Aleksejs Zubecs

Ekonomists: Brisele izvēlas zaudēt ienākumus vai riskēt ar cilvēku veselību

23
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Riskēt ar pilsoņu veselību, lai tikai nepaliktu bez naudas: Brisele uzskata, ka robežu slēgšana ir daudz smagāka problēma, nekā iespējamais mirstības pieaugums.

RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Eiropas Komisija aicināja visas Eiropas Savienības valstis ievērot ES Padomes ieteikumus braucienu ierobežojumu atcelšanas jautājumā. EK pārstāvis norādīja, ka brīvas pārvietošanās ierobežojumi ES ir jāizmanto tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Pēc ES robežu slēgšanas visiem kļuva skaidrs, kāda ir šī soļa cena, konstatēja ekonomikas zinātņu doktors, KF valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs.

"Eiropas valstu IKP lejupslīde pārsniedza 14% ceturksnī, tas ir ļoti daudz. Skaidrs, ka otru tādu slēgšanu Eiropas ekonomika neizturēs – tas būs Eiropas – pasaules līmeņa ekonomiskā spēka – gals. Šodien katras valsts vadībai ir tiesības pavaicāt saviem pilsoņiem, vai viņi vēlas, lai tas viss atkārtotos. Sabiedriskais viedoklis pauž, ka robežu slēgšana ir milzīgs ļaunums," Zubecs pastāstīja Sputnik Latvija.

Eksperts uzskata, ka patlaban ES izvēlas starp ienākumu kritumu un risku zaudēt dzīvību.

"Skaidrs, ka spēcīgas ekonomikas un pietiekami attīstītas medicīnas apstākļos dzīvības risks nav tik liels, izņemot seniorus. Piemēram, Vācijā un Itālijā mirstība starp koronavīrusa infekcijas pacientiem vecumā virs 80 gadiem bija gandrīz 70%. Neapšaubāmi, sociālās distancēšanās un slimnieku izolēšanas pasākumi tiks saglabāti, tomēr neviens neriskēs ar ekonomikas krahu tādēļ, ka cilvēkiem zudīs iespēja strādāt," atzīmēja Zubecs.

Viņš norādīja, ka cilvēki ir gatavi riskēt ar veselību, lai nepaliktu bez naudas, - tāpēc Brisele uzskata, ka robežu un ekonomikas slēgšana rada daudz lielāku problēmu nekā iespējamais mirstības pieaugums.

"Tagadējā pandēmija par 90% ir informācijas un tikai par 10% medicīniska problēma. Kad mediji stāsta par cilvēku bojāeju no koronavīrusa un rāda šausminošus kadrus ar zārkiem ielās, bet valdība to fonā nesper nekādus soļus, pilsoņiem rodas jautājums: vai tā ir adekvāta. Tāpēc valdība ir spiesta reaģēt, tomēr Eiropas valdības nevēlas vēlreiz uzķerties uz šī informatīvā āķa," secināja Zubecs.

Nedēļas sākumā Eurostat informēja, ka ES valstu IKP otrajā ceturksnī krities par 14,4% gada izteiksmē, eirozonas valstu IKP – par 15%. Pēc ES statistikas aģentūras datiem, rādītāju kritums ir lielākais 25 gadu laikā. Jūlijā EK informēja, ka saskaņā ar gada rezultātiem ES IKP kritīsies vismaz par 8,3%.

Зубец: ЕС выбирает между падением доходов и ростом смертности
23
Tagi:
koronavīruss, ekonomiskā krīze, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies

Global Times: Rietumi nespēj samierināties ar Krievijas pastāvēšanu

14
(atjaunots 13:07 22.04.2021)
Ķīniešu žurnālists uzskata, ka ar Maskavu notikusi ģeopolitiska traģēdija: līdz ar rietumvalstīm tai virsū "metušies" arī bijušie sabiedrotie.

RĪGA, 22. aprīlisSputnikĶīniešu žurnālists Hu Siczins savā rakstā Global Times pastāstīja, ka Krievija ir milzīgs baltais lācis, pret ko Rietumi pastāvīgi jūt nepatiku, vēsta RIA Novosti.

Žurnālists konstatēja, ka pēdējā laikā pret Kremli uzstājas valstis, kas agrāk bija PSRS sastāvā vai veidoja Varšavas līguma organizāciju. Pēc viņa domām, ar Maskavu notikusi ģeopolitiska traģēdija: līdz ar rietumvalstīm tai virsū "metušies" arī bijušie sabiedrotie.

Raksta autors atgādināja, ka, lai arī Krievija īstenojusi demokrātiskās reformas un kļuvusi par Rietumu parauga konstitucionālu valsti ar daudzpartiju sistēmu, to joprojām dēvē par "autoritatīvu" un nemana valstī notikušās pārmaiņas.

Pēc žurnālista domām, tas ir "ļoti bēdīgi". Viņš izteica pieņēmumu, ka pārmaiņas valsts politiskajā sistēmā nekādi neietekmē Rietumu viedokli: tas atkarīgs no ģeopolitisko attiecību rakstura ar Krieviju, tomēr ar tās pastāvēšanu citas valstis nevar samierināties.

14
Tagi:
Krievija, Rietumvalstis
Pēc temata
Vladimirs Putins: Krievijas nākotnes pamatā ir patriotisms
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām
Putina preses sekretārs novērtēja aukstā kara varbūtību starp ASV un Krieviju
ASV atkal vēlas mācīt, kā dzīvot. Īpaši aicināta Krievija un Ķīna
Jurijs Svetovs

Eksperts: balagāns Čehijā un Baltijā AES dēļ vajadzīgs uzbrukumam "Rosatom"

15
(atjaunots 13:06 22.04.2021)
Skandāls Čehijā un Baltijā radīts tādēļ, ka korporācija "Rosatom" iekarojusi labu reputāciju un būvē elektrostacijas dažādās valstīs, uzskata politologs.

RĪGA, 22. aprīlis – Sputnik. Korporācija "Rosatom" tiks izslēgta no konkursa dalībnieku saraksta par AES "Dukovani" paplašināšanas būvdarbiem Čehijā, pavēstīja valsts rūpniecības un tirdzniecības ministrs Karels Havlīčeks. Pēc viņa vārdiem, ir grūti iedomāties, ka pēc nesenajiem notikumiem Krievijas valsts korporācijai tiks piedāvāts piedalīties drošības pārbaudes procesā.

Runa ir par apsūdzībām, kas Prāgā izskanējušas pret Krievijas specdienestiem – Čehijā uzskata, ka Krievijas izlūki esot organizējuši sprādzienu munīcijas noliktavā Vrbeticē 2014. gadā.

Politologs Jurijs Svetovs intervijā radio Sputnik pastāstīja, ka tas ir uzbrukums Krievijas korporācijai, kas konkurē ekonomikai nozīmīgā nozarē.

"Mēs novērojam uzbrukumu "Rosatom" no visdažādākajām pusēm, jo tā ir sekmīga kompānija, kas iekarojusi labu reputāciju, kas būvē elektrostacijas dažādās valstīs. paskatieties uz visu balagānu, kas griežas ap AES Baltkrievijā. To uzbūvēja "Rosatom". Tās pamatos ir visas iespējamās pārbaudes izgājis projekts. Tomēr trīs Baltijas valstis pastāvīgi kliedz par to, ka AES "apdraud" visu Eiropu. Krievijai pat izvirzīta prasība, lai tā pierādītu, ka Latvijai un Lietuvai piegādātā elektrība nav ražota BelAES, jo pagaidām visi ir vienā lokā BRELL," norādīja politologs.

Pēc Svetova domām, notikumi Čehijā ir vajadzīgi, lai radītu trokšņa efektu, kas novērsīs pasaules uzmanību no situācijas Baltkrievijā un Prāgas nodoma iepirkt Krievijas vakcīnu "Sputnik V". Viņš piebilda, ka, visticamākais, šajā gadījumā triecienu saņems "Rosatom".

