BelAES

BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā

26
(atjaunots 07:40 08.08.2020)
Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Piektdien uzsākta kodoldeglvielas ielāde Baltkrievijas AES 1. energobloka reaktorā – tiek sāktas tā palaišanas operācijas, vēsta Krievijas valsts korporācija "Rosatom".

"Baltkrievijas AES energoblokā Nr. 1 sākusies kodoldegvielas ielāde," korporācijas ziņojumu citēja RIA Novosti.

Atzīmēts, ka pirmais sildelementu komplekss ielādēts reaktora aktīvajā zonā pl. 11:24.

Ceturtdien Baltkrievijas ĀSM Radiācijas un kodoldrošības departaments deva atļauju degvielas ielādei reaktorā. Tā aktīvajā zonā plānots ielādēt 163 sildelementu kompleksus. Darbs tiks pabeigts līdz augusta beigām, informēja "Rosatom".

Vēlāk, pēc vairākām tehnoloģiskajām operācijām, kas ilgs zinamu laiku, ņemot vērā nepieciešamību ievērot visas reaktora drošības prasības, sekos fiziskais starts – vadāmas pašuzturošās ķēdes kodolreakcijas sākums reaktora aktīvajā zonā un ķēdes reakcijas kontrolei pietiekama minimālā jaudas līmeņa panākšana reaktora iekārtā. Pēc tam reaktora iekārtas jauda tiks pakāpeniski palielināta.

Fiziskā starta posmam seko enerģētiskā starta posms, kurā energolbloks pirmo reizi sāks ražot elektrību un nodot to tīklā. Saskaņā ar plānu, tam jānotiek rudenī. Tālāk seko energobloka izmēģinājumu rūpnieciskā ekspluatācija ar pakāpenisku projektētās jaudas sasniegšanu. Iepriekš Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informēja, ka BelAES energolbloka Nr. 1 rūpnieciskās ekspluatācijas starts ieplānots 2021. gada sākumā.

Kodoldegvielas ielādes sākums gan nozīmē energobloka fiziskā starta posma sākumu, taču tas nav nozīmīgs notikums atomelektrostaciju būvdarbu projektos, kas būtu jāatspoguļo Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) oficiālajā datu bāzē PRIS. Šajā datu bāzē, kas satur informāciju par AES visā pasaulē, fiksēti konkrēto energobloku būvdarbu, reaktora fiziskās palaišanas, elektroenerģijas ražosanas un rūpnieciskās ekspluatācijas sākuma datumi.

Baltkrievijas AES ar diviem reaktoriem VVER-1200 ar kopējo jaudu 2400 MW apmērā tiek būvēta Astravjecā, Grodņas apgabalā. Pirmajai AES valstī izraudzīts moderns Krievijas 3+ paaudzes projekts, kas pilnībā atbilst starptautiskajām normām un IAEA drošības rekomendācijām. Otrā energobloka rūpnieciskās ekspluatācijas sākums ieplānots 2022. gadā.

26
Tagi:
BelAES
Pēc temata
Danusēvičs paskaidrojis, kāpēc Latvija neatteiksies no BelAES enerģijas
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
BelAES piegādāta kodoldegviela: rudenī Latvija varēs nopirkt elektrību

Medijs: Lielbritānija pastiprinājusi patrulēšanu pie Krievijas robežām

3
(atjaunots 11:04 21.09.2020)
Tostarp iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīti aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Lielbritānijas GKS iznīcinātāji un britu JKS kuģi ievērojami pastiprinājuši patrulēšanu pie Krievijas robežām ar mērķi atklāt Krievijas aizsardzības "vājās puses", vēsta RIA Novosti ar atsauci uz izdevumu Sunday Times.

Saskaņā ar tā datiem, laika posmā no augusta pēdējās nedēļas pie Krievijas robežām Melnās jūras rajonā, kā arī Kolas pussalas krastiem tika nosūtītas vismaz 28 karalisko GKS lidmašīnas, turklāt lidojumus vienlaikus piedalījās līdz pat piecām lidmašīnām.

