Zemenes, foto no arhīva

Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos

89
(atjaunots 18:10 30.07.2020)
Eiropas Savienība ik gadus tērē miljardiem eiro lauksaimniecības attīstībai, tomēr sezonas strādnieku stāvokli šī nauda nekādi neuzlabo.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Jau sešdesmit gadus ES ignorē cilvēkus, kas sarūpē produktus mūsu galdā. Tikai līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu beidzot pamanīti viņu darba apstākļi, stāsta Euronews.

ES vienotā lauksaimniecības politika, kas ietver lielākās subsīdijas pasaulē, paredzēta lauksaimnieku atbalstam un ik gadus iepludina ES lauksaimniecības nozarē 60 miljardus eiro. Tomēr subsīdiju shēmā pat nav pieminēti šo fermu strādnieku darba apstākļi.

Zemenes, foto no arhīva
© Sputnik / Максим Богодвид

"Tagad dzīvnieku tiesības pie mums ir aizsargātas labāk, nekā laukstrādnieku tiesības," atgādināja EP deputāts no Vācijas Daniels Froinds ("Zaļie").

"Mums stāsta, ka fermeri noalgo migrantus, jo viņiem trūkst darba roku, - konstatēja Francijas Lauksaimniecības pētījumu nacionālā institūta pārstāve Katrīna Lorāna. – Vajadzētu uzdot jautājumu: patiešām trūkst darbinieku var darba apstākļi ir tādi, ka vietējie atsakās strādāt?"

Rūgtās zemenes

Spānija ieņem vadošo vietu ES augļu un dārzeņu ražošanas jomā. Velvas provincē zemenes dēvē par "sarkano zeltu", tās ienes 500 miljonus eiro gadā. Tomēr saldajā biznesā ir arī darvas karote: daudzi lauksaimniecības darbinieki reģionā ir nelegālie migranti.

Strādnieki dzīvo būdās, kas uzslietas no salauztām kastēm, kartona un slimnīcu plastmasas detaļām. Tajās nav ne elektrības, ne ūdens un kanalizācijas.

"Tāda attīstīta valsts kā Spānija, Eiropas valsts... Es nesaprotu, kā viņi to pieļauj," saka Seidu Diops, bijušais zemeņu vācējs, nelelgālo migrantu arodbiedrības vadītājs.

Daudzi ogu vācēji Velvā stāsta, ka pandēmijas laikā viņiem neizsniedza maskas un cimdus, visi sūdzas par neapmaksātām darba stundām, smagiem darba apstākļiem un prasību savākt milzīgu daudzumu ogu. Tos,  kuri nav savākuši pietiekami daudz, soda: neizmaksā dienas algu, pat vairākas dienas no vietas.

Lielāko daļu šo strādnieku noalgojusi kompānija "Bionest", kas tikai šogad vien saņēma ES subsīdijas 4,4 milj. eiro apmērā. Tās vietnē pausti pateicības vārdi laukstrādniekiem.

Pērn desmit sievietes no Marokas iesūdzēja tiesā fermu "Doñana", apliecinot, ka valstī viņas ievestes nelegāli un ekspluatētas, kā arī saskārušās ar seksuālu uzmākšanos. Viņas pastāstīja, ka bija spiestas meklēt ēdamo atkritumos, nodarboties ar prostitūciju, lai izdzīvotu un faktiski turētas verdzībā.

"Mēs vairs nevaram ēst zemenes," viena no šīm sievietēm atzina.

Pieci vienā guļamtelpā

Francija, graudaugu un eļļas kultūru vadošais ražotājs, ik gadus saņem lauksaimniecības subsīdijas vairāk nekā 7 miljardu eiro apmērā, vairāk nekā jebkura cita valsts ES.

Jaunietis Huans no Kolumbijas ieradās valstī ar tūrista vīzu un ieraudzīja sludinājumu: ferma "Larrère" Francijas dienvidaustrumos meklēja lauksaimniecības strādniekus. Tiesa, Huanu noalgoja nevis ferma, bet uzņēmējs, kas nodrošina laukstrādniekus šī reģiona fermām.

Viņš bija spiests dzīvot vienā mājā ar 40 citiem strādniekiem, no viņa algas atrēķināja 200 eiro mēnesī par telpas īri. Vienā guļamtelpā nakšņoja līdz pieci cilvēki. Pārējie gulēja divstāvu gultās – tas ir Francijas likumdošanas pārkāpums. Gultas veļas nebija. Tualetē nebija pat tualetes papīra.

Ferma "Larrère" ir liels organisko burkānu audzētājs, tā ik gadus pārdod produkciju 50 milj. eiro vērtībā un saņem ES lauksaimniecības subsīdijas vairāk nekā 300 tūsktošu eiro apmērā.

Fermas pārvaldnieks Patriks Larrērs pastāstīja, ka pēc žurnālistu vizītes veikta iekšēja izmeklēšana, un, neskatoties uz dažiem organizatoriskiem trūkumiem, lielākā daļa strādnieku ir gatavi atgriezties fermā nākamgad. Viņš apsolīja nodrošināt strādniekiem gultas veļu un vērsties pie vietējām varasiestādēm pēc palīdzības strādnieku izmitnāšanas jautājumā.

Mārciņa gaļas

Covid-19 uzliesmojumi kautuvēs visā pasaulē parādīja, kādos apstākļos dzīvo to strādnieki.

Jūnija beigās Vācijas uzņēmums – gaļas ražotājs "Tönnies" – nebija spējīgs palīdzēt varasiestādēm sameklēt ar Covid-19 inficētos darbiniekus. Izrādījās, ka lielu daļu strādnieku kompānija algojusi Austrumeiropā ar apakšuzņēmēju palīdzību, ko apsūdz arodbiedrības – tie nav piemaksājuši par virsstundām un iekasējuši no strādniekiem simtiem eiro mēnesī par gultu kopējā guļamistabā.

Maijā Rumānijas darba kministre Violeta Aleksandru apmeklēja Vāciju, lai apspriestu rumāņu viesstrādnieku darba apstākļus gaļas pārstrādes uzņēmumos un sparģeļu fermās. Viņa konstatēja, ka darba apstākļus jākontrolē pašām valstīm, tomēr ES ir jāietekmē pārmaiņas subsidētajās nozarēs.

"Man šķiet, mūsu uzdevums ir pārliecināties, ka attieksme pret Eiropas nodokļu maksātāju naudu ir nopietna, tostarp arī jāpārbauda, vai visiem darbiniekiem, par kuru līgumiem maksā eirofondi, ir vismaz minimāla sociālā aizsardzība," viņa uzskata.

Pret ekspluatāciju

19. jūnijā Eiropas Parlaments atzina grūtības, ar ko saskaras sezonas strādnieki un darba migranti. Tas pieņēma rezolūciju, kurā aicina aizsargāt viņu veselību un parūpēties par drošību.

Eirodeputāti aicināja Eiropas Komisiju ierobežot apakšuzņēmēju darbību un vērsās pie valstīm ar līgumu pastiprināt darba apstākļu kontroli un mājokļu kvalitāti, kuru nomas maksa tiek atrēķināta no strādnieku algas.

Savukārt EK publicēja norādes par to, kā aizsargāt sezonas strādnieku veselību un tiesības.

"Biznesa modelis, kura pamatā ir ārvalstu strādnieku ekspluatācija, nevar pastāvēt, - uzsvēra nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikola Šmits. – Šie darbinieki mums ir vitāli svarīgi, bez viņiem mūs gaidītu pārtikas krīze."

89
Tagi:
lauksaimniecība, Eiropas Savienība
Pēc temata
Mamikins: ukraiņi Latvijā strādā vaiga sviedros par 400 eiro, un viņus vienmēr var atlaist
Mazgā kartupeļus un neprasa tehnoloģijas: britiem vajadzīgi viesstrādnieki no Latvijas
"Izturas kā pret lopiem": ukrainiete stāsta par darba apstākļiem Polijā
Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs

Lavrovs uzstājās ANO Ģenerālās Asamblejas sesijā

12
(atjaunots 15:06 22.09.2020)
Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Pasaule ir nogurusi no vienotības trūkuma, paziņoja Krievijas ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs videouzrunā KDLO valstu vārdā ANO Ģenerālās Asamblejas sesijas augstā līmeņa nedēļā, vēsta RIA Novosti.

"Šodien, diemžēl, dažādos pasaules reģionos turpina plosīties bruņoti konflikti. Tiem pievienojas asi mūsdienu draudi: starptautiskais terorisma, narkotiku noziegumi un kibernoziegumi, klimata izmaiņas. Šogad šo sarakstu papildinājis vēl viens bargs izaicinājums – koronavīrusa pandēmija, kura izprovocējusi nopietnas krīzes parādības sociālekonomiskajā un citās jomās," sacīja diplomāts.

Pēc viņa sacītā, reaģēt uz globālajām problēma katru gadu kļūst arvien grūtāk, sevišķi pieaugošās attālināšanās apstākļos. Šāda situācija lielā mērā ir saistīta ar atsevišķu valstu nevēlēšanos rēķināties ar citu valstu likumīgajām interesēm, uzsvēra Lavrovs.

Viņš norādīja, ka lietā tiek likta koncepciju un standartu uzspiešana līdzīgi "pasaules kārtībai, kura balstās uz noteikumiem". To papildina mēģinājumi iejaukties valstu iekšlietās, pielietojot vienpusējas sankcijas, pārkāpjot ANO Drošības Padomes prerogatīvas, ar neiecietības un naida izrādīšanu.

"Taču vēstures dabisko gaitu nevar salauzt. Šodien starptautiskajā arēnā nostiprinās jauni ekonomiskās izaugsmes centri, pastiprinās nepieciešamība bruņotu konfliktu noregulēšanā tikai un vienīgi ar miera līdzekļiem, pieaug savstarpējā atkarība. Pasaule ir nogurusi no atsvešināšanās līnijām, valstu iedalīšanas "savējās" un "svešajās", pasaule pieprasa palielināt vispusīgu savstarpēju palīdzību un sadarbību. Citiem vārdiem sakot, mērķi, kas tika noformulēti pirms 75 gadiem ANO izveidošanas laikā, kļūst arvien aktuālāki," uzskata ministrs.

Tāpat Lavrovs nosauca par absurdiem mēģinājumus pārskatīt vēsturi, samazināt tautu lomu, kuras veica izšķirošu pienesumu uzvarā pār fašismu. Viņš aicināja atcerēties pagātnes mācību, godāt karavīru-atbrīvotāju varoņdarbu, nodrošināt viņiem par godu uzcelto pieminekļu saglabāšanu.

Pēc Krievijas ĀM vadītāja sacītā, mūsdienu apstākļos ANO ir jāpaliek efektīvai struktūrai, kura veic sakārtotu darbu stingrā atbilstībā ar savu kārtības rulli. Nedrīkst pieļaut ANO sistēmas pamata iestāžu mandātu izskalošanu un to pilnvaru dublēšanu.

Par vienu no galvenajiem pasaules sabiedrības uzdevumiem, kā atzīmēja Lavrovs, ir jāpaliek konfliktu noregulēšanai tikai un vienīgi ar miera, diplomātiskajiem līdzekļiem pārrunu ietvaros, balstoties uz starptautisko tiesību normām. Savukārt neapšaubāma prioritāte ir sadarbības paplašināšana terorisma un tā apvienošanās ar organizēto noziedzību apkarošanā.

Tāpat ministrs aicināja nolikt barjeru centieniem vājināt ieroču, atbruņošanās un neizplatīšanas kontroles sistēmu globālās stabilitātes uzturēšanas nolūkos.

12
Tagi:
Lavrovs, ANO
Pēc temata
Pompeo piedraudējis Krievijai sakarā ar iedomāto sazvērestību ar talibiem
Lavrovs: KF ĀM uzstāj uz nepilsoņu problēmas atrisināšanas Baltijas valstīs
Krievija neplāno izdabāt ASV: KF ārlietu ministrs vēsta par situāciju ar līgumu START
"Absolūti nepieņemami": Lavrovs bargi aizrādīja Berlīnei saistībā ar Navaļnija lietu
Svetlana Tihanovska

ES nevienojās par sankcijām pret Baltkrieviju

13
(atjaunots 14:53 22.09.2020)
Kipra atkal neļāva ES ārlietu ministriem vienoties par sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas ierēdņiem.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. ES valstu ārlietu ministri pagaidām nav vienojušies par sankcijām pret Baltkrieviju, raksta Sputnik Baltkrievija.

ES ārlietu ministru un Eiropas Parlamenta locekļu tikšanās laikā pirmdien Briselē tika apspriestas papildu personālās sankcijas pret Baltkrievijas ierēdņiem par pārkāpumiem, kuri, kā uzskata ES, tika pieļauti 9. augusta prezidenta vēlēšanu gaitā, kā arī par spēka pielietošanu pret protesta akcijas dalībniekiem Baltkrievijā.

Eiropas Komisijas viceprezidents, ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozeps Borels pirms tikšanās sākuma paziņoja, ka saruna skars arī atbalstu pilsoņu sabiedrībai republikā un attiecību pārskatīšanu ar spēkā esošo varu.

Taču tikšanās beigās saraksts netika apstiprināts, savukārt jautājums nodots ES līderiem. Lēmuma pieņemšana tika atlikta vismaz līdz tuvākajai ES Padomes sēdei. Saskaņā ar aģentūras Reuters datiem, lēmumu joprojām bloķē Kipra, kura tādējādi cenšas panākt ES sankcijas pret Turcijas kompānijām, kuras veic gāzes izstrādi Vidusjūras austrumos.

​Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs nosauca šo aizkavējumu par "apbēdinošu" un paziņoja, ka viena no ES valstīm "paņēmusi ķīlniekus", un ka tas viss sūta nepareizu signālu Baltkrievijai un visai pasaulei.

Tāpat viņš aicināja ES sniegt atbalstu Baltkrievijas pilsoņu sabiedrībai, nosūtot finanšu līdzekļus cietušo ārstēšanai un reabilitācijai.

Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs arī nosodīja kolēģus par nespēju vienoties par sankcijām un paziņoja, ka tas iedragā ES demokrātiskās vērtības. Pēc viņa sacītā, dažiem viņa kolēģiem "nevajadzētu sasaistīt lietas, kurām nav jābūt saistītām" (acīmredzot, runa ir par Kipras centieniem sasaistīt sankcijas pret Baltkrieviju un Turciju).

Tihanovska: atgriezīšos Baltkrievijā, ja sāksies pārrunas

Baltkrievu opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska, kura atlidoja uz Briseli no Lietuvas, nepiedalījās ES diplomātijas vadītāju tikšanās reizē, taču pabrokastoja ar viņiem pirms tās sākuma. Tāpat viņa aprunājās ar saviem piekritējiem, kuri sapulcējās Luksemburgas laukumā blakus Eiropas Parlamenta ēkai.

​Tihanovska aicināja ES līderus nefinansēt Baltkrievijas varasiestādes un neatzīt Aleksandru Lukašenko par leģitīmu prezidentu, kā to jau izdarījis Eiropas Parlaments.

"Neatbalsties režīmu ar finansēm, neatzīstiet Lukašenko par leģitīmu līderi un izskatiet Koordinācijas padomi kā leģitīmu Baltkrievijas tautas iestādi dialoga veikšanai ar varu," uzsvēra viņa.

Tāpat viņa paziņoja, ka gaida iespēju nokļūt dzimtenē, taču ir gatava atgriezties tikai ar nosacījumu, ka varasiestādes un opozīcija uzsāks pārrunas.

"Es nespēju sagaidīt to brīdi, kad es varēšu iebraukt Baltkrievijā ar cerību, ka mums tūlīt, tūlīt viss izdosies. Es obligāti atbraukšu, kad sāksies pārrunas, kad izlaidīs visus politieslodzītos un es varēšu justies drošībā kopā ar saviem bērniem," pateica viņa.

Koordinācijas padomes loceklis Pāvels Latuško paziņoja, ka Baltkrievijas opozīcija atbalsta Polijas ierosinātā "Māršala plāna" izstrādi republikas ekonomikas atjaunošanai, un pavēstīja, ka pašlaik Koordinācijas padome izstrādā antikrīzes programmu.

"Padome prezentēs antikrīzes programmu mūsu valstij, kura tiks īstenota vienlaikus ar valsts pārvaldes un vietējo pašvaldību reformu," sacīja Latuško, piebilstos, ka Baltkrievija, viņaprāt, "atrodas uz ekonomiska bezdibeņa malas".

Borels: vienbalsīgumu panākt neizdevās

Pēcāk Borels apstiprināja, ka vienbalsīgumu  Baltkrievijas sankciju saraksta jautājumā panākt neizdevās.

​Pēc Borela sacītā, nav vienbalsīguma arī personālajās sankcijās pret Aleksandru Lukašenko. Sarakstu atkal izskatīs Eiropas Savienības valstu vadītāji gaidāmajā samitā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka ES ārlietu ministri atbalstīja aicinājumu par jaunām vēlēšanām Baltkrievijā EDSO uzraudzībā, taču vēlēšanu leģitimitātes neatzīšana, pēc viņa sekām, vedīs pie sekām Balktrievijai "Austrumu partnerības" programmā.

Tāpat Borels precizēja, ka ES negrasās atsaukt no Baltkrievijas savu vēstnieku Dirku Šibelu.

13
Tagi:
sankcijas, Svetlana Tihanovska, Baltkrievija, ES
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Tihanovska aicinājusi ES līderus neatzīt vēlēšanu rezultātus Baltkrievijā
Tihanovska plāno uzstāties ANO Drošības padomē un EPPA
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Baltkrievijas opozīcijas koordinācijas padome ir gatava komunikācijai ar Krieviju
Lidosta Rīga

Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem

0
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.

RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3

Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.

Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.

"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.

Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.

0
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Covid-19 sasniedzis arī Rīgas "Dinamo"
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka