Zemenes, foto no arhīva

Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos

92
(atjaunots 18:10 30.07.2020)
Eiropas Savienība ik gadus tērē miljardiem eiro lauksaimniecības attīstībai, tomēr sezonas strādnieku stāvokli šī nauda nekādi neuzlabo.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Jau sešdesmit gadus ES ignorē cilvēkus, kas sarūpē produktus mūsu galdā. Tikai līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu beidzot pamanīti viņu darba apstākļi, stāsta Euronews.

ES vienotā lauksaimniecības politika, kas ietver lielākās subsīdijas pasaulē, paredzēta lauksaimnieku atbalstam un ik gadus iepludina ES lauksaimniecības nozarē 60 miljardus eiro. Tomēr subsīdiju shēmā pat nav pieminēti šo fermu strādnieku darba apstākļi.

Zemenes, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

"Tagad dzīvnieku tiesības pie mums ir aizsargātas labāk, nekā laukstrādnieku tiesības," atgādināja EP deputāts no Vācijas Daniels Froinds ("Zaļie").

"Mums stāsta, ka fermeri noalgo migrantus, jo viņiem trūkst darba roku, - konstatēja Francijas Lauksaimniecības pētījumu nacionālā institūta pārstāve Katrīna Lorāna. – Vajadzētu uzdot jautājumu: patiešām trūkst darbinieku var darba apstākļi ir tādi, ka vietējie atsakās strādāt?"

Rūgtās zemenes

Spānija ieņem vadošo vietu ES augļu un dārzeņu ražošanas jomā. Velvas provincē zemenes dēvē par "sarkano zeltu", tās ienes 500 miljonus eiro gadā. Tomēr saldajā biznesā ir arī darvas karote: daudzi lauksaimniecības darbinieki reģionā ir nelegālie migranti.

Strādnieki dzīvo būdās, kas uzslietas no salauztām kastēm, kartona un slimnīcu plastmasas detaļām. Tajās nav ne elektrības, ne ūdens un kanalizācijas.

"Tāda attīstīta valsts kā Spānija, Eiropas valsts... Es nesaprotu, kā viņi to pieļauj," saka Seidu Diops, bijušais zemeņu vācējs, nelelgālo migrantu arodbiedrības vadītājs.

Daudzi ogu vācēji Velvā stāsta, ka pandēmijas laikā viņiem neizsniedza maskas un cimdus, visi sūdzas par neapmaksātām darba stundām, smagiem darba apstākļiem un prasību savākt milzīgu daudzumu ogu. Tos,  kuri nav savākuši pietiekami daudz, soda: neizmaksā dienas algu, pat vairākas dienas no vietas.

Lielāko daļu šo strādnieku noalgojusi kompānija "Bionest", kas tikai šogad vien saņēma ES subsīdijas 4,4 milj. eiro apmērā. Tās vietnē pausti pateicības vārdi laukstrādniekiem.

Pērn desmit sievietes no Marokas iesūdzēja tiesā fermu "Doñana", apliecinot, ka valstī viņas ievestes nelegāli un ekspluatētas, kā arī saskārušās ar seksuālu uzmākšanos. Viņas pastāstīja, ka bija spiestas meklēt ēdamo atkritumos, nodarboties ar prostitūciju, lai izdzīvotu un faktiski turētas verdzībā.

"Mēs vairs nevaram ēst zemenes," viena no šīm sievietēm atzina.

Pieci vienā guļamtelpā

Francija, graudaugu un eļļas kultūru vadošais ražotājs, ik gadus saņem lauksaimniecības subsīdijas vairāk nekā 7 miljardu eiro apmērā, vairāk nekā jebkura cita valsts ES.

Jaunietis Huans no Kolumbijas ieradās valstī ar tūrista vīzu un ieraudzīja sludinājumu: ferma "Larrère" Francijas dienvidaustrumos meklēja lauksaimniecības strādniekus. Tiesa, Huanu noalgoja nevis ferma, bet uzņēmējs, kas nodrošina laukstrādniekus šī reģiona fermām.

Viņš bija spiests dzīvot vienā mājā ar 40 citiem strādniekiem, no viņa algas atrēķināja 200 eiro mēnesī par telpas īri. Vienā guļamtelpā nakšņoja līdz pieci cilvēki. Pārējie gulēja divstāvu gultās – tas ir Francijas likumdošanas pārkāpums. Gultas veļas nebija. Tualetē nebija pat tualetes papīra.

Ferma "Larrère" ir liels organisko burkānu audzētājs, tā ik gadus pārdod produkciju 50 milj. eiro vērtībā un saņem ES lauksaimniecības subsīdijas vairāk nekā 300 tūsktošu eiro apmērā.

Fermas pārvaldnieks Patriks Larrērs pastāstīja, ka pēc žurnālistu vizītes veikta iekšēja izmeklēšana, un, neskatoties uz dažiem organizatoriskiem trūkumiem, lielākā daļa strādnieku ir gatavi atgriezties fermā nākamgad. Viņš apsolīja nodrošināt strādniekiem gultas veļu un vērsties pie vietējām varasiestādēm pēc palīdzības strādnieku izmitnāšanas jautājumā.

Mārciņa gaļas

Covid-19 uzliesmojumi kautuvēs visā pasaulē parādīja, kādos apstākļos dzīvo to strādnieki.

Jūnija beigās Vācijas uzņēmums – gaļas ražotājs "Tönnies" – nebija spējīgs palīdzēt varasiestādēm sameklēt ar Covid-19 inficētos darbiniekus. Izrādījās, ka lielu daļu strādnieku kompānija algojusi Austrumeiropā ar apakšuzņēmēju palīdzību, ko apsūdz arodbiedrības – tie nav piemaksājuši par virsstundām un iekasējuši no strādniekiem simtiem eiro mēnesī par gultu kopējā guļamistabā.

Maijā Rumānijas darba kministre Violeta Aleksandru apmeklēja Vāciju, lai apspriestu rumāņu viesstrādnieku darba apstākļus gaļas pārstrādes uzņēmumos un sparģeļu fermās. Viņa konstatēja, ka darba apstākļus jākontrolē pašām valstīm, tomēr ES ir jāietekmē pārmaiņas subsidētajās nozarēs.

"Man šķiet, mūsu uzdevums ir pārliecināties, ka attieksme pret Eiropas nodokļu maksātāju naudu ir nopietna, tostarp arī jāpārbauda, vai visiem darbiniekiem, par kuru līgumiem maksā eirofondi, ir vismaz minimāla sociālā aizsardzība," viņa uzskata.

Pret ekspluatāciju

19. jūnijā Eiropas Parlaments atzina grūtības, ar ko saskaras sezonas strādnieki un darba migranti. Tas pieņēma rezolūciju, kurā aicina aizsargāt viņu veselību un parūpēties par drošību.

Eirodeputāti aicināja Eiropas Komisiju ierobežot apakšuzņēmēju darbību un vērsās pie valstīm ar līgumu pastiprināt darba apstākļu kontroli un mājokļu kvalitāti, kuru nomas maksa tiek atrēķināta no strādnieku algas.

Savukārt EK publicēja norādes par to, kā aizsargāt sezonas strādnieku veselību un tiesības.

"Biznesa modelis, kura pamatā ir ārvalstu strādnieku ekspluatācija, nevar pastāvēt, - uzsvēra nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikola Šmits. – Šie darbinieki mums ir vitāli svarīgi, bez viņiem mūs gaidītu pārtikas krīze."

92
Tagi:
lauksaimniecība, Eiropas Savienība
Pēc temata
Mamikins: ukraiņi Latvijā strādā vaiga sviedros par 400 eiro, un viņus vienmēr var atlaist
Mazgā kartupeļus un neprasa tehnoloģijas: britiem vajadzīgi viesstrādnieki no Latvijas
"Izturas kā pret lopiem": ukrainiete stāsta par darba apstākļiem Polijā
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

1
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

1
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu

Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām

9
(atjaunots 17:01 15.01.2021)
Ņujorka pievienojusies korporācijām, kas novērsušās no amerikāņu prezidenta Donalda Trampa pēc nekārtībām Kapitolijā.

RĪGA, 15. janvāris - Sputnik. Nekārtības Kapitolijā radījušas grūtības ne tikai ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajai karjerai, bet arī biznesam, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Ņujorka pievienojusies tiem, kas nevēlas nekādā mērā saistīties ar Trump Organization, pilsētas mēra Billa de Blazio teikto citēja telekanāls ВВС.

Bez slidotavām, karuseļiem un golfa

Starp Trump Organization un Ņujorku noslēgti līgumi par divu slidotavu, karuseļa un golfa laukuma uzturēšanu. Darījumi ienes kompānijai aptuveni 17 miljonus dolāru gadā. Ņujorkas mērs pastāstīja, ka juristi apliecina: ir pamats lauzt līgumus.

Toties prezidenta dēls Ēriks Tramps paziņoja: pilsētai nav tiesību lauzt līgumus, un šajā gadījumā tai nāksies izmaksāt viņa tēva kompānijai 30 miljonus dolāru.

"Tā ir vienīgi politiska diskriminācija, un mēs plānojam apņēmīgi stāties tai pretī," paziņoja Ēriks Tramps.

Par savu lēmumu atteikties no darījumiem ar Trampa kompāniju pazinoja arī viena no lielākajām komerciālo nekustamo īpašumu kompānijām – Cushman & Wakefield. Firma iznomā virkni objektu, tostarp arī "Trampa Torni" – debesskrāpi Ņujorkā.

Savukārt viena no pirmajām nodomu novērsties no Trampa pauda Profesionālā golfa asociācija. Jau pirmdien tā informēja, ka PGA čempionāts 2022. gadā tiek pārcelts no prezidenta kluba uz Ņūdžersiju.

Attiecības ar Trampu nolēmušas pārtraukt divas bankas – Deutsche Bank un Signature Bank.

"Mēs redzējām, kā Savienoto Valstu prezidents stimulēja dumpiniekus un atturējās izsaukt Nacionālo gvardi Kongresa aizsardzībai laikā, kad tas pilda savus pienākumus," teikts paziņojumā.

Piedevām – bloķēts tīklā

Twitter vadītājs Džeks Dorsijs sniedza komentārus par Trampa bloķēšanu savā mikroblogu tīklā. Pēc viņa domām, aizliegums bija "pareiza rīcība". Tomēr viņš atzina, ka zināmā mērā aizliegums bijis neveiksmīgs, jo Twitter nav veicis pietiekami daudz, lai veicinātu "veselīgu saziņu" savās platformās.

Iepriekš par prezidenta bloķēšanu sociālo tīklu ne tikai slavēja, bet arī nosodīja.

Iepriekš Twitter soli negatīvi novērtēja Vācijas kanclere Angela Merkele un Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors. Pie tam abu valstu vadītājus nevar nosaukt par Trampa sabiedrotajiem.

KF ĀM ēka, foto no arhīva
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Merkele norādīja, ka, pēc viņas domām, aizliegums ir "problemātisks". Meksikas prezidents konstatēja: "Man nepatīk, ja kaut kas tiek pakļauts cenzūrai."

ASV jaunievēlētais prezidents Džo Baidens atzīmēja: viņš vēlētos, lai tādas kompānijas kā Facebook un Twitter darītu vairāk cīņā ar naida kurināšanu un nepatiesām ziņām.

Savukārt pats Dorsijs atzina, ka viņš nelepojas ar aizlieguma ieviešanu un viņu tas neiepriecina.

Viņš atzīmēja, ka prezidents esot bloķēts pēc "skaidra brīdinājuma".

"Mēs pieņēmām lēmumu, balstoties uz ticamākās informācijas, kas bija mūsu rīcībā, par fiziskās drošības apdraudējumu gan Twitter, gan aiz tā robežām," apgalvoja Dorsijs.

9
Tagi:
Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Kapitolija aplenkums ASV: masveida protesta akcija Vašingtonā