15
Tagi:
skandāls, Rosatom, Baltija, Čehija
Pēc temata
AES "Akkuyu": kā Krievija būvē pirmo atomstaciju Turcijā
Galvenais – lai kaimiņa govs nosprāgtu: eksperts par Lietuvas skaudību par BelAES
Kāpēc Baidenam vajadzīga krievu izraidīšana no Čehijas?
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām
Taliban

Amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas vada talibi

0
(atjaunots 17:43 22.04.2021)
Teroristiskā organizācija "Taliban" diktē Savienotajām Valstīm skarbus noteikumus bruņotā kontingenta izvešanai no Afganistānas un piespiež Vašingtonu atgriezties daudzpolārās pasaules realitātē.

13. aprīlī Baltais nams informēja par amerikāņu kontingenta izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim. Talibi ultimatīvā formā pieprasīja ASV spēku izvešanu līdz 1. maijam (saskaņā ar 2020. gada 29. februārī Dogā parakstītās vienošanās noteikumiem". "Taliban" uzstājīgi aicināja "Ameriku un visas okupējošās valstis beigt aizbildināt kara ievilkšanu garumā un nekavējoties izvest visus savus spēkus no Afganistānas". Tālāk sekoja atklāti "Islāma Emirāta modžahedu" draudi, atgādināja militārais analītiķis Aleksands Hroļenko.

ASV administrācija operatīvi reaģēja un paziņoja, ka 1. maijā sāksies spēku izvešana no Afganistānas. Sabiedrotie NATO tajā pašā dienā pieņēma līdzīgu lēmumu par misijas "Apņēmīgais atbalsts" spēku izvešanu. Visi mēģināja šajā interešu konfliktā saglabāt reputāciju.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka amerikāņu karavīru klātbūtne Afganistānā nepalīdzēs veidot pagaidu valdību. ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins atzīmēja, ka armija uzdevumu Afganistānā ir izpildījusi un "padarījusi iespējamu progresu ekonomikas, pilsoniskās sabiedrības un politikas jomās".

Vai bija vērts Pentagonam un tā sabiedrotajiem tērēt simtiem miljardu dolāru operācijām Afganistānā, zaudēt tūkstošiem kareivju, lai tik skumīgi pamestu cīņas lauku un visu nelaimīgo valsti vakarējam ienaidniekam – talibiem? Tas ir retorisks jautājums.

1. maija spēka demonstrācija

14. aprīlī CIP direktors Viljams Bērns paziņoja, ka bruņoto spēku izvešana saistīta ar ievērojamu risku un prognozēja iespējamu "Islāma valsts" un "Al Kaida" (KF un vairākās citās pasaules valstīs aizliegtas teroristiskas organizācijas) ietejmes atjaunošanos Afganistānā pēc ASV militārās klātbūtnes beigām. ASV prezidenta bijušais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons ir pārliecināts, ka spēku izvešana nozīmē varas nodošanu "Taliban".

Vienlaikus talibi ir gatavi atsākt karadarbību – "džihādu" pret ārvalstu spēkiem, ja ASV un NATO neiekļausies iepriekš atrunātajā termiņā – līdz 1. maijam. "Taliban" viedokli iepriekš pauda Zabiulla Modžaheds: "Baidens teica, ka ir grūti izvest spēkus līdz maijam, taču mēs uzskatām, ka Dohā parakstītā vienošanās ir jāpilda, jo tā īstenošana ir vienīgā iespēja atrisināt problēmas Afganistānas un ASV attiecībās."

No loģistikas viedokļa 3-5 tūkstošu karavīru pārvietošanai ar transporta lidmašīnām laika ir pietiekami. Nepārprotami, ASV un NATO spēku izvešanu bremzē permanentās karadarbības ar talibiem, "mācekļu" nespēja vienoties varas pilnvaru sadales jautājumā nākamajā valsts aparātā ar pašreizējo (proamerikānisko) Afganistānas valdību.