Izdevums atzīmē, ka tālajos lidojumos piedalījās iznīcinātāji Typhoon un degvielas uzpildes lidmašīnas Voyager, kā arī izlūkošanas lidmašīnas Sentinel, RC-135 un Sentry E-3 AWACS. Pirms divām nedēļām izdevums ziņoja par pirmajiem iznīcinātāju Typhoon lidojumiem virs Ukrainas, un, kā uzsver avīze, "militārie avoti un dati no lidmašīnu izsekošanas portāliem apstiprināja, ka kopš tā laika patrulēšana virs Melnās jūras ir pastiprinājusies".

Turklāt tiek atzīmēts, ka iznīcinātāji Typhoon pirmo reizi tika nosūtīt aiz Ziemeļu polārā loka patrulēšanai Murmanskas tuvumā, kur atrodas galvenās Krievijas zemūdeņu bāzes.

Augsta līmeņa informators britu izlūkdienestā paziņoja avīzei, ka šādu misiju rezultātā iegūtā informācija palīdzēt Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ekspertiem "atklāt pretinieku vājās puses un censties izmantot tās".

KF BS Ģenerālštāba Galvenās operatīvās vadības priekšnieks, pirmais Ģenerālštāba priekšnieka vietnieks Sergejs Rudskojs piektdien paziņoja, ka ārzemju izlūkošanas lidmašīnas sākušas par 40% biežāk, nekā pērn, parādīties Melnās jūras reģionā. Pēc viņa sacītā, vēl vairāk pieaugusi izlūkošanas no gaisa veikšanas aktivitāte Krimas pussalas tuvumā.

3
Tagi:
iznīcinātājs, robeža, Lielbritānija, Krievija
Pēc temata
NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu
Krievija atjauno flotes tradīcijas: mācības "Okeāna vairogs" Baltijas jūrā
Kāpēc Krievijas bezpilota "Okhotnik" tik ļoti satrauc ASV un NATO
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku

7
(atjaunots 10:11 21.09.2020)
Kādas darbības var veikt Lietuvas varasiestādes, valdības vadītājs nepaskaidroja. Pati Lietuva sankcijas pret Baltkrieviju ieviesa jau augusta beigās.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Viļņa reaģēs ar apņēmības pilnām darbībām uz Eiropas Savienības atteikšanos ieviest sankcijas pret Baltkrieviju, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz TASS un Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas paziņojumu.

"Ja līdz ceturtdienai nesekos nekādi lēmumi par ES sankcijām pret Baltkrieviju, mēs celsim šo jautājumu visasākajā veidā," sacīja Nausēda.

Kā tieši grasās reaģēt Viļņa šādā gadījumā, prezidents neprecizēja.

Lietuvas valsts vadītājs atgādināja, ka Lietuva, Latvija un Igaunija jau ir pieņēmušas sankciju sarakstu pret 30 Baltkrievijas amatpersonām par "saikni ar vēlēšanu falsificēšanu" un mierīgu protestu apspiešanu.

"Taču nekādas nacionālās sankcijas nevar kļūt par aizvietojumu vienotam principiālam ES lēmumam, kuru mēs arī gaidām," paziņoja Nausēda.

Augusta beigās trīs Baltijas valstis, nesagaidot kopīgu Eiropas Savienības lēmumu, saskaņoja sankciju sarakstu attiecībā pret Baltkrievijas varasiestādēm, kurā iekļāva arī Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko.

Viļņā vairākkārt paziņojuši, ka neuzskata šo sarakstu par galīgo un var paplašināt to nepieciešamības gadījumā.

Baltkrievijas varasiestādes vairākkārt paziņojušas, ka Lietuva sistemātiski iejaucas kaimiņu republikas lietās, un tas ir nepieņemami. Tieši uz Viļņu pēc divām dienām pēc prezidenta vēlēšanu dienas aizbrauca bijusī prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska. Gandrīz uzreiz pēc ierašanās Lietuvā viņa sāka uzstāties ar aicinājumiem protestēt un streikot.

Kā atzīmēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, pēc ierašanās Lietuvā ar Tihanovsku notiek "uzskatāmas metamorfozes" , kuras iespējamas dēļ tā, ka "viņa atrodas Viļņā, Lietuvas galvaspilsētā, kura tostarp neslēpj savas ambīcijas attiecībā pret Baltkrieviju un tās nākotni".

7
Tagi:
Gitans Nausēda, sankcijas, Eiropas Savienība, Baltkrievija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju
Baltkrievija ir gatava: ĀM vadītājs pastāstīja, kā valsts atbildēs uz ES sankcijām
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

0
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika