libānas varasiestādes paziņoja, ka "Rosus" nav piemērots kuģošanai un konfiscēja to, jo nebija apmaksāta noenkurošanās un citi ostas pakalpojumi.

Kuģa īpašnieki mēģināja sazināties ar Grečuškinu, panākt, lai uzņēmējs apmaksātu degvielu, pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, taču nesekmīgi. Seši ekipāžas locekļi atgriezās mājās, bet kapteini un trīs jūrniekus no Ukrainas Libānas varasiestādes atstāja uz kuģa līdz brīdim, kad tiks nomaksāts parāds.

Libānas ostas vadība apžēlojās pār izsalkušajiem jūrniekiem un sarūpēja uzturu. Izmisušais Prokoševs pārdeva daļu kuģa degvielas, par saņemto naudu noalgoja advokātus. 2014. gada augustā libāņu tiesnesis pažēloja jūrniekus un lika atlaist. Pēkšņi uzradās Grečuškins un apmaksāja ekipāžas atgriešanos dzimtenē.

Seši gadi noliktavā

Pēc tam krava pārgāja Libānas iestāžu ziņā. Ierēdņi to novietoja glabāšanai noliktavā – angārā Nr.12. Tur amonija salpetris atradās līdz pat sprādziena brīdim.

Laikā no 2014. līdz 2017. gadam muitas vadība vismaz sešas reizes vērsās tiesā ar lūgumu norādīt, kā atbrīvoties no ķimikālijas. Muita ierosināja vairākus problēmas risinājumus, piemēram, nodot to armijas vajadzībām vai pārdot privātai kompānijai.

Daudzu Libānas iedzīvotāju acīs šis stāsts kārtējo reizi apliecināja, cik bezatbildīga ir valdošā klase, kas šogad noveda valsti līdz smagai ekonomiskajai krīzei.

Kapteinis Prokoševs uzskata, ka sprādzienā vainojams Grečuškins un Libānas ierēdņi, kuri vispirms pieprasīja arestēt kuģi, pēc tam – izkraut salpetri noliktavā nevis "izvest laukā un uzart to".

"Viņi būtu varējuši saņemt ļoti labu ražu nevis baismīgu sprādzienu," teica bijušais kapteinis.

24
Tagi:
sprādziens, Beirūta
Valletas ielās, foto no arhīva

Saņemiet 200 eiro par ceļojumu: kāda ES valsts izdomājusi, piesaistīt tūristus

36
(atjaunots 01:10 12.04.2021)
Tūrisma bizness pēc Covid-19 pandēmijas ir bēdīgā stāvoklī, taču daudzas valstis neskumst un izdomā, kā piesaistīt ceļotājus

RĪGA, 12. aprīlis — Sputnik. Kāda Eiropas Savienības valsts nolēmusi ar neparastu metodi piesaistīt tūristus, raksta Bb.lv.

Maltas Tūrisma ministrija informēja, ka izmaksās tūristiem 200 eiro, lai tikai viņi apmeklētu valsti un celtu tūrisma nozari pēc lejupslīdes Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ierobežoto avioceļojumu rezultātā.

Maltas tūrisma ministrs Kleitons Bartolo paskaidroja, ka valdība plāno izmaksāt naudu tūristiem, kuri pavadīs valstī vairāk nekā trīs dienas, kā arī rezerves naktsmītni caur vietējo viesnīcu. Jāpiebilst, ka izmaksas variēsies atbilstoši rezervētajiem apartamentiem. Piemēram tūristiem, kuri izvēlēsies pieczvaigžņu numurus, izmaksās 200 eiro, par četrzvaigžņu numuriem piedāvās 150 eiro, bet par trīszvaigžņu numuru valdība kompensēs 100 eiro.

Bez tam Kleitons pastāstīja, ka kompensācija tiem, kuri nolēmuši apstāties Maltas arhipelāgam piederošajā Gozo salā, būs par 10% lielāka.

"Shēmas mērķis ir panākt, lai Maltas viesnīcas būtu konkurētspējīgas, atjaunojoties starptautiskajam tūrismam," ieceri komentēja tūrisma ministrs.

Saskaņā ar drosmīgākajām prognozēm, Maltu gada laikā vajadzētu apmeklēt vismaz 35 tūkstošiem tūristu.

Iepriekš vēstīts, ka marta beigās Latvijā radās neizpratne par izbraukšanas noteikumiem uz trešajām valstīm nenozīmīgu iemeslu dēļ – lai arī tieša aviosatiksme ar vairākām valstīm ir organizēta, tūristus turp nelaida.

Ziņots, ka spēkā palicis noteikumus, saskaņā ar kuru ārvalstnieki var iebraukt Latvijā tikai svarīgu iemeslu dēļ: darbs, mācības, ģimenes apvienošanās, ārstēšanās, tranzīts vai nepilngadīgo pavadīšana, atgriešanās pastāvīgajā dzīves vietā, vai bēres. Tiem, kam ir nopietns iemesls Latvijas apmeklēšanai, pirms brauciena jāaizpilda blanka vietnē Сovidpass.lv. Iebraucot jāuzrāda dokumenti, kas apliecina brauciena nepieciešamību.

Atgriežoties no brauciena uz trešajām valstīm bez svarīga iemesla, uz sava rēķina jāveic Covid-19 tests. Ja tā rezultāts ir negatīvs, cilvēks var doties mājup un ievērot 10 dienas ilgu pašizolāciju. Ja testa rezultāts ir apstiprinošs, vai cilvēks atteicies to veikt, viņam jādodas obligātajā izolācijā uz vienu no viesnīcām, kas nodrošina šādu pakalpojumu.

36
Tagi:
Eiropas Savienība, koronavīruss, tūrisms
Pēc temata
Laidiet pie stūres: ES līderi grib tikt vispasaules valdībā
Pat pēc vakcinācijas brīva ceļošana atsāksies ne agrāk par vasaru
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
"Bezizejas stāvoklis". ES valstis interesējas par "Sputnik V"
ASV prezidents Džo Baidens, foto no arhīva

Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai

86
(atjaunots 00:53 11.04.2021)
Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu, lai arī Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. ASV prezidents Džo Baidens lūdzis Kongresu piešķirt Pentagonam 715 miljardus, cita starpā arī draudu neitralizācijai, ko, pēc Vašingtonas domām, radot Ķīna un Krievija, teikts budžeta projektā, kas publicēts Baltā nama vietnē, vēsta RIA Novosti.

"Prezidenta pieprasījums 2022. gadam ietver 715 miljardus dolāru ASV Aizsardzības ministrijai... Summa ietver arī Ķīnas savaldīšanu. Pieprasījumā uzmanība pievērsta Ķīnas radīto draudu neitralizācijai kā Pentagona galvenajam uzdevumam. Tāpat Aizsardzības ministrija centīsies savaldīt destabilizējošo Krievijas uzvedību," teikts dokumentā.

Februārī Baidens, uzstājoties Minhenes drošības konferencē, paziņoja, ka Krievija it kā vēloties "vājināt Eiropas projektu un NATO savienību... vēlas sagraut transatlantisko vienotību un mūsu apņēmību."

Rietumvalstis ne vienu vien reizi apliecinājušas, ka uzskata Krieviju par draudu avotu. Lielbritānijas aizsardzības doktrīnā laika periodam līdz 2030. gadam, kas nāca klajā martā, stāstīts par nodomu stāties pretī visiem draudiem, ko radot Maskava. Mēneša sākumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos, tāpat iekļāva Krieviju starp valstīm, kas rada draudus. Savukārt Kremlis uzsver, ka pūlas veidot labas attiecības ar visiem partneriem, tomēr mērķi nevar sasniegt vienatnē.

Iepriekš prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas valdība ir gatava ļaunākajiem scenārijiem attiecībās ar ASV. Vašingtonas politiku viņš nosauca par neprognozējamu, agresīvu un asu.

86
Tagi:
Ķīna, Krievija, drošība, aizsardzība, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Kas rausta aiz mēles Džo Baidenu
Putins atbildēja uz Baidena izteikumiem
Uzmanība pievērsta Krimai. Kā NATO pārveidojas Baidena laikā
ASV izlūkdienests apsūdz Krieviju par mēģinājumiem neļaut Baidenam uzvarēt vēlēšanās

Krievija un ASV sadala Eiropas tirgu: kas uzpilda gāzes krātuves

0
(atjaunots 08:14 13.04.2021)
Aukstā un ieilgusī ziema iztukšojusi gāzes krātuves Eiropā. Palikusi vien trešdaļa krājumu. Amerikāņi nolēma izmantot šo situāciju un piedāvāja pārdošanai daudz sašķidrinātās gāzes.

Tomēr koronakrīzes dēļ Eiropa nevarēs atļauties dārgos aizokeāna energoresursus. Būs jāiegādājas Krievijas izejvielas. Cik daudz "Gazprom" un Krievijas valsts budžets pelnīs eksportā uz tālajām ārzemēm, lasiet Irīnas Badamajevas materiāla RIA Novosti vietnē.

Anomāls sals Eiropā

Rudenī un ziemā eiropieši iztērējuši vairāk nekā 65 miljardus kubikmetru gāzes — lielāko daudzumu desmit gadu laikā. Par to ziņo "Gazprom", atsaucoties uz "GasInfrastructureEurope". Iepriekšējais maksimums bija 2018. gadā, kad februārī — martā Eiropā viesojās ciklons ar anomāliem sniegputeņiem un aukstumu.

Laikapstākļi nospēlēja ļaunu joku arī šajā apkures sezonā. Janvārī "Gazprom" nācās steidzīgi palielināt piegāžu apjomus ledus klātajai Eiropai. Uz Vāciju tika nosūtīts par 32,4 procentiem vairāk nekā parasti uz Franciju – par 77,3, uz Nīderlandi – par 21,2, bet uz Itāliju – par 100 procentiem.

Turklāt palielinājās eksports uz Āziju – arī tur bija auksti. Rezultātā tirgū radās deficīts, kas izraisīja strauju tūlītējo cenu pieaugumu - tādas cenas ir precēm, vērtspapīriem vai valūtai ar tūlītējas piegādes nosacījumiem.

Piemēram, Āzijā bija brīdis, kad kotējumi pārsniedza tūkstoš dolārus par tūkstoš kubikmetriem. Daži darījumi tika noslēgti par 1400 dolāriem. Eiropā cenas dažreiz pārsniedza 300 dolāru atzīmi. Turklāt "Gazprom" konservatīvajā budžetā 2021. gadam bija paredzēti 170 dolāri.

Rezultātā Krievijas eksports uz tālajām ārzemēm pieauga līdz 19,5 miljardiem kubikmetru. Tas ir gandrīz par 46 procentiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Februārī laikapstākļi arī nelutināja — Eiropas krātuves trīs dienas pēc kārtas izsniedza maksimumu - vairāk nekā miljardu kubikmetru diennaktī.

Līdz 25. martam, kad aukstā sezona beidzās, Vecās Pasaules krātuvju vidējais piepildījums nokrita līdz 29 procentiem, tostarp Vācijā un Austrijā līdz 26, Nīderlandē līdz 23, Francijā līdz 17.

"Gazprom" eksperti aprēķināja, ka eiropiešiem, lai nenosaltu nākamajā ziemā, nepieciešams iesūknēt par 57,3% (gandrīz 24 miljardi kubikmetru) vairāk nekā pērn. Tas ir salīdzināms ar kopējo eksportu uz Franciju un Nīderlandi 2020. gadā. Šī krātuvju uzpildīšanas kampaņa sola kļūt par vienu no vērienīgākajām kopš 2011. gada.

Alternatīvas Krievijas gāzei

Krievijas izejvielu daļa Eiropas gāzes tirgū 2020. gadā bija aptuveni 33 procenti, informē "Gazprom" eksporta ģenerāldirektore Jeļena Burmistrova. Pēc viņas vārdiem, "jau sākot ar trešo ceturksni, eksporta apjomi ir sasnieguši, bet atsevišķos gadījumos arī pārsnieguši pirmskrīzes rādītājus". Visas saistības pret importētājiem izpildītas. Gada beigās līgumcenas bija zemākas nekā tūlītējās cenas Eiropas mezglos. Tas arī stimulēja piegādes.

Gāzi ES piegādā arī Norvēģija, Katara, Alžīrija, ASV un Nigērija. Galvenie patērētāji – Vācija, Lielbritānija un Itālija. Turklāt vācieši un briti saņem Krievijas gāzi pa "Ziemeļu straumi". Citu variantu nav. Protams, var pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi (SDG), bet tā ir dārgāka. Turklāt tai ir nepieciešami īpaši termināli, kuru Vācijā, piemēram, nav. SDG tai nogādā caur Beļģiju un Nīderlandi.

Itālijā un Lielbritānijā termināļi ir, bet arī tur nesteidzas atteikties no gāzesvadu gāzes. Tādēļ Krievijas energoresursu galvenie pircēji neatbalsta ASV cīņu ar "Ziemeļu straumi 2". Vēl vairāk, Vācija piedāvāja amerikāņiem finansēt termināļu būvniecību viņu SDG uzņemšanai, lai tikai viņi atkāptos no "ZS 2". Pagājušā gada vasarā Berlīne bija gatavi ieguldīt termināļos miljardu eiro. Bet Vašingtona nepiekāpās.

Lai gan netrūkst arī pretinieku ES projektam: Čehija, Polija, Ungārija, Slovākija, Rumānija, Horvātija, kas labi pelna uz tranzīta rēķina.

Jāatzīmē, ka Varšava jau paziņoja par nodomu, sākot ar 2022. gadu iztikt bez Krievijas gāzes. Poļi rēķinās ar gāzesvadu "Baltic Pipe", ko būvē Ziemeļjūrā. Pārējā būs aizokeāna SDG.

Amerikāņi, protams, būtu priecīgi uzpildīt Eiropas krātuves - īpaši tagad, kad samazinājās pieprasījums Āzijā. Martā Vecā Pasaule iepirka no viņiem 11 miljardus kubikmetru - divreiz vairāk nekā janvārī un februārī. ASV nodrošinājušas 30% piegāžu Rietumeiropā. Turklāt jūrās un okeānos ir 70 tankkuģi ar ASV SDG.

Kas uzpildīs Eiropas krātuves

Tomēr krīze vēl nav beigusies, bet SDG joprojām ir dārgāka par cauruļvadu gāzi. Turklāt "Gazprom", atšķirībā no konkurentiem, var ātri palielināt ieguvi un diennakts piegādes. Uzņēmumam ir savas krātuves Eiropā.

Rietumeiropas virziens tāpat ir prioritātē, jo "Ziemeļu straumes" izmaksas joprojām nav segtas, norāda G.Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes docents Aleksandrs Timofejevs. "Aukstā un ieilgusī ziema nodrošināja labu pieprasījumu. Tas var augt ātrāk par krātuvju uzpildīšanu, kas savukārt novedīs pie cenu paaugstināšanās jau rudenī," saka sarunu biedrs.

Pēc neatkarīgā Krievijas apkures un ekonomikas attīstības kompleksa "VYGON Consulting" konsultanta domām, šogad "Gazprom" var palielināt gāzes eksportu uz tālajām ārzemēm līdz 210 miljardiem kubikmetru. Tas ir par 17 procentiem vairāk nekā 2020. gadā un gandrīz par 5,5% vairāk nekā "pirmskovida" 2019. gadā.

Piemēram, pirmajā ceturksnī "Gazprom" eksports pieauga par 30,7 procentiem. "Turklāt iepriekš piegādātājs ielika budžetā 170 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Vēlāk plāni tika pārskatīti. Tagad vidēji gadā prognozē 200 dolārus. Lieta ir tāda, ka ilgtermiņa līgumi daudzējādā ziņā ir saistīti ar Eiropas tūlītējām cenām. Turklāt ir pacēlušies naftas kotējumi, no kuriem atkarīgi gāzes kotējumi. Tāpēc "Gazprom" droši var pārliecināt patērētājus, ka viņa plāni ir pamatoti," klāsta Marks Goihmans, informācijas un analītiskā centra "TeleTrade" galvenais ekonomists.

Jāpiebilst, ka gāzes cena turpināja celties arī pēc apkures sezonas beigām. Patlaban Nīderlandes mezglā TTF (Title Transfer Facility Natural Gas Price Index) tā maksā 252 dolāri par tūkstoš kubikmetriem, kas ir maksimums kopš 2018. gada.

Rezultātā "Gazprom" ieņēmumi no piegādēm tālajās ārzemēs šogad palielināsies 1,7 reizes, līdz 42 miljardiem dolāru, norāda "VYGON Consulting". Un tas arī nāk par labu valsts budžetam.

0
Tagi:
SDG, gāze, Krievija, Eiropa, ASV
Pēc temata
Ķīna pastumj malā ASV naftas pārstrādē: vai Krievija no tā kaut ko iegūs
Krievija atzīta par otru spēcīgāko perspektīvo ekonomiku
"Ziemeļu straume 2": ASV piedraud Eiropas kompānijām ar jaunām sankcijām
Vācija varētu "izpirkt" "Ziemeļu straumi 2", lai izvairītos no ASV sankcijām