AIR Nacionālās samierināšanās augstākajai padomei izdevās apvienot programmā vairāk nekā divus desmitus ierosinājumu, ieskaitot prezidenta Ašrafa Gani miera plānu. Taču 14. aprīlī "Taliban" atteicās piedalīties pārrunās par Afganistānas nākotni (kārtējais posms bija ieplānots Turcijā). Talibu bruņotās vienības gaida ASV un NATO kontingenta un militārās tehnikas izvešānu, lai panāktu militāru uzvaru pār valdības spēkiem. Kabula "aplenkumā" pārsvarā turas, pateicoties amerikāņu aviācijas uzlidojumiem teroristiem. Tuvākajā laikā Afganistāna var pārvērsties par "Islāma Emirātu".

Pēc 20 gadus ilgās kara darbības Afganistānā (kuras platība ir mazāka nekā Teksasai) un kaunpilnā miera noslēgšanas ar talibiem amerikāņiem vajadzētu piesardzīgāk žvadzināt ieročus un kļūt pieticīgākiem starptautiskajā arēnā. Tomēr viņiem vēsture nedod nekādu mācību. Pie tam atkal vainīga ir Krievija.

Ameikāņu izlūkdienesti ar "zemu vai vidēju pārliecības līmeni" uzskata, ka Krievijas izlūki finansiāli atbalstīja "Taliban" uzbrukumus ASV un koalīcijas kareivjiem Afganistānā 2019. gadā un agrāk. Datu avoti nav ne mazākās uzticības vērti un nav pārbaudāmi. Krievija šādas apsūdzības atspēko.

Mērķi mainās

Pentagona vadītājs Loids Ostins uzskata, ka vairāku tūkstošu amerikāņu karevju izvešana no AIE ļaus "mainīt centienu mērķus", savaldīt vai uzvarēt "nākamos pretiniekus" – Ķīnu un Krieviju, kas pūlas "grozīt pasaules kārtību". Neticis galā ar relatīvi nelielajiem teroristiskajiem grupējumiem uz opija magoņu plantāciju bāzes, Pentagons meklē pretinieku starp kodollielvalstīm. Tikai tāpēc, ka kaut kādas to darbības "neatbilst ASV nacionālajām interesēm".

Pēc amerikāņu "mērķu nomaiņas" Afganistānai un tās kaimiņiem Centrālāzijā nāksies patstāvīgi risināt līdzāspastāvēšanas problēmu ar agresīvu militāri reliģisku kustību. Talibu varā (līdz 2001. gadam) AIR sievietēm nebija pieejama izglītība, par laulības pārkāpumu sodīja ar nāvi pilsētas laukumā, zagļiem cirta nost rokas, televīzija bija aizliegta līdz ar teātri un mūziku.

Fakti ir spītīga lieta. 12. aprīlī Afganistānas Nacionālās drošības pārvalde ziņoja, ka ASV un "Taliban" vienošanās Dohā nav sekmējusi stabilizāciju – kopš 2020. gada 29. februāra talibu uzbrukumu skaits valstī pieaudzis par 24%. "Taliban" Kataras ofisa vadītājs mulla Abduls Gani Baradars 12. aptīlī pateicās Uzbekistānas prezidentam Šavkatam Mirzijojevam par iniciatīvu kopīgo ekonomisko projektu īstenošanā Afganistānā, taču tas negarantē miermīlīgu sadarbību. Militāri reliģiskā kustība no sava sastāva, viedokļu un mērķu viedokļa ir ļoti daudzveidīga.

"Taliban" savu taktiku nemaina, nemazina vardarbības līmeni valstī, nesarauj sabiedroto vai partneru attiecības ar "Al Kaida".  

0
Tagi:
taliban, bruņotie spēki, Afganistāna, ASV
Pēc temata
Kāpēc amerikāņi nepamet Afganistānu
Kāpēc Krievija gatava glābt Ameriku no kara un apkaunojuma
"Taliban" pastāstīja, kur ņem ieročus
